Latvijas Bankas padomes lēmums Nr.76/4

Rīgā 2000. gada 13. jūlijā

Par "Aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumu" apstiprināšanu

Latvijas Bankas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt "Aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumus" (pielikumā).

2. Noteikt, ka "Aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumiem" atbilstošas iekšējās kontroles procedūras kredītiestādēm jāapstiprina līdz 2001. gada 1. janvārim.

Latvijas Bankas prezidents E. Repše

Aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumi

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. "Aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumi" (tālāk tekstā – ieteikumi) sagatavoti saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (tālāk tekstā – likums), likumu "Par Latvijas Banku" un "Kredītiestāžu likumu".

1.2. Ieteikumi nosaka pamatprincipus, kas Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm (tālāk tekstā – kredītiestādes) jāņem vērā, izstrādājot un dokumentējot iekšējās kontroles procedūras nolūkā identificēt aizdomīgus finanšu darījumus (tālāk tekstā – darījumi) un izvairīties no šādu darījumu veikšanas.

1.3. Patiesais labuma guvējs ir persona, kas darījuma rezultātā ir naudas saņēmējs, kā arī visu veidu augļu u.c. labumu guvējs.

2. PAMATPRINCIPI

2.1. Ja ir pamats uzskatīt, ka klients darbojas trešo personu uzdevumā, kredītiestādei saskaņā ar likumu ir jāveic patiesā labuma guvēja identifikācija vai jāsaņem rakstisks klienta apliecinājums par to, kas ir patiesais labuma guvējs.

2.2. Patiesā labuma guvēja identifikācijas kartē (paraugu sk. 1. pielikumā) būtu jāiekļauj šādi rekvizīti:

2.2.1. klienta konta numurs;

2.2.2. klientu identificējoša informācija saskaņā ar likumu;

2.2.3. klienta apliecinājums, ka pats klients ir naudas līdzekļu īpašnieks vai patiesais labuma guvējs, vai jānorāda trešās personas, kas ir naudas līdzekļu īpašnieki vai patiesie labuma guvēji;

2.2.4. klienta apņemšanās nekavējoties rakstiski informēt kredītiestādi par jebkurām informācijas par konta naudas līdzekļu īpašniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem pārmaiņām.

2.3. Kredītiestādei ir tiesības pieprasīt papildu informāciju patiesā labuma guvēja identificēšanai.

2.4. Par to, ka klients darbojas nevis savās interesēs, bet trešo personu uzdevumā, var liecināt šādas pazīmes:

2.4.1. klienta finansiālais stāvoklis, kas zināms kredītiestādei, ir nesamērīgs ar šā klienta veiktā vai veicamā darījuma vai vairāku nepārprotami savstarpēji saistītu darījumu apjomiem;

2.4.2. pilnvarojums veikt darījumus klienta vārdā ir piešķirts personai, kuru ar klientu nesaista skaidri izteiktas darījuma attiecības;

2.4.3. kredītiestāde klienta darījumos konstatē citas, klienta parasti veiktajiem darījumiem netipiskas darījuma pazīmes.

2.5. Lai izvairītos no tā, ka klients veic darījumu neidentificētas trešās personas uzdevumā vai nolūkā legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, kredītiestādes attiecīgā darbinieka pienākums ir orientēties klienta saimnieciskajā darbībā, t.i., pārzināt klienta darbības pamatvirzienus, saimnieciskajai darbībai atbilstošās naudas plūsmas specifiku u.c. jautājumus. Kredītiestādes darbinieku pienākums ir sekot klientu kontu apgrozījumam. Ja tiek konstatēts, ka klients veic darījumus, kuri pēc kredītiestādes darbinieka vērtējuma nav saistīti ar klienta saimniecisko darbību, šāds darījums jāuzskata par aizdomīgu un par to nekavējoties jāinformē tas kredītiestādes darbinieks, kurš atbildīgs par likuma prasību ievērošanu kredītiestādē.

2.6. Kredītiestāde var pieprasīt klienta rakstisku apliecinājumu par naudas līdzekļu legālu izcelsmi un, nesaņemot šādu apliecinājumu, atturēties no aizdomīgā darījuma veikšanas. Ja kredītiestāde konstatē vai tai rodas pamatotas aizdomas, ka klients veic darījumus, kuru rezultātā tiek pārkāpti spēkā esošie normatīvie akti, kredītiestādei šāds darījums jāuzskata par aizdomīgu un jārīkojas likumā noteiktā kārtībā.

2.7. Par to, ka darījums ir aizdomīgs, var liecināt šādas pazīmes:

2.7.1. klienta saimnieciskajai darbībai netipisks darījuma veids;

2.7.2. klienta saimnieciskajai darbībai netipisks darījuma apjoms;

2.7.3. darījumam nav nepārprotama likumīga nolūka (nav saistības ar personisko vai saimniecisko darbību);

2.7.4. klients veic lielu skaitu maza apjoma identisku darījumu, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no tāda darījuma veikšanas, kurš saskaņā ar likumu atbilst neparasta darījuma pazīmēm;

2.7.5. darījums ir saistīts ar citu darījumu, par kuru kredītiestāde jau ir ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam;

2.7.6. klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīgas konta naudas līdzekļu apgrozījuma pārmaiņas;

2.7.7. naudu kontā bieži nogulda persona, kas nav klients vai klienta pilnvarotā persona;

2.7.8. klientam ir tā saimnieciskās darbības veikšanai neatbilstošs kontu skaits;

2.7.9. klients kredītiestādei iesniedz naudas zīmes ar tā saimnieciskajai darbībai netipisku nominālvērtību vai iesaiņojumu;

2.7.10. citas klienta saimnieciskajai darbībai netipiskas pazīmes.

3. KONTROLES PROCEDŪRAS

3.1. Kredītiestādei jāizstrādā un jāapstiprina spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ieteikumiem atbilstošas iekšējās kontroles procedūras, kurās tiek noteikta kārtība, kādā kredītiestādē identificē aizdomīgus darījumus, veic to analīzi un ziņo par tiem darbiniekam, kas atbildīgs par likuma prasību ievērošanu kredītiestādē, un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Kredītiestādei jāizstrādā kontroles mehānisms, lai nodrošinātu minēto procedūru ievērošanu.

4. PERSONĀLA APMĀCĪBA

4.1. Kredītiestādes pienākums ir nodrošināt, lai tās darbinieki pārzinātu likumu, citus spēkā esošos normatīvos aktus, šos ieteikumus un kredītiestādes iekšējās kontroles procedūras, kas izstrādātas nolūkā identificēt aizdomīgus darījumus un izvairīties no šādu darījumu veikšanas. Kredītiestādei jānodrošina jauno darbinieku apmācība un regulāra profesionālo iemaņu pilnveide.