Septiņi vēji ver Ventspils vārtus, Septiņi gadsimti Ventspili ceļ

Nedēļu, no 28.jūlija līdz 5.augustam, Ventspils svin savus pilsētas svētkus — 710. gadskārtu

… un Aivars Lembergs uz viena sola ar Miervalža Poļa atveidoto kuģniecības pamatlicēju Krišjāni Valdemāru

Mana mīļā pilsēta! No sirds ir prieks tevi ieraudzīt plaukstošu, spodrinātu, sakoptu un moderni nobruģētu! 710 gadus Ventspili cēla, postīja, dedzināja, mērī mērdēja un atkal cēla. Livonijas ordeņa pils, Ventas pils, vēl pēdējā kara laikā bija neskarta, tagad tā jāceļ no jauna. Pirms gadiem desmit jūras vārtu pilsētu ārdīja ne tikai skarbie vēji, bet arī padomju laika nevīžība un nolaidība. No pilsētas un ostas smēla bagātības, bet pati Ventspils bija kā pelnrušķīte. Tagad mēdzam runāt par eiroremontu, un var sacīt, ka Kurzemē tādu eiroremontu piedzīvojusi vesela pilsēta. Vēl ir ieliņas, kuru smiltis vai bruģi savulaik minuši pazīstami ļaudis, kas auguši vai skolojušies šajā ostas pilsētā, — Ernests Dinsbergs, Māteru Juris, Krišjānis Barons, Teodors Grīnbergs, Teodors Spāde, Anna Brigadere, Herberts Dorbe un daudzi citi. Bet centrā tādu ielu vairs neatrast. Droši var teikt, ka pilsētai ir kārtīgs saimnieks, jo Ventspils pašlaik ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām. Un nevajag to saistīt tikai ar bagātību. Pilsētu apvij jūras romantika. Tās smaržas un skaņas pietuvojas līdz ar ostas ienākšanu pilsētas centrā. Pilsētu apvij zaļā rota, tās sakoptie parki, Renku dārza majestātiskie koki, sudrabainais vītolu mūris blakus modernajai sporta hallei. Nu jau jāsaka — sporta centram, jo nav tālu tas laiks, kad to vīru, kas dzenāja hokeja ripu pa mālbedrēm, mazmazbērni aus slidas uz mākslīgā ledus, lai sapņotu Sanda Ozoliņa un Artūra Irbes sapni.

Ventspils vērienīgi svin savu jubileju. Piektdien, svētku atklāšanas dienā, šķita, ka visa Latvija ir Ventspilī. Saeimas deputāti un valdības ministri, akadēmiķi un ārzemju viesi, populāri mākslinieki un tautas folkloras kopas, lietišķās mākslas meistari, sportisti, pat rokeri bija šeit.

Bet svētdiena bija veltīta bērniem un jaunatnei. Lai gan sestdien strūklakas Saules laiviņas atklāšana arī bija velte bērniem. Gribas iebilst autoriem māksliniekiem Jurim Gagainim un Intai Bergai, ka septiņas Saules laiviņas nav gluži pirmā strūklaka Ventspilī. Mēs, kara laika bērni, par pirmo ventiņu strūklaku uzskatām lielo ūdens pumpi Ostgalā. Mums bija cita filozofiska pieeja: Saules laiviņās ir smalka filozofija, par to tēlniece Inta Berga saka:

— Saulīte, kas ir Saules laiviņās un katra cilvēka sirdī, vēlas augt arvien lielāka un lielāka, izlaužoties uz āru, lai sildītu un izstarotu gaismu sev apkārt. Tikai tai ir jāpalīdz augt. Un tas ir iespējams ikvienam, kas patiesi grib kļūt laimīgs.

Virsrakstā ir rindas no Ventspils himnas, kas savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 710 gadu jubilejas svētku pirmajā dienā. Laimdotas Sēles vārdi, Artūra Reinika mūzika.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un mākslinieks Miervaldis Polis, aplūkojot Krišjāņa Valdemāra pieminekli Ventas krastā

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs:

Augsti godātie viesi!

Dāmas un kungi, mīļie ventspilnieki!

Pirms gada mēs kopā ar Sorosa fondu veidojām projektu "Ventspils tranzīta termināls". Tur bija iesniegti diezgan daudzi dažādi projekti. Daļai no tiem mēs devām ceļu dzīvei. Viens no tiem bija Miervalža Poļa projekts saistībā ar Krišjāni Valdemāru. To bija paredzēts realizēt pagaidu materiālā. Dome nolēma, ka nevaram pieiet nopietnām lietām ar pagaidu mērauklu, tāpēc bija vajadzīgs gads, lai Vācijā taptu kārtīgā materiālā kārtīgam latvietim kārtīgs piemineklis.

Kāpēc Ventspilī šim lielajam cilvēkam šis piemineklis? Tam ir vairāki iemesli. Mēs, ventspilnieki, cenšamies būt līdzīgi šim cilvēkam. Mūsu gars, mūsu gribēšana, šobrīd arī varēšana ir mazliet līdzīga. Viņa saknes meklējamas Ventspilī, jo viņa vectēvs ir bijis ventspilnieks. Viņš savu dzīvi saistījis ar jūrniecības attīstību — tas arī mums ir kopīgs. Tai laikā Latvijā bija desmit jūrsskolas, no tām — trīs Ventspilī, un viena no tām mācīja kapteiņus. Viņš ir bijis latvietis ne tikai kā domātājs. Viņš ir viens no pirmajiem latviešiem, kas sapratis, ka bez materiālā pamata nav arī liela pamata kultūrai. Viņš mācījis, ka latviešiem jānodarbojas ar saimnieciskām lietām, un tas jādara moderni. Arī tas mums ir kopīgs.

Es citēšu vienu viņa domu, kas mums, ventspilniekiem, ir tuva: "Kamēr cilvēks ir dzīvs, tamēr jau jāstrādā un jāpriecājas, ka vēl ir iespējams strādāt, jo lielāks prieks kā strādāšana jau nevar būt."

Uzruna, atklājot pieminekli Krišjanim Valdemāram

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Jānis Stradiņš:

— Vispirms gribu sirsnīgi sveikt ventspilniekus un Ventspili, izsacīt prieku un gandarījumu par to entuziasmu, kas valda še, par svētku noskaņu jubilejas nedēļas maratonā. Ventspils jubileja savā ziņā miniatūrā ir Rīgas astoņsimt gadu jubilejas ģenerālmēģinājums, un rīdziniekiem būs krietni vien jāpiepūlas, lai tiešām nākamgad cienīgi godinātu savu pilsētu, kā to šodien dara Ventspils.

Bagātas pilsētas var atļauties sev bagātas dāvanas savos svētkos. Krišjāņa Valdemāra piemineklis ir dāvana ne tikai Ventspilij, ne tikai ventspilniekiem, bet arī visai Latvijai. Varbūt tas ir pats paliekošākais, ko Ventspils 710. gadadiena atstās atmiņās. Svinības, uguņošanas, balles un balvas piemirsīsies, bet Krišjānis Valdemārs Ventas malā, jūras vārtos, atgādinās šo dienu paaudžu paaudzēm.

Šī ir simboliska un patiešām ļoti vērtīga dāvana — Miervalža Poļa darināts Valdemārs bronzā, pilnā augumā uz soliņa. Atcerēsimies, ka šis gads ir arī Krišjāņa Valdemāra jubilejas gads — 2. decembrī aprit 175 gadi, kopš 1825. gadā Ārlavas Vecjunkuros dzimis Krišjānis Valdemārs. Mēs bieži vien sašaurinām, pazeminām Krišjāņa Valdemāra lomu latviešu tautas vēsturē, vienpusīgi saistot viņu ar jūrlietām.Taču jāatceras: Krišjānis Valdemārs bija jaunlatviešu kustības aizsācējs un iedvesmotājs, pirmās tautas atmodas aizsācējs (drīz vien pēc dzimtbūšanas atcelšanas un Krievijas impērijas sagrāves Krimas karā), būtībā pirmais — pēc Kaspara Biezbārža un Andreja Spāģa — konsekventais latviešu tautas tiesību karoga cēlējs. Viņš bija kā vecākais brālis, ap kuru Tērbatā, Pēterburgā un Maskavā pulcējās jaunākie — Krišjānis Barons, Juris Alunāns, Fricis Brīvzemnieks un pārējie. Krišjānis Valdemārs bija latviešu demokrātiskās žurnālistikas pamatlicējs , "Pēterburgas Avīžu" faktiskais tēvs, ievērojams publicists, kas aicināja latviešus tiekties pēc turības, izglītības, celt nacionālo pašapziņu. Šī soliņa apmalē, kas tūdaļ pavērsies jūsu skatam, ir ierakstīts: "Krišjānis Valdemārs. Latvietis", un šis uzraksts jau ir ticis kritizēts dažos preses izdevumos it kā par nacionālismu. Taču tas ir vēstures fakts, ko savulaik atgādinājis Krišjānis Barons: kad viņš pirmoreiz ieradās Tērbatā, tad uz Valdemāra dzīvoklīša viņš redzēja uzrakstu: "Christian Woldemar, studiosus cameralis, Lette". Tērbatas apstākļos šis uzraksts likās skandalozs, jo uzskatīja, ka izglītotam latvietim jāpāriet vācu tautībā, Eiropas kultūrā. Šodien varam teikt, ka uzraksts apsteidzis laikmetus, ka arī nelielu tautu nacionālā pašapziņa ir jāveicina, ka tieši tās dod Eiropai, cilvēcei krāsu, nianšu un noskaņu bagātību. Un tikai pēc šo Valdemāra raksturīgo īpatnību uzskatījuma es definētu Valdemāru arī kā latviešu jūrniecības, kā dažādu latviešu pasākumu (bieži riskantu) iedibinātāju.

Kāpēc Krišjāņa Valdemāra piemineklis uzcelts Ventspilī? Valdemārs taču tieši saistīts ar Ventspili nebija. Neesmu varējis atrast dokumentālus apliecinājumus kaut cik nozīmīgām Valdemāra uzturēšanās reizēm Ventspilī. Taču Valdemārs bija saistīts ar Ārlavu, Sasmaku (Valdemārpili), Talsiem, Ēdoli, Liepāju, kas tīri ģeogrāfiski visai koncentriski grupējas ap Ventspili, ir, tā sakot, Ventspils piepilsētas. Galvenā šoreiz tomēr nav ģeogrāfiskā, bet simboliskā saistība, Ventspils uzdrīkstēšanās "paņemt sev" Valdemāru. Ventspils un šī vieta tomēr ir Valdemāra tik iemīļotie Latvijas "jūras vārti". Ventspils šodien ir savā ziņā simbols daudzu Valdemāra iezīmēto ieceru īstenošanā.

Krišjānis Valdemārs nebija politiķis, viņš uzskatīja, ka latviešiem ar politiku nav jānodarbojas, ka ir divas prioritātes — laba saimniekošana, tiekšanās uz turību un tiekšanās uz izglītību. Šīs prioritātes ir arī šīsdienas Ventspilij. Te ir sakārtota, īpatnēja saimniecība, te ir Ventspils augstskola, tiešā tuvumā izvēršas Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs. Pašreiz Ventspilī saimnieciski dominē tranzīta, naftas un amonjaka balstītās nozares — novēlu tām arī turpmāk sekmīgu attīstību, taču Valdemāra garā būtu izvērst arī ko jaunu. Piemēram, Ventspilī varētu izvērst — ar nīderlandiešu un zviedru meistaru palīdzību, balstoties uz vietējām amatnieku tradīcijām, — senu kuģu un laivu būvi, kopjot Valdemāra un hercoga Jēkaba tradīcijas, kā pilsētas īpatnību.

Gribu atgādināt vēl divus Valdemāra principus — dzīvē jāsprauž reāli mērķi (jaunībā Valdemārs bija dibinājis "Jūras izsmelšanas biedrību", lai parodētu nesaprātīgus mērķus) un jābūt atvērtiem pasaulei, jāmācās valodas, jāzina un jālieto jaunākais zinātnē un tehnoloģijā, ceļot savu tautu augšup.

Nobeigumā uzsvēršu, ka Krišjāņa Valdemāra pieminekli Polis veidojis cilvēciskās dimensijās — uz soliņa līdzās viņam ir brīva vieta, kur varam pasēdēt savu reizi katrs. Pasēdēt un padomāt, ko varam izdarīt sev, savai ģimenei, savai valstij un pasaulei. Varbūt šīs pasēdēšanas un padomāšanas dēļ, šīs iespējas dēļ vien ir vērts atbraukt uz Ventspili, lai mirkli pakavētos Krišjāņa Valdemāra, mūsu tautiskās atmodas aizsācēja, sabiedrībā.

Uzruna, atklājot pieminekli Krišjanim Valdemāram

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs:

— Šodien mēs sākam Ventspils pilsētas jubilejas svinības. Jubileja nav īpaši apaļa, bet tās lielās un apaļās jubilejas ir tikai reizi simt gados, tāpēc droši vien ir pareizi, ka vietējā vara pilsētas iedzīvotājiem kā jubileju svin katrus desmit gadus savai pilsētai. Es to saprotu tādā veidā, ka vietējā vara atskaitās saviem līdzcilvēkiem un vēlētājiem, kas ir izdarīts no varas puses, no cilvēku puses, un visiem kopā, pilsētas izaugsmei. Tas ir līdzīgi, kā mēs vērtējam bērnu dzimšanas dienā, cik viņš pa gadu, pieciem vai desmit augumā kļuvis raženāks, kādas zinības guvis, kādas bijušas veiksmes, kā veicies draudzībā.

Par pilsētu runājot, mums, ventspilniekiem, veidojas mīlestība pret savu pilsētu, kādi mēs esam tās patrioti, un, ja esam, tad esam arī valsts patrioti. To visu lai šajās dienās vērtē ventspilnieki un viesi. Es gribu sirsnīgi pateikties, ka esat kopā ar mums šajos svētkos. Šis laiks, un mēs to gribētu vērtēt ar kādiem desmit gadiem, sakrīt ar Latvijas neatkarības gadiem, tāpēc šis vērtējums ir īpaši svarīgs. Man liekas, viena no mūsu lielākajām problēmām, kuru mēs, ventspilnieki, esam centušies pārvarēt sevī, ir tā, ka lielāko daļu no savas dzīves šajos neatkarības gados esam dzīvojuši šaurā telpā. To varētu teikt arī citādi — mūsu uzdevums ir bijis kā ēzelītim griezt ratu, ejot tam apkārt. Un pēkšņi mums nav pat saites, telpa kļuvusi par visu pasauli, un mums ir jāprot iet bez saites, redzēt pasauli un sevi tajā, nepazaudēt sevi, redzēt savas intereses, prast sevi aizstāvēt. To visu mēs Ventspilī esam mācījušies un, teikšu godīgi, centušies pārvarēt. Man liekas, mums tas lielā mērā ir izdevies. Lai šis brīvais lidojums lielajā pasaulē nestu visiem ventspilniekiem labklājību, ticību nākotnei, pilsētas viesiem, visai Latvijai.

Uzruna pieņemšanā par godu Latvijas un ārvalstu viesiem Ventspils Biznesa centrā

Šodienas un bijušie ventspilnieki un viesi — ar vēlējumiem:

Rihards Pīks, Saeimas priekšsēdētāja biedrs:

— Mans vēlējums, lai Ventspils tāpat attīstītos tālāk, jo pilsēta uzkrājusi lielu ekonomisko potenciālu. Paskatoties, kāda izskatās pilsēta, var redzēt, ka no šī ekonomiskā potenciāla pilsēta ir daudz saņēmusi. Pirms četriem pieciem gadiem to vēl nejuta. Es novēlu turpināt iet šajā virzienā, jo pats galvenais jau ir pilsētas iedzīvotāji.

Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs:

Turpināt visus tos darbus, kas veikti pilsētas attīstībai. Piesaistīt arvien jaunus investorus, lai šeit rastos jaunas darba vietas un augtu pilsētas labklājība.

Andris Ārgalis, Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs:

Lai Ventspilij vēl ilgi būtu tikpat saimniecisks mērs kā šobrīd, jo es no viņa vienkārši gribētu mācīties. Tad, kad valda vispārējā demokrātija, kurā nav disciplīnas, Ventspils ir kā paraugs.

Jānis Stradiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents:

Ventspils ir visdinamiskākā pilsēta Latvijā, kas vispilnīgākā veidā saglabā Krišjāņa Valdemāra tradīcijas, kaut gan Valdemārs varbūt pat nav Ventspilī bijis, jo tas nav vēsturiski fiksēts. Bet šīs tradīcijas ir tādas, ka latviešiem ar labu saimniekošanu jākļūst turīgiem un ka latviešiem jāiegūst izglītība. Būtībā arī tas, kas varbūt te mazāk tiek ievērots, — latviešiem ir jāsaglabā sava latvietība, jo viņš rakstīja: Krišjānis Valdemārs, kamerālijas students — latvietis, bet reizē arī atvērtība pasaulei. Ja šie trīs principi: laba saimniekošana, izglītība, atvērtība pasaulei, Ventspilī saglabātos, tad tas būtu Krišjāņa Valdemāra un arī šīs dienas visu jubilejas dalībnieku, varētu teikt, tāds norādījums vai vēlējums 21. gadu simtenim. Palikt tikpat dinamiskai un tādā ziņā arī optimistiskai un dāvināt lielas dāvanas Latvijai, jo Krišjāņa Valdemāra piemineklis bronzā pilnā augumā — tā ir ļoti reta lieta. Un vēl — Krišjānim Valdemāram uz soliņa blakus ir brīva vieta, kur var apsēsties un padomāt — ko es varu izdarīt Latvijas labā.

Raimonds Pauls, Saeimas deputāts:

Lai Ventspilī nekad neaizmirst līdzekļus, kas viņiem ir vairāk nekā citiem, novirzīt arī kultūrai. Kultūrai šodien ir daudz problēmu — kā uzturēt mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus utt. Pilsēta attīstās, un lai Dievs dod, ka tā attīstītos visa Latvija!

Jānis Paukštello, Dailes teātra aktieris:

Ventspilī ir labi cilvēki, kuri šodien ir priecīgi, kuri mīl savu pilsētu. Lai viņi tādi paliek vienmēr!

Harijs Spanovskis, Dailes teātra aktieris:

Ne velti kādreiz latvieši sacīja — dod, Dieviņ, man labu kungu, tad visiem kalpiem un strādniekiem būs labi. Šodien Ventspilī tāds labs saimnieks ir Aivars Lembergs. Lai viņam veselība, lai viņš turpina uzpost pilsētu. Tā drīz būs skaistākā Latvijā un ne tikai Latvijā.

Ventspils paldies saviem cilvēkiem — ar balvām:

Pirmo reizi Ventspils jubileju vēsturē Ventspils pilsētas dome nodibinājusi "Lielo balvu" par izciliem un nozīmīgiem sasniegumiem, kas nesuši pilsētas vārdu pasaulē, bet par augstu profesionalitāti un godprātīgu darbu — Ventspils pilsētas domes balvu. Priekšlikumus apbalvošanai varēja iesniegt ikviens ventspilnieks vai Latvijas iedzīvotājs. Ventspils pilsētas dome saņēma 550 anketas un ieteikumu vēstules. "Lielās balvas" saņemšanai bija nosauktas 55 personas.

Ventspils "Lielo balvu" piešķīra un saņēma:

Vislielāko atzinību par paliekošu vērtību tapšanas veicināšanu un tālredzīgu pilsētas nākotnes veidošanu 375 aptaujas dalībnieki izteica domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam. Aivars Lembergs pateicās visiem par izteikto atzinību, bet ētisku motīvu dēļ no "Lielās balvas" saņemšanas atteicās.

Komisija nolēma "Lielo balvu" piešķirt arī a/s "Ventspils nafta" par ieguldījumu pilsētas saimnieciskajā un kultūras attīstībā, par Ventspils vārda nešanu pasaulē. Balvu saņēma a/s "Ventspils nafta" viceprezidents Olafs Berķis.

Otru "Lielo balvu" saņēma olimpiskais čempions Dainis Kūla par izcilāko sasniegumu Ventspils sporta dzīvē — uzvaru 1980. gada Olimpiskajās spēlēs.

Ventspils pilsētas domes balvu piešķīra:

1. Aijai Bumbierei — kultūras un izglītības darbiniecei par ilggadēju nesavtīgu darbu Ventspils kultūras un sabiedriskās dzīves bagātināšanā;

2. Alvim Didrihsonam — arhitektam, par būtisku ieguldījumu politisko procesu demokratizācijā Latvijas neatkarības atgūšanas laikā;

3. Mārim Grīvam — trenerim, par izcilu ieguldījumu augstas klases vieglatlētu sagatavošanā un jaunatnes audzināšanā;

4. Irēnai Irbei — mūzikas skolotājai, par būtisku ieguldījumu kultūras dzīves bagātināšanā, skolu jaunatnes muzikālajā audzināšanā;

5. Ārijai Krāģei — ārstei, par godprātīgu darbu veselības aprūpē un medicīnas kadru audzināšanā;

6. Edītei Melngalvei — "Ventas Balss" galvenajai redaktorei, par Ventspils sabiedriskās dzīves aktivizēšanu un iedzīvotāju pilsoniskās apziņas veidošanu;

7. Ingrīdai Štrumfai — vēsturniecei, par Ventspils vēstures saglabāšanu un popularizēšanu, pilsētas iedzīvotāju lepnuma jūtu kopšanu.

"Lielā balva" ir zeltā veidota goda zīme, goda raksts un 3000 latu naudas prēmija.

Ventspils pilsētas domes balva ir sudrabā veidota goda zīme, goda raksts un 500 latu prēmija.

Pilsētas svētku atklāšanas ceremonijā tika apbalvoti arī lielākie nodokļu maksātāji vienpadsmit grupās.

Ar vērtīgām balvām tāpat apbalvoti konkursa "Pilsētas rota 2000" uzvarētāji. Konkurss tika rīkots, lai veicinātu gan individuālo ģimenes māju (tajā uzvarēja Čamaņu ģimene), gan administratīvo ēku teritorijas sakārtošanu.

Anda un Leonards Čamaņi ar balvu "Pilsētas rota 2000"

Tēlniece, strūklakas "Saules laiviņas" autore Inta Berga; strūklaka īsi pirms atklāšanas

Par pilsētiņu sajūsmā ir Emīls Mangulis

Pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone

Vitālijs Gavrilovs kopā ar ventspilniekiem, svinot arī "Aldara" jubileju

Aivars Lembergs atceras zēna gadus, nobraucot pirmais pa slīdošo reni

Teksts un foto: Andris Kļaviņš, "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents