The Parties to this Convention,

Recognizing that persistent organic pollutants possess toxic properties, resist degradation, bioaccumulate and are transported, through air, water and migratory species, across international boundaries and deposited far from their place of release, where they accumulate in terrestrial and aquatic ecosystems,

Aware of the health concerns, especially in developing countries, resulting from local exposure to persistent organic pollutants, in particular impacts upon women and, through them, upon future generations,

Acknowledging that the Arctic ecosystems and indigenous communities are particularly at risk because of the biomagnification of persistent organic pollutants and that contamination of their traditional foods is a public health issue,

Conscious of the need for global action on persistent organic pollutants,

Mindful of decision 19/13 C of 7 February 1997 of the Governing Council of the United Nations Environment Programme to initiate international action to protect human health and the environment through measures which will reduce and/or eliminate emissions and discharges of persistent organic pollutants,

Recalling the pertinent provisions of the relevant international environmental conventions, especially the Rotterdam Convention on the Prior Informed Consent Procedure for Certain Hazardous Chemicals and Pesticides in International Trade, and the Basel Convention on the Control of Transboundary Movements of Hazardous Wastes and their Disposal including the regional agreements developed within the framework of its Article 11,

Recalling also the pertinent provisions of the Rio Declaration on Environment and Development and Agenda 21,

Acknowledging that precaution underlies the concerns of all the Parties and is embedded within this Convention,

Recognizing that this Convention and other international agreements in the field of trade and the environment are mutually supportive,

Reaffirming that States have, in accordance with the Charter of the United Nations and the principles of international law, the sovereign right to exploit their own resources pursuant to their own environmental and developmental policies, and the responsibility to ensure that activities within their jurisdiction or control do not cause damage to the environment of other States or of areas beyond the limits of national jurisdiction,

Taking into account the circumstances and particular requirements of developing countries, in particular the least developed among them, and countries with economies in transition, especially the need to strengthen their national capabilities for the management of chemicals, including through the transfer of technology, the provision of financial and technical assistance and the promotion of cooperation among the Parties,

Taking full account of the Programme of Action for the Sustainable Development of Small Island Developing States, adopted in Barbados on 6 May 1994,

Noting the respective capabilities of developed and developing countries, as well as the common but differentiated responsibilities of States as set forth in Principle 7 of the Rio Declaration on Environment and Development,

Recognizing the important contribution that the private sector and non-governmental organizations can make to achieving the reduction and/or elimination of emissions and discharges of persistent organic pollutants,

Underlining the importance of manufacturers of persistent organic pollutants taking responsibility for reducing adverse effects caused by their products and for providing information to users, Governments and the public on the hazardous properties of those chemicals,

Conscious of the need to take measures to prevent adverse effects caused by persistent organic pollutants at all stages of their life cycle,

Reaffirming Principle 16 of the Rio Declaration on Environment and Development which states that national authorities should endeavour to promote the internalization of environmental costs and the use of economic instruments, taking into account the approach that the polluter should, in principle, bear the cost of pollution, with due regard to the public interest and without distorting international trade and investment,

Encouraging Parties not having regulatory and assessment schemes for pesticides and industrial chemicals to develop such schemes,

Recognizing the importance of developing and using environmentally sound alternative processes and chemicals,

Determined to protect human health and the environment from the harmful impacts of persistent organic pollutants,

Have agreed as follows:

Article 1

Objective

Mindful of the precautionary approach as set forth in Principle 15 of the Rio Declaration on Environment and Development, the objective of this Convention is to protect human health and the environment from persistent organic pollutants.

Article 2

Definitions

For the purposes of this Convention:

(a) "Party" means a State or regional economic integration organization that has consented to be bound by this Convention and for which the Convention is in force;

(b) "Regional economic integration organization" means an organization constituted by sovereign States of a given region to which its member States have transferred competence in respect of matters governed by this Convention and which has been duly authorized, in accordance with its internal procedures, to sign, ratify, accept, approve or accede to this Convention;

(c) "Parties present and voting" means Parties present and casting an affirmative or negative vote.

Article 3

Measures to reduce or eliminate releases from intentional production and use

1. Each Party shall:

(a) Prohibit and/or take the legal and administrative measures necessary to eliminate:

(i) Its production and use of the chemicals listed in Annex A subject to the provisions of that Annex; and

(ii) Its import and export of the chemicals listed in Annex A in accordance with the provisions of paragraph 2; and

(b) Restrict its production and use of the chemicals listed in Annex B in accordance with the provisions of that Annex.

2. Each Party shall take measures to ensure:

(a) That a chemical listed in Annex A or Annex B is imported only:

(i) For the purpose of environmentally sound disposal as set forth in paragraph 1 (d) of Article 6; or

(ii) For a use or purpose which is permitted for that Party under Annex A or Annex B;

(b) That a chemical listed in Annex A for which any production or use specific exemption is in effect or a chemical listed in Annex B for which any production or use specific exemption or acceptable purpose is in effect, taking into account any relevant provisions in existing international prior informed consent instruments, is exported only:

(i) For the purpose of environmentally sound disposal as set forth in paragraph 1 (d) of Article 6;

(ii) To a Party which is permitted to use that chemical under Annex A or Annex B; or

(iii) To a State not Party to this Convention which has provided an annual certification to the exporting Party. Such certification shall specify the intended use of the chemical and include a statement that, with respect to that chemical, the importing State is committed to:

a. Protect human health and the environment by taking the necessary measures to minimize or prevent releases;

b. Comply with the provisions of paragraph 1 of Article 6; and

c. Comply, where appropriate, with the provisions of paragraph 2 of Part II of Annex B.

The certification shall also include any appropriate supporting documentation, such as legislation, regulatory instruments, or administrative or policy guidelines. The exporting Party shall transmit the certification to the Secretariat within sixty days of receipt.

(c) That a chemical listed in Annex A, for which production and use specific exemptions are no longer in effect for any Party, is not exported from it except for the purpose of environmentally sound disposal as set forth in paragraph 1 (d) of Article 6;

(d) For the purposes of this paragraph, the term "State not Party to this Convention" shall include, with respect to a particular chemical, a State or regional economic integration organization that has not agreed to be bound by the Convention with respect to that chemical.

3. Each Party that has one or more regulatory and assessment schemes for new pesticides or new industrial chemicals shall take measures to regulate with the aim of preventing the production and use of new pesticides or new industrial chemicals which, taking into consideration the criteria in paragraph 1 of Annex D, exhibit the characteristics of persistent organic pollutants.

4. Each Party that has one or more regulatory and assessment schemes for pesticides or industrial chemicals shall, where appropriate, take into consideration within these schemes the criteria in paragraph 1 of Annex D when conducting assessments of pesticides or industrial chemicals currently in use.

5. Except as otherwise provided in this Convention, paragraphs 1 and 2 shall not apply to quantities of a chemical to be used for laboratory-scale research or as a reference standard.

6. Any Party that has a specific exemption in accordance with Annex A or a specific exemption or an acceptable purpose in accordance with Annex B shall take appropriate measures to ensure that any production or use under such exemption or purpose is carried out in a manner that prevents or minimizes human exposure and release into the environment. For exempted uses or acceptable purposes that involve intentional release into the environment under conditions of normal use, such release shall be to the minimum extent necessary, taking into account any applicable standards and guidelines.

Article 4

Register of specific exemptions

1. A Register is hereby established for the purpose of identifying the Parties that have specific exemptions listed in Annex A or Annex B. It shall not identify Parties that make use of the provisions in Annex A or Annex B that may be exercised by all Parties. The Register shall be maintained by the Secretariat and shall be available to the public.

2. The Register shall include:

(a) A list of the types of specific exemptions reproduced from Annex A and Annex B;

(b) A list of the Parties that have a specific exemption listed under Annex A or Annex B; and

(c) A list of the expiry dates for each registered specific exemption.

3. Any State may, on becoming a Party, by means of a notification in writing to the Secretariat, register for one or more types of specific exemptions listed in Annex A or Annex B.

4. Unless an earlier date is indicated in the Register by a Party, or an extension is granted pursuant to paragraph 7, all registrations of specific exemptions shall expire five years after the date of entry into force of this Convention with respect to a particular chemical.

5. At its first meeting, the Conference of the Parties shall decide upon its review process for the entries in the Register.

6. Prior to a review of an entry in the Register, the Party concerned shall submit a report to the Secretariat justifying its continuing need for registration of that exemption. The report shall be circulated by the Secretariat to all Parties. The review of a registration shall be carried out on the basis of all available information. Thereupon, the Conference of the Parties may make such recommendations to the Party concerned as it deems appropriate.

7. The Conference of the Parties may, upon request from the Party concerned, decide to extend the expiry date of a specific exemption for a period of up to five years. In making its decision, the Conference of the Parties shall take due account of the special circumstances of the developing country Parties and Parties with economies in transition.

8. A Party may, at any time, withdraw an entry from the Register for a specific exemption upon written notification to the Secretariat. The withdrawal shall take effect on the date specified in the notification.

9. When there are no longer any Parties registered for a particular type of specific exemption, no new registrations may be made with respect to it.

Article 5

Measures to reduce or eliminate releases from unintentional production

Each Party shall at a minimum take the following measures to reduce the total releases derived from anthropogenic sources of each of the chemicals listed in Annex C, with the goal of their continuing minimization and, where feasible, ultimate elimination:

(a) Develop an action plan or, where appropriate, a regional or subregional action plan within two years of the date of entry into force of this Convention for it, and subsequently implement it as part of its implementation plan specified in Article 7, designed to identify, characterize and address the release of the chemicals listed in Annex C and to facilitate implementation of subparagraphs (b) to (e). The action plan shall include the following elements:

(i) An evaluation of current and projected releases, including the development and maintenance of source inventories and release estimates, taking into consideration the source categories identified in Annex C;

(ii) An evaluation of the efficacy of the laws and policies of the Party relating to the management of such releases;

(iii) Strategies to meet the obligations of this paragraph, taking into account the evaluations in (i) and (ii);

(iv) Steps to promote education and training with regard to, and awareness of, those strategies;

(v) A review every five years of those strategies and of their success in meeting the obligations of this paragraph; such reviews shall be included in reports submitted pursuant to Article 15;

(vi) A schedule for implementation of the action plan, including for the strategies and measures identified therein;

(b) Promote the application of available, feasible and practical measures that can expeditiously achieve a realistic and meaningful level of release reduction or source elimination;

(c) Promote the development and, where it deems appropriate, require the use of substitute or modified materials, products and processes to prevent the formation and release of the chemicals listed in Annex C, taking into consideration the general guidance on prevention and release reduction measures in Annex C and guidelines to be adopted by decision of the Conference of the Parties;

(d) Promote and, in accordance with the implementation schedule of its action plan, require the use of best available techniques for new sources within source categories which a Party has identified as warranting such action in its action plan, with a particular initial focus on source categories identified in Part II of Annex C. In any case, the requirement to use best available techniques for new sources in the categories listed in Part II of that Annex shall be phased in as soon as practicable but no later than four years after the entry into force of the Convention for that Party. For the identified categories, Parties shall promote the use of best environmental practices. When applying best available techniques and best environmental practices, Parties should take into consideration the general guidance on prevention and release reduction measures in that Annex and guidelines on best available techniques and best environmental practices to be adopted by decision of the Conference of the Parties;

(e) Promote, in accordance with its action plan, the use of best available techniques and best environmental practices:

(i) For existing sources, within the source categories listed in Part II of Annex C and within source categories such as those in Part III of that Annex; and

(ii) For new sources, within source categories such as those listed in Part III of Annex C which a Party has not addressed under subparagraph (d).

When applying best available techniques and best environmental practices, Parties should take into consideration the general guidance on prevention and release reduction measures in Annex C and guidelines on best available techniques and best environmental practices to be adopted by decision of the Conference of the Parties;

(f) For the purposes of this paragraph and Annex C:

(i) "Best available techniques" means the most effective and advanced stage in the development of activities and their methods of operation which indicate the practical suitability of particular techniques for providing in principle the basis for release limitations designed to prevent and, where that is not practicable, generally to reduce releases of chemicals listed in Part I of Annex C and their impact on the environment as a whole. In this regard:

(ii) "Techniques" includes both the technology used and the way in which the installation is designed, built, maintained, operated and decommissioned;

(iii) "Available" techniques means those techniques that are accessible to the operator and that are developed on a scale that allows implementation in the relevant industrial sector, under economically and technically viable conditions, taking into consideration the costs and advantages; and

(iv) "Best" means most effective in achieving a high general level of protection of the environment as a whole;

(v) "Best environmental practices" means the application of the most appropriate combination of environmental control measures and strategies;

(vi) "New source" means any source of which the construction or substantial modification is commenced at least one year after the date of:

a. Entry into force of this Convention for the Party concerned; or

b. Entry into force for the Party concerned of an amendment to Annex C where the source becomes subject to the provisions of this Convention only by virtue of that amendment.

(g) Release limit values or performance standards may be used by a Party to fulfill its commitments for best available techniques under this paragraph.

Article 6

Measures to reduce or eliminate releases from stockpiles and wastes

1. In order to ensure that stockpiles consisting of or containing chemicals listed either in Annex A or Annex B and wastes, including products and articles upon becoming wastes, consisting of, containing or contaminated with a chemical listed in Annex A, B or C, are managed in a manner protective of human health and the environment, each Party shall:

(a) Develop appropriate strategies for identifying:

(i) Stockpiles consisting of or containing chemicals listed either in Annex A or Annex B; and

(ii) Products and articles in use and wastes consisting of, containing or contaminated with a chemical listed in Annex A, B or C;

(b) Identify, to the extent practicable, stockpiles consisting of or containing chemicals listed either in Annex A or Annex B on the basis of the strategies referred to in subparagraph (a);

(c) Manage stockpiles, as appropriate, in a safe, efficient and environmentally sound manner. Stockpiles of chemicals listed either in Annex A or Annex B, after they are no longer allowed to be used according to any specific exemption specified in Annex A or any specific exemption or acceptable purpose specified in Annex B, except stockpiles which are allowed to be exported according to paragraph 2 of Article 3, shall be deemed to be waste and shall be managed in accordance with subparagraph (d);

(d) Take appropriate measures so that such wastes, including products and articles upon becoming wastes, are:

(i) Handled, collected, transported and stored in an environmentally sound manner;

(ii) Disposed of in such a way that the persistent organic pollutant content is destroyed or irreversibly transformed so that they do not exhibit the characteristics of persistent organic pollutants or otherwise disposed of in an environmentally sound manner when destruction or irreversible transformation does not represent the environmentally preferable option or the persistent organic pollutant content is low, taking into account international rules, standards, and guidelines, including those that may be developed pursuant to paragraph 2, and relevant global and regional regimes governing the management of hazardous wastes;

(iii) Not permitted to be subjected to disposal operations that may lead to recovery, recycling, reclamation, direct reuse or alternative uses of persistent organic pollutants; and

(iv) Not transported across international boundaries without taking into account relevant international rules, standards and guidelines;

(e) Endeavour to develop appropriate strategies for identifying sites contaminated by chemicals listed in Annex A, B or C; if remediation of those sites is undertaken it shall be performed in an environmentally sound manner.

2. The Conference of the Parties shall cooperate closely with the appropriate bodies of the Basel Convention on the Control of Transboundary Movements of Hazardous Wastes and their Disposal to, inter alia:

(a) Establish levels of destruction and irreversible transformation necessary to ensure that the characteristics of persistent organic pollutants as specified in paragraph 1 of Annex D are not exhibited;

(b) Determine what they consider to be the methods that constitute environmentally sound disposal referred to above; and

(c) Work to establish, as appropriate, the concentration levels of the chemicals listed in Annexes A, B and C in order to define the low persistent organic pollutant content referred to in paragraph 1 (d)(ii).

Article 7

Implementation plans

1. Each Party shall:

(a) Develop and endeavour to implement a plan for the implementation of its obligations under this Convention;

(b) Transmit its implementation plan to the Conference of the Parties within two years of the date on which this Convention enters into force for it; and

(c) Review and update, as appropriate, its implementation plan on a periodic basis and in a manner to be specified by a decision of the Conference of the Parties.

2. The Parties shall, where appropriate, cooperate directly or through global, regional and subregional organizations, and consult their national stakeholders, including women's groups and groups involved in the health of children, in order to facilitate the development, implementation and updating of their implementation plans.

3. The Parties shall endeavour to utilize and, where necessary, establish the means to integrate national implementation plans for persistent organic pollutants in their sustainable development strategies where appropriate.

Article 8

Listing of chemicals in Annexes A, B and C

1. A Party may submit a proposal to the Secretariat for listing a chemical in Annexes A, B and/or C. The proposal shall contain the information specified in Annex D. In developing a proposal, a Party may be assisted by other Parties and/or by the Secretariat.

2. The Secretariat shall verify whether the proposal contains the information specified in Annex D. If the Secretariat is satisfied that the proposal contains the information so specified, it shall forward the proposal to the Persistent Organic Pollutants Review Committee.

3. The Committee shall examine the proposal and apply the screening criteria specified in Annex D in a flexible and transparent way, taking all information provided into account in an integrative and balanced manner.

4. If the Committee decides that:

(a) It is satisfied that the screening criteria have been fulfilled, it shall, through the Secretariat, make the proposal and the evaluation of the Committee available to all Parties and observers and invite them to submit the information specified in Annex E; or

(b) It is not satisfied that the screening criteria have been fulfilled, it shall, through the Secretariat, inform all Parties and observers and make the proposal and the evaluation of the Committee available to all Parties and the proposal shall be set aside.

5. Any Party may resubmit a proposal to the Committee that has been set aside by the Committee pursuant to paragraph 4. The resubmission may include any concerns of the Party as well as a justification for additional consideration by the Committee. If, following this procedure, the Committee again sets the proposal aside, the Party may challenge the decision of the Committee and the Conference of the Parties shall consider the matter at its next session. The Conference of the Parties may decide, based on the screening criteria in Annex D and taking into account the evaluation of the Committee and any additional information provided by any Party or observer, that the proposal should proceed.

6. Where the Committee has decided that the screening criteria have been fulfilled, or the Conference of the Parties has decided that the proposal should proceed, the Committee shall further review the proposal, taking into account any relevant additional information received, and shall prepare a draft risk profile in accordance with Annex E. It shall, through the Secretariat, make that draft available to all Parties and observers, collect technical comments from them and, taking those comments into account, complete the risk profile.

7. If, on the basis of the risk profile conducted in accordance with Annex E, the Committee decides:

(a) That the chemical is likely as a result of its long-range environmental transport to lead to significant adverse human health and/or environmental effects such that global action is warranted, the proposal shall proceed. Lack of full scientific certainty shall not prevent the proposal from proceeding. The Committee shall, through the Secretariat, invite information from all Parties and observers relating to the considerations specified in Annex F. It shall then prepare a risk management evaluation that includes an analysis of possible control measures for the chemical in accordance with that Annex; or

(b) That the proposal should not proceed, it shall, through the Secretariat, make the risk profile available to all Parties and observers and set the proposal aside.

8. For any proposal set aside pursuant to paragraph 7 (b), a Party may request the Conference of the Parties to consider instructing the Committee to invite additional information from the proposing Party and other Parties during a period not to exceed one year. After that period and on the basis of any information received, the Committee shall reconsider the proposal pursuant to paragraph 6 with a priority to be decided by the Conference of the Parties. If, following this procedure, the Committee again sets the proposal aside, the Party may challenge the decision of the Committee and the Conference of the Parties shall consider the matter at its next session. The Conference of the Parties may decide, based on the risk profile prepared in accordance with Annex E and taking into account the evaluation of the Committee and any additional information provided by any Party or observer, that the proposal should proceed. If the Conference of the Parties decides that the proposal shall proceed, the Committee shall then prepare the risk management evaluation.

9. The Committee shall, based on the risk profile referred to in paragraph 6 and the risk management evaluation referred to in paragraph 7 (a) or paragraph 8, recommend whether the chemical should be considered by the Conference of the Parties for listing in Annexes A, B and/or C. The Conference of the Parties, taking due account of the recommendations of the Committee, including any scientific uncertainty, shall decide, in a precautionary manner, whether to list the chemical, and specify its related control measures, in Annexes A, B and/or C.

Article 9

Information exchange

1. Each Party shall facilitate or undertake the exchange of information relevant to:

(a) The reduction or elimination of the production, use and release of persistent organic pollutants; and

(b) Alternatives to persistent organic pollutants, including information relating to their risks as well as to their economic and social costs.

2. The Parties shall exchange the information referred to in paragraph 1 directly or through the Secretariat.

3. Each Party shall designate a national focal point for the exchange of such information.

4. The Secretariat shall serve as a clearing-house mechanism for information on persistent organic pollutants, including information provided by Parties, intergovernmental organizations and non-governmental organizations.

5. For the purposes of this Convention, information on health and safety of humans and the environment shall not be regarded as confidential. Parties that exchange other information pursuant to this Convention shall protect any confidential information as mutually agreed.

Article 10

Public information, awareness and education

1. Each Party shall, within its capabilities, promote and facilitate:

(a) Awareness among its policy and decision makers with regard to persistent organic pollutants;

(b) Provision to the public of all available information on persistent organic pollutants, taking into account paragraph 5 of Article 9;

(c) Development and implementation, especially for women, children and the least educated, of educational and public awareness programmes on persistent organic pollutants, as well as on their health and environmental effects and on their alternatives;

(d) Public participation in addressing persistent organic pollutants and their health and environmental effects and in developing adequate responses, including opportunities for providing input at the national level regarding implementation of this Convention;

(e) Training of workers, scientists, educators and technical and managerial personnel;

(f) Development and exchange of educational and public awareness materials at the national and international levels; and

(g) Development and implementation of education and training programmes at the national and international levels.

2. Each Party shall, within its capabilities, ensure that the public has access to the public information referred to in paragraph 1 and that the information is kept up-to-date.

3. Each Party shall, within its capabilities, encourage industry and professional users to promote and facilitate the provision of the information referred to in paragraph 1 at the national level and, as appropriate, subregional, regional and global levels.

4. In providing information on persistent organic pollutants and their alternatives, Parties may use safety data sheets, reports, mass media and other means of communication, and may establish information centres at national and regional levels.

5. Each Party shall give sympathetic consideration to developing mechanisms, such as pollutant release and transfer registers, for the collection and dissemination of information on estimates of the annual quantities of the chemicals listed in Annex A, B or C that are released or disposed of.

Article 11

Research, development and monitoring

1. The Parties shall, within their capabilities, at the national and international levels, encourage and/or undertake appropriate research, development, monitoring and cooperation pertaining to persistent organic pollutants and, where relevant, to their alternatives and to candidate persistent organic pollutants, including on their:

(a) Sources and releases into the environment;

(b) Presence, levels and trends in humans and the environment;

(c) Environmental transport, fate and transformation;

(d) Effects on human health and the environment;

(e) Socio-economic and cultural impacts;

(f) Release reduction and/or elimination; and

(g) Harmonized methodologies for making inventories of generating sources and analytical techniques for the measurement of releases.

2. In undertaking action under paragraph 1, the Parties shall, within their capabilities:

(a) Support and further develop, as appropriate, international programmes, networks and organizations aimed at defining, conducting, assessing and financing research, data collection and monitoring, taking into account the need to minimize duplication of effort;

(b) Support national and international efforts to strengthen national scientific and technical research capabilities, particularly in developing countries and countries with economies in transition, and to promote access to, and the exchange of, data and analyses;

(c) Take into account the concerns and needs, particularly in the field of financial and technical resources, of developing countries and countries with economies in transition and cooperate in improving their capability to participate in the efforts referred to in subparagraphs (a) and (b);

(d) Undertake research work geared towards alleviating the effects of persistent organic pollutants on reproductive health;

(e) Make the results of their research, development and monitoring activities referred to in this paragraph accessible to the public on a timely and regular basis; and

(f) Encourage and/or undertake cooperation with regard to storage and maintenance of information generated from research, development and monitoring.

Article 12

Technical assistance

1. The Parties recognize that rendering of timely and appropriate technical assistance in response to requests from developing country Parties and Parties with economies in transition is essential to the successful implementation of this Convention.

2. The Parties shall cooperate to provide timely and appropriate technical assistance to developing country Parties and Parties with economies in transition, to assist them, taking into account their particular needs, to develop and strengthen their capacity to implement their obligations under this Convention.

3. In this regard, technical assistance to be provided by developed country Parties, and other Parties in accordance with their capabilities, shall include, as appropriate and as mutually agreed, technical assistance for capacity-building relating to implementation of the obligations under this Convention. Further guidance in this regard shall be provided by the Conference of the Parties.

4. The Parties shall establish, as appropriate, arrangements for the purpose of providing technical assistance and promoting the transfer of technology to developing country Parties and Parties with economies in transition relating to the implementation of this Convention. These arrangements shall include regional and subregional centres for capacity-building and transfer of technology to assist developing country Parties and Parties with economies in transition to fulfil their obligations under this Convention. Further guidance in this regard shall be provided by the Conference of the Parties.

5. The Parties shall, in the context of this Article, take full account of the specific needs and special situation of least developed countries and small island developing states in their actions with regard to technical assistance.

Article 13

Financial resources and mechanisms

1. Each Party undertakes to provide, within its capabilities, financial support and incentives in respect of those national activities that are intended to achieve the objective of this Convention in accordance with its national plans, priorities and programmes.

2. The developed country Parties shall provide new and additional financial resources to enable developing country Parties and Parties with economies in transition to meet the agreed full incremental costs of implementing measures which fulfill their obligations under this Convention as agreed between a recipient Party and an entity participating in the mechanism described in paragraph 6. Other Parties may also on a voluntary basis and in accordance with their capabilities provide such financial resources. Contributions from other sources should also be encouraged. The implementation of these commitments shall take into account the need for adequacy, predictability, the timely flow of funds and the importance of burden sharing among the contributing Parties.

3. Developed country Parties, and other Parties in accordance with their capabilities and in accordance with their national plans, priorities and programmes, may also provide and developing country Parties and Parties with economies in transition avail themselves of financial resources to assist in their implementation of this Convention through other bilateral, regional and multilateral sources or channels.

4. The extent to which the developing country Parties will effectively implement their commitments under this Convention will depend on the effective implementation by developed country Parties of their commitments under this Convention relating to financial resources, technical assistance and technology transfer. The fact that sustainable economic and social development and eradication of poverty are the first and overriding priorities of the developing country Parties will be taken fully into account, giving due consideration to the need for the protection of human health and the environment.

5. The Parties shall take full account of the specific needs and special situation of the least developed countries and the small island developing states in their actions with regard to funding.

6. A mechanism for the provision of adequate and sustainable financial resources to developing country Parties and Parties with economies in transition on a grant or concessional basis to assist in their implementation of the Convention is hereby defined. The mechanism shall function under the authority, as appropriate, and guidance of, and be accountable to the Conference of the Parties for the purposes of this Convention. Its operation shall be entrusted to one or more entities, including existing international entities, as may be decided upon by the Conference of the Parties. The mechanism may also include other entities providing multilateral, regional and bilateral financial and technical assistance. Contributions to the mechanism shall be additional to other financial transfers to developing country Parties and Parties with economies in transition as reflected in, and in accordance with, paragraph 2.

7. Pursuant to the objectives of this Convention and paragraph 6, the Conference of the Parties shall at its first meeting adopt appropriate guidance to be provided to the mechanism and shall agree with the entity or entities participating in the financial mechanism upon arrangements to give effect thereto. The guidance shall address, inter alia:

(a) The determination of the policy, strategy and programme priorities, as well as clear and detailed criteria and guidelines regarding eligibility for access to and utilization of financial resources including monitoring and evaluation on a regular basis of such utilization;

(b) The provision by the entity or entities of regular reports to the Conference of the Parties on adequacy and sustainability of funding for activities relevant to the implementation of this Convention;

(c) The promotion of multiple-source funding approaches, mechanisms and arrangements;

(d) The modalities for the determination in a predictable and identifiable manner of the amount of funding necessary and available for the implementation of this Convention, keeping in mind that the phasing out of persistent organic pollutants might require sustained funding, and the conditions under which that amount shall be periodically reviewed; and

(e) The modalities for the provision to interested Parties of assistance with needs assessment, information on available sources of funds and on funding patterns in order to facilitate coordination among them.

8. The Conference of the Parties shall review, not later than its second meeting and thereafter on a regular basis, the effectiveness of the mechanism established under this Article, its ability to address the changing needs of the developing country Parties and Parties with economies in transition, the criteria and guidance referred to in paragraph 7, the level of funding as well as the effectiveness of the performance of the institutional entities entrusted to operate the financial mechanism. It shall, based on such review, take appropriate action, if necessary, to improve the effectiveness of the mechanism, including by means of recommendations and guidance on measures to ensure adequate and sustainable funding to meet the needs of the Parties.

Article 14

Interim financial arrangements

The institutional structure of the Global Environment Facility, operated in accordance with the Instrument for the Establishment of the Restructured Global Environment Facility, shall, on an interim basis, be the principal entity entrusted with the operations of the financial mechanism referred to in Article 13, for the period between the date of entry into force of this Convention and the first meeting of the Conference of the Parties, or until such time as the Conference of the Parties decides which institutional structure will be designated in accordance with Article 13. The institutional structure of the Global Environment Facility should fulfill this function through operational measures related specifically to persistent organic pollutants taking into account that new arrangements for this area may be needed.

Article 15

Reporting

1. Each Party shall report to the Conference of the Parties on the measures it has taken to implement the provisions of this Convention and on the effectiveness of such measures in meeting the objectives of the Convention.

2. Each Party shall provide to the Secretariat:

(a) Statistical data on its total quantities of production, import and export of each of the chemicals listed in Annex A and Annex B or a reasonable estimate of such data; and

(b) To the extent practicable, a list of the States from which it has imported each such substance and the States to which it has exported each such substance.

3. Such reporting shall be at periodic intervals and in a format to be decided by the Conference of the Parties at its first meeting.

Article 16

Effectiveness evaluation

1. Commencing four years after the date of entry into force of this Convention, and periodically thereafter at intervals to be decided by the Conference of the Parties, the Conference shall evaluate the effectiveness of this Convention.

2. In order to facilitate such evaluation, the Conference of the Parties shall, at its first meeting, initiate the establishment of arrangements to provide itself with comparable monitoring data on the presence of the chemicals listed in Annexes A, B and C as well as their regional and global environmental transport. These arrangements:

(a) Should be implemented by the Parties on a regional basis when appropriate, in accordance with their technical and financial capabilities, using existing monitoring programmes and mechanisms to the extent possible and promoting harmonization of approaches;

(b) May be supplemented where necessary, taking into account the differences between regions and their capabilities to implement monitoring activities; and

(c) Shall include reports to the Conference of the Parties on the results of the monitoring activities on a regional and global basis at intervals to be specified by the Conference of the Parties.

3. The evaluation described in paragraph 1 shall be conducted on the basis of available scientific, environmental, technical and economic information, including:

(a) Reports and other monitoring information provided pursuant to paragraph 2;

(b) National reports submitted pursuant to Article 15; and

(c) Non-compliance information provided pursuant to the procedures established under Article 17.

Article 17

Non-compliance

The Conference of the Parties shall, as soon as practicable, develop and approve procedures and institutional mechanisms for determining non-compliance with the provisions of this Convention and for the treatment of Parties found to be in non-compliance.

Article 18

Settlement of disputes

1. Parties shall settle any dispute between them concerning the interpretation or application of this Convention through negotiation or other peaceful means of their own choice.

2. When ratifying, accepting, approving or acceding to the Convention, or at any time thereafter, a Party that is not a regional economic integration organization may declare in a written instrument submitted to the depositary that, with respect to any dispute concerning the interpretation or application of the Convention, it recognizes one or both of the following means of dispute settlement as compulsory in relation to any Party accepting the same obligation:

(a) Arbitration in accordance with procedures to be adopted by the Conference of the Parties in an annex as soon as practicable;

(b) Submission of the dispute to the International Court of Justice.

3. A Party that is a regional economic integration organization may make a declaration with like effect in relation to arbitration in accordance with the procedure referred to in paragraph 2 (a).

4. A declaration made pursuant to paragraph 2 or paragraph 3 shall remain in force until it expires in accordance with its terms or until three months after written notice of its revocation has been deposited with the depositary.

5. The expiry of a declaration, a notice of revocation or a new declaration shall not in any way affect proceedings pending before an arbitral tribunal or the International Court of Justice unless the parties to the dispute otherwise agree.

6. If the parties to a dispute have not accepted the same or any procedure pursuant to paragraph 2, and if they have not been able to settle their dispute within twelve months following notification by one party to another that a dispute exists between them, the dispute shall be submitted to a conciliation commission at the request of any party to the dispute. The conciliation commission shall render a report with recommendations. Additional procedures relating to the conciliation commission shall be included in an annex to be adopted by the Conference of the Parties no later than at its second meeting.

Article 19

Conference of the Parties

1. A Conference of the Parties is hereby established.

2. The first meeting of the Conference of the Parties shall be convened by the Executive Director of the United Nations Environment Programme no later than one year after the entry into force of this Convention. Thereafter, ordinary meetings of the Conference of the Parties shall be held at regular intervals to be decided by the Conference.

3. Extraordinary meetings of the Conference of the Parties shall be held at such other times as may be deemed necessary by the Conference, or at the written request of any Party provided that it is supported by at least one third of the Parties.

4. The Conference of the Parties shall by consensus agree upon and adopt at its first meeting rules of procedure and financial rules for itself and any subsidiary bodies, as well as financial provisions governing the functioning of the Secretariat.

5. The Conference of the Parties shall keep under continuous review and evaluation the implementation of this Convention. It shall perform the functions assigned to it by the Convention and, to this end, shall:

(a) Establish, further to the requirements of paragraph 6, such subsidiary bodies as it considers necessary for the implementation of the Convention;

(b) Cooperate, where appropriate, with competent international organizations and intergovernmental and non-governmental bodies; and

(c) Regularly review all information made available to the Parties pursuant to Article 15, including consideration of the effectiveness of paragraph 2 (b) (iii) of Article 3;

(d) Consider and undertake any additional action that may be required for the achievement of the objectives of the Convention.

6. The Conference of the Parties shall, at its first meeting, establish a subsidiary body to be called the Persistent Organic Pollutants Review Committee for the purposes of performing the functions assigned to that Committee by this Convention. In this regard:

(a) The members of the Persistent Organic Pollutants Review Committee shall be appointed by the Conference of the Parties. Membership of the Committee shall consist of government-designated experts in chemical assessment or management. The members of the Committee shall be appointed on the basis of equitable geographical distribution;

(b) The Conference of the Parties shall decide on the terms of reference, organization and operation of the Committee; and

(c) The Committee shall make every effort to adopt its recommendations by consensus. If all efforts at consensus have been exhausted, and no consensus reached, such recommendation shall as a last resort be adopted by a two-thirds majority vote of the members present and voting.

7. The Conference of the Parties shall, at its third meeting, evaluate the continued need for the procedure contained in paragraph 2 (b) of Article 3, including consideration of its effectiveness.

8. The United Nations, its specialized agencies and the International Atomic Energy Agency, as well as any State not Party to this Convention, may be represented at meetings of the Conference of the Parties as observers. Any body or agency, whether national or international, governmental or non-governmental, qualified in matters covered by the Convention, and which has informed the Secretariat of its wish to be represented at a meeting of the Conference of the Parties as an observer may be admitted unless at least one third of the Parties present object. The admission and participation of observers shall be subject to the rules of procedure adopted by the Conference of the Parties.

Article 20

Secretariat

1. A Secretariat is hereby established.

2. The functions of the Secretariat shall be:

(a) To make arrangements for meetings of the Conference of the Parties and its subsidiary bodies and to provide them with services as required;

(b) To facilitate assistance to the Parties, particularly developing country Parties and Parties with economies in transition, on request, in the implementation of this Convention;

(c) To ensure the necessary coordination with the secretariats of other relevant international bodies;

(d) To prepare and make available to the Parties periodic reports based on information received pursuant to Article 15 and other available information;

(e) To enter, under the overall guidance of the Conference of the Parties, into such administrative and contractual arrangements as may be required for the effective discharge of its functions; and

(f) To perform the other secretariat functions specified in this Convention and such other functions as may be determined by the Conference of the Parties.

3. The secretariat functions for this Convention shall be performed by the Executive Director of the United Nations Environment Programme, unless the Conference of the Parties decides, by a three-fourths majority of the Parties present and voting, to entrust the secretariat functions to one or more other international organizations.

Article 21

Amendments to the Convention

1. Amendments to this Convention may be proposed by any Party.

2. Amendments to this Convention shall be adopted at a meeting of the Conference of the Parties. The text of any proposed amendment shall be communicated to the Parties by the Secretariat at least six months before the meeting at which it is proposed for adoption. The Secretariat shall also communicate proposed amendments to the signatories to this Convention and, for information, to the depositary.

3. The Parties shall make every effort to reach agreement on any proposed amendment to this Convention by consensus. If all efforts at consensus have been exhausted, and no agreement reached, the amendment shall as a last resort be adopted by a three-fourths majority vote of the Parties present and voting.

4. The amendment shall be communicated by the depositary to all Parties for ratification, acceptance or approval.

5. Ratification, acceptance or approval of an amendment shall be notified to the depositary in writing. An amendment adopted in accordance with paragraph 3 shall enter into force for the Parties having accepted it on the ninetieth day after the date of deposit of instruments of ratification, acceptance or approval by at least three-fourths of the Parties. Thereafter, the amendment shall enter into force for any other Party on the ninetieth day after the date on which that Party deposits its instrument of ratification, acceptance or approval of the amendment.

Article 22

Adoption and amendment of annexes

1. Annexes to this Convention shall form an integral part thereof and, unless expressly provided otherwise, a reference to this Convention constitutes at the same time a reference to any annexes thereto.

2. Any additional annexes shall be restricted to procedural, scientific, technical or administrative matters.

3. The following procedure shall apply to the proposal, adoption and entry into force of additional annexes to this Convention:

(a) Additional annexes shall be proposed and adopted according to the procedure laid down in paragraphs 1, 2 and 3 of Article 21;

(b) Any Party that is unable to accept an additional annex shall so notify the depositary, in writing, within one year from the date of communication by the depositary of the adoption of the additional annex. The depositary shall without delay notify all Parties of any such notification received. A Party may at any time withdraw a previous notification of non-acceptance in respect of any additional annex, and the annex shall thereupon enter into force for that Party subject to subparagraph (c); and

(c) On the expiry of one year from the date of the communication by the depositary of the adoption of an additional annex, the annex shall enter into force for all Parties that have not submitted a notification in accordance with the provisions of subparagraph (b).

4. The proposal, adoption and entry into force of amendments to Annex A, B or C shall be subject to the same procedures as for the proposal, adoption and entry into force of additional annexes to this Convention, except that an amendment to Annex A, B or C shall not enter into force with respect to any Party that has made a declaration with respect to amendment to those Annexes in accordance with paragraph 4 of Article 25, in which case any such amendment shall enter into force for such a Party on the ninetieth day after the date of deposit with the depositary of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession with respect to such amendment.

5. The following procedure shall apply to the proposal, adoption and entry into force of an amendment to Annex D, E or F:

(a) Amendments shall be proposed according to the procedure in paragraphs 1 and 2 of Article 21;

(b) The Parties shall take decisions on an amendment to Annex D, E or F by consensus; and

(c) A decision to amend Annex D, E or F shall forthwith be communicated to the Parties by the depositary. The amendment shall enter into force for all Parties on a date to be specified in the decision.

6. If an additional annex or an amendment to an annex is related to an amendment to this Convention, the additional annex or amendment shall not enter into force until such time as the amendment to the Convention enters into force.

Article 23

Right to vote

1. Each Party to this Convention shall have one vote, except as provided for in paragraph 2.

2. A regional economic integration organization, on matters within its competence, shall exercise its right to vote with a number of votes equal to the number of its member States that are Parties to this Convention. Such an organization shall not exercise its right to vote if any of its member States exercises its right to vote, and vice versa.

Article 24

Signature

This Convention shall be open for signature at Stockholm by all States and regional economic integration organizations on 23 May 2001, and at the United Nations Headquarters in New York from 24 May 2001 to 22 May 2002.

Article 25

Ratificatio, acceptance, approval or accession

1. This Convention shall be subject to ratification, acceptance or approval by States and by regional economic integration organizations. It shall be open for accession by States and by regional economic integration organizations from the day after the date on which the Convention is closed for signature. Instruments of ratification, acceptance, approval or accession shall be deposited with the depositary.

2. Any regional economic integration organization that becomes a Party to this Convention without any of its member States being a Party shall be bound by all the obligations under the Convention. In the case of such organizations, one or more of whose member States is a Party to this Convention, the organization and its member States shall decide on their respective responsibilities for the performance of their obligations under the Convention. In such cases, the organization and the member States shall not be entitled to exercise rights under the Convention concurrently.

3. In its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, a regional economic integration organization shall declare the extent of its competence in respect of the matters governed by this Convention. Any such organization shall also inform the depositary, who shall in turn inform the Parties, of any relevant modification in the extent of its competence.

4. In its instrument of ratification, acceptance, approval or accession, any Party may declare that, with respect to it, any amendment to Annex A, B or C shall enter into force only upon the deposit of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession with respect thereto.

Article 26

Entry into force

1. This Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the fiftieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

2. For each State or regional economic integration organization that ratifies, accepts or approves this Convention or accedes thereto after the deposit of the fiftieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, the Convention shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit by such State or regional economic integration organization of its instrument of ratification, acceptance, approval or accession.

3. For the purpose of paragraphs 1 and 2, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by member States of that organization.

Article 27

Reservations

No reservations may be made to this Convention.

Article 28

Withdrawal

1. At any time after three years from the date on which this Convention has entered into force for a Party, that Party may withdraw from the Convention by giving written notification to the depositary.

2. Any such withdrawal shall take effect upon the expiry of one year from the date of receipt by the depositary of the notification of withdrawal, or on such later date as may be specified in the notification of withdrawal.

Article 29

Depositary

The Secretary-General of the United Nations shall be the depositary of this Convention.

Article 30

Authentic texts

The original of this Convention, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned, being duly authorized to that effect, have signed this Convention.

Done at Stockholm on this twenty-second day of May, two thousand and one.

Annex A

ELIMINATION

Part I

Notes:

(i) Except as otherwise specified in this Convention, quantities of a chemical occurring as unintentional trace contaminants in products and articles shall not be considered to be listed in this Annex;

(ii) This note shall not be considered as a production and use specific exemption for purposes of paragraph 2 of Article 3. Quantities of a chemical occurring as constituents of articles manufactured or already in use before or on the date of entry into force of the relevant obligation with respect to that chemical, shall not be considered as listed in this Annex, provided that a Party has notified the Secretariat that a particular type of article remains in use within that Party. The Secretariat shall make such notifications publicly available;

(iii) This note, which does not apply to a chemical that has an asterisk following its name in the Chemical column in Part I of this Annex, shall not be considered as a production and use specific exemption for purposes of paragraph 2 of Article 3. Given that no significant quantities of the chemical are expected to reach humans and the environment during the production and use of a closed-system site-limited intermediate, a Party, upon notification to the Secretariat, may allow the production and use of quantities of a chemical listed in this Annex as a closed-system site-limited intermediate that is chemically transformed in the manufacture of other chemicals that, taking into consideration the criteria in paragraph 1 of Annex D, do not exhibit the characteristics of persistent organic pollutants. This notification shall include information on total production and use of such chemical or a reasonable estimate of such information and information regarding the nature of the closed-system site-limited process including the amount of any non-transformed and unintentional trace contamination of the persistent organic pollutant-starting material in the final product. This procedure applies except as otherwise specified in this Annex. The Secretariat shall make such notifications available to the Conference of the Parties and to the public. Such production or use shall not be considered a production or use specific exemption. Such production and use shall cease after a ten-year period, unless the Party concerned submits a new notification to the Secretariat, in which case the period will be extended for an additional ten years unless the Conference of the Parties, after a review of the production and use decides otherwise. The notification procedure can be repeated;

(iv) All the specific exemptions in this Annex may be exercised by Parties that have registered exemptions in respect of them in accordance with Article 4 with the exception of the use of polychlorinated biphenyls in articles in use in accordance with the provisions of Part II of this Annex, which may be exercised by all Parties.

Part II

Polychlorinated biphenyls

Each Party shall:

(a) With regard to the elimination of the use of polychlorinated biphenyls in equipment (e.g. transformers, capacitors or other receptacles containing liquid stocks) by 2025, subject to review by the Conference of the Parties, take action in accordance with the following priorities:

(i) Make determined efforts to identify, label and remove from use equipment containing greater than 10 per cent polychlorinated biphenyls and volumes greater than 5 litres;

(ii) Make determined efforts to identify, label and remove from use equipment containing greater than 0.05 per cent polychlorinated biphenyls and volumes greater than 5 litres;

(iii) Endeavour to identify and remove from use equipment containing greater than 0.005 percent polychlorinated biphenyls and volumes greater than 0.05 litres;

(b) Consistent with the priorities in subparagraph (a), promote the following measures to reduce exposures and risk to control the use of polychlorinated biphenyls:

(i) Use only in intact and non-leaking equipment and only in areas where the risk from environmental release can be minimised and quickly remedied;

(ii) Not use in equipment in areas associated with the production or processing of food or feed;

(iii) When used in populated areas, including schools and hospitals, all reasonable measures to protect from electrical failure which could result in a fire, and regular inspection of equipment for leaks;

(c) Notwithstanding paragraph 2 of Article 3, ensure that equipment containing polychlorinated biphenyls, as described in subparagraph (a), shall not be exported or imported except for the purpose of environmentally sound waste management;

(d) Except for maintenance and servicing operations, not allow recovery for the purpose of reuse in other equipment of liquids with polychlorinated biphenyls content above 0.005 per cent;

(e) Make determined efforts designed to lead to environmentally sound waste management of liquids containing polychlorinated biphenyls and equipment contaminated with polychlorinated biphenyls having a polychlorinated biphenyls content above 0.005 per cent, in accordance with paragraph 1 of Article 6, as soon as possible but no later than 2028, subject to review by the Conference of the Parties;

(f) In lieu of note (ii) in Part I of this Annex, endeavour to identify other articles containing more than 0.005 per cent polychlorinated biphenyls (e.g. cable-sheaths, cured caulk and painted objects) and manage them in accordance with paragraph 1 of Article 6;

(g) Provide a report every five years on progress in eliminating polychlorinated biphenyls and submit it to the Conference of the Parties pursuant to Article 15;

(h) The reports described in subparagraph (g) shall, as appropriate, be considered by the Conference of the Parties in its reviews relating to polychlorinated biphenyls. The Conference of the Parties shall review progress towards elimination of polychlorinated biphenyls at five years intervals or other period, as appropriate, taking into account such reports.

Annex B

RESTRICTION

Part I

Notes:

(i) Except as otherwise specified in this Convention, quantities of a chemical occurring as unintentional trace contaminants in products and articles shall not be considered to be listed in this Annex;

(ii) This note shall not be considered as a production and use acceptable purpose or specific exemption for purposes of paragraph 2 of Article 3. Quantities of a chemical occurring as constituents of articles manufactured or already in use before or on the date of entry into force of the relevant obligation with respect to that chemical, shall not be considered as listed in this Annex, provided that a Party has notified the Secretariat that a particular type of article remains in use within that Party. The Secretariat shall make such notifications publicly available;

(iii) This note shall not be considered as a production and use specific exemption for purposes of paragraph 2 of Article 3. Given that no significant quantities of the chemical are expected to reach humans and the environment during the production and use of a closed-system site-limited intermediate, a Party, upon notification to the Secretariat, may allow the production and use of quantities of a chemical listed in this Annex as a closed-system site-limited intermediate that is chemically transformed in the manufacture of other chemicals that, taking into consideration the criteria in paragraph 1 of Annex D, do not exhibit the characteristics of persistent organic pollutants. This notification shall include information on total production and use of such chemical or a reasonable estimate of such information and information regarding the nature of the closed-system site-limited process including the amount of any non-transformed and unintentional trace contamination of the persistent organic pollutant-starting material in the final product. This procedure applies except as otherwise specified in this Annex. The Secretariat shall make such notifications available to the Conference of the Parties and to the public. Such production or use shall not be considered a production or use specific exemption. Such production and use shall cease after a ten-year period, unless the Party concerned submits a new notification to the Secretariat, in which case the period will be extended for an additional ten years unless the Conference of the Parties, after a review of the production and use decides otherwise. The notification procedure can be repeated;

(iv) All the specific exemptions in this Annex may be exercised by Parties that have registered in respect of them in accordance with Article 4.

Part II

DDT (1,1,1-trichloro-2,2-bis (4-chlorophenyl)ethane)

1. The production and use of DDT shall be eliminated except for Parties that have notified the Secretariat of their intention to produce and/or use it. A DDT Register is hereby established and shall be available to the public. The Secretariat shall maintain the DDT Register.

2. Each Party that produces and/or uses DDT shall restrict such production and/or use for disease vector control in accordance with the World Health Organization recommendations and guidelines on the use of DDT and when locally safe, effective and affordable alternatives are not available to the Party in question.

3. In the event that a Party not listed in the DDT Register determines that it requires DDT for disease vector control, it shall notify the Secretariat as soon as possible in order to have its name added forthwith to the DDT Register. It shall at the same time notify the World Health Organization.

4. Every three years, each Party that uses DDT shall provide to the Secretariat and the World Health Organization information on the amount used, the conditions of such use and its relevance to that Party's disease management strategy, in a format to be decided by the Conference of the Parties in consultation with the World Health Organization.

5. With the goal of reducing and ultimately eliminating the use of DDT, the Conference of the Parties shall encourage:

(a) Each Party using DDT to develop and implement an action plan as part of the implementation plan specified in Article 7. That action plan shall include:

(i) Development of regulatory and other mechanisms to ensure that DDT use is restricted to disease vector control;

(ii) Implementation of suitable alternative products, methods and strategies, including resistance management strategies to ensure the continuing effectiveness of these alternatives;

(iii) Measures to strengthen health care and to reduce the incidence of the disease.

(b) The Parties, within their capabilities, to promote research and development of safe alternative chemical and non-chemical products, methods and strategies for Parties using DDT, relevant to the conditions of those countries and with the goal of decreasing the human and economic burden of disease. Factors to be promoted when considering alternatives or combinations of alternatives shall include the human health risks and environmental implications of such alternatives. Viable alternatives to DDT shall pose less risk to human health and the environment, be suitable for disease control based on conditions in the Parties in question and be supported with monitoring data.

6. Commencing at its first meeting, and at least every three years thereafter, the Conference of the Parties shall, in consultation with the World Health Organization, evaluate the continued need for DDT for disease vector control on the basis of available scientific, technical, environmental and economic information, including:

(a) The production and use of DDT and the conditions set out in paragraph 2;

(b) The availability, suitability and implementation of the alternatives to DDT; and

(c) Progress in strengthening the capacity of countries to transfer safely to reliance on such alternatives.

7. A Party may, at any time, withdraw its name from the DDT Registry upon written notification to the Secretariat. The withdrawal shall take effect on the date specified in the notification.

Annex C

UNINTENTIONAL PRODUCTION

Part I: Persistent organic pollutants subject to the requirements of Article 5

This Annex applies to the following persistent organic pollutants when formed and released unintentionally from anthropogenic sources:

Chemical

Polychlorinated dibenzo-p-dioxins and dibenzofurans (PCDD/PCDF)

Hexachlorobenzene (HCB) (CAS No: 118-74-1)

Polychlorinated biphenyls (PCB)

Part II: Source categories

Polychlorinated dibenzo-p-dioxins and dibenzofurans, hexachlorobenzene and polychlorinated biphenyls are unintentionally formed and released from thermal processes involving organic matter and chlorine as a result of incomplete combustion or chemical reactions. The following industrial source categories have the potential for comparatively high formation and release of these chemicals to the environment:

(a) Waste incinerators, including co-incinerators of municipal, hazardous or medical waste or of sewage sludge;

(b) Cement kilns firing hazardous waste;

(c) Production of pulp using elemental chlorine or chemicals generating elemental chlorine for bleaching;

(d) The following thermal processes in the metallurgical industry:

(i) Secondary copper production;

(ii) Sinter plants in the iron and steel industry;

(iii) Secondary aluminium production;

(iv) Secondary zinc production.

Part III: Source categories

Polychlorinated dibenzo-p-dioxins and dibenzofurans, hexachlorobenzene and polychlorinated biphenyls may also be unintentionally formed and released from the following source categories, including:

(a) Open burning of waste, including burning of landfill sites;

(b) Thermal processes in the metallurgical industry not mentioned in Part II;

(c) Residential combustion sources;

(d) Fossil fuel-fired utility and industrial boilers;

(e) Firing installations for wood and other biomass fuels;

(f) Specific chemical production processes releasing unintentionally formed persistent organic pollutants, especially production of chlorophenols and chloranil;

(g) Crematoria;

(h) Motor vehicles, particularly those burning leaded gasoline;

(i) Destruction of animal carcasses;

(j) Textile and leather dyeing (with chloranil) and finishing (with alkaline extraction);

(k) Shredder plants for the treatment of end of life vehicles;

(l) Smouldering of copper cables;

(m) Waste oil refineries.

Part IV: Definitions

1. For the purposes of this Annex:

(a) "Polychlorinated biphenyls" means aromatic compounds formed in such a manner that the hydrogen atoms on the biphenyl molecule (two benzene rings bonded together by a single carbon-carbon bond) may be replaced by up to ten chlorine atoms; and

(b) "Polychlorinated dibenzo-p-dioxins" and "polychlorinated dibenzofurans" are tricyclic, aromatic compounds formed by two benzene rings connected by two oxygen atoms in polychlorinated dibenzo-p-dioxins and by one oxygen atom and one carbon-carbon bond in polychlorinated dibenzofurans and the hydrogen atoms of which may be replaced by up to eight chlorine atoms.

2. In this Annex, the toxicity of polychlorinated dibenzo-p-dioxins and dibenzofurans is expressed using the concept of toxic equivalency which measures the relative dioxin-like toxic activity of different congeners of polychlorinated dibenzo-p-dioxins and dibenzofurans and coplanar polychlorinated biphenyls in comparison to 2,3,7,8-tetrachlorodibenzo-p-dioxin. The toxic equivalent factor values to be used for the purposes of this Convention shall be consistent with accepted international standards, commencing with the World Health Organization 1998 mammalian toxic equivalent factor values for polychlorinated dibenzo-p-dioxins and dibenzofurans and coplanar polychlorinated biphenyls. Concentrations are expressed in toxic equivalents.

Part V: General guidance on best available techniques and best environmental practices

This Part provides general guidance to Parties on preventing or reducing releases of the chemicals listed in Part I.

A. General prevention measures relating to both best available techniques and best environmental practices

Priority should be given to the consideration of approaches to prevent the formation and release of the chemicals listed in Part I. Useful measures could include:

(a) The use of low-waste technology;

(b) The use of less hazardous substances;

(c) The promotion of the recovery and recycling of waste and of substances generated and used in a process;

(d) Replacement of feed materials which are persistent organic pollutants or where there is a direct link between the materials and releases of persistent organic pollutants from the source;

(e) Good housekeeping and preventive maintenance programmes;

(f) Improvements in waste management with the aim of the cessation of open and other uncontrolled burning of wastes, including the burning of landfill sites. When considering proposals to construct new waste disposal facilities, consideration should be given to alternatives such as activities to minimize the generation of municipal and medical waste, including resource recovery, reuse, recycling, waste separation and promoting products that generate less waste. Under this approach, public health concerns should be carefully considered;

(g) Minimization of these chemicals as contaminants in products;

(h) Avoiding elemental chlorine or chemicals generating elemental chlorine for bleaching.

B. Best available techiques

The concept of best available techniques is not aimed at the prescription of any specific technique or technology, but at taking into account the technical characteristics of the installation concerned, its geographical location and the local environmental conditions. Appropriate control techniques to reduce releases of the chemicals listed in Part I are in general the same. In determining best available techniques, special consideration should be given, generally or in specific cases, to the following factors, bearing in mind the likely costs and benefits of a measure and consideration of precaution and prevention:

(a) General considerations:

(i) The nature, effects and mass of the releases concerned: techniques may vary depending on source size;

(ii) The commissioning dates for new or existing installations;

(iii) The time needed to introduce the best available technique;

(iv) The consumption and nature of raw materials used in the process and its energy efficiency;

(v) The need to prevent or reduce to a minimum the overall impact of the releases to the environment and the risks to it;

(vi) The need to prevent accidents and to minimize their consequences for the environment;

(vii) The need to ensure occupational health and safety at workplaces;

(viii) Comparable processes, facilities or methods of operation which have been tried with success on an industrial scale;

(ix) Technological advances and changes in scientific knowledge and understanding.

(b) General release reduction measures: When considering proposals to construct new facilities or significantly modify existing facilities using processes that release chemicals listed in this Annex, priority consideration should be given to alternative processes, techniques or practices that have similar usefulness but which avoid the formation and release of such chemicals. In cases where such facilities will be constructed or significantly modified, in addition to the prevention measures outlined in section A of Part V the following reduction measures could also be considered in determining best available techniques:

(i) Use of improved methods for flue-gas cleaning such as thermal or catalytic oxidation, dust precipitation, or adsorption;

(ii) Treatment of residuals, wastewater, wastes and sewage sludge by, for example, thermal treatment or rendering them inert or chemical processes that detoxify them;

(iii) Process changes that lead to the reduction or elimination of releases, such as moving to closed systems;

(iv) Modification of process designs to improve combustion and prevent formation of the chemicals listed in this Annex, through the control of parameters such as incineration temperature or residence time.

C. Best environmental practices

The Conference of the Parties may develop guidance with regard to best environmental practices.

Annex D

INFORMATION REQUIREMENTS AND SCREENING CRITERIA

1. A Party submitting a proposal to list a chemical in Annexes A, B and/or C shall identify the chemical in the manner described in subparagraph (a) and provide the information on the chemical, and its transformation products where relevant, relating to the screening criteria set out in subparagraphs (b) to (e):

(a) Chemical identity:

(i) Names, including trade name or names, commercial name or names and synonyms, Chemical Abstracts Service (CAS) Registry number, International Union of Pure and Applied Chemistry (IUPAC) name; and

(ii) Structure, including specification of isomers, where applicable, and the structure of the chemical class;

(b) Persistence:

(i) Evidence that the half-life of the chemical in water is greater than two months, or that its half-life in soil is greater than six months, or that its half-life in sediment is greater than six months; or

(ii) Evidence that the chemical is otherwise sufficiently persistent to justify its consideration within the scope of this Convention;

(c) Bio-accumulation:

(i) Evidence that the bio-concentration factor or bio-accumulation factor in aquatic species for the chemical is greater than 5,000 or, in the absence of such data, that the log Kow is greater than 5;

(ii) Evidence that a chemical presents other reasons for concern, such as high bio-accumulation in other species, high toxicity or ecotoxicity; or

(iii) Monitoring data in biota indicating that the bio-accumulation potential of the chemical is sufficient to justify its consideration within the scope of this Convention;

(d) Potential for long-range environmental transport:

(i) Measured levels of the chemical in locations distant from the sources of its release that are of potential concern;

(ii) Monitoring data showing that long-range environmental transport of the chemical, with the potential for transfer to a receiving environment, may have occurred via air, water or migratory species; or

(iii) Environmental fate properties and/or model results that demonstrate that the chemical has a potential for long-range environmental transport through air, water or migratory species, with the potential for transfer to a receiving environment in locations distant from the sources of its release. For a chemical that migrates significantly through the air, its half-life in air should be greater than two days; and

(e) Adverse effects:

(i) Evidence of adverse effects to human health or to the environment that justifies consideration of the chemical within the scope of this Convention; or

(ii) Toxicity or ecotoxicity data that indicate the potential for damage to human health or to the environment.

2. The proposing Party shall provide a statement of the reasons for concern including, where possible, a comparison of toxicity or ecotoxicity data with detected or predicted levels of a chemical resulting or anticipated from its long-range environmental transport, and a short statement indicating the need for global control.

3. The proposing Party shall, to the extent possible and taking into account its capabilities, provide additional information to support the review of the proposal referred to in paragraph 6 of Article 8. In developing such a proposal, a Party may draw on technical expertise from any source.

Annex E

INFORMATION REQUIREMENTS FOR THE RISK PROFILE

The purpose of the review is to evaluate whether the chemical is likely, as a result of its long-range environmental transport, to lead to significant adverse human health and/or environmental effects, such that global action is warranted. For this purpose, a risk profile shall be developed that further elaborates on, and evaluates, the information referred to in Annex D and includes, as far as possible, the following types of information:

(a) Sources, including as appropriate:

(i) Production data, including quantity and location;

(ii) Uses; and

(iii) Releases, such as discharges, losses and emissions;

(b) Hazard assessment for the endpoint or endpoints of concern, including a consideration of toxicological interactions involving multiple chemicals;

(c) Environmental fate, including data and information on the chemical and physical properties of a chemical as well as its persistence and how they are linked to its environmental transport, transfer within and between environmental compartments, degradation and transformation to other chemicals. A determination of the bio-concentration factor or bio-accumulation factor, based on measured values, shall be available, except when monitoring data are judged to meet this need;

(d) Monitoring data;

(e) Exposure in local areas and, in particular, as a result of long-range environmental transport, and including information regarding bio-availability;

(f) National and international risk evaluations, assessments or profiles and labelling information and hazard classifications, as available; and

(g) Status of the chemical under international conventions.

Annex F

INFORMATION ON SOCIO-ECONOMIC CONSIDERATIONS

An evaluation should be undertaken regarding possible control measures for chemicals under consideration for inclusion in this Convention, encompassing the full range of options, including management and elimination. For this purpose, relevant information should be provided relating to socio-economic considerations associated with possible control measures to enable a decision to be taken by the Conference of the Parties. Such information should reflect due regard for the differing capabilities and conditions among the Parties and should include consideration of the following indicative list of items:

(a) Efficacy and efficiency of possible control measures in meeting risk reduction goals:

(i) Technical feasibility; and

(ii) Costs, including environmental and health costs;

(b) Alternatives (products and processes):

(i) Technical feasibility;

(ii) Costs, including environmental and health costs;

(iii) Efficacy;

(iv) Risk;

(v) Availability; and

(vi) Accessibility;

(c) Positive and/or negative impacts on society of implementing possible control measures:

(i) Health, including public, environmental and occupational health;

(ii) Agriculture, including aquaculture and forestry;

(iii) Biota (biodiversity);

(iv) Economic aspects;

(v) Movement towards sustainable development; and

(vi) Social costs;

(d) Waste and disposal implications (in particular, obsolete stocks of pesticides and clean-up of contaminated sites):

(i) Technical feasibility; and

(ii) Cost;

(e) Access to information and public education;

(f) Status of control and monitoring capacity; and

(g) Any national or regional control actions taken, including information on alternatives, and other relevant risk management information.

Dalībvalstis,

atzīstot, ka noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem piemīt toksiskas īpašības, tie ir noturīgi pret sabrukšanu, bioloģiski akumulējas un pārvietojas ar gaisa, ūdens un migrējošo sugu starpniecību pāri starptautiskajam robežām un nosēžas vietās, kas atrodas tālu no to sākotnējās izplūdes vietas, kur, savukārt, tie uzkrājas sauszemes un ūdens ekosistēmās,

apzinoties veselības aizsardzības problēmas, sevišķi jaunattīstības valstīs, kas izriet no vietējas saskarsmes ar noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un to ietekmi īpaši uz sievietēm un caur viņām uz nākamajām paaudzēm,

atzīstot, ka arktiskās ekosistēmas un vietējie iedzīvotāji ir īpaši pakļauti riskam sakarā ar noturīgo organisko piesārņotāju bioloģisko pastiprināšanos un ka to tradicionālo pārtikas ieguves avotu saindēšana ir sabiedrības veselības politikas jautājums,

apzinoties nepieciešamību uzsākt globālas darbības attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas Vadības padomes 1997.gada 7.februāra lēmumu 19/13 C, uzsākt starptautiskas darbības cilvēku un vides veselības aizsardzībai, veicot pasākumus, kuru rezultātā samazinās un/vai tiek izslēgta noturīgo organisko piesārņotāju emisija un noplūde,

atsaucoties uz atbilstošiem noteikumiem attiecīgās starptautiskajās vides Konvencijās, sevišķi Roterdamas Konvencijā par iepriekšējas informēšanas un piekrišanas kārtību starptautiskajā tirdzniecībā ar noteiktām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem un Bāzeles Konvenciju par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta un apglabāšanas kontroli, ieskaitot reģionālās vienošanās, kas izstrādātas saskaņā ar tās 11.pantu,

atsaucoties tāpat arī uz atbilstošiem Riodežaneiro deklarācijas par vidi un attīstību noteikumiem un Rīcības programmu 21.gadsimtam,

atzīstot, ka piesardzības princips ir visu Pušu apsvērumu pamatā un ir iestrādāts šajā Konvencijā,

atzīstot, ka šī Konvencija un citas starptautiskās vienošanās tirdzniecības un vides aizsardzības jomās ir savstarpēji papildinošas,

atkārtoti apliecinot, ka, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu un starptautisko tiesību principiem, Valstīm ir suverēnas tiesības izmantot savus dabas resursus atbilstoši savām vides un attīstības politikām un atbildība par to, ka savas jurisdikcijas robežās vai kontrolējamās teritorijās veiktās darbības nerada vides kaitējumu citām valstīm vai teritorijām ārpus nacionālo jurisdikciju robežām,

ievērojot, ka pastāv īpaši apstākļi un vajadzības jaunattīstības valstīs, sevišķi vājāk attīstītajās no šādām valstīm, un valstīs ar pārejas ekonomiku, īpaši nepieciešamība stiprināt nacionālās iespējas ķīmisko vielu kontroles un uzraudzības jomā, tajā skaitā tehnoloģiju pārņemšanas veidā, paredzot finansiālās un tehniskās palīdzības un Pušu sadarbības veicināšanas pasākumus,

pilnībā ievērojot 1994.gada 6.maijā Barbadosā pieņemto mazo salu jaunattīstības valstu ilgtspējīgas attīstības rīcības programmu,

atzīmējot attīstīto un jaunattīstības valstu atbilstošās iespējas, kā arī valstu kopējās, bet diferencētās atbildības apjomus kā noteikts Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 7.principā,

atzīstot, ka privātais sektors un nevalstiskās organizācijas var dot ievērojamu ieguldījumu noturīgo organisko piesārņotāju emisijas un noplūžu samazināšanā un/vai novēršanā,

uzsverot, ka noturīgo organisko piesārņotāju ražotājiem ir svarīgi uzņemties atbildību par savas produkcijas kaitīgās ietekmes mazināšanu un informācijas izplatīšanu lietotājiem, valdībām un sabiedrībai par šādu ķīmisko vielu bīstamajām īpašībām,

apzinoties nepieciešamību veikt pasākumus noturīgo organisko piesārņotāju negatīvās iedarbības novēršanai to visu aprites posmu laikā,

atkārtoti apliecinot Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 16.principu, kas paredz nacionālajām institūcijām veicināt vides aizsardzības izdevumu internalizāciju un, pieturoties pie principa, ka piesārņotājam jāuzņemas ar piesārņojumu saistītie izdevumi, tādu ekonomisko instrumentu izmantošanu, kas aizsargā sabiedrības intereses un negrauj starptautiskās tirdzniecības un investīciju procesus,

iedrošinot Puses, kurām nav pesticīdu un rūpniecisko ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, izstrādāt šādas programmas,

atzīstot nepieciešamību attīstīt un izmantot videi drošus alternatīvus procesus un ķīmiskās vielas,

apņemoties aizsargāt cilvēku veselību un vidi no noturīgo organisko piesārņotāju kaitīgās iedarbības,

vienojās par turpmāk minēto:

1.pants

Mērķi

Paturot prātā Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijas 15.principā izklāstīto piesardzības pieeju, šīs Konvencijas mērķis ir pasargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi no noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

2.pants

Definīcijas

Šis Konvencijas izpratnē:

(a) "Puse" nozīmē Valsti vai reģionālu ekonomiski integrētu organizāciju, kas ir piekritusi uzņemties šajā Konvencijā noteiktās saistības un attiecībā uz kuru šī Konvencija ir spēkā;

(b) "Reģionāla ekonomiski integrēta organizācija" nozīmē suverēnu Valstu vai noteiktu reģionu izveidotu organizāciju, kuras dalībvalstis ir deleģējušas savu kompetenci jautājumos, kurus regulē šī Konvencija, un kura ir pienācīgi pilnvarota atbilstoši savām iekšējām procedūrām parakstīt, ratificēt, pieņemt, apstiprināt un pievienoties šai Konvencijai;

(c) "Klātesošās un balsojošās Puses" nozīmē Puses, kuras piedalās balsojumā un dod savu apstiprinošo vai noraidošo balsojumu.

3.pants

Pasākumi apzinātas izgatavošanas un izmantošanas rezultātā notikušo noplūžu samazināšanai vai novēršanai

1. Katra Puse apņemas:

(a) aizliegt un/vai uzsākt administratīvas vai juridiskas darbības, kas nepieciešamas, lai novērstu:

(i) A pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem; un

(ii) A pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu eksportu un importu saskaņā ar šā pielikuma 2.punkta noteikumiem; un

(b) ierobežot B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem.

2. Katra Puse veiks pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(a) A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas tiek importētas tikai, lai:

(i) tās apglabātu videi drošā veidā kā noteikts 6.panta 1.punkta (d) apakšpunktā; vai

(ii) izmantotu tās nolūkiem, kas atļauti konkrētai Pusei saskaņā ar A pielikuma vai B pielikuma noteikumiem;

(b) A pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti specifiski izņēmumi, vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, uz kuru ražošanu vai izmantošanu ir attiecināti specifiski izņēmumi vai pieļaujamie izmantošanas mērķi, ievērojot atbilstošus pastāvošo starptautiskās iepriekšējās informētās piekrišanas instrumentu noteikumus, tiek eksportētas tikai:

(i) lai tās apglabātu videi drošā veidā kā noteikts 6.panta 1.punkta (d) apakšpunktā; vai

(ii) Pusei, kurai atļauts izmantot šo ķīmisko vielu saskaņā ar A pielikumu vai B pielikumu; vai

(iii) uz Valsti, kas nav šīs Konvencijas Puse, bet kas ir iesniegusi ikgadēju sertifikātu eksportētājai Pusei. Šādā sertifikātā konkrēti jānorāda ķīmiskās vielas izmantošanas mērķi un jāiekļauj paziņojums par importējošās Valsts apņemšanos attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu:

a. nodrošināt cilvēku un vides veselības aizsardzību, veicot nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu vai novērstu noplūdes;

b. ievērot 6.panta 1.punkta nosacījumus; un

c. ievērot, kad pienākas, B pielikumā II daļas 2.punkta nosacījumus.

Sertifikātam jāpievieno atbilstoši papildus dokumenti tādi kā likumdošanas akti, regulējošie noteikumi un administratīvie vai politikas norādījumi. Eksportētājai Pusei jāiesniedz sertifikāts Sekretariātā sešdesmit dienu laikā no saņemšanas brīža.

(c) ķīmiskās vielas, kuras uzskaitītas A pielikumā un uz kuru ražošanu un izmantošanu attiecinātie izņēmumi vairs nav spēkā nevienai no Pusēm, netiek eksportētas citādi, kā tikai lai tās apglabātu videi nekaitīgā veidā saskaņā ar 6.panta 1.punkta (d) apakšpunkta nosacījumiem;

(d) šī punkta izpratnē, kad ir runa par konkrētu ķīmisku vielu, termins "valsts, kas nav šīs Konvencijas Puse" attiecināms uz valsti vai reģionālu ekonomiski integrētu organizāciju, kas nav uzņēmusies šīs Konvencijas noteiktās saistības attiecībā uz konkrēto ķīmisko vielu.

3. Katrai no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, ir jāveic pasākumi, lai novērstu tādu jaunu pesticīdu un rūpnieciski izmantojamo ķīmisko vielu ražošanu un izmantošanu, kurām saskaņā ar D pielikuma 1.punktu piemīt noturīgu organisko piesārņotāju pazīmes.

4. Katra no Pusēm, kurai ir izstrādāta viena vai vairākas jaunu pesticīdu vai rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu regulēšanas un novērtēšanas programmas, atbilstošos gadījumos šo programmu ietvaros ievēro D pielikuma 1.punktā uzskaitītos kritērijus, veicot izmantojamo pesticīdu un rūpnieciski pielietojamo ķīmisko vielu novērtējumu.

5. Izņemot gadījumus, kas īpaši atrunāti šajā Konvencijā, 1. un 2.punkts nav attiecināmi uz ķīmisko vielu daudzumiem, kas tiek izmantoti laboratorijas mērogu pētījumos vai kā atskaites etaloni.

6. Katra no Pusēm, uz kuru attiecināti specifiski izņēmumi saskaņā ar A pielikuma nosacījumiem vai specifiski izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi saskaņā ar B pielikuma nosacījumiem, veiks pasākumus, lai nodrošinātu tādus ražošanas un izmantošanas apstākļus, kuros attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi tiek īstenoti, lai maksimāli samazinātu saskari ar cilvēkiem un noplūdi apkārtējā vidē. Gadījumos, kad attiecināmie izņēmumi un pieļaujamie izmantošanas mērķi paredz apzinātu izplatīšanu apkārtējā vidē normālas izmantošanas apstākļos, šādas izplatīšanas apjomam jābūt minimālajam nepieciešamajam, ievērojot visus attiecināmos standartus un norādījumus.

4.pants

Specifisko izņēmumu reģistrs

1. Nolūkā apzināt Puses, uz kurām attiecināmi specifiskie izņēmumi, kas uzskaitīti A pielikumā vai B pielikumā, tiek izveidots Reģistrs. Reģistrā nenorāda Puses, kuras izmanto A un B pielikumos uzskaitītos izņēmumu gadījumus, ja tos var izmantot visas Puses. Reģistru izveido un uztur Sekretariāts, un tas ir publiski pieejams.

2. Reģistrā jābūt šādai informācijai:

(a) A un B pielikumos uzskaitīto specifisko izņēmumu saraksts;

(b) Pušu saraksts, uz kurām attiecināmi A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītie specifiskie izņēmumi; un

(c) saraksts ar katra reģistrētā specifiskā izņēmuma spēkā esamības beigu datumu.

3. Katra no valstīm, reģistrējoties par Pusi, var reģistrēties viena vai vairāku veidu A pielikumā vai B pielikumā uzskaitīto specifisko izņēmumu izmantošanai, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam.

4. Ja vien Puse nav Reģistram norādījusi citu agrāku datumu vai specifiskā izņēmuma termiņš nav pagarināts saskaņā ar 7.panta noteikumiem, tad visu specifisko izņēmumu izmantošanas reģistrācijas termiņi beidzas piecus gadus pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu.

5. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē apspriež un izlemj par Reģistra termiņu pārskatīšanu.

6. Pirms katras Reģistra termiņa pārskatīšanas attiecīgajai Pusei jāiesniedz ziņojums Sekretariātam ar pamatojumu reģistrācijas termiņa pagarināšanai. Sekretariāta pienākums ir izsūtīt ziņojumu visām Pusēm. Reģistra termiņa pārskatīšana notiek pamatojoties uz visu pieejamo informāciju. Tādējādi Pušu Konference var dot ieinteresētajai Pusei rekomendācijas, ko uzskata par nepieciešamām.

7. Pušu Konference pēc ieinteresētās Puses lūguma var pagarināt specifiskā izņēmuma reģistrācijas termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem. Izlemjot par pagarinājumu, Konference ņem vērā jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstu Pušu īpašos apstākļus.

8. Puse var jebkurā laikā noņemt no Reģistra specifiskā izņēmuma reģistrāciju, par to rakstiski paziņojot Sekretariātam. Izņēmuma termiņš beidzas rakstiskajā paziņojumā norādītajā laikā.

9. Ja atsevišķa specifiskā izņēmuma piemērošanai vairs nav reģistrējusies neviena Puse, tad jaunas reģistrācijas netiks veiktas.

5.pants

Pasākumi neapzinātas ražošanas rezultātā notikušo noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai

Katrai no Pusēm C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūžu apjomu samazināšanai no antropogēnajiem avotiem vai, ja iespējams, noplūžu pilnīgai novēršanai jāveic vismaz šādi pasākumi:

(a) jāizstrādā Rīcības plāns vai, kad pienākas, reģionālais vai subreģionālais Rīcības plāns divu gadu laikā no datuma, kad šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz konkrētu ķīmisko vielu un sekojoši jānodrošina Rīcības plāna izpilde kā daļa no 7.pantā aprakstītā ieviešanas plāna, kura mērķis ir identificēt, raksturot un atrisināt C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūdi un veicināt (b) un (e) apakšpunktu izpildi. Rīcības plānam jāsatur šādi elementi:

(i) patreizējo un prognozējamo noplūdes apjomu izvērtējums, ieskaitot noplūdes avotu un paredzamo noplūdes apjomu uzskaites izveidi un uzturēšanu, ievērojot noplūdes avotu kategorijas kā noteikts C pielikumā;

(ii) Puses likumdošanas un politikas efektivitātes izvērtējums attiecībā uz šādu noplūžu apsaimniekošanu;

(iii) šajā punktā uzlikto saistību izpildes stratēģija, ievērojot (i) un (ii) apakšpunktos aprakstītos novērtējumus;

(iv) pasākumu apraksts apmācības un izglītošanas nodrošināšanai attiecībā uz šīm stratēģijām;

(v) reizi piecos gados sagatavota atskaite par stratēģiju izpildes procesu un sekmēm šī punkta noteikumu izpildē; šāda atskaite jāiekļauj ziņojumā atbilstoši 15.panta noteikumiem;

(vi) rīcības plāna izpildes grafiks, tajā skaitā attiecībā uz stratēģiju un tajās noteikto pasākumu izpildi;

(b) veicināt pieejamu, praktisku un pieņemamu pasākumu piemērošanu, ar kuriem iespējams ātrāk panākt reālistisku un nozīmīgu noplūdes apjomu samazināšanu vai noplūdes avotu novēršanu;

(c) veicināt aizstājēju un modificētu materiālu attīstīšanu un, kad pieņemami, prasīt to izmantošanu C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu vietā, lai novērstu šo ķīmisko vielu veidošanos un noplūdi, ievērojot C pielikumā uzskaitītos vispārīgos norādījumus par noplūdes novēršanas un noplūdes apjomu samazināšanas pasākumiem un citus norādījumus, kādus Pušu Konference nākotnē pieņems attiecībā uz šīm ķīmiskajām vielām;

(d) veicināt un, saskaņā ar sava Rīcības plāna izpildes termiņiem, pieprasīt labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu jaunos noplūdes avotos tādu noplūdes avotu kategorijām, kurus Puse ir identificējusi savā Rīcības plānā kā atbilstošus, sākotnēji īpašu uzmanību pievēršot C pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām. Jebkurā gadījumā prasība par labākās pieejamās tehnoloģijas izmantošanu attiecībā uz šā pielikuma II daļā uzskaitīto noplūdes avotu kategorijām ir piemērojama tiklīdz tas ir praktiski iespējams, taču ne vēlāk kā četrus gadus pēc tam, kad šī Konvencija ir stājusies spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi. Attiecībā uz uzskaitītajām kategorijām Pusēm jāveicina labākās vides aizsardzības prakses piemērošana. Piemērojot labākās pieejamās tehnoloģijas un labākās vides aizsardzības praksi, Pusēm jāvadās no vispārīgajiem norādījumiem par noplūdes apjomu samazināšanas un novēršanas pasākumiem kā norādīts šajā pielikumā un vispārīgiem norādījumiem par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference;

(e) veicināt un saskaņā ar savu Rīcības plānu izmantot labākās pieejamās tehnoloģijas un labāko vides aizsardzības praksi attiecībā uz:

(i) esošajiem noplūdes avotiem, kuri ietilpst C pielikuma II daļā un šī pielikuma III daļā uzskaitītajās noplūdes avotu kategorijās; un

(ii) jauniem noplūdes avotiem, kuri ietilpst C pielikuma III daļā uzskaitītajās noplūdes avotu kategorijās un kurus Puse nav regulējusi atbilstoši (d) apakšpunkta nosacījumiem.

Piemērojot prasību par labāko pieejamo tehnoloģiju un labākās vides prakses izmantošanu, Pusēm jāievēro C pielikuma uzskaitītie vispārīgie norādījumi par pasākumiem noplūdes apjomu samazināšanai un novēršanai un vispārīgie norādījumi par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides aizsardzības praksi, kurus pieņēmusi Pušu Konference;

(f) šī punkta un C pielikuma izpratnē sekojoši termini:

(i) "Labākā pieejamā tehnoloģija" nozīmē visefektīvāko un jaunāko sasniegumu attiecībā uz darbībām un darbību metodēm, kuras paredz praktiski pielietojamus īpašus paņēmienus noplūdes apjomu ierobežošanai ar nolūku novērst, bet, kad tas nav iespējams, maksimāli samazināt C pielikuma II daļā uzskaitīto ķīmisko vielu noplūdes apjomus un to iedarbību uz apkārtējo vidi kopumā. Šajā izpratnē:

(ii) "Paņēmieni" attiecas gan uz izmantojamo tehnoloģiju, gan uz iekārtu dizaina, būvniecības, uzturēšanas, darbināšanas un demontāžas veidiem;

(iii) "Pieejamas" tehnoloģijas nozīmē tehnoloģijas un paņēmienus, kas ir pieejami izmantotājam un kuri ir attīstīti tādā mērogā, kas pieļauj to izmantošanu atbilstošā rūpniecības sektorā ekonomiski un tehniski pieņemamos apstākļos, ievērojot izmaksu un ieguvumu attiecību; un

(iv) "Labākais" nozīmē visefektīvāko paņēmienu augsta vides aizsardzības vispārējā līmeņa sasniegšanai kopumā;

(v) "Labākā vides aizsardzības prakse" nozīmē vispiemērotākās vides kontroles pasākumu un stratēģiju kombinācijas pielietošanu;

(vi) "Jauns avots" nozīmē jebkuru avotu, kura celtniecība vai būtiska pārbūve uzsākta vismaz vienu gadu pēc:

a. šīs Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi; vai

b. C pielikuma papildinājumu, saskaņā ar kuru konkrētais avots kļūst par Konvencijas noteikumu subjektu, stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi.

(g) Puse var noteikt noplūdes apjomu limitus vai darbības standartus, lai pildītu savas saistības par labākās pieejamās tehnoloģijas piemērošanu atbilstoši šī punkta noteikumiem.

6.pants

Pasākumi noplūdes apjomu samazināšanai vai novēršanai no ķīmisko vielu uzkrājumiem un atkritumiem

1. Lai nodrošinātu, ka ķīmisko vielu uzkrājumi, kas sastāv no vai daļēji satur A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas, un atkritumi, tai skaitā produkti un izstrādājumi, kas pārvērtīsies par atkritumiem, kuri sastāv no, satur vai ir piesārņoti ar A, B vai C pielikumā uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, tiek apsaimniekoti cilvēku veselībai un videi nekaitīgā veidā, katrai Pusei:

(a) jāizstrādā atbilstošas stratēģijas, lai būtu iespējams identificēt:

(i) ķīmisko vielu uzkrājumus, kas sastāv no vai satur A vai B pielikumos uzskaitītās ķīmiskās vielas; un

(ii) izmantošanā esošus produktus un izstrādājumus un atkritumus, kas sastāv no vai satur, vai ir piesārņoti ar A, B vai C pielikumos uzskaitītajām ķīmiskajām vielām;

(b) līdz praktiski iespējamai pakāpei identificēt atbilstoši (a) apakšpunktā minētajām stratēģijām visus ķīmisko vielu uzkrājumus, kas sastāv no vai satur A pielikumā vai B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas;

(c) nodrošināt ķīmisko vielu uzkrājumu apsaimniekošanu drošā, efektīvā un videi nekaitīgā veidā. A pielikumā un B pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu uzkrājumi pēc tam, kad ir notecējis to pieļaujamais izmantošanas termiņš saskaņā ar specifisko izņēmumu sarakstu A pielikumā vai specifisko izņēmumu un pieļaujamo izmantošanas mērķu sarakstu B pielikumā, izņemot tādus ķīmisko vielu uzkrājumus, kuru eksports ir atļauts atbilstoši 3.panta 2.punktam, ir uzskatāmi par atkritumiem un tie jāapsaimnieko saskaņā ar (d) apakšpunktu;

(d) veikt atbilstošus pasākumus, lai šādi atkritumi, tajā skaitā produkti un izstrādājumi, kļūstot par atkritumiem, tiktu:

(i) apzināti, savākti, pārvadāti un uzglabāti videi nekaitīgā veidā;

(ii) apglabāti veidā, kurā tajos esošie noturīgie organiskie piesārņotāji ir iznīcināti vai neatgriezeniski izmainīti tādējādi, lai tam nepiemistu noturīga organiskā piesārņojuma pazīmes vai apglabāti citā videi nekaitīgā veidā, ja iznīcināšana vai neatgriezeniska izmainīšana nav no vides aizsardzības viedokļa labākā izvēle vai noturīgā organiskā piesārņotāja saturā ir zems, atbilstoši starptautiskajiem noteikumiem, standartiem un norādījumiem, tajā skaitā tiem, kuri tiks pieņemti saskaņā ar 2.punkta nosacījumiem, un globālajiem un reģionālajiem bīstamo atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem;

(iii) netiktu apglabāti vai pārstrādāti veidos, kuru rezultātā iespējama noturīgo organisko piesārņotāju atgūšana, pārstrāde, atjaunošana, atkārtota tieša izmantošana vai alternatīva pielietošana; un

(iv) netiktu pārvadāti pāri starptautiskajām robežām, neievērojot atbilstošos starptautiskos noteikumus, standartus un norādījumus;

(e) iedrošinātu atbilstošu stratēģiju izstrādi, lai identificētu ar A, B un C pielikumos uzskaitītajām ķīmiskajām vielām piesārņotas vietas; šādu vietu sanācijas gadījumā tā jāveic videi nekaitīgā veidā.

2. Pušu Konference cieši sadarbojas ar attiecīgajām institūcijām, kas darbojas saskaņā ar Bāzeles Konvenciju par bīstamo atkritumu pārrobežu transporta un apglabāšanas kontroli, lai inter alia:

(a) noteiktu iznīcināšanas un neatgriezeniskas pārstrādes līmeņus, kas nepieciešami, lai noturīgo organisko piesārņotāju īpašības vairs neizpaustos kā noteikts D pielikuma 1.punktā;

(b) noteiktu, kādas metodes uzskatāmas par iepriekš minētajām videi nekaitīgām apglabāšanas metodēm; un

(c) strādātu pie koncentrācijas līmeņa precizēšanas A, B un C pielikumos uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, lai definētu 1.punkta (d) (ii) apakšpunktā minēto noturīgā organiskā piesārņotāja zemāko koncentrācijas līmeni.

7.pants

Ieviešanas plāni

1. Katra Puse:

(a) izstrādā un cenšas ieviest savu Ieviešanas plānu ar šo Konvenciju noteikto saistību izpildei;

(b) iesniedz savu Ieviešanas plānu Pušu Konferencei divu gadu laikā pēc Konvencijas stāšanās spēkā attiecībā uz konkrēto Pusi; un

(c) periodiski pārskata un nepieciešamības gadījumā papildina savu Ieviešanas plānu atbilstoši Pušu Konferences ieteikumiem.

2. Kad nepieciešams savu Ieviešanas plānu sagatavošanai, īstenošanai un papildināšanai, Puses sadarbojas vai nu tieši vai ar globālo, reģionālo un subreģionālo organizāciju starpniecību un konsultējas ar nacionālajām ieinteresētajām Pusēm, tajā skaitā sieviešu grupām un grupām, kuras nodarbojas ar bērnu veselības aizsardzības jautājumiem.

3. Puses pieliek pūles, lai izmantotu un, kad nepieciešams, atrastu veidus nacionālo Ieviešanas plānu par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem integrācijai savās ilgtspējīgas attīstības stratēģijās.

8.pants

Ķīmisko vielu iekļaušana A, B un C pielikumu sarakstos

1. Katra Puse var iesniegt Sekretariātā priekšlikumu iekļaut konkrētu ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikuma sarakstā. Priekšlikumā jānorāda D pielikumā prasītā informācija. Gatavojot priekšlikumu, Puse var sadarboties ar citām Pusēm un/vai Sekretariātu.

2. Sekretariātam jāpārbauda, vai priekšlikumā ir norādīta visa D pielikumā prasītā informācija. Ja Sekretariāts ir pārliecinājies, ka visa prasītā informācija ir iestrādāta priekšlikumā, tas nosūta priekšlikumu tālāk izskatīšanai Noturīgo organisko piesārņotāju izvērtēšanas komisijai.

3. Komisija izskata priekšlikumu elastīgā un atklātā veidā, piemērojot vērtēšanas kritērijus, kā noteikts D pielikumā un izvērtējot visu sniegto informāciju savstarpēji saistītā un sabalansētā kontekstā.

4. Ja Komisija pieņem lēmumu, ka:

(a) priekšlikums atbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā sagatavo priekšlikumu kopā ar izvērtējumu, pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, un aicina tos iesniegt D pielikumā norādīto informāciju; vai

(b) priekšlikums neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā ar Sekretariāta palīdzību informē visas Puses un novērotājus un sagatavo priekšlikumu un novērtējumu, pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, un priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

5. Jebkura no Pusēm saskaņā ar 4.punktu var atkārtoti iesniegt Komisijai priekšlikumu, kas iepriekš ticis noraidīts. Atkārtotas iesniegšanas gadījumā var pievienot savus apsvērumus un pamatojumu atkārtotai izskatīšanai Komisijā. Ja, sekojot norādītajai kārtībai, Komisija atkārtoti noraida priekšlikumu, Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu un tad jautājumu izskata Pušu Konference savā nākamajā sanāksmē. Konference var pieņemt lēmumu, pamatojoties uz D pielikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un ievērojot Komisijas novērtējumu, un jebkuru citu informāciju, ko sniedz Puses vai novērotāji, ka priekšlikums tiek virzīts tālāk.

6. Ja Komisija ir nolēmusi, ka vērtēšanas kritēriju prasības ir apmierinātas vai ja Pušu Konference ir nolēmusi, ka priekšlikumu jāvirza tālāk, Komisija vēlreiz izskata priekšlikumu, ņemot vērā visu saņemto papildus informāciju, un sagatavo riska profilu atbilstoši E pielikuma nosacījumiem. Sagatavoto projektu ar Sekretariāta starpniecību padara pieejamu visām Pusēm un novērotājiem, apkopo saņemtos tehnisko komentārus, un, ņemot vērā šos tehniskos komentārus, pabeidz riska profila sagatavošanu.

7. Ja, pamatojoties uz E pielikuma nosacījumiem atbilstoši sagatavoto riska profilu, Komisija nolemj, ka:

(a) pastāv iespēja, ka ķīmiskā viela ilgstoši iedarbojoties uz apkārtējo vidi var radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un/vai apkārtējo vidi, un būs nepieciešami globāla mēroga pasākumi, priekšlikumu virza tālāk. Pilnīga zinātniskā pamatojuma un pierādījumu trūkums nav uzskatāms par šķērsli priekšlikuma tālākai virzībai. Komisija ar Sekretariāta starpniecību aicina Puses un novērotājus iesniegt D pielikumā norādīto informāciju. Pēc tam Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu, kurā iekļauta ķīmiskās vielas iespējamo kontroles pasākumu analīze atbilstoši pielikuma prasībām; vai

(b) priekšlikumu nav jāvirza tālāk, tā ar Sekretariāta starpniecību nodrošina visām Pusēm un novērotājiem pieeju riska profilam un priekšlikumu noraida.

8. Attiecībā uz jebkuru priekšlikumu, kurš noraidīts saskaņā ar 7.panta (b) apakšpunkta nosacījumiem, Puse var aicināt Pušu Konferenci apsvērt iespēju uzdot Komisijai savākt papildus informāciju no iesniedzējas Puses un citām Pusēm laika periodā, kas nepārsniedz vienu gadu. Pēc šī perioda beigām, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, Komisija atkārtoti izskata priekšlikumu saskaņā ar 6.punkta noteikumiem, pie kam prioritāti nosaka Pušu Konference. Ja pēc šo procesuālo noteikumu ievērošanas Komisija atkal noraida priekšlikumu, iesniedzēja Puse var apstrīdēt Komisijas lēmumu, un tad Pušu Konference izskata šo jautājumu tuvākajā sanāksmē. Pušu Konference var nolemt, pamatojoties uz E pielikuma noteikumiem atbilstoši sagatavoto riska profilu, ievērojot Komisijas novērtējumu un visu Pušu vai novērotāju iesniegto papildus informāciju, ka priekšlikums būtu jāvirza tālāk. Ja Pušu Konference pieņem lēmumu virzīt tālāk priekšlikumu, Komisija izstrādā riska vadības novērtējumu.

9. Pamatojoties uz sagatavoto riska profilu atbilstoši 6.punkta noteikumiem un riska vadības novērtējumu atbilstoši 7.punkta (a) apakšpunkta vai 8.punkta noteikumiem, Komisija sagatavo ieteikumu Pušu Konferencei par to, vai konkrētā ķīmiskā viela jāiekļauj A, B un/vai C pielikuma uzskaitīto ķīmisko vielu sarakstā. Pušu Konference, rūpīgi ņemot vērā Komisijas ieteikumus, ieskaitot jebkādas zinātniskās šaubas, ar pienācīgu piesardzību pieņem lēmumu par to, vai ķīmiskā viela iekļaujama A, B un/vai C pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu sarakstā un norāda šai vielai piemērojamos kontroles pasākumus.

9.pants

Informācijas apmaiņa

1. Katra no Pusēm veicina vai uzņemas veikt informācijas apmaiņu par:

(a) noturīgo organisko piesārņotāju ražošanas, izmantošanas un noplūdes apjomu samazināšanu vai novēršanu; un

(b) alternatīvām noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ieskaitot informāciju par riskiem, ekonomiskajām un sociālajām izmaksām, kas ar tiem saistītas.

2. Puses veic 1.punktā minētās informācijas apmaiņu tieši vai ar Sekretariāta starpniecību.

3. Katra Puse norāda nacionālo kontaktpersonu šādas informācijas apmaiņai.

4. Sekretariāts pilda informācijas apstrādes centra funkcijas attiecībā uz visu informāciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotajiem, tajā skaitā attiecībā uz informāciju, kas saņemta no Pusēm, starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām.

5. Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem, informācija par cilvēku un vides veselību un drošību nav uzskatāma par konfidenciālu. Puses, kuras veic cita rakstura informācijas apmaiņu šīs Konvencijas noteikumu ietvaros, savstarpēji vienojoties, var piemērot tādu aizsardzību konfidenciālai informācijai, kādu uzskata par nepieciešamu.

10.pants

Sabiedriskā informēšana, apziņa un izglītība

1. Katra Puse savu iespēju robežās veicinās un sekmēs:

(a) politisko un citu lēmumu pieņēmēju apziņas paaugstināšanu attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem;

(b) visas pieejamās informācijas par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem nodošanu sabiedrības zināšanai, ievērojot Konvencijas 9.panta 5.punkta noteikumus;

(c) izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanas programmu izstrādi un ieviešanu jautājumos par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, bērnu un mazizglītoto iedzīvotāju grupu izglītošanai par šo piesārņotāju iedarbību uz viņu veselību un pieejamām alternatīvām;

(d) sabiedrības līdzdalību, apskatot jautājumus par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, to iedarbību uz veselību un vidi, kā arī adekvātu atbildes reakciju sekmēšanu līdz pat iespējai izteikt savu viedokli nacionālajā līmenī jautājumos, kas izriet no šīs Konvencijas izpildes;

(e) strādnieku, zinātnieku, izglītības iestāžu darbinieku, kā arī tehniskā un vadības personāla apmācību;

(f) izglītības un sabiedriskās apziņas paaugstināšanai paredzēto materiālu izstrādi un apmaiņu nacionālajā un starptautiskajā līmenī;

(g) izglītības un apmācības programmu izstrādi un ieviešanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

2. Katra no Pusēm savu iespēju robežās nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama visa publiskā informācija, kā norādīts 1.punktā un ka šī informācija nav novecojusi.

3. Katra no Pusēm savu iespēju robežās atbalsta rūpnieciskos un profesionālos izmantotājus sniegt informāciju sabiedrībai saskaņā ar 1.punkta noteikumiem nacionālā un, kad piederīgi, subreģionālā, reģionālā un globālā līmenī.

4. Nodrošinot informācijas izplatīšanu sabiedrībai par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, Puses var izmantot drošības datu lapas, ziņojumus, masu mēdijus un citus saziņas līdzekļus, kā arī var izveidot informācijas centrus nacionālā un reģionālā mērogā.

5. Katra no Pusēm cenšas apsvērt iespēju attīstīt un ieviest tādus mehānismus kā piesārņotāju izplūdes un pielietošanas reģistrus, lai savāktu un izplatītu informāciju par gada laikā noplūdušo vai apglabāto A, B un C pielikumos uzskaitīto ķīmisko vielu aptuveno apjomu.

11.pants

Pētniecība, attīstība un monitorings

1. Puses savu iespēju robežās veicina un/vai nepieciešamības gadījumos uzsāk atbilstošus pētniecības, attīstības, monitoringa un sadarbības pasākumus nacionālā un starptautiskā līmenī attiecībā uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, bet kad nepieciešams, to alternatīvām un iespējamiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, tajā skaitā uz to:

(a) avotiem un noplūdi vidē;

(b) klātbūtni, līmeņiem un tendencēm attiecībā uz cilvēkiem un vidi;

(c) apriti, sadalīšanos un pārveidošanos vidē;

(d) iedarbību uz cilvēku veselību un vidi;

(e) sociāli ekonomisko un kulturālo ietekmi;

(f) noplūdes samazināšanu un/vai novēršanu; un

(g) saskaņotu metodoloģiju, lai izstrādātu ģenerējošo avotu uzskaites un noplūžu daudzumu noteikšanas analītiskās metodes.

2. Veicot pasākumus, kas uzskaitīti 1.punktā, Puses savu iespēju robežās:

(a) atbalsta un tālāk attīsta starptautiskās programmas, sadarbības ietvarus un organizācijas, kuru mērķis ir definēt, vadīt, novērtēt un finansēt izpēti, datu savākšanu un monitoringu, ņemot vērā nepieciešamību iespējami samazināt pārklāšanos;

(b) atbalsta nacionālos un starptautiskos pasākumus zinātniskās un tehniskās izpētes kapacitātes stiprināšanai, īpaši jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku, kā arī veicina datu un analīžu rezultātu pieejamību un apmaiņu ar tiem;

(c) ņem vērā jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku īpašās vajadzības finansiālajā un tehniskās palīdzības jomā un sadarbojas ar tām, lai uzlabotu to kapacitāti līdzdarboties pasākumos, kuri minēti (a) un (b) apakšpunktos;

(d) uzsāk pētniecības darbus par noturīgo organisko piesārņotāju iedarbības mazināšanu uz cilvēku reproduktīvo veselību;

(e) savu pētījumu, attīstības pasākumu un monitoringa rezultātus padara pieejamus sabiedrībai savlaicīgi un regulāri; un

(f) veicina un/vai uzsāk sadarbību attiecībā uz pētniecības, attīstības un monitoringa rezultātu uzglabāšanu un uzturēšanu.

12.pants

Tehniskā palīdzība

1. Puses atzīst, ka savlaicīga tehniskās palīdzības sniegšana pēc jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku lūguma, ir būtiska Konvencijas veiksmīgas izpildes nodrošināšanai.

2. Puses sadarbojas, lai sniegtu savlaicīgu un adekvātu tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku un palīdzētu tām, ievērojot to īpašās vajadzības, uzlabot savu kapacitāti izpildīt ar šo Konvenciju uzliktās saistības.

3. Šajā nolūkā Puses, kuras ir attīstītas valstis, un citas Puses savu iespēju robežās sniedz tehnisko palīdzību valstīm, kuras ietvaros saskaņā ar savstarpējiem līgumiem un pēc nepieciešamības tiks sniegta tehniskā palīdzība, kāda nepieciešama šīs Konvencijas uzlikto saistību izpildes kapacitātes nodrošināšanai. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.

4. Puses izveido mehānismus, kas nepieciešami tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanai jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku attiecībā uz šīs Konvencijas izpildi. Šie mehānismi paredz reģionālu un subreģionālu kapacitātes palielināšanas centru un tehnoloģiju nodošanas centru izveidi, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku pildīt savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Turpmākos norādījumus par šo jautājumu sniedz Pušu Konference.

5. Puses šī panta kontekstā pilnībā ievēro specifikās vajadzības un īpašo situāciju, kas pastāv mazāk attīstītajās valstīs un mazo salu jaunattīstības valstīs attiecībā uz tehnisko palīdzību.

13.pants

Finanšu resursi un mehānisms

1. Katra no Pusēm savu iespēju robežās apņemas sniegt finansiālu atbalstu un ieinteresētību attiecībā uz tādām darbībām, kuru mērķis ir sasniegt šīs Konvencijas mērķus saskaņā ar nacionālajiem plāniem, prioritātēm un programmām.

2. Puses, kuras ir attīstītas valstis, piešķir jaunus un papildus finansu resursus, lai Puses, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, varētu segt izdevumus, kas saistīti ar šīs Konvencijas izpildes pasākumiem, pildot savas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas, atbilstoši divpusējiem līgumiem starp saņēmēju valsti un institūciju, kas darbojas 6.punktā aprakstītā mehānisma ietvaros. Citas Puses savu iespēju robežās var brīvprātīgi piešķirt finansu resursus. Dotācijas no citiem avotiem arī ir atbalstāmas. Šo saistību izpildes pasākumu veikšanā jāņem vērā nepieciešamība panākt adekvātu, pietiekamu, savlaicīgu un paredzamu līdzekļu plūsmu un finansiālās atbildības dalīšanu starp dotējošām Pusēm.

3. Attīstīto valstu Puses un citas Puses savu iespēju robežās un saskaņā ar saviem nacionālajiem plāniem, prioritātēm un programmām arīdzan var piešķirt finansu resursus, un jaunattīstības valstu Puses un pārejas ekonomikas valstu Puses pieņemt šādus līdzekļus savu saistību izpildes nodrošināšanai atbilstoši šīs Konvencijas prasībām ar divpusēju, reģionālu un daudzpusēju līgumu palīdzību.

4. Pakāpe, līdz kurai attīstības valstis spēs efektīvi pildīt savas saistības atbilstoši šīs Konvencijas prasībām, ir tieši atkarīga no attīstīto valstu Pušu efektīvas savu saistību atbilstoši šīs Konvencijas prasībām izpildes attiecībā uz finansu resursu, tehniskās palīdzības un tehnoloģiju nodošanas pasākumiem. Apstāklis, ka attīstības valstu pirmās un galvenās prioritātes ir ilgtspējīgas ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un nabadzības novēršana, tiek pilnībā atzīts un ievērots, apsverot nepieciešamību aizsargāt cilvēku un vides veselību.

5. Savās darbībās, piešķirot līdzekļus, Puses ņem vērā mazāk attīstīto un mazo salu jaunattīstības valstu specifiskās vajadzības un īpašos apstākļus.

6. Ar šo tiek definēts mehānisms adekvātu un ilgtspējīgu finansu resursu nodrošināšanai Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis un valstis ar pārejas ekonomiku, dotāciju un atlaižu veidā, lai palīdzētu tām pildīt šīs Konvencijas uzliktās saistības. Mehānisms darbojas Pušu Konferences pārraudzībā, ja nepieciešams, un vadībā, un atskaitīšanās notiek Pušu Konferencei šīs Konvencijas mērķu ietvaros. Tā darbība tiek uzticēta vienai vai vairākām institūcijām, tajā skaitā jau pastāvošām starptautiskām institūcijām, atbilstoši Pušu Konferences lēmumam. Mehānisma ietvaros var darboties arī citas divpusējas, reģionālas un daudzpusējas institūcijas, kas nodarbojas ar tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu. Dotācijas mehānisma ietvaros papildinās tos finansiālos pārvedumus, kas veikti par labu Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku, kā atspoguļots 2.punktā un saskaņā ar to.

7. Atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem un 6.punktam Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē pieņem atbilstošus norādījumus finansu mehānisma darbībai un vienojas ar institūciju vai institūcijām, kuras piedalīsies finansu mehānisma darbībā, lai tas uzsāktu darbību. Norādījumiem, inter alia, jāparedz:

(a) politikas, stratēģijas un programmu prioritātes, kā arī skaidri un detalizēti kritēriji un norādījumi, saskaņā ar kuriem tiek noteiktas tiesības izmantot piešķirtos finansu līdzekļus, ieskaitot šāda izlietojuma regulāru novērtējumu un uzraudzību;

(b) norādījumi institūcijai vai institūcijām par regulāru atskaišu iesniegšanu Pušu Konferencei par šīs Konvencijas izpildes pasākumu finansējuma pietiekamību un ilgtspējību;

(c) dažādu avotu finansējuma, mehānismu un līgumu veicināšana;

(d) metodika šīs Konvencijas izpildei nepieciešamo līdzekļu daudzuma noteikšanai paredzamā un apzināma veidā, paturot prātā, ka noturīgo organisko piesārņotāju pakāpeniskai izmantošanas pārtraukšanai var būt nepieciešams ilgstošs finansējums, kā arī noteikumi, atbilstoši kuriem šāds līdzekļu daudzums tiek periodiski pārskatīts; un

(e) metodika, ar kuru ieinteresētās Puses var saņemt palīdzību savu vajadzību apzināšanai, informācijas saņemšanai par pieejamiem finansējuma avotiem un finansējuma veidiem, lai veicinātu koordināciju starp tiem.

8. Pušu Konference ne vēlāk kā savā otrajā sanākšanas reizē un turpmāk regulāri pārskata, saskaņā ar šī panta noteikumiem, izveidotā mehānisma efektivitāti, tā spēju apmierināt Pušu, jaunattīstības valstu un valstu ar pārejas ekonomiku, specifiskās vajadzības, 7.punktā minēto kritēriju un norāžu izpildi, piešķirto līdzekļu pietiekamību, kā arī institūciju, kurām uzticēta mehānisma darbība, darbības efektivitāti. Pamatojoties uz šādu pārskatu, vajadzības gadījumā tiek veikti nepieciešamie pasākumi efektivitātes uzlabošanai, ieskaitot rekomendāciju un norādījumu izstrādi adekvāta un ilgtspējīga finansējuma nodrošināšanai Pušu vajadzību apmierināšanai.

14.pants

Pārejas finansiālie noteikumi

Pasaules Vides fonds, kas darbojas saskaņā ar Nolikumu par reorganizētā Pasaules Vides fonda izveidošanu, ir galvenā institūcija, kam uzticēta 13. pantā aprakstītā finansu mehānisma darbība pārejas periodā no Konvencijas spēkā stāšanās brīža līdz Pušu Konferences pirmajai sanākšanas reizei vai brīdim, kad Pušu Konference pieņems lēmumu, kura institūcija tiks nozīmēta atbilstoši 13. panta noteikumiem. Globālās Vides aģentūras institucionālā struktūra veic savas darbības ar operatīviem pasākumiem, kuri specifiski attiecas uz noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, ņemot vērā, ka šajā jomā var būt nepieciešama jaunu pasākumu izstrāde.

15.pants

Atskaites un ziņojumi

1. Katra no Pusēm atskaitās Pušu Konferencei par pasākumiem, kas veikti šīs Konvencijas noteikumu izpildei, un pasākumu efektivitāti Konvencijas mērķu sasniegšanā.

2. Katra no Pusēm iesniedz Sekretariātam:

(a) statistiskas datus par katras A pielikumā un B pielikumā uzskaitītās ķīmiskās vielas kopējo saražoto, importēto un eksportēto daudzumu vai arī saprātīgus šo daudzumu novērtējumus; un

(b) līdz praktiski iespējamai pakāpei to valstu sarakstus, uz kurām katra no šīm ķīmiskajām vielām ir eksportēta un importēta.

3. Šādas atskaites iesniedz ar periodiskiem intervāliem atbilstoši formātam, kādu pieņēmusi Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē.

16.pants

Efektivitātes novērtējums

1. Pirmajā reizē četrus gadus pēc Konvencijas stāšanās spēkā un turpmāk periodiski pēc intervāliem, kādus noteikusi Pušu Konference, Pušu Konference izvērtē Konvencijas efektivitāti.

2. Lai veicinātu šādu novērtējumu, Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē uzsāk pasākumus, lai nodrošinātos ar salīdzināmiem monitoringa datiem par A, B un C pielikumos uzskaitīto ķīmisko vielu klātbūtni, kā arī to globālo pārvietošanu. Šos pasākumus:

(a) Pusēm būtu jāīsteno reģionālos ietvaros saskaņā ar savām tehniskajām un finansiālajām iespējām, iespējami izmantojot pastāvošās monitoringa programmas un mehānismus un veicinot pieejas metožu harmonizāciju;

(b) iespējams papildināt, ja nepieciešams, pamatojoties uz reģionālām atšķirībām un to iespējām īstenot monitoringa pasākumus; un

(c) iekļauj ziņojumā Pušu Konferencei par reģionālā un globālā mēroga monitoringā iegūtajiem rezultātiem pēc periodiskiem intervāliem, kurus noteikusi Pušu Konference.

3. 1.punktā definēto novērtējumu īsteno uz pieejamās zinātniskās, vides, tehniskās un ekonomiskās informācijas bāzes, ieskaitot:

(a) ziņojumus un citu monitoringā iegūtu informāciju atbilstoši 2.punkta nosacījumiem;

(b) nacionālajiem ziņojumiem, kuri iesniegti saskaņā ar 15.panta noteikumiem; un

(c) informāciju par Konvencijas noteikumu pārkāpumiem atbilstoši 17.panta noteikumiem.

17.pants

Pārkāpumi

Pušu Konference, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, izstrādā un apstiprina procedūru un starptautisko mehānismu šīs Konvencijas noteikumu pārkāpumu konstatēšanai un pārkāpēju Pušu sodīšanai.

18.pants

Strīdu izskatīšana

1. Visus strīdus un domstarpības, kas rodas sakarā ar šīs Konvencijas interpretāciju un noteikumu piemērošanu, Puses izšķir savstarpēju sarunu ceļā vai citā miermīlīgā formā pēc saviem ieskatiem.

2. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas un pievienošanās laikā vai jebkurā laikā pēc tam katra Puse, kas nav reģionāli ekonomiski integrēta organizācija, var deklarēt ar rakstisku paziņojumu, kuru iesniedz Depozitārijam, ka visos strīdos, kas izriet no šīs Konvencijas interpretācijas vai piemērošanas, tā atzīst vienu vai abus no sekojošiem strīdu izšķiršanas veidiem kā obligāti saistošus attiecībā uz jebkuru Pusi, kura uzņēmusies šīs pašas saistības:

(a) arbitrāža saskaņā ar procesuāliem noteikumiem, kurus Pušu Konference pieņem pielikuma formā tiklīdz tas praktiski iespējams;

(b) strīda iesniegšana izskatīšanai Starptautiskajā Tiesā.

3. Puse, kura ir reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, var iesniegt paziņojumu ar līdzīgiem atzinumiem attiecībā uz arbitrāžu saskaņā ar procedūrām, kas minētas 2.punkta (a) apakšpunktā.

4. Deklarācija, kas iesniegta saskaņā ar 2.punkta vai 3.punkta nosacījumiem paliek spēkā līdz tajā norādītā termiņa beigām vai trīs mēnešus pēc tam, kad rakstisks paziņojums par tās atsaukšanu ir deponēts Depozitārijam.

5. Deklarācijā norādītā termiņa beigas, paziņojums par deklarācijas atsaukšanu vai jaunas deklarācijas iesniegšana nekādā veidā neietekmē prasības, kas iesniegtas izskatīšanai arbitrāžas tribunālā vai Starptautiskajā Tiesā, ja vien Puses nevienoja par ko citu.

6.Ja strīda puses nav atzinušas tās pašas vai nekādas strīdu izskatīšanas procedūras, kas nosauktas 2.punktā un ja tās nav spējušas strīdu atrisināt divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad viena no pusēm ir rakstiski paziņojusi otrai pusei par strīda pastāvēšanu starp tām, tad strīdu jāiesniedz izskatīšanai samierināšanas komisijai, ja to prasa kāda no strīda pusēm. Samierināšanas komisija sagatavo ziņojumu ar rekomendācijām. Papildus procesuālās darbības attiecībā uz samierināšanas komisijas darbību pielikuma formā sagatavo un pieņem Pušu konference ne vēlāk kā otrajā savā sanākšanas reizē.

19.pants

Pušu konference

1. Ar šo ir nodibināta Pušu Konference.

2. Pušu Konferences pirmo sanāksmi organizē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās. Turpmāk Pušu Konference sanāk regulāri ar intervāliem, kādus noteikusi Konference.

3. Pušu Konferences ārkārtas sanāksmes tiek sasauktas, kad to par nepieciešamu atzīst Pušu Konference vai pēc jebkuras puses rakstiska pieprasījuma ar nosacījumu, ka šo pieprasījumu atbalsta vismaz trešdaļa Pušu.

4. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē, savstarpēji vienojoties, pieņem un apstiprina procedūras noteikumus un finansu noteikumus attiecībā pati uz savu darbību un uz jebkādu pakļauto institūciju darbību, kā arī finansiālos noteikumus, uz kuru pamata darbojas Sekretariāts.

5. Konference pastāvīgi uzrauga un novērtē šīs Konvencijas izpildes procesu. Tā pilda funkcijas saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem un:

(a) saskaņā ar 6.punkta noteikumiem nodibina tādas pakļautās institūcijas, kādas uzskata par nepieciešamām Konvencijas noteikumu izpildei;

(b) kad nepieciešams, sadarbojas ar citām kompetentām starptautiskajām organizācijām, valstiskām un nevalstiskām organizācijām; un

(c) regulāri pārskata visu informāciju, kas pieejama Pusēm saskaņā ar 15.panta noteikumiem, tajā skaitā 3.panta 2.punkta (b) (iii) apakšpunktā minētos apsvērumus par efektivitāti;

(d) apsver un uzņemas jebkuras citas darbības, kādas var būt nepieciešamas šīs Konvencijas mērķu sasniegšanai.

6. Pušu Konference savā pirmajā sanākšanas reizē nodibina pakļauto institūciju, kuru sauks par Noturīgo organisko piesārņotāju pārskata komisiju, lai īstenotu ar šo Konvenciju Komisijai nospraustos mērķus. Šim nolūkam;

(a) Noturīgo organisko piesārņotāju pārskata Komisiju ieceļ un apstiprina Pušu Konferencē. Komisijas dalībnieki ir valdību iecelti ķīmiskā novērtējuma vai vadības eksperti. Komisijas locekļus ieceļ, ievērojot vienlīdzīgas ģeogrāfiskās pārstāvniecības principu;

(b) Pušu konference izlemj par Komisijas atskaites noteikumiem, darbības un organizācijas noteikumiem; un

(c) Komisija cenšas visas savas rekomendācijas pieņemt, savstarpēji vienojoties. Ja visi mēģinājumi panākt vienošanos bijuši nesekmīgi, kā galējo līdzekli izmanto balsojumu un lēmumu pieņem ar divām trešdaļām klātesošo un balsojošo biedru balsu vairākumu.

7. Pušu konference savā trešajā sanākšanas reizē lemj par 3.panta 2.punkta (b) apakšpunktā norādītās procedūras turpmākas piemērošanas lietderību un tās efektivitāti.

8.Apvienoto Nāciju Organizācija, to specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģētikas aģentūra, kā arī jebkura valsts, kas ir šīs Konvencijas puse, var būt pārstāvēta Pušu Konferencē novērotāja statusā. Jebkura organizācija vai institūcija, kā nacionāla, tā starptautiska, valstiska vai nevalstiska, kura ir kvalificēta jautājumos, ko regulē šī Konvencija, var piedalīties Pušu Konferencē novērotāja statusā, ja tā iepriekš paziņojusi par savu nodomu Sekretariātam un ja pret to neiebilst vismaz trešā daļa Pušu.

20.pants

Sekretariāts

1. Ar šo ir nodibināts Sekretariāts.

2. Sekretariātam ir sekojošas funkcijas:

(a) organizēt Pušu Konferences un pakļauto institūciju sanāksmes un sniegt tiem nepieciešamos pakalpojumus;

(b) sniegt atbalstu un palīdzību Pusēm, jaunattīstības valstīm un valstīm ar pārejas ekonomiku šīs Konvencijas īstenošanā;

(c) nodrošināt nepieciešamo koordināciju ar citu attiecīgo starptautisko organizāciju sekretariātiem;

(d) sagatavot un izplatīt Pusēm informāciju, kas saņemta atbilstoši 15.panta noteikumiem, un citu pieejamu informāciju;

(e) Pušu Konferences vispārīgā vadībā uzņemties tādas administratīvas un līgumsaistības, kādas var būt nepieciešamas savu funkciju efektīvai veikšanai; un

(f) pildīt citas Sekretariāta funkcijas, kas noteiktas ar šo Konvenciju, kā arī citas funkcijas, kuras uzliek Pušu Konference.

3. Šīs Konvencijas Sekretariāta funkcijas veiks Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektors, ja vien Pušu Konference ar trīs ceturtdaļu klātesošo un balsojošo Pušu balsu vairākumu neizlemj uzticēt Sekretariāta funkciju veikšanu vienai vai vairākām citām starptautiskām institūcijām.

21.pants

Konvencijas labojumi un papildinājumi

1. Labojumus un papildinājumus šai Konvencijai var ierosināt jebkura Puse.

2. Konvencijas labojumus un papildinājumus pieņem Pušu Konferencē. Ierosinātos labojumus un papildinājumus nosūta Pušu zināšanai vismaz sešus mēnešus pirms Pušu Konferences, kurā paredzēts tos izskatīt un pieņemt. Tāpat Sekretariāts nosūta ierosināto papildinājumu un labojumu tekstu šīs Konvencijas parakstītājiem un informācijai - Depozitārijam.

3. Puses pieliek visas pūles, lai panāktu vienošanos par jebkuru ierosināto papildinājumu vai labojumu. Ja visas pūles panākt vienošanos bijušas veltīgas, un vienošanās nav panākta, tad kā galējo līdzekli pieņem lēmumu ar trīs ceturtdaļām balsu vairākuma no klātesošo un balsojošo Pušu skaita.

4. Pieņemtos labojumus un papildinājumus Depozitārijs nosūta visām Pusēm ratifikācijai, pieņemšanai un apstiprināšanai.

5. Par labojuma vai papildinājuma ratifikāciju, apstiprināšanu un pieņemšanu rakstiski paziņo Depozitārijam. Papildinājums vai labojums, kas pieņemts saskaņā ar 3.punkta noteikumiem stājas spēkā attiecībā uz Pusēm, kuras to pieņēmušas, deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentus Depozitārijā deponējušas vismaz trīs ceturtdaļas Pušu. Turpmāk šis papildinājums vai labojums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniedz savu labojuma vai papildinājuma ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumentu Depozitārijā.

22. pants

Pielikumu labojumu un papildinājumu pieņemšana

1. Šīs Konvencijas pielikumi veido neatņemamu Konvencijas sastāvdaļu un, ja vien nav īpaši atrunāts, atsauce uz šo Konvenciju vienlaicīgi ir arī atsauce uz jebkuru tās pielikumu.

2. Jebkādi turpmāki pielikumi ir ierobežoti procesuālas, zinātniskas, tehniskas vai administratīvas dabas jautājumu risināšanai.

3. Sekojoša procedūra attiecas uz Konvencijas papildus pielikumu pievienošanas iniciatīvu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:

(a) papildus pielikumu pievienošanu Konvencijai var ierosināt saskaņā ar 21.panta 1., 2 un 3.punktā noteikto kārtību;

(b) jebkura Puse, kura nevar pieņemt papildus pielikumu Konvencijai par to rakstiski paziņo Depozitārijam viena gada laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums no Depozitārija par papildus pielikuma pieņemšanu. Depozitārijs bez kavēšanas par to informē visas Puses. Puse var jebkurā laikā atsaukt savu paziņojumu par papildus pielikumu nepieņemšanu, un tad pielikums stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi (c) apakšpunkta noteiktajā kārtībā; un

(c) Pēc viena gada termiņa notecēšanas no brīža, kad Depozitārijs ir iesniedzis visām pusēm paziņojumu par papildus pielikuma pieņemšanu, tas stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm, kuras šī gada laikā nav iesniegušas Depozitārijam rakstisku paziņojumu par nepieņemšanu saskaņā ar (b) apakšpunktu.

4. A, B vai C pielikumu papildinājumu un labojumu ierosināšana, pieņemšana un spēkā stāšanās ir subjekts tai pašai kārtībai, kāda noteikta attiecībā uz jebkuru šīs Konvencijas papildus pielikuma ierosināšanu, pieņemšanu un spēkā stāšanos, izņemot, ka A, B vai C pielikumu papildinājumi un labojumi nestājas spēkā attiecībā uz jebkuru Pusi, kura iesniegusi deklarāciju atbilstoši 25.panta 4.punkta nosacījumiem, šajā gadījumā šādi papildinājumi un labojumi stājas spēkā attiecībā uz šo Pusi deviņdesmitajā dienā pēc šā labojuma vai papildinājuma ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.

5. Sekojoša procedūra attiecas uz D, E vai F pielikumu labojumu un ierosinājumu iniciatīvu, pieņemšanu un spēkā stāšanos:

(a) labojumi un papildinājumi ierosināmi atbilstoši 21.panta 1. un 2.punktos noteiktajai kārtībai;

(b) Puses pieņem lēmumu attiecībā uz labojumiem un papildinājumiem savstarpēji vienojoties; un

(c) Lēmumu par D, E vai F pielikumu labojumu un papildinājumu pieņemšanu Pusēm paziņo Depozitārijs. Labojumi un papildinājumi stājas spēkā attiecībā uz visām Pusēm ar lēmumā noteikto datumu.

6. Ja papildus pielikums vai pielikuma labojums vai papildinājums izriet no labojuma vai papildinājuma Konvencijas tekstā, tad papildus pielikums vai pielikuma labojums vai papildinājums nestājas spēkā līdz brīdim, kamēr attiecīgais labojums vai papildinājums Konvencijas tekstā nav stājies spēkā.

23.pants

Balsošanas tiesības

1. Katrai Konvencijas Pusei ir viena balss, izņemot 2.punktā noteiktajos gadījumos.

2. Reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām to kompetences robežās ir tiesības balsot ar tik balsīm, cik tās dalībvalstis ir šīs Konvencijas Puses. Šādai organizācijai nav tiesību izmantot savas balsošanas tiesības, ja kaut viena no tās dalībvalstīm, kura ir šīs Konvencijas Puse īsteno savas balsošanas tiesības un otrādi.

24.pants

Parakstīšana

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai visām valstīm un reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām sākot no 2001.gada 23.maijā Stokholmā un no 2001.gada 24.maija līdz 2002.gada 22.maijam Ņujorkā, Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajā mītnē.

25.pants

Ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1. Šo Konvenciju Valstīm un reģionālām ekonomiski integrētām organizācijām nepieciešams ratificēt, apstiprināt vai pieņemt. Valstis un reģionālas ekonomiski integrētām organizācijas tai var pievienoties, sākot no nākamās dienas, kad tā tiek slēgta parakstīšanai. Ratifikācijas, pieņemšanas, pievienošanās un apstiprināšanas instrumentus deponē Depozitārijā.

2. Jebkura reģionāla ekonomiski integrēta organizācija, kura kļūst par šīs Konvencijas Pusi, kaut arī neviena no tās dalībvalstīm nav Puse, uzņemas visas saistības, kas izriet no šīs Konvencijas. Šādas organizācijas, gadījumā, ja viena vai vairākas no tās dalībvalstīm ir Konvencijas Puses, savstarpēji vienojas par atbildības nodalīšanu attiecībā uz savu no šīs Konvencijas izrietošo saistību izpildi. Šādos gadījumos dalībvalstis un reģionālā ekonomiski integrētā organizācija nav tiesīgas vienlaicīgi īstenot savas ar šo Konvenciju noteiktās tiesības.

3. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā reģionālai ekonomiski integrētai organizācijai jānorāda savas kompetences robežas šīs Konvencijas regulēto jautājumu lokā. Jebkura šāda organizācija informē Depozitāriju, kas savukārt informē visas Puses par jebkurām izmaiņām savas kompetences robežās.

4. Savā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentā jebkura Puse var deklarēt, ka attiecībā uz to jebkurš A, B vai C pielikumu labojums vai papildinājums stājas spēkā tikai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts attiecīgs ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

26.pants

Spēkā stāšanās

1. Šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments.

2. Attiecībā uz valsti vai reģionālu ekonomiski integrētu organizāciju, kura ratificē, pieņem, apstiprina vai pievienojas šai Konvencijai pēc tam, kad Depozitārijā deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, šī Konvencija stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta deponēšanas Depozitārijā.

3. Šā panta 1.un 2.punktu izpratnē jebkurš instruments, kuru deponē reģionāla ekonomiski integrēta organizācija, nav uzskatāms par vēl vienu instrumentu papildus šīs organizācijas dalībvalstu instrumentiem.

27.pants

Atrunas

Šai Konvencijai nav pieļaujamas atrunas.

28.pants

Izstāšanās

1. Puse var jebkurā laikā pēc trīs gadu termiņa notecēšanas no brīža, kad Konvencija stājās spēkā attiecībā uz šo Pusi, izstāties no Konvencijas, par to rakstiski paziņojot Depozitārijam.

2. Jebkura šāda izstāšanās stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Depozitārijā saņemts rakstisks paziņojums par izstāšanos vai citā vēlākā datumā, ja tāds norādīts izstāšanās paziņojumā.

29.pants

Depozitārijs

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretārs būs Konvencijas Depozitārijs.

30.pants

Autentiskie teksti

Konvencijas oriģināls ar vienlīdz autentiskiem tekstiem arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodā glabāsies pie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra.

APLIECINOT AUGSTĀKMINĒTO, apakšā parakstījušies, kas atbilstoši pilnvaroti šim nolūkam, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīta Stokholmā, divi tūkstoši pirmā gada divdesmit otrajā maijā.

A pielikums

IZMANTOŠANAS UN RAŽOŠANAS PĀRTRAUKŠANA

I daļa

Piezīmes:

(i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskas vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, netiek iekļautas šajā pielikumā;

(ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā pielikumā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;

(iii) šo piezīmi, kas neattiecas uz ķīmisko vielu, kas Ķīmisko vielu ailē šī pielikuma I daļā atzīmēta ar zvaigznīti aiz tās nosaukuma, nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā paredzētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kā arī informāciju par slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;

(iv) visus šajā pielikumā noteiktos izņēmumus var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus attiecībā uz sevi saskaņā ar 4.pantu, izņemot polihlorēto bifenilu izmantošanu lietošanā esošos izstrādājumos, saskaņā ar šī pielikuma 2.daļas nosacījumiem, kurus var izmantot visas Puses.

II daļa

Polihlorētie bifenili

Katra Puse:

(a) Ņemot vērā polihlorēto bifenilu izmantošanas ierobežošanu iekārtās (piemēram, transformatoros, kondensatoros vai citās tilpnēs, kas satur šķidrumu) līdz 2025.gadam, Pušu Konferences pārraudzībā rīkojas saskaņā ar šādām prioritātēm:

(i) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 10% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;

(ii) apņēmīgi pūlas identificēt, marķēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,05% un tilpumus, kas lielāki par 5 litriem;

(iii) cenšas identificēt un izņemt no izmantošanas iekārtas, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005% un tilpumus, kas lielāki par 0,05 litriem;

(b) Saskaņā ar (a) apakšpunktā noteiktajām prioritātēm, veicina šādus pasākumus, lai samazinātu ietekmi un kontrolētu risku, ko rada polihlorēto bifenilu izmantošana:

(i) izmantot tikai nebojātas iekārtas un iekārtas, no kurām nav iespējama noplūde, un tikai vietās, kur noplūdes risku var samazināt un ātri novērst;

(ii) neizmantot iekārtas vietās, kas saistītas ar pārtikas un lopbarības ražošanu un apstrādi;

(iii) lietojot apdzīvotās vietās, tai skaitā skolās un slimnīcās, veikt jebkādus pamatotus pasākumus, lai aizsargātu no elektroapgādes traucējumiem, kuru rezultātā varētu izcelties ugunsgrēks, un regulāras iekārtu pārbaudes, lai nepieļautu noplūdes;

(c) Neskatoties uz 3.panta 2.paragāfu, nodrošina, ka polihlorētos bifenilus saturošas iekārtas, kā tas aprakstīts (a) apakšpunktā, nevar eksportēt vai importēt, izņemot gadījumos, kad tas tiek darīts, lai apsaimniekotu atkritumus videi draudzīgā veidā.

(d) Ja vien netiek veikta tehniskā apkope un remonta darbi, neatļaut reģenerēt šķidrumus, kas satur polihlorētos bifenilus vairāk par 0,005 procentiem, atkārtotai izmantošanai citās iekārtās.

(e) Veic noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu atkritumu, kas satur polihlorētos bifenilus saturošus šķidrumus un ar polihlorētiem bifeniliem piesārņotas iekārtas, kurās polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem, apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā, saskaņā ar 6.panta 1.punktu, cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par 2028. gadu. Šos pasākumus pārrauga Pušu Konference.

(f) Šī pielikuma I daļas (ii) piezīmes vietā cenšas identificēt citus izstrādājumus, kuros polihlorēto bifenilu saturs ir virs 0,005 procentiem (piemēram, kabeļu apvalki un krāsoti priekšmeti) un veic darbības ar tiem saskaņā ar 6.panta 1.punktu.

(g) Ik pēc pieciem gadiem sagatavo ziņojumu par progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības, un iesniedz to Pušu Konferencei atbilstoši 15.pantam.

(h) (g) apakšpunktā aprakstītos ziņojumus Pušu Konference izvērtē savos pārskatos par polihlorētajiem bifeniliem. Pušu Konference analizē progresu, kas sasniegts polihlorēto bifenilu izņemšanā no apgrozības piecu gadu laikā vai citos atbilstošos periodos, ņemot vērā šādus ziņojumus.

B pielikums

IEROBEŽOJUMI

I daļa

Piezīmes:

(i) ja šajā Konvencijā nav noteikts citādi, tad ķīmiskās vielas, kas neapzināti kā indīgi blakusprodukti niecīgos daudzumos atrodami produktos un izstrādājumos, kas netiek iekļautas šajā pielikumā;

(ii) šo piezīmi nevērtē kā specifisku izņēmumu ražošanai un izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Ķīmisko vielu daudzumi, kas sastopami kā saražotu vai izmantošanā esošu izstrādājumu sastāvdaļas pirms vai brīdī, kad stājas spēkā attiecīgās saistības, kas attiecas uz šīm ķīmiskajām vielām, nav iekļaujami šajā sarakstā, nodrošinot to, ka Puse ir informējusi Sekretariātu, ka īpaša veida izstrādājums paliks izmantošanā šīs Puses robežās. Sekretariāts dara šādus paziņojumus publiski pieejamus;

(iii) šo piezīmi nevērtē kā noteiktu izņēmumu ražošanai vai izmantošanai 3.panta 2.punktā minētajiem mērķiem. Norādot, ka nav sagaidāms, ka starpproduktu ražošanas vai izmantošanas laikā slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās ievērojami ķīmisko vielu daudzumi varētu sasniegt cilvēkus un vidi, Puse pēc paziņojuma iesniegšanas Sekretariātam var atļaut slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās kā starpproduktu ražot un izmantot ķīmisko vielu, kas iekļauta šajā pielikumā un kas ir ķīmiski transformēta, ražojot citas ķīmiskās vielas, kurām ņemot vērā D pielikuma 1.punktā noteiktos kritērijus, nepiemīt noturīgo organisko piesārņotāju īpašības. Šādā paziņojumā iekļauj informāciju par ķīmiskas vielas ražošanas un izmantošanas kopējiem apjomiem vai pamatotu šādas informācijas novērtējumu, kas attiecas uz slēgtās sistēmās ražošanas uzņēmuma robežās notiekošo procesu raksturu, tai skaitā jebkādu nepārveidotu un bez iepriekšēja nodoma indīgu blakusproduktu noturīgu organisku piesārņotāju - izejmateriālu daudzumu atrašanos gala produktā. Šādu procedūru piemēro, ja vien šajā pielikumā nav norādīts savādāk. Sekretariāts dara šādu informāciju pieejamu Pušu Konferencei un sabiedrībai. Šāda ražošana vai izmantošana nav jāvērtē kā noteikts izņēmums ražošanai vai izmantošanai. Šāda ražošana vai izmantošana jāpārtrauc pēc desmit gadiem, ja vien ieinteresētā Puse neiesniedz jaunu paziņojumu Sekretariātam, tādā gadījumā laika periods tiek pagarināts vēl par desmit gadiem, ja vien Pušu Konference pēc ražošanas vai izmantošanas pārbaudes nenolemj savādāk. Ziņošanas procedūru var atkārtot;

(iv) visus noteiktos izņēmumus šajā pielikumā var izmantot Puses, kuras ir reģistrējušas izņēmumus saskaņā ar 4.pantu.

II daļa

DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis (4-hlorofenil)etāns)

1. DDT ražošana un izmantošana jāpārtrauc, izņemot tām Pusēm, kas paziņojušas Sekretariātam par savu nodomu to ražot, izmantot vai ražot un izmantot. Līdz ar šo ir izveidots DDT Reģistrs, un tam jābūt pieejamam sabiedrībai. Sekretariāts uztur DDT Reģistru.

2. Katrai Pusei, kas ražo, izmanto vai ražo un izmanto DDT, jāsamazina šāda ražošana, izmantošana vai ražošana un izmantošana, lai apkarotu slimību pārnēsātājus, saskaņā ar Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācijām un vadlīnijām par DDT izmantošanu, un tajos gadījumos, ja apspriežamajai Pusei nav vietējiem apstākļiem drošas, efektīvas un pieejamas alternatīvas.

3. Gadījumā, ja DDT Reģistrā neiekļauta Puse, nolemj, ka tai slimību pārnēsātāju apkarošanai nepieciešams DDT, tā, cik ātri vien iespējams, par to paziņo Sekretariātam, lai tās nosaukums nekavējoties tiktu pievienots DDT Reģistram. Tajā pašā laikā tā informē Pasaules Veselības Organizāciju.

4. Ik pēc trim gadiem katra Puse, kas izmanto DDT, iesniedz Sekretariātam un Pasaules Veselības Organizācijai informāciju par izmantotajiem apjomiem, izmantošanas apstākļiem un to atbilstību šīs Puses slimību apkarošanas stratēģijai, tādā veidā, kā to nosaka Pušu Konference, konsultējoties ar Pasaules Veselības Organizāciju.

5. Lai samazinātu un visbeidzot pārtrauktu DDT izmantošanu, Pušu Konference iesaka:

(a) katrai Pusei, kas izmanto DDT, izstrādāt un ieviest rīcības plānu, kā daļu no ieviešanas plāna, kas aprakstīts 7.pantā. Šādam rīcības plānam jāietver:

(i) regulējošu un citu mehānismu izstrādāšana, lai nodrošinātu, ka DDT izmantošana ir ierobežota un atļauta tikai slimību pārnēsātāju apkarošanai;

(ii) piemērotu alternatīvu produktu, metožu un stratēģiju ieviešana, tai skaitā rezistences vadības sistēmas, lai nodrošinātu šo alternatīvu nepārtrauktu efektivitāti;

(iii) pasākumus, lai stiprinātu veselības aizsardzību un samazinātu saslimstību.

(b) Puses savu iespēju robežās veicina pētījumus par drošiem alternatīviem ķīmiskiem un neķīmiskiem produktiem, metodēm un stratēģijām un to izstrādi, kas nepieciešami Pusēm, kuras izmanto DDT, atbilstoši šo valstu apstākļiem un lai samazinātu slimības radīto nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselības stāvokli un ekonomiku. Galvenie faktori, kas jāņem vērā apsverot alternatīvas vai vairāku alternatīvu vienlaicīgu izmantošanu, ir šo alternatīvu radītais risks cilvēka veselībai un izmaiņas vidē. Dzīvotspējīgām DDT alternatīvām jāsamazina risks cilvēku veselībai un videi, jābūt piemērotām slimību apkarošanai, balstoties uz apspriežamās Puses apstākļiem un jābūt nodrošinātām ar monitoringa datiem.

6. Sākot ar tās pirmo tikšanās reizi un turpmāk vismaz ik pēc trīs gadiem, Pušu Konference, apspriežoties ar Pasaules Veselības Organizāciju, novērtē nepieciešamību turpmāk izmantot DDT slimību pārnēsātāju apkarošanai, balstoties uz pieejamo zinātnisko, tehnisko, vides un ekonomisko informāciju, tai skaitā:

(a) DDT ražošanu un izmantošanu un 2.punktā izklāstītos apstākļus;

(b) DDT alternatīvu pieejamību, piemērotību un ieviešanu; un

(c) valstu kapacitātes stiprināšanas progresu, lai pārietu uz šādu alternatīvu izmantošanu.

7. Puse var jebkurā laikā izstāties no DDT Reģistra, iepriekš rakstiski informējot Sekretariātu. Izstāšanās stājas spēkā paziņojumā norādītajā datumā.

C pielikums

NEAPZINĀTA RAŽOŠANA

I daļa: Noturīgie organiskie piesārņotāji, uz kuriem attiecas 5.panta prasības

Šis pielikums attiecas uz sekojošiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, kas neapzināti veidojas un izdalās no antropogēnajiem avotiem:

Ķīmiskā viela

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni (PDD/PDF)

Heksahlorbenzols (HHB) (CAS No: 118-74-1)

Polihlorētie bifenili (PHB)

II daļa: Avotu kategorijas

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili veidojas neapzināti un izdalās termiskos procesos, kur iesaistītas organiskās vielas un hlors, nepilnīgas sadegšanas vai ķīmisku reakciju rezultātā. Šādu rūpniecisko avotu kategorijām ir salīdzinoši augsts potenciāls veidot un izdalīt vidē šīs ķīmiskās vielas:

(a) atkritumu sadedzināšanas iekārtas, tai skaitā sadzīves, bīstamo vai medicīnisko atkritumu vai notekūdeņu dūņu kombinētas sadedzināšanas iekārtas;

(b) cementa krāsnis, kurās sadedzina bīstamos atkritumus;

(c) celulozes ražošana, izmantojot balināšanai elementāro hloru vai ķīmiskas vielas, kas veido elementāro hloru;

(d) sekojoši termiskie procesi metalurģijā:

(i) sekundārā vara ražošana;

(ii) aglomerācijas iekārtas dzelzs un tērauda rūpniecībā;

(iii) sekundārā alumīnija ražošana;

(iv) sekundārā cinka ražošana.

III daļa: Avotu kategorijas

Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni, heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili var veidoties neapzināti un izdalīties no šādām avotu kategorijām, tai skaitā

(a) atklāta atkritumu sadedzināšana, tai skaitā sadedzināšana atkritumu izgāztuvēs;

(b) termiskie procesi metalurģijā , kas nav minēti II daļā;

(c) sadedzināšanas avoti dzīvojamā sektorā;

(d) komunālo un rūpniecisko uzņēmumu katlumājas, kurās kā kurināmo izmanto fosilo kurināmo;

(e) sadedzināšanas iekārtas, kurās kā kurināmo izmanto koksni un citu biomasu;

(f) specifiski ķīmiskās ražošanas procesi, galvenokārt hlorfenolu un hloranilu ražošana, kuros izdalās neapzināti veidojušies noturīgie organiskie piesārņotāji;

(g) krematorija;

(h) autotransporta līdzekļi, īpaši tie, kas darbojas ar svinu saturošu benzīnu;

(i) dzīvnieku kautķermeņu iznīcināšana;

(j) tekstila un ādas krāsošana (ar hloranilu) un apdare (ar bāzisku ekstrahēšanu);

(k) uzņēmumi, kuros notiek transporta līdzekļu galīgā sasmalcināšana;

(l) vara kabeļu gruzdēšana;

(m) atkritumu eļļu pārstrāde.

IV daļa: Definīcijas

1. Šajā pielikumā:

(a) "Polihlorētie bifenili" nozīmē aromātiskus savienojumus, kas veidoti tā, ka ūdeņraža atomi pie bifenila molekulas (divi benzola gredzeni saistīti ar vienu oglekļa-oglekļa saiti) var tikt aizvietoti ar līdz pat desmit hlora atomiem; un

(b) "Polihlorētie dibenzo-p-dioksīni" un "polihlorētie dibenzofurāni" ir tricikliski, aromātiski savienojumi, kas veidoti no diviem benzola gredzeniem, kas savienoti ar diviem skābekļa atomiem polihlorētos dibenzo-p-dioksīnos un vienu skābekļa atomu un vienu oglekļa-oglekļa saiti polihlorētos dibenzofurānos, un ūdeņraža atomiem, kuri var tikt aizvietoti ar līdz pat astoņiem hlora atomiem.

2. Šajā pielikumā polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskums ir izteikts izmantojot toksiskuma ekvivalences koncepciju, kas novērtē relatīvo dioksīnu toksisko aktivitāti dažādiem polihlorēto dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu, un polihlorēto bifenilu izomēriem salīdzinājumā ar 2,3,7,8-tetrahlordibenzo-p-dioksīnu. Šīs Konvencijas mērķiem izmantoto toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām jābūt atbilstošām pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem, sākot ar Pasaules Veselības Organizācijas 1998.gada zīdītāju toksiskuma ekvivalenta faktoru vērtībām polihlorētiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem, un polihlorētiem bifeniliem. Koncentrācijas ir izteiktas toksiskuma ekvivalentos.

V daļa: vispārēja informācija par labākajām pieejamām tehnoloģijām un labāko vides praksi

Šajā daļā Pusēm sniegta vispārēja informācija par I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu noplūdes novēršanu un samazināšanu.

A. Vispārējie profilaktiskie pasākumi, kas saistīti ar labākajām pieejamajām tehnoloģijām un labāko vides praksi

Par prioritāriem uzskatāmi risinājumi, lai novērstu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu veidošanos un noplūdi. Noderīgi varētu būt šādi pasākumi:

(a) mazatlikumu tehnoloģiju izmantošana;

(b) mazāk bīstamu vielu izmantošana;

(c) procesā radīto un utilizēto vielu un atkritumu otrreizējās pārstrādes veicināšana;

(d) izejmateriālu, kas ir noturīgie organiskie piesārņotāji, nomaiņa, vai to nomaiņa tajā gadījumā, kad ir tieša saikne starp materiāliem un noturīgo organisko piesārņotāju noplūdi no konkrēta avota;

(e) saprātīga saimniekošana un profilaktiskās tehniskās apkopes programmas;

(f) uzlabojumi atkritumu apsaimniekošanā, lai pārtrauktu atkritumu atklātu un nekontrolētu sadedzināšanu, tai skaitā dedzināšanu apglabāšanas vietās. Izskatot priekšlikumus jaunu atkritumu galējās apstrādes iekārtu būvniecībai, jāņem vērā alternatīvas, kā, piemēram, darbības, lai samazinātu sadzīves un medicīniskos atkritumu veidošanos, tai skaitā resursu atgūšana, atkārtota izmantošana, otrreizējā pārstrāde, atkritumu šķirošana un produktu, kas veido mazāk atkritumus, izmantošanas veicināšana. Īstenojot šādu pieeju, rūpīgi jāizvērtē ietekme uz sabiedrības veselību;

(g) ķīmisku vielu, kas kā indīgas vielas atrodas produktos, izmantošanas samazināšana;

(h) izvairīties no elementārā hlora vai ķīmisko vielu, kas veido elementāro hloru, izmantošanas balināšanai.

B. Labākās pieejamās tehnoloģijas

Labāko pieejamo tehnoloģiju jēdziens neraksturo kādu metodi vai tehnoloģiju, bet ietver attiecīgās iekārtas tehnisko raksturojumu, tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus. Piemērotie ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu I daļā uzskaitīto ķīmisku vielu izmešus, visumā ir līdzīgi. Nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas kopumā vai katrā gadījumā atsevišķi, jāņem vērā īpaši apsvērumi attiecībā uz turpmāk tekstā minētajiem faktoriem, paturot prātā iespējamās izmaksas un ieguvumus, kā arī piesardzības un profilakses principu:

(a) galvenie apsvērumi:

(i) izplūdes pamatīpašības, ietekmes un apjoms: pasākumi var ievērojami atšķirties atkarībā no avota lieluma;

(ii) darbības uzsākšanas datumi jaunām vai esošām iekārtām;

(iii) labāko pieejamo tehnoloģiju ieviešanai nepieciešamais laiks;

(iv) procesā izmantoto izejvielu patēriņš un pamatīpašības, to enerģijas lietderības koeficients;

(v) nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt izmešu ietekmi uz vidi un ar to saistīto risku;

(vi) nepieciešamība novērst nelaimes gadījumus un samazināt to ietekmi uz vidi;

(vii) nepieciešamība nodrošināt strādājošo veselību un drošību darba vietās;

(viii) salīdzināmi procesi, iekārtas un darbības metodes, kas ir veiksmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā;

(ix) tehnoloģiskais progress un pārmaiņas zinātniskajā līmenī un izpratnē;

(b) galvenie izplūžu samazināšanas pasākumi: izskatot priekšlikumus būvēt jaunas iekārtas vai ievērojami pārveidot esošās iekārtas, kuru darbības rezultātā veidojas šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu izmeši, galvenā uzmanība jāpievērš līdzvērtīgi izmantojamiem alternatīviem procesiem, tehnoloģijām vai praksēm, kuru izmantošanas rezultātā nenotiek šādu ķīmisko vielu veidošanās un noplūdes. Gadījumos, kad šādas iekārtas tiks būvētas vai ievērojami pārveidotas, papildus preventīvajiem pasākumiem, kas aprakstīti V daļas A sadaļā, nosakot labākās pieejamās tehnoloģijas, var izvērtēt šādus izmešu samazināšanas pasākumus:

(i) uzlabotu izplūdes attīrīšanas metožu izmantošana, kā piemēram, termālā vai katalītiskā oksidācija, putekļu nogulsnēšana, vai adsorbcija;

(ii) atlikumu, notekūdeņu, atkritumu un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu attīrīšana, piemēram, iedarbojoties uz tiem ar augstu temperatūru vai nodrošinot to ķīmisko inertumu vai, izmantojot ķīmiskus procesus un nodrošinot to detoksikāciju;

(iii) tehnoloģisko procesu nomaiņa, kā rezultātā samazinās vai tiek novērsti izmeši, piemēram, pārvietošana uz slēgtām sistēmām;

(iv) tehnoloģisko procesu modifikācija, lai nodrošinātu pilnīgu sadedzināšanu un novērstu šajā pielikumā uzskaitīto ķīmisko vielu veidošanos, ar tādu parametru kā sadedzināšanas temperatūra vai uzturēšanās laiks iekārtā, kontroles palīdzību.

C. Labākās vides prakses

Pušu Konference var izstrādāt norādījumus labākai vides praksei.

D pielikums

INFORMĀCIJAS PRASĪBAS UN VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

1. Puse, kura iesniegusi priekšlikumu ierakstīt ķīmisko vielu A, B un/vai C pielikumā, identificē ķīmisko vielu veidā, kas aprakstīts (a) apakšpunktā, un iesniedz informāciju par ķīmisko vielu un tās transformācijas produktiem, atbilstoši (b) un (e) apakšpunktos izklāstītajiem vērtēšanas kritērijiem:

(a) ķīmiskās vielas raksturojums:

(i) nosaukumi, ieskaitot tirdzniecības nosaukumu vai nosaukumus un sinonīmus, vielas reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvā žurnāla (Chemical Abstract Services) sarakstā, Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība (IUPAC) nosaukums; un

(ii) struktūra, ieskaitot izomēru aprakstu, ja iespējams, un ķīmiskās vielas grupas struktūra;

(b) noturība:

(i) pierādījumi tam, ka vielas pussabrukšanas periods ūdenī ir lielāks par diviem mēnešiem vai tās pussabrukšanas periods augsnē ir lielāks par sešiem mēnešiem, vai tās pussabrukšanas periods nogulumos ir lielāks par sešiem mēnešiem; vai

(ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela ir citādā veidā pietiekoši noturīga, lai pamatoti tiktu iekļauta šajā Konvencijā;

(c) bioakumulācija:

(i) pierādījumi tam, ka ķīmiskās vielas biokoncentrēšanās faktors vai bioakumulācijas faktors ūdenī dzīvojošām sugām ir lielāks par 5,000 vai šādu datu trūkuma gadījumā, ka log Ko/w ir lielāks par 5;

(ii) pierādījumi tam, ka ķīmiskā viela rada citus draudus, kā piemēram augsts bioakumulēšanās potenciāls citās sugās, augsts toksiskums vai ekotoksiskums; vai

(iii) monitoringa dati biotiskajā vidē parāda, ka ķīmiskās vielas bioakumulēšanās potenciāls ir pietiekami liels, lai pamatotu ķīmiskās vielas iekļaušanu šajā Konvencijā;

(d) pārneses iespēja lielos attālumos:

(i) noteiktie ķīmiskās vielas līmeņiem apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem;

(ii) monitoringa dati, kas parāda iespējamo ķīmiskās vielas pārnesi lielos attālumos ar iespēju pārvietoties citā vidē pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām; vai

(iii) vides īpašības un/vai modeļu rezultāti, kas pierāda ķīmiskās vielas pārneses iespēju lielos attālumos pa gaisu, ūdeni vai ar migrējošām sugām un iespēju pārvietoties citā vidē apgabalos, kas atrodas tālu no izmešu avotiem. Pussabrukšanas periodam atmosfērā ķīmiskai vielai, kas nozīmīgos apjomos tiek pārnesta pa gaisu, jābūt lielākam par divām dienām; un

(e) nelabvēlīgas sekas:

(i) pierādījumi nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēka veselību vai vidi, kas pamato ķīmiskas vielas iekļaušanu šajā Konvencijā; vai

(ii) informācija par toksiskumu vai ekotoksiskumu, kas norāda uz iespēju izraisīt kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

2. Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iesniedz ziņojumu par attiecīgiem iemesliem, ieskaitot, ja iespējams, toksiskuma un ekotoksiskuma salīdzinājumu ar atklātiem un prognozētiem ķīmiskās vielas koncentrācijas līmeņiem, kurus nosaka vai sagaida no tās pārneses lielos attālumos, un īsu ziņojumu par izmešu ierobežošanas nepieciešamību globālā mērogā.

3. Puse, kura ierosinājusi iekļaut ķīmisko vielu Konvencijā, iespēju robežās un ņemot vērā savas spējas, nodrošina papildus informāciju, lai palīdzētu analizēt priekšlikumu saskaņā ar 8.panta 6.punktu. Izstrādājot šādu priekšlikumu, Puse var izmantot jebkurā avotā veiktu tehnisko ekspertīzi.

E pielikums

RISKA NOVĒRTĒJUMAM NEPIECIEŠAMĀ INFORMĀCIJA

Šādas analīzes mērķis ir novērtēt, vai ķīmiskā viela liela attāluma pārneses rezultātā varētu ievērojami kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, tādā mērogā, ka nepieciešama globāla rīcība. Šī mērķa īstenošanai nepieciešams veikt riska novērtējumu, kas sīkāk apskata un novērtē informāciju saskaņā ar D pielikumu, un ietver, iespēju robežās, šādu informāciju:

(a) avoti, ieskaitot:

(i) ražošana, tai skaitā par apjomi un atrašanās vieta;

(ii) lietošana; un

(iii) noplūdes, tādas kā, izplūdes, zudumi un izmeši;

(b) riska novērtējums raksturlielumam vai raksturlielumiem, tai skaitā apsvērumi par toksikoloģisko mijiedarbību, ja iesaistītas vairākas ķīmiskās vielas ;

(c) vides perspektīva, tai skaitā dati un informācija par ķīmiskās vielas ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām, kā arī tās noturību, un kā tās ir saistītas ar ķīmiskās vielas pārnesi, pārvietošanos vides komponentu robežās un starp tiem, noārdīšanos un transformāciju citās ķīmiskajās vielās. Jābūt pieejamiem uz izmērītu vērtību pamata noteiktiem biokoncentrēšanās un bioakumulēšanās faktoriem, izņemot gadījumus, kad monitoringa dati apmierina šo prasību;

(d) monitoringa dati;

(e) ekspozīcija vietējā mērogā un īpaši, kas radusies pārneses lielos attālumos rezultātā, tai skaitā informācija par sastopamību bioloģiskajā vidē;

(f) nacionāla un starptautiska mēroga riska izvērtējumi, novērtējumi vai profili un pieejamā informācija par marķēšanu un bīstamības klasifikāciju; un

(g) ķīmiskās vielas statuss saskaņā ar starptautisko konvenciju noteikumiem.

F pielikums

INFORMĀCIJA PAR SOCIĀLI EKONOMISKAJIEM APSTĀKĻIEM

Apsverot iespēju iekļaut šajā Konvencijā ķīmiskās vielas, jāveic iespējamo kontroles pasākumu novērtējums, kas ietver plašu opciju loku, tai skaitā apsaimniekošanu un likvidāciju. Šī mērķa īstenošanai jānodrošina atbilstoša informācija par sociāli ekonomiskajiem apsvērumiem, kas saistīti ar iespējamajiem kontroles pasākumiem, lai sekmētu Pušu Konferences lēmumu pieņemšanu. Šādai informācijai pienācīgi jāatspoguļo Pušu atšķirīgās iespējas un apstākļi, un jāietver apsvērumi par šādiem indikatīvajiem rādītājiem:

(a) iespējamo kontroles pasākumu iedarbīgums un efektivitāte riska samazināšanas mērķu sasniegšanai:

(i) izmantošanas tehniskās iespējas; un

(ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;

(b) alternatīvas (produktiem un procesiem):

(i) izmantošanas tehniskās iespējas;

(ii) izmaksas, tai skaitā vides un veselības izmaksas;

(iii) efektivitāte;

(iv) risks;

(v) izmantojamība; un

(vi) pieejamība;

(c) iespējamo kontroles pasākumu īstenošanas pozitīvā un/vai negatīvā ietekme uz sabiedrību:

(i) veselība, tai skaitā vides un strādājošo veselība;

(ii) lauksaimniecība, tai skaitā dzīvnieku audzēšana ūdenī un mežsaimniecība;

(iii) biota (bioloģiskā daudzveidība);

(iv) ekonomiskie aspekti;

(v) darbības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību; un

(vi) sociālās izmaksas;

(d) atkritumu un to apglabāšanas radītie draudi (īpaši, novecojušās pesticīdu novietnes un piesārņoto vietu attīrīšana):

(i) izmantošanas tehniskās iespējas; un

(ii) izmaksas;

(e) pieeja informācijai un sabiedrības izglītošana;

(f) kontroles un monitoringa kapacitātes stāvoklis; un

(g) jebkādas kontroles rīcības valsts un reģionālā līmenī, tai skaitā informācija par alternatīvām, un cita būtiska informācija par riska vadību.