Eiropas Parlaments sāk iztaujāt Barrozu komandu

Vakar Eiropas Parlamentā sākās nākamās Eiropas Komisijas komisāra amata kandidātu noklausīšanās. Intervēšana ilgs divas nedēļas – līdz pat 8. oktobrim. Katru Eiropas komisāra amata kandidātu iztaujās divas stundas un 45 minūtes, bet 15 minūtes tiks dotas uzrunai.
Pirms tam kandidātiem bija rakstiski jāatbild uz vairākiem eiroparlamentāriešu jautājumiem. Eiropas Parlaments katram sagatavojis deviņus vispārējus (kas visiem komisāriem ir identiski) un deviņus specifiskus jautājumus, kas saistīti ar katram komisāram iedalīto atbildības sfēru. Rakstisko atbilžu kopsavilkumu un izvērtējumu varat lasīt 21.09.2004. (Nr. 149/3097) laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tuvākajās divās nedēļās piedāvājam saviem lasītājiem iepazīties arī ar publiskās iztaujāšanas sesijas norisi.

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles

Barrozu komanda jautājumu krustugunīs

Vakar, 27.septembrī, Eiropas Parlamenta (EP) komiteju deputāti sāka iztaujāt nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Durau-Barrozu sastādīto komandu. Pirmais eiroparlamentāriešu priekšā stājās Vladimirs Špidla, kuram nākamais EK prezidents uzticējis nodarbinātības, sociālo jautājumu un līdztiesīgu iespēju portfeli.
V.Špidla stājās nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, kā arī sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komitejas priekšā.

Jautājumi un pārmetumi

Deputātu jautājumi komisāra amata kandidātam bija visdažādākie – gan specifiski, gan vispārīgi. Tika jautāts pat par konkrētu direktīvu konkrētu punktu lietošanu un iespējamām izmaiņām. Deputāti arī nekautrējās pārjautāt, ja komisāra amata kandidāts uz jautājumiem atbildēja pārāk vispārīgi.
Neiztika arī bez V.Špidlas dzimtās zemes – Čehijas – pieminēšanas. Nācās uzklausīt pārmetumus par savu darbību kā nodarbinātības un sociālo lietu ministram. Daži eiroparlamentārieši iztaujāšanas laikā arī apšaubīja V.Špidlas kompetenci pildīt nodarbinātības komisāra pienākumus. “Laikā, kad pildījāt ministra pienākumus Čehijā, bezdarba līmenis pieauga no 5,6 līdz 10 procentiem. Vēl vairāki skaitļi liecina, ka jūsu darbība šajā jomā Čehijā nebija īpaši veiksmīga.” Bez tam EP deputāti komisāra kandidātam aizrādīja pat par atbilžu stilu. Kāds deputāts sacīja: “Jūs tagad izmantojat to pašu taktiku, ko agrāk izmantojāt Čehijā. Nosodāt pašreizējās Komisijas panākto, tāpat kā kritizējāt iepriek-šējo valdību darbu.”

Nodarbinātība un sociālie jautājumi

Uzrunājot klausītājus, V.Špidla augstu novērtēja EP kā demokrātiskas kontroles instrumentu un norādīja, ka šobrīd Eiropas integrācijas ideja jau attīstījusies tik tālu, ka tai ir milzu loma visā pasaulē. “Paplašināšanās Eiropas Savienībai (ES) ir devusi jaunu potenciālu. ES var kļūt par konkurētspējīgāko reģionu.”
Kā galvenos savas darbības virzienus V.Špidla minēja nodarbinātības veicināšanu, cīņu pret sociālo izstumtību un nabadzību, sociālās vienlīdzības nodrošināšanu, kā arī efektīva sociālā dialoga attīstīšanu. “Viens no galvenajiem manas darbības principiem būs sargāt darbu, nevis vienu darba vietu. (..) Jāsekmē arī tādas izglītības attīstība, lai jaunietis varētu iekļauties darba tirgū. Tāpat jādomā par izglītību visa mūža garumā.”

Atvieglos mazo un vidējo uzņēmumu dzīvi

Pēc V.Špidlas domām, ES ir būtiski sekmēt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību un izaugsmi. “Joprojām nav pietiekami novērtēti MVU. Tajos tiek nodarbināts ļoti daudz strādājošo. Tiem ir arī inovāciju radīšanas potenciāls.” Nākamais komisārs sola savas darbības laikā MVU pievērst īpašu uzmanību. “Ir jāvienkāršo likumdošana, lai nebūtu problēmu to ievērot.” Viņš arī izteica gatavību aizstāvēt grozījumus esošajos tiesību aktos, kas varētu “atvieglot MVU dzīvi”.

Sekmēs brīvu darbaspēka kustību

Jauno dalībvalstu deputātus interesēja, vai jaunais komisārs darbosies, lai sekmētu brīvu darbaspēka kustību ne tikai starp vecajām dalībvalstīm, bet arī aktīvāk iekļaujot jaunās ES valstis. V.Špidla norādīja, ka “brīva personu pārvietošanās ir ES ekonomiskā spēka pamats. Būtu labi šīs iespējas izmantot visā pilnībā. Trīs vecās ES valstis, kas atvērušas savu darba tirgu, šķiet, nav īpaši cietušas. Lai gan EK ir ierobežotas iespējas ietekmēt dalībvalstu lēmumus šajā sakarā, strādājot darīšu visu, lai sekmētu brīvu darbaspēka kustību. Nelegāli strādnieki nenāk par labu ne kādai dalībvalstij atsevišķi, ne ES kopumā”.

Foto no Eiropas Komisijas audiovizuālās bibliotēkas arhīva

Biogrāfija Vārds, uzvārds: Vladimirs Špidla Dzimšanas dati: 1951.gada 22.aprīlis, Prāga Ģimenes stāvoklis: precējies otro reizi, četru bērnu tēvs Izglītība: 1970.g. absolvēta vidusskola 1976.g. beidzis Kārļa universitātes (Prāga) Mākslas fakultāti. Specializācijas priekšmets – vēsture un aizvēsture Profesionālā karjera: līdz 1989. g. – ierēdnis pilsētas domes Jindržihova Hradecas kultūras departamentā, arheologs Jindržihova Hradecas novada muzejā, strādnieks ražošanas uzņēmumā 1990.g. – Jindržihova Hradecs pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par izglītību, veselības aprūpi, sociālajiem jautājumiem un kultūru 1991.-1996g. – Jindržihova Hradecas darba biroja direktors 1992.g. – Sociāldemokrātu partijas prezidija loceklis 1996.g. – ievēlēts Čehijas parlamenta deputātu palātā, Sociālās un veselības aprūpes komitejas priekšsēdētājs 1997.g. – Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētāja vietnieks 1998.-2002.g. – Čehijas premjerministrs un nodarbinātības un sociālo lietu ministrs 2001.g. – Sociāldemokrātu partijas priekšsēdētājs Kopš 2002.g. – Čehijas Republikas premjerministrs Avots: Eiropas Parlaments

Dzimumu līdztiesības jautājumi

Pēc V.Špidlas teiktā, līdztiesība ir viena no Eiropas pamatvērtībām. “Tā ir vērtība pati par sevi. Vīriešu un sieviešu vienlīdzība ir jānodrošina, jo citādi mēs neizturēsim globālajā konkurencē. Ja nav līdztiesības, puse talantu netiek izmantoti.”
Izvērtējot pašreizējo pieredzi, V.Špidla atzina, ka Eiropa līdz šim jau daudz darījusi un dzimumu līdztiesības jomā atrodas vairākus soļus priekšā daudzām citām pasaules daļām. “Tomēr darāmā vēl daudz. Joprojām Eiropā notiek sieviešu tirdzniecība, arī pie sieviešu vienlīdzības biznesā un politikā vēl jāstrādā,” pārliecināts V.Špidla.
Cilvēku tirdzniecību topošais komisārs nodēvēja par kaunu un negodu, kas ātrāk izskaužams. “Mums nav izvēles. Ir jārīkojas efektīvāk. Labāk jākoordinē tiesībsargājošo institūciju darbs.” V.Špidla arī norādīja, ka jāskatās, kā dažādās valstīs tiek apkarota cilvēku tirdzniecība. “Man sai-stošs šķiet Zviedrijas piemērs. Tur prostitūtu pakalpojumu pirkšana ir kriminālnoziegums. Protams, jāpēta arī citu valstu prakse.”
Nākamais komisārs atzina, ka nepieciešams pievērsties arī preventīviem pasākumiem. “Jā, tiešām, jaunās tehnoloģijas, piemēram, internets, aktīvi tiek izmantots cilvēku vervēšanai. Tāpēc jāizstrādā metodes, kā pret to cīnīties.”
Iztaujājot komisāra amata kandidātu, tika aktualizēts arī jautājums par vardarbību ģimenē. Uz deputātes jautājumu, vai V.Špidla atbalsta 2006.gada pasludināšanu par gadu pret vīriešu vardarbību pret sievietēm, viņš norādīja, ka ģimenē var notikt arī vardarbība pret vīrieti. Tāpēc viņš atbalsta 2006.gada pasludināšanu par gadu pret vardarbību ģimenē.

Lēmums par Turciju – pašreizējās Komisijas rokās

Arī sieviešu tiesību un dzimumu vienlīdzības komitejā ir aktuāls jautājums par Turcijas nākotni ES. Deputātes uztrauc, ka, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, sieviešu stāvoklis Turcijā ir slikts – daudzas sievietes tiek izdotas pie vīra piespiedu kārtā, daudzām tiek liegta iespēja iegūt izglītību, daudzas neprot lasīt. V.Špidla norādīja, ka lēmums par Turcijas atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem jāpieņem pašreizējai Romāno Prodi vadītajai Komisijai. “Viņu lēmums būs mums saistošs. Tomēr jāatzīmē, ka Turcijā sieviešu tiesību aizsardzībā ir panākts progress. Tajā pašā laikā visiem ir skaidrs, ka vienlīdzīgas iespējas jānodrošina pilnībā.”

Īstas ugunskristības

Pirmā topošo komisāru iztaujāšanas diena EP aizvadīta. Tā pierādīja, ka pratināšana nav tikai formalitāte. Potenciālajiem komisāriem labi jāorientējas esošajos tiesību aktos, jāpārzina arī Eiropas Kopienu tiesas darbs, kā arī jāprot diplomātiski atbildēt uz visiem jautājumiem – pat provokatīviem.
Šodien jautājumu krustugunīs nonāks divu jauno ES dalībvalstu izvirzītās pārstāves – Danuta Hūbnere (Polija), kas kandidē uz reģionālās politikas komisāra amatu, un Daļa Gribauskaite (Lietuva), kas pretendē uz finanšu programmēšanas un budžeta portfeļa turēšanu. EP izjautās arī topošo konkurences komisāri Nēlī Krusu (Nīderlande). Viņas kādreizējās saistības, kā arī darbs vairākos lielos uzņēmumos licis plaši diskutēt par iespējamo interešu konfliktu komisāres amatā.
Latvijas izvirzītā kandidāte komisāra postenim Ingrīda Ūdre uz eiroparlamentāriešu jautājumiem atbildēs 7.oktobrī. Kā zināms, viņai Ž.M. Durau-Barrozu iecerējis uzticēt nodokļu un muitas jautājumu portfeli.