Valsts sekretāru 2004.gada 23.septembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.456 “Kārtība, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu lidojumiem ar ārvalstu gaisa kuģiem militārajām vajadzībām””.
Tā kā Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas regulācija normatīvajos aktos ir nesena, praksē piemērojot noteikumus, ir nepieciešama noteikumu konkretizācija, lai noteiktu institūciju, kuras lemj par Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, atsevišķus sadarbības aspektus un funkciju sadali.
Grozījums paredz, ka Ārlietu ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju pārbauda iesniegtā ielidošanas atļaujas pieprasījuma atbilstību valsts drošības interesēm un pieņem lēmumu par pieprasījuma turpmāku virzību vai noraidīšanu. Lēmuma par ielidošanas atļaujas turpmāku virzību gadījumā Ārlietu ministrija ielidošanas atļaujas pieprasījumu nosūta Civilās aviācijas administrācijai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Satiksmes ministrijā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Jaunatnes politikas koordināciju padomes nolikums”.
Ar 2004.gada 1.oktobri Izglītības un zinātnes ministrijas jaunatnes politikas izstrādes, organizēšanas un koordinēšanas funkcijas tiek nodotas Bērnu un ģimenes lietu ministrijai. Lai nodrošinātu pārņemto funkciju īstenošanu, nepieciešams izveidot konsultatīvo un koordinējošo institūciju – Jaunatnes politikas koordinācijas padomi.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, un paredz konsultatīvās un koordinējošās institūcijas izveidošanu, kas veicinātu jaunatnes politikas attīstību un īstenošanu valstī un jaunatnes iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
Projekts paredz, ka Jaunatnes politikas koordinācijas padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veicināt jaunatnes politikas attīstību un īstenošanu valstī un jaunatnes iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
Padomei paredzētas šādas funkcijas: koordinēt valsts politiku jaunatnes jomā; koordinēt politikas īstenošanu jaunatnes jomā. Padomes uzdevumi: koordinēt darba ar jaunatni pasākumu sistēmu izveidošanu un īstenošanu; sadarboties ar valsts un nevalstiskajām institūcijām jaunatnes lietu jautājumos.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Satiksmes, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām””.
Likums šobrīd neregulē tiesiskās attiecības līgumslēdzēju pušu starpā pēc līguma noslēgšanas, bet faktiskā situācija, kas atkarīga no dažādiem ekonomiskiem faktoriem, rada nepieciešamību veikt cenu pārrēķinu būvdarbu līgumu gadījumā, ja būvdarbu ilgums pārsniedz divus gadus.
Likumprojekts paredz noteikt, ka būvdarbu līguma gadījumā pasūtītājs un būvdarbu veicējs var noslēgt papildu līgumu par cenu pārrēķinu būvdarbos, ja būvdarbu līguma izpildes laiks ir pārsniedzis divus gadus. Kārtību, kādā pielietojams cenu pārrēķins, nosaka Ministru kabinets.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kandidātu atlasi darbam Eiropas Policijas birojā”.
Saskaņā ar likuma “Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants un Eiropola konvencijas 41.panta 3.punkts” 10.pantu, Ministru kabinetam ir jānosaka kārtība attiecībā uz kandidātu atlasi darbam Eiropas Policijas birojā.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek kandidātu atlase darbam Eiropas Policijas birojā. Kandidātu atlasi darbam Eiropolā organizē Valsts policija. Kandidātus darbam Eiropolā atlasa no kompetento iestāžu darbinieku (ierēdņu) vidus, ņemot vērā viņu atbilstību šādiem kritērijiem: darbinieks (ierēdnis) ir Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis; darbinieks (ierēdnis) ir saņēmis sava tiešā priekšnieka pozitīvu rekomendāciju; darbiniekam (ierēdnim) ir angļu valodas un vismaz vienas Eiropas Savienības oficiālās valodas zināšanas; darbinieks (ierēdnis) atbilst Eiropola darba sludinājumā ietvertajām prasībām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par sakaru virsnieku Eiropas Policijas birojā statusu un nosūtīšanas kārtību”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā nacionālā vienība nosūta sakaru virsnieku nacionālās vienības un kompetento iestāžu interešu pārstāvībai Eiropas Policijas birojā (Eiropols), kā arī sakaru virsnieka statusu.
Sakaru virsnieks ir kompetentās iestādes darbinieks (ierēdnis), kuru nosūta nacionālās vienības un kompetentās iestādes interešu pārstāvībai Eiropolā un kurš nodrošina informācijas apmaiņu starp nacionālo vienību un Eiropolu. Sakaru virsnieka amata kandidātu izvirza kompetentās iestādes vadītājs no kompetentās iestādes darbinieku (ierēdņu) vidus, ņemot vērā darbinieka (ierēdņa) profesionālo sagatavotību.
Pēc kandidāta izvirzīšanas nacionālā vienība veic šī kandidāta apmācību un iepazīstina ar Eiropola darba specifiku un informācijas apmaiņas kārtību starp Eiropolu un nacionālo vienību. Pēc apmācības pabeigšanas nacionālā vienība kompetentās iestādes vadītājam sniedz atzinumu par kandidāta gatavību darbam Eiropolā.
Sakaru virsnieka pienākumus nosaka viņa amata aprakstā, ko apstiprina kompetentās iestādes vadītājs, rakstiski saskaņojot ar nacionālās vienības vadītāju. Sakaru virsnieki Eiropolā veido nacionālās vienības sakaru virsnieku nodaļu. Nacionālās vienības vadītājs nosaka nacionālās vienības sakaru virsnieku nodaļas vadītāju, kurš ir atbildīgs par nacionālās vienības sakaru virsnieku nodaļas darba organizācijas jautājumiem Eiropolā. Minēto lēmumu nacionālās vienības vadītājs saskaņo ar kompetentās iestādes vadītāju, kuras darbinieks (ierēdnis) ir sakaru virsnieks.
Laikposmā, kamēr sakaru virsnieks pilda amata pienākumus Eiropolā, viņam ir saistoši nacionālās vienības vadītāja dotie rīkojumi darba organizācijas jautājumos.
Sakaru virsnieku nacionālās vienības un kompetentās iestādes interešu pārstāvībai Eiropolā nosūta uz četriem gadiem. Pēc minētā termiņa beigām kompetentās iestādes vadītājs, rakstiski saskaņojot ar nacionālo vienību, var pagarināt sakaru virsnieka nosūtīšanas termiņu, taču ne ilgāk kā uz diviem gadiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.septembra noteikumos Nr.538 “Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālās aprites, pirotehnisko izstrādājumu klasificēšanas un izmantošanas noteikumi””.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai ieviestu direktīvas 2004/57/EK (2004.gada 23.aprīlis) “Par pirotehnikas izstrādājumu un konkrētas munīcijas identifikāciju saistībā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību” prasības, kā arī Eiropas Komisijas 2004.gada 15.aprīļa lēmumā 2004/388/EC paredzēto “Kopienas iekšējo sprāgstvielu pārvadāšanas dokumentu”.
Grozījumi noteikumos nosaka, ka, veicot sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu pārvadāšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, komersantam ir jāsastāda sprāgstvielu pārvadāšanas dokuments trijos eksemplāros, no kuriem vienam ir jāatrodas kopā ar preci līdz tās nogādāšanai preces saņēmējam.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka, veicot komercdarbību sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, munīcijas vai pirotehnisko izstrādājumu aprites jomā un nosakot, vai konkrēts izstrādājums ir sprāgstviela, spridzināšanas ietaise, pirotehniskais izstrādājums vai munīcija, ir jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumi par izstrādājumiem, kuri tiek uzskatīti par pirotehnikas izstrādājumiem vai munīciju un izstrādājumiem, attiecībā uz kuriem jānosaka, vai tie ir pirotehnikas izstrādājumi vai sprāgstvielas.
Direktīvas 3.panta 1.punktā noteikts, ka ES dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2004. gada 31.decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties iepazīstina Komisiju ar minēto tiesību aktu noteikumiem un ar minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības ministrijā.

Labklājības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumos Nr.693 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai””.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz ienākumu testētu pašvaldības pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI pabalsts). Par pamatu minētā pabalsta aprēķinam tiek izmantots visā valstī noteikts vienots garantētais minimālais ienākumu līmenis.
Likums deleģē Ministru kabinetam noteikt un katru gadu saistībā ar kārtējā gada budžeta projektu pārskatīt garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai.
Šobrīd garantētais minimālais ienākumu līmenis noteikts 2003.gada 9.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.693 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”, un tas ir 18 lati mēnesī.
Lai garantētā minimālā ienākumu pabalsts varētu pildīt savu uzdevumu – sniegt atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām ģimenēm un īpaši ģimenēm ar bērniem, noteikumu projektā GMI līmeni paredzēts noteikt 21 lata apmērā.
Paredzēts, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi 2003.gada 25.februāra Ministru kabineta noteikumos  Nr.97 “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu””.
Minētie noteikumi  nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot  ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona  atzīstama par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes (personas) ienākumi un materiālais stāvoklis.
Saskaņā ar Mājsaimniecību budžeta pētījuma datiem, trūcīgas ģimenes (personas) statusu 2003.gadā bija tiesības saņemt aptuveni 837 tūkstošiem jeb 36% Latvijas iedzīvotāju. Minēto statusu reāli pieprasījuši un saņēmuši 77 049 iedzīvotāju jeb 3,3% Latvijas iedzīvotāju.
Ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam pašvaldība novērtē pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas, kuru iesniedzis viens no ģimenes locekļiem vai arī atsevišķi dzīvojoša persona, kā arī pēc iztikas līdzekļu deklarācijā norādītām ziņām. Ģimene atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50% no attiecīgā gada 1.janvāra spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja tā atbilst citiem noteikumos minētajiem nosacījumiem, piemēram, tai nav parādsaistību. Ienākumu deklarācijā persona norāda: regulāros ikmēneša ienākumus – par pēdējiem trim mēnešiem – un neregulāros ienākumus vai atsevišķi dzīvojoša laulātā sniegto materiālo atbalstu – par pēdējiem 12 mēnešiem.
Labklājības ministrijas sagatavotais projekts paredz, ka deklarācijā papildus jānorāda atsevišķi ienākumi, kā arī tie ienākumi, kuri šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi par ģimenes (personas) ienākumiem. Šie ienākumi netiks ņemti vērā, novērtējot ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes statusam.
Papildus norādītajiem ienākumiem ir jāuzrāda:
ienākumi no studējošo kredīta un valsts atbalsta programmas naudas izteiksmes veidā – par pēdējiem 3 mēnešiem;
ienākumi no atsevišķi dzīvojoša ģimenes locekļa (ne tikai no atsevišķi dzīvojoša laulātā, kā tas paredzēts līdz šim) sniegtā materiālā atbalsta ģimenei – par pēdējiem 12 mēnešiem.
Būtiski, ka grozījumi paredz, ka par ienākumiem minēto noteikumu izpratnē nav uzskatāmi ienākumi no bērna kopšanas pabalsta, kādu saņem persona, kura kopj bērnu vecumā līdz vienam gadam un nav nodarbināta (nav sociāli apdrošināta). Šīs pieejas realizācijas pamatā ir Koncepcija par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas.
Papildināta arī iztikas līdzekļu deklarācija, kurā pieprasītājam ir jāuzrāda savas vai ar viņu kopā dzīvojošo personu parādsaistības.
Noteikumu projektā precizēts, ka par parādsaistībām šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi nedz studējošo, nedz studiju kredīti.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi 2003.gada 25.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.96 “Kārtība, kādā piešķirams, aprēķināms un izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai””.
Grozījums noteikumos nosaka, ka tiesības saņemt pabalstu ir tām ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk – ģimene (persona)), kurām noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam un kuru ienākumi, neskaitot pašvaldību sociālās palīdzības pabalstus un ienākumus, kurus neņem vērā, novērtējot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, ir zemāki par Ministru kabineta noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un kuras pilda līdzdarbības pienākumus.
Projekts nosaka atvieglojumu ģimenei izmaksājamā pabalsta apmēram, kā arī gadījumus, kad minētais pabalsta apmēra ierobežojums nav pielietojams.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.
Izstrādātais likumprojekts precizē pilnvarojumu Ministru kabinetam, proti, paredz, ka kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kā arī prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu un šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem” jau atbilst likumprojektā iestrādātā pilnvarojuma saturam.
Citu grozījumu būtība ir saskaņot Ceļu satiksmes likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Administratīvā procesa likumu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Pašlaik Ārstniecības likums neparedz pienākumu ārstniecības personām nodot Ceļu satiksmes drošības direkcijai un Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijai informāciju par pretindikāciju esamību transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju. Pašlaik šīs informācijas apmaiņas kārtību un apjomu paredz “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”.
Likumprojekts paredz, ka ārstniecības personai, kas veic transportlīdzekļa vadītāja vai personas, kura vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, veselības pārbaudi un konstatē normatīvajos aktos noteiktās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, ir pienākums normatīvajā aktā par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem noteiktā kārtībā informēt Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju, neizpaužot personas slimības diagnozi vai prognozi. Šāda informācija ir nepieciešama, lai personām, kurām ir pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai, netiktu piešķirtas transportlīdzekļu vadītāja tiesības vai arī tās tiktu atņemtas uz nenoteiktu laiku, ja personai transportlīdzekļu vadītāja tiesības jau ir piešķirtas. Projektā ir iestrādāta norma, kas nosaka, ka informācija, kas  neizpauž personas slimības diagnozi vai prognozi, nav sensitīvi dati.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Veselības, Zemkopības ministrijā, Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi. Ja valsts institūcija vai pašvaldība kā apbalvojumu piešķir naudas balvu, goda rakstu, ieroci vai kādu citu speciālu apbalvojumu, tad šos noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl to neregulē speciālie normatīvie akti.
Paredzēts noteikt, ka valsts institūcija vai pašvaldība sagatavo lēmumu par apbalvojumu dibināšanu, informējot par to augstāku iestādi, ja tāda ir. Lēmumā norāda: lēmuma pieņemšanas kārtību, tai skaitā informāciju par amatpersonām, kuras ir tiesīgas ieteikt apbalvošanai un parakstīt lēmumu par apbalvojuma piešķiršanu; apbalvojuma nodibināšanas mērķi; apbalvojuma piešķiršanas nosacījumus.
Pamatojoties uz pieņemto lēmumu par apbalvojuma dibināšanu, valsts institūcija vai pašvaldība izstrādā apbalvojuma dibināšanas nolikumu. Nolikumā norāda: apbalvojuma veidu un raksturu (zīmes zīmējums krāsās, tehniskais apraksts, apbalvojuma zīmes heraldiskais, vizuālais, emblemātiskais skaidrojums); apbalvošanas faktu apliecinoša dokumenta (diploma, apliecības) zīmējumu krāsās (1x1).
Paredzēts noteikt, ka nolikumu iesniedz izvērtēšanai Valsts heraldikas komisijā, tā izvērtē nolikumu un ne ilgāk kā divu mēnešu laikā sniedz atzinumu institūcijai, kura pieņēmusi lēmumu nodibināt apbalvojumu. Ja komisijas atzinums ir ar iebildumiem, tad institūcija atbilstoši komisijas atzinumam precizē nolikumu un nosūta to komisijai atkārtotai izvērtēšanai, kura ne ilgāk kā divu mēnešu laikā dod galīgo atzinumu.
Pamatojoties uz komisijas atzinumu, institūcija pieņem galīgo lēmumu par apbalvojuma dibināšanu. Šo lēmumu un nolikumu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Kultūras ministrija veido atsevišķu apbalvojumu reģistru, kurā reģistrē visus institūciju nodibinātos apbalvojumus. Valsts institūcija vai pašvaldība desmit dienu laikā kopš apbalvojuma dibināšanas iesniedz reģistrēšanai reģistrā nodibināto apbalvojumu, pievienojot lēmumu un nolikumu. Ja valsts institūcija vai pašvaldība vēlas mainīt apbalvojuma veidu (raksturu), atteikties no apbalvojuma vai atjaunot apbalvojumu, tad attiecīgās izmaiņas ir jāsaskaņo ar komisiju, ievērojot šajos noteikumos noteikto kārtību.
Ar apbalvojuma dibināšanu saistītās izmaksas sedz valsts institūcija vai pašvaldība.
Apbalvojumi, kuri nodibināti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir jāiesniedz reģistrēšanai reģistrā līdz 2005.gada 1.jūlijam.
Paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par Ekonomikas ministrijas izstrādāto Koncepciju par valsts atbalstu eksporta darījumu finansēšanā

Ceturtdien, 23.septembrī, Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē iesniedza izskatīšanai un starpministriju saskaņošanai nodeva Koncepciju par valsts atbalstu eksporta darījumu finansēšanā.
Koncepcijas mērķis ir atjaunot valsts atbalstu eksporta garantēšanā, kreditēšanā un apdrošināšanā, veicinot Latvijas preču un pakalpojumu eksportētāju konkurētspējas pieaugumu, valsts eksporta pieaugumu un ārējās tirdzniecības bilances uzlabošanos. Eksporta darījumu kreditēšana, garantēšana un apdrošināšana ir nepieciešama, lai radītu Latvijas komersantiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu komersantiem trešo valstu tirgos.
Eksporta darījumu finansēšanas funkciju atjaunošana ir uzskatāma par vitāli svarīgu priekšnosacījumu Latvijas tautsaimniecības attīstības un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai. Valsts eksporta atbalsta pasākumi nodrošinās pozitīvu ietekmi uz tādiem valsts makroekonomiskajiem rādītājiem kā tekošā konta deficīts, ārējās tirdzniecības bilance, nodarbinātība, ienākumi valsts un pašvaldību budžetos, iekšzemes kopprodukts.
Kopumā koncepcijas īstenošana sekmēs Latvijas komersantu konkurētspējas palielināšanos, apgūstot jaunus un darbojoties jau esošos eksporta tirgos. Saskaņā ar eksporta veicināšanas programmā noteikto plānots, ka katru gadu ar valsts atbalstu izveidojamās eksporta kreditēšanas, apdrošināšanas un garantēšanas aģentūras darījumu skaits pieaugs par 5–10.
Koncepcijas mērķis, normatīvo aktu izstrāde un pieņemšana, kā arī 2005.gada valsts budžeta finansējuma piešķiršana valsts atbalsta sistēmas ieviešanai koncepcijas ietvaros un attiecīgo funkciju izpildei.
Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa izvērtēja un iesniedza izskatīšanai trīs valsts atbalsta sistēmas ieviešanas (atjaunošanas) variantus, kas paredz deleģēt eksporta kreditēšanas, garantēšanas un apdrošināšanas funkcijas:
1.variantā – Latvijas Garantiju aģentūrai; 2.variantā – Latvijas Hipotēku un zemes bankai; 3.variantā – jaundibināmai atbalsta institūcijai.
Ekonomikas ministrija par piemērotāko uzskata pirmo variantu – eksporta kreditēšanas, garantēšanas un apdrošināšanas funkciju deleģēšanu Latvijas Garantiju aģentūrai.
Koncepcijas īstenošanu paredzēts sākt ar 2005.gadu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa