Samērot savas spējas ar Eiropas Savienības prasībām

– Vai esat atklāts un komunikabls?
– Kā spējat pār sevi valdīt stresa situācijās?
– Vai jūsu profesionālās iemaņas un, protams, svešvalodas prasme atbilst augstajiem Eiropas Savienības kritērijiem?

Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem atbildi rast palīdzēja Rīgas Juridiskās augstskolas un Konrāda Adenauera fonda rīkotais trīs dienu seminārs “Sagatavošanās ES institūciju personāla atlases konkursam”.

Rīgas Juridiskās augstskolas lektors Andreass fon Belovs un RJA rektors Roberts Reihs Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Semināra norise jeb Ko darīt ar “nekaunīgo karjeristu Džeksonu”

Ap pussimts semināra dalībnieku no Latvijas, Lietuvas un Vācijas varēja pārbaudīt savu spēju zibenīgi atrisināt šķietami augstas sarežģītības uzdevumus, piemēram, sareizināt septiņu un astoņu ciparu skaitļus, bet pēc tam uzklausīt psihologa padomus par pareizo attieksmi pret šādiem uzdevumiem un racionālāko metodi to atrisināšanai. Varēja gūt arī virkni praktisku padomu – vispirms jau pieteikuma anketas aizpildīšanai un rakstisko testu izpildīšanai.
Dalībniekiem bija iespēja piedalīties arī atlases intervijas simulācijā un citās praktiskās nodarbībās, ko vadīja augstas kvalifikācijas ES ierēdņi.
Īpaši karsta diskusija izraisījās, iejūtoties Vila Džada, kādas firmas filiāles vadītāja, lomā. Pēc tam, kad pārdesmit minūtēs bija izskatīts ilgi krātais dienesta vēstuļu grozs, semināra klausītāji aizrautīgi sprieda, vai pieņemt firmas prezidenta ielūgumu vakariņās, ja mērs tajā pašā laikā ielūdz uz pilsētas uzņēmēju sanāksmi. Un ko darīt ar superaktīvo darbinieku Džeksonu, kurš uzprasās pēc paaugstinājuma, bet prāvajā vēstuļu kaudzītē atrodami arī ziņojumi par viņa regulāro uzkavēšanos alus bārā un svaidīšanos ar firmas naudu...

Semināra rīkotāju pozīcija jeb Dr. Andreass fon Belovs, K.Adenauera fonda vadītājs Baltijas valstīs, – “Latvijas Vēstnesim”

– Adenauera fonds šādas mācības jau organizējis vairākās ES valstīs – Polijā, Čehijā, Vācijā, tātad mums šajā jomā jau bija zināma pieredze. ES institūcijās var strādāt tikai ļoti labi sagatavoti darbinieki, un tagad ir ļoti svarīgi tādus iegūt no visām jaunajām ES dalībvalstīm. Taču īpaši svarīgi ir iegūt augstas raudzes profesionāļus tieši no mazajām ES dalībvalstīm.
– Vai tas būtu šo valstu relatīvi mazo valodu dēļ?
– Jā, tas ir ļoti būtisks aspekts.
– Cik ierēdņu no Latvijas vajadzētu darbam visās institūcijās?
– Es domāju, šis skaitlis varētu būt no simta līdz diviem simtiem. ES taču ir arī daudzas mazas institūcijas, piemēram, Eiropas banka Frankfurtē, Eiropas kriminālpolicija Hāgā...
Briselē jau notikusi virkne konkursu, kuros jauno dalībvalstu pārstāvji, arī latvieši un lietuvieši, neuzrādīja īpaši labus rezultātus. Vājais punkts bija nepietiekamas vispārējās zināšanas ES vēsturē, institūciju uzbūvē un darbības principos. Tieši testa jautājumi, jau konkursa pirmajā kārtā. Tāpēc arī šajā seminārā īpaša vērība tiek veltīta rakstiskajiem testiem, lai redzētu, kādas ir konkursā izvirzītās prasības un kādas iemaņas, kādas zināšanas nepieciešamas.

Dalībnieku viedokļi jeb izvēle starp anonimitāti un atklātību

Evija no Rīgas
– Vai esat jau izlēmusi piedalīties ES konkursā?
– Godīgi sakot, galīgi izlēmusi vēl neesmu, bet interese ir. Mans darbs jau tagad saistīts ar ES institūcijām. Tā ir savā ziņā nacionāla aģentūra jaunatnes lietās. Esmu beigusi Juridisko fakultāti, tagad mācos Eiropas studijās maģistratūrā. Liekas – ja reiz pastāv tāda iespēja, tad vajadzētu pamēģināt. Bet man arī tagad šeit uz vietas ir labs darbs un arī mācības.
– Jūs jau ļoti daudz par sevi pateicāt. Vai tomēr vēlaties palikt anonīma?
– Jā! Es noteikti negribu, lai par manu interesi uzzinātu pirms laika.
– Protams, mēs respektēsim jūsu vēlēšanos.

Rīdziniece Anda
– Uz šo semināru es nācu pirmām kārtām tāpēc, lai pati sev noskaidrotu, vai vispār gribu tur strādāt. Kāda tur ir darba vide un kādas darba iespējas.
– Kāds tagad, semināra gaitā, izveidojies jūsu lēmums?
– Es joprojām nezinu. Es teiktu – 50 : 50. Man arī Rīgā ir labi. Es strādāju bankā, un man ir izveidota karjera šajā jomā. Darbs Briselē man būtu kas pilnīgi jauns.
– Pirmajos konkursos daudzu Latvijas pretendentu Ahilleja papēdis bijis nepietiekamās zināšanas par ES.
– Es droši vien būtu šo konkursu izturējusi. Bet esmu diezgan aizņemta darbā, un arī tas bija viens no iemesliem piedalīties šajā seminārā – lai uzzinātu, tieši cik ilgi jāgatavojas konkursam uz Briseles vakancēm un vai es tam varu atvēlēt pietiekami laika. Manuprāt, pērn daudzi izkrita arī tāpēc, ka tad neviens vēl nezināja, kādi testi būs jāpilda un kādi jautājumi tiks uzdoti.

Jurists Indulis Brodiņš no Rīgas
– Pats sev esmu gan darba devējs, gan darba ņēmējs, tā ka manu uzvārdu droši varat minēt arī laikrakstā. Jo vairāk, ja tas ir “Latvijas Vēstnesis.”
– Jūs izskatāties viens no vecākajiem semināra dalībniekiem.
– Jā, man jau ir 46 gadi. Sākumā pabeidzu Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, strādāju par izmeklētāju un prokuroru. Tad nācās divus gadus nodienēt PSRS armijā. Tad turpināju strādāt prokuratūrā un 1993. gadā pārgāju no prokuratūras uz privātajām struktūrām. Tagad jau vienpadsmito gadu strādāju par zvērinātu advokātu.
Seminārā vispirms gribēju uzzināt, kādi ir konkursi, kādi dokumenti nepieciešami un kāda kvalifikācija vajadzīga. Jādomā arī, kas ir labāk: zaudēt advokāta praksi, kas tagad arī kļūst starpnacionāla, un kļūt par ierēdni kādā no ES struktūrām, protams, saņemot lielāku pastāvīgu algu, vai turpināt iesākto karjeru Rīgā.
Jāizsver, kas man vairāk vajadzīgs.

Studente Džuliana Rūdolfa no Vācijas
– Es pašlaik strādāju Rīgā Frīdriha Eberta fondā Latvijā. Taču galvenokārt esmu Berlīnes studente, kas apgūst Austrumeiropas politiku un kultūru.
– Kas jūs atveda uz šo semināru?
– Vispirms jau interese par Eiropas Savienības attīstību, īpaši jaunajām ES dalībvalstīm. Es arī pieļauju, ka varētu reiz strādāt ES institūcijās. Svarīgs manas motivācijas aspekts, piedaloties seminārā, bija arī labāk iepazīt latviešu jauniešus, kas piedalās šajā seminārā. Mani interesē latviešu problēmas, vēlmes un nākotnes centieni. Domāju, ka tas viss noderēs manā turpmākajā karjerā.

•

Dažāda bija semināra dalībnieku motivācija, dažādi būs viņu lēmumi par savu profesionālo nākotni, taču visiem seminārā reljefāks kļuva Eiropas Savienības institūciju jēdziens. Visiem seminārs ļāva labāk apzināties arī savu profesionālās sagatavotības līmeni un potenciālās iespējas, ko atgādinās arī sertifikāts par piedalīšanos šajās mācībās.
Semināra darbā piedalījās un sertifikātu saņēma arī

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv