Valsts sekretāru 2004.gada 16.septembra sanāksmē

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.
Šobrīd ir sagatavots Politisko partiju likumprojekts, kura Pārejas noteikumi nosaka, ka reģistrācijas procedūrā jautājumiem, ko neregulē šis likums par politisko partiju reģistru, piemēro likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikumus. Tāpat Politisko partiju likumprojekts paredz, ka politisko partiju reģistru ved ar likumu tam pilnvarota valsts iestāde.
Likumprojekts precizē politisko partiju reģistrācijas jautājumus, kas nav noteikti Politisko partiju likumprojektā, un nosaka, ka politisko partiju reģistru ved Uzņēmumu reģistrs.
Papildus likumprojekts paredz grozījumus attiecībā uz biedrību un nodibinājumu reģistrāciju, precizējot Uzņēmumu reģistra valsts notāra rīcību, izskatot iesniegtos dokumentus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumos Nr.603 “Noteikumi par iepirkuma procedūrām un to piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem””.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai novērstu neskaidrības un nepilnības normatīvo aktu piemērošanas jomā.
Grozījums paredz noteikt, ka noteikumi attiecas uz komercsabiedrību, kā arī uz jebkuru personu, kura veic vai gatavojas veikt komercdarbību, ja tā saņem atbalstu vai finansējumu projekta realizācijai no valsts vai pašvaldības budžeta saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu, uz Latvijas Republikā reģistrētu personu, kura saskaņā ar atbildīgās institūcijas lēmumu atzīta par Eiropas Struktūrfonda finansējuma saņēmēju vai granta finansējuma saņēmēju, kā arī uz jebkuru personu, ja tā saņem atbalstu vai finansējumu projekta realizācijai no valsts vai pašvaldību budžeta. Šajā punktā minētās personas veic iepirkuma procedūras saskaņā ar šiem noteikumiem, ja tās nav pasūtītājs likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” izpratnē.
Grozījums papildina noteikumus, nosakot, ka finansējuma saņēmējs nosaka tādu piedāvājuma derīguma termiņu, lai iespējamie piegādātāji būtu saistīti ar savu piedāvājumu līdz iepirkuma līguma noslēgšanai.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par sociāli mazaizsargāto personu sabiedriskā labuma darbību”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu. Saskaņā ar minēto likumu, analizējot valsts sociālekonomisko stāvokli un tā ietekmi uz atsevišķām personu grupām, tiek noteiktas sociāli mazaizsargāto personu grupas. Izstrādājot noteikumu projektu, tika ņemta vērā valsts sociālekonomiskā analīze politikas plānošanas dokumentos, piemēram, “Tautsaimniecības vienotā stratēģija” un “Latvijas Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai (2004–2006)”. Noteikumu projekts nosaka sociāli mazaizsargātās personu grupas Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē – šādu personu darbība biedrībās vai nodibinājumos ir uzskatāma par sabiedriskā labuma darbību.
Projekts nosaka, ka sociāli mazaizsargāto personu grupas ir: ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnus; nepilnās ģimenes; invalīdi; personas virs darbspējas vecuma; jaunieši; personas, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm; ilgstošie bezdarbnieki; bezpajumtnieki; cilvēktirdzniecības upuri; politiski represētās personas; personas, kurām nelaimes gadījuma rezultātā nodarīts veselības kaitējums, vai to ģimenes; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un viņu ģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušās personas un viņu ģimenes; personas ar atkarības problēmām un viņu ģimenes; ģimenes, kuras audzina bērnu invalīdu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, kas paredz, ka sabiedriskā labuma organizācijām pastāv finanšu līdzekļu izlietošanas ierobežojumi. Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no vispārējiem ziedojumiem. Noteikumu projekts nosaka sabiedriskā labuma organizāciju izdevumu veidus, kas Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izpratnē ir uzskatāmi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem.
Par sabiedriskā labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem ir uzskatāmi organizācijas vadīšanas, uzturēšanas, reklāmas un citi organizācijas pašu vajadzībām vai ar organizācijas mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamo ieņēmumu ieguvi saistīti izdevumi, kā arī samaksātie nodokļi.
Administratīvajos izdevumos iekļauj: organizācijas pašu vajadzībām pārskata gadā patērētos pirktos, ziedojumā vai dāvinājumā saņemtos materiālus, preces un citus krājumus; pamatlīdzekļu iegādes, ražošanas vai uzstādīšanas izdevumus, datorprogrammu, citu nemateriālo ieguldījumu, kapitāla līdzdalības daļu, akciju un citu vērtspapīru un krājumu iegādes izdevumus, kā arī ar naudas aizdevumiem, avansa maksājumiem vai parādu atmaksāšanu saistītos izdevumus; organizācijas darba ņēmējiem pārskata gadā aprēķināto darba algu, atlīdzību vai citu darba samaksai pielīdzināmu maksājumu summas pirms nodokļu vai citu likumos paredzētu maksājumu atskaitīšanas, kā arī organizācijas kā darba devējas pārskata gadā aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summas, aprēķinātos likumā paredzētos maksājumus darbiniekiem darba nespējas gadījumos bruto summās, naudas iemaksas privātajos pensiju fondos un citus ar darbinieku sociālo apdrošināšanu saistītus naudas maksājumus; pārskata gadā aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa summas; izdevumus par saņemtajiem citu personu pakalpojumiem, telpu nomas, apkures, apgaismošanas, kancelejas, pasta, telefona, komandējumu, reklāmas izdevumus un citus kārtējos izdevumus, kā arī organizācijas īpašuma apdrošināšanas maksājumus.
Nosakot sabiedriskā labuma organizācijas administratīvos izdevumus, šajos noteikumos uzskaitītos izdevumus var samazināt par tiem izdevumiem vai šo izdevumu daļu, kurus var tieši attiecināt uz kādu konkrētu organizācijas mērķu sasniegšanai veiktu uzdevumu.
Paredzēts noteikt, ka sabiedriskā labuma organizācijām ir jāved grāmatvedības uzskaite tā, lai varētu veikt administratīvo izdevumu uzskaiti.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā.

Veselības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Sporta likumā”.
Sporta likumā noteikts, ka Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju koordinē sportistu un bērnu ar paaugstinātu slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību.
Sagatavotais likumprojekts paredz noteikt, ka Ministru kabinets apstiprina noteikumus, kuros valstī noteikta kārtība sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpei un medicīniskajai uzraudzībai.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Izglītības un zinātnes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ārstniecības personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”.
2004.gada 27.maijā Saeima pieņēma likumu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kurš ietver deleģējumu Ministru kabinetam līdz 2004.gada 1.novembrim izdod noteikumus, nosakot ārstniecības personu reģistru izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību savas kompetences ietvaros ir atļauts ārstniecības personām, kuras ir sertificētas un reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šobrīd valstī nav vienotas statistiskās informācijas datu bāzes, kas saturētu informāciju par visām valstī esošām ārstniecības personām – ārstiem, zobārstiem, māsām, vecmātēm, feldšeriem, ārsta palīgiem, kosmētiķiem, zobu feldšeriem, zobārstniecības māsām, zobu higiēnistiem, zobārsta asistentiem un zobu tehniķiem, kuru darbība ir saistīta ar ārstniecību vai veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Noteikumu projekts nosaka ārstniecības personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību. Minētā kārtība ļaus izveidot un uzturēt vienotu datu bāzi, kurā tiks apkopota informācija par ārstniecības personām, kuru darbība ir saistīta ar ārstniecības un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Pilnvērtīga reģistra datu bāze nodrošinās Valsts statistikas likuma normu ievērošanu un ikgadējās Statistiskās informācijas valsts programmas izpildi, kā arī iekļaušanos Vadības informācijas sistēmā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu”.
Izpildot Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 2320/2002 “Par kopīgajiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā” noteiktās prasības, Civilās aviācijas administrācija sagatavojusi jaunu noteikumu redakciju.
Sagatavotajā projektā ir precizēti kompetento valsts institūciju un aviācijas uzņēmumu pienākumi, iestrādātas ES regulas un Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju prasības par aviodrošības pasākumu kvalitātes kontroles sistēmas izveidošanu, par aviodrošībā nodarbinātā personāla apmācību un kvalifikācijas celšanu, par aviodrošības pasākumu akcentēšanu kravu un pasta pārvadājumu jomā, kā arī par atbilstošu aviodrošības pasākumu piemērošanu nelielām lidostām.
Noteikumu projekts par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu paredz noteikt institūciju kompetenci aviācijas drošības uzturēšanai civilajā aviācijā un pienākumu sadalījumu draudu vai nelikumīgu iejaukšanās aktu gadījumos.
Noteikumu projekts un uz to pamata izstrādātās detalizētās prasības veido Nacionālo civilās aviācijas drošības programmu. Detalizētās prasības izstrādā un apstiprina Civilās aviācijas administrācija.
Nacionālo aviodrošības programmu īsteno Satiksmes ministrijai un pašvaldībām padotas institūcijas, Iekšlietu ministrijas policijas un robežsardzes dienesti, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, lidostas, gaisakuģu ekspluatanti, kravu aģentūras un citi valsts vai privāti uzņēmumi (komercsabiedrības).
Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta noteikumi Nr.220 “Par civilās aviācijas drošības garantēšanai nepieciešamo pasākumu kompleksu” (Nacionālajā civilās aviācijas drošības programma), kuri bija klasificēti kā dokuments ar ierobežotu pieejamību. Pārņemot vairākās citās ārvalstīs lietoto praksi (piemēram, Zviedrijas, Somijas, Dānijas u.c.), kur ierobežotas pieejamības informācija par specifiskiem aviodrošības pasākumiem tiek izdalīta atsevišķi no publicēšanai paredzētās informācijas, noteikumu projekts paredz šādus jautājumus iekļaut detalizētajās prasībās, to izstrādāšanu un apstiprināšanu uzdodot Satiksmes ministrijas Civilās aviācijas administrācijai. Attiecīgi šāda deleģējuma noteikšanai nepieciešams izdarīt grozījumu likumā “Par aviāciju”, kas paredzēts arī pievienotajā protokollēmuma projektā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” ugunsdzēsības un glābšanas dienesta iekļaušanu Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrā”.
Lai efektīvāk realizētu valsts noteiktās funkcijas aviācijas nelaimes gadījumā, kā arī nodrošinātu operatīvu avārijas glābšanas pasākumu veikšanu aviācijas nelaimes gadījumā, paredzēta svarīga valsts objekta iekļaušana vienotā valsts uguns apsardzības un glābšanas sistēmā.
Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Civilās aizsardzības likumu un Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu ar 2005.gada 1.janvāri reorganizēt Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un nodot tā funkcijas un paredzētās trīsdesmit astoņas štata vietas Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, paredzot šim mērķim nepieciešamo papildu finansējumu 2005.gada budžetā.
Valsts akciju sabiedrībai “Starptautiskā lidosta “Rīga”” līdz 2005.gada 1.janvārim uzdots veikt Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta lietošanā nodoto materiālo līdzekļu inventarizāciju un nodot tos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, paredzot šā inventāra izmantošanu Starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments