Uzturoties darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs, Ņujorkā, un piedaloties ANO Ģenerālās asamblejas 59.sesijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pagājušonedēļ, 23.septembrī, Ņujorkā tikās ar ASV Kultūras mantojuma aizsardzības komisijas priekšsēdi Vorenu Milleru, kurš tikšanās laikā pasniedza viņai “Kultūras plurālisma balvu” kā atzinību par izcilu ieguldījumu holokausta piemiņas atbalstīšanā, par vēstures jautājumu izpētes un vēsturiskā kultūras mantojuma saglabāšanas veicināšanu. V.Millers sarunā izteica atzinību par Valsts prezidenta institūcijas paspārnē esošās Latvijas vēsturnieku komisijas ieguldījumu sarežģītu 20.gadsimta vēstures lappušu izpētē. Abas puses bija vienisprātis, ka starptautiskā vēsturnieku komisija nav vairījusies no jutīgu un sarežģītu vēstures notikumu objektīvas izpētes, kā arī daudz darījusi, lai skaidrotu sarežģīto Latvijas vēsturi gan plašākai sabiedrībai Latvijā, gan starptautiskā apritē.
V.Millers īpaši augstu novērtēja Latvijas prezidentes personīgo ieguldījumu Latvijas vēstures skaidrošanā ārvalstīs un stereotipu dzēšanā par atsevišķām vēstures lappusēm. V.Vīķe–Freiberga un V.Millers runāja par vēstures notikumiem, kuros Latvija bijusi ierauta divu totalitāro režīmu savstarpējās cīņās, kuru dēļ tika sagrauti daudzu latviešu un citu tautību cilvēku likteņi.
Prezidente informēja par nākotnes iecerēm, kas vērstas uz Latvijas vēstures pieminēšanu un integrētas sabiedrības veidošanu Latvijā. Viņa runāja par vēsturnieku komisijas turpmākajiem mērķiem totalitāro režīmu izpētē un sekām, kādas tika radītas Latvijas iedzīvotājiem padomju okupācijas gados. Viņa arī pieminēja, ka Latvija nākamgad vēlas atzīmēt Sinagogas simtgadi Latvijā un turpināt dažādos veidos atcerēties tos latviešus, kas Otrā pasaules kara laikā glāba ebrejus no holokausta. Valsts prezidente uzsvēra, ka viņa vēlas, lai Latvijā turpinātos integrētas sabiedrības izveide, kur galvenais princips ir cieņa pret cilvēka vērtību un cilvēktiesībām.

Piektdien Ņujorkā Pasaules sieviešu līderu padomes rīkotajā ikgadējā pasaules līderu forumā Kolumbijas universitātē Valsts prezidente nolasīja lekciju par Latvijas vēsturi un nākotni Eiropas pārveides procesu kontekstā.
Akadēmisko aprindu un studentu auditorijā prezidente uzsvēra – Latvija kā jauna Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var ieviest jaunas vēsmas diskusijā par demokrātijas attīstības nepieciešamību. “Diskusijas ir veselīgas, arvien ir jāuztur saruna par demokrātijas būtību un attīstību. No tā var iegūt arī Eiropas lēmumu pieņemšanas process un cilvēku iesaiste Eiropas nākotnes veidošanā.” Viņa arī atzīmēja, ka Latvija kā samērā jauna demokrātija savā attīstībā ir strauji gājusi cauri reformu procesam un guvusi no tā mācību, ko ir gatava nodot ES kaimiņvalstīm un citām valstīm pasaulē: “Ar valstu reformām ir tāpat kā ar diētu – ja reiz tā ir nepieciešama, tad nedrīkst to bezgalīgi atlikt uz rītdienu. Demokrātija nav kas tāds, ko var nopirkt veikalā vai uzspiest ar varu, – ir nepieciešama griba uzņemties atbildību, uzņemties risku veikt sāpīgas reformas, ir jāveido izpratne caur pieredzi un izglītību.”
Viens no stereotipiem, ar ko Latvijai savā pieredzē bijis jācīnās, ir padomju sistēmā iedibinātais uzskats, ka uzņēmējdarbība ir kaut kas nelegāls un negodīgs, sacīja prezidente, paužot prieku, ka Latvijā rodas arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmēju, arvien atvērtāka kļūst domāšana. V.Vīķe–Freiberga pauda gandarījumu par tikko Rīgā notikušo ASV un Baltijas sieviešu uzņēmēju forumu, kas palīdzēja nodibināt jaunas biznesa saites un izvērst pieredzes apmaiņu, kā arī apstiprināja faktu, ka Baltijas reģions sola milzīgas izaugsmes iespējas. “Kad Latvija tikko atguva savu neatkarību 90.gadu sākumā, daudzi tolaik vēl PSRS teica – jūs jau bez mums neizdzīvosiet. Mēs pierādījām, ka to varējām, varam un varēsim. Latvija ir gatava drosmīgām iniciatīvām.”
Runājot par vēstures notikumiem, kas noteica Latvijas likteni 20.gadsimtā, prezidente atzīmēja – vienādi nosodāmi ir Staļina un Hitlera totalitārie režīmi, kas iesākumā baudīja draudzīgas attiecības, bet vēlāk savstarpējā karā sadalīja Eiropu, kas Latvijai nozīmēja vairāk nekā 50 nebrīves gadus. “Tāpēc īpaši aizkustinošs bija brīdis, kad Baltijas valstu karogi atkal uzvijās ANO karogu saimē, kad Latvijas prezidents atkal var piedalīties Apvienoto Nāciju darbā. Tagad, pēc vēsturiskā 2004.gada – ES, NATO paplašināšanās – mēs esam gatavi būt aktīvi Eiropas nākotnes veidotāji, piedalīties jaunas Eiropas vēstures veidošanā.”
Paužot pārliecību par augstākās izglītības lomu civilizētākas pasaules veidošanā, Latvijas prezidente sveica Kolumbijas universitāti, kurā zināšanas papildinājuši arī ārlietu ministrs Artis Pabriks, vēstnieks Aivis Ronis, tās 250.gadskārtā. V.Vīķe–Freiberga sacīja – lai arī Latvija ir maza pasaules valsts, tā sevi nemitīgi pierāda visaugstākajā kvalitātē, tajā skaitā kultūrā, mākslā, sportā. “Turiet acis vaļā, Latvija jūs turpinās pārsteigt,” sacīja prezidente.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Ņujorkā ASV Ārpolitikas biedrības vadītāja Džordža Švāba rīkotajā pieņemšanā uzsvēra – Latvijai ir svarīgs katrs tās atbalstītājs un draugs, kas vēlas būvēt sadarbības tiltus starp Latviju un citām valstīm, tajā skaitā ASV. Paužot atzinību par Latvijā dzimušā Dž.Švāba ieguldījumu Latvijas un ASV attiecību veidošanā, prezidente uzsvēra: “Mums arī ir svarīgs katrs mūsu zemes dēls un meita, kas dzimusi Latvijā vai sevi saista ar Latviju. Mēs vēlamies, lai jūs justu, ka esat Latvijai vajadzīgi, esat tās mīlēti un cienīti.” Pieņemšanā V.Vīķe–Freiberga apspriedās ar Nobela miera prēmijas laureātu Eliju Vīzelu, bijušo ASV Federālo rezervju šefu Polu Volkeru un citiem Ņujorkas sabiedrības pārstāvjiem. Sarunā ar baletdejotāju Mihailu Barišņikovu pārrunātas iespējas veidot jaunus kultūras sakarus starp Latvijas un Ņujorkas māksliniekiem un mūziķiem.
Piektdien, 24.septembrī, noslēdzās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas darba vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs.

Valsts prezidenta preses dienests