Projekts: Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums

Saeimas dok. Nr.3002; likumprojekts Nr.931

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra sēdē akceptēts (prot. Nr.52; 7.§) un 10.septembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt personai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atlīdzinājumu par mantisko zaudējumu vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu (turpmāk – zaudējums un zaudējuma atlīdzinājums), kas tai nodarīts, izdodot prettiesisku valsts pārvaldes iestādes (turpmāk Š iestāde) administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko darbību vai bezdarbību, vai saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.pantu atceļot administratīvo aktu.

2.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka:
1) zaudējuma atlīdzinājuma pamata un tā apmēra noteikšanas vispārīgos priekšnoteikumus;
2) kārtību, kādā iestāde:
a) pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu,
b) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājuma izpildi,
c) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma gadījumus.
(2) Likums neattiecas uz kārtību, kādā zaudējuma atlīdzinājumu par personai nodarītajiem zaudējumiem izmaksā saskaņā ar likumu “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.

3.pants. Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu

Personas tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu noteiktas Administratīvā procesa likumā.

4.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma finansēšanas avoti

Zaudējumu atlīdzina no:
1) valsts budžeta līdzekļiem;
2) pašvaldības budžeta līdzekļiem;
3) citas atvasinātas publiskas personas budžeta līdzekļiem;
4) tādas iestādes budžeta līdzekļiem, kurai ir savs patstāvīgs budžets, kas neietilpst nevienā no šā panta 1., 2. vai 3.punktā minētajiem budžetiem (turpmāk – iestādes patstāvīgā budžeta līdzekļi), ja iestāde zaudējumus ir nodarījusi jomā, kurā tā ir darbojusies šī budžeta ietvaros.

II nodaļa
Zaudējuma atlīdzinājuma pamata un apjoma noteikšana

5.pants. Darbība un bezdarbība

(1) Iestāde zaudējumu var nodarīt gan ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvu aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību, gan bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski to nav darījusi.
(2) Turpmāk šajā likumā ar jēdzieniem “darbība” un “rīcība” tiek saprasta arī bezdarbība.

6.pants. Cietušais un tiešais zaudējums

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu ir tikai cietušajam, t.i., personai, kas ir administratīvā akta adresāts vai trešā persona Administratīvā procesa likuma izpratnē, kā arī personai, pret kuru ir tieši vērsta vai kuru tieši skar faktiskā rīcība.
(2) Cietušais ir arī persona, kas ir iestādes prettiesiskas rīcības dēļ bojā gājušas personas tuvinieks.
(3) Zaudējums šā likuma izpratnē ir tāds zaudējums, kas cietušajam ir radies iestādes rīcības tiešā rezultātā. Šīs rīcības turpmākās sekas par zaudējumu tiek uzskatītas tikai tādā gadījumā, ja starp iestādes rīcību un sekām pastāv cēloņsakarība un iestāde tās paredzēja vai tai vajadzēja tās paredzēt.

7.pants. Cēloņsakarība

Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu pastāv tikai tādā gadījumā, ja zaudējums personai ir radies tieši tādēļ, ka iestādes rīcība ir bijusi prettiesiska. Ja zaudējums personai būtu radies arī gadījumā, ja iestādes rīcība būtu bijusi tiesiska, personai nav tiesību uz zaudējuma atlīdzinājumu.

8.pants. Mantiskais zaudējums

(1) Mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir personas mantas, īpašuma, tā lietošanas iespēju vai tā objektīvās vērtības samazināšanās.
(2) Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī iespējamo peļņu, ja persona spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta (negūtā peļņa).
(3) Mantiskajā zaudējumā tiek ietverti arī zaudējumi, kas saistīti ar prettiesiska administratīva akta atcelšanu vai iestādes prettiesiskas faktiskas rīcības novēršanu, vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu, arī izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamo juridisko palīdzību, bet ne vairāk par pieciem procentiem no nodarītā mantiskā zaudējuma apmēra.
(4) Mantiskajā zaudējumā netiek ietverts laiks un pūles, ko iesniedzējs ir veltījis konkrētās lietas risināšanai.

9.pants. Personiskais kaitējums

(1) Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir objektīvs kaitējums, kas, izdodot administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisku rīcību, nodarīts personas dzīvībai, fiziskai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, darījumu reputācijai, personiskam, ģimenes vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskām tiesībām vai tiesiskām interesēm.
(2) Juridiskai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisku kaitējumu, kas nodarīts tās godam un cieņai, darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.

10.pants. Morālais kaitējums

Morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir fiziskas personas ciešanas, ko tai izraisījis nopietns viņas tiesību vai tiesisko interešu prettiesisks aizskārums.

11.pants. Personas līdzvaina

Ja persona, izmantojot zināšanas un praktiskās iespējas, nav darījusi visu, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu, tā ir līdzvainīga zaudējumā.

12.pants. Objektīvā izmeklēšana un pienākums sadarboties

(1) Iestāde vai tiesa objektīvi izmeklē un konstatē zaudējuma atlīdzības tiesisko pamatu un zaudējumu apmēru.
(2) Iesniedzējam iestādē un pieteicējam tiesā ir pienākums atbilstoši zināšanām un praktiskām iespējām iestādei vai tiesai darīt zināmus apstākļus, lai konstatētu publisko tiesību subjekta atbildības pamatu un zaudējuma apmēru. Ja iesniedzējs vai pieteicējs nepamatoti nepilda šo pienākumu, viņš, apstrīdot iestādes lēmumu vai pārsūdzot tiesas nolēmumu, nevar atsaukties uz attiecīgajiem apstākļiem.

13.pants. Pierādījumi

(1) Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un zaudējumu apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem.
(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Personai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, to pamatojot.
(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek uzskatīts par pierādītu, ja ir pierādīts personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Ja iestāde, kas lemj par iesniegumu (lēmējiestāde), uzskata, ka atlīdzinājums par morālo kaitējumu nepienākas vai tas ir samazināms, tā pamato lēmumu, un publisko tiesību subjekts tiesas procesā pierāda apstākļus, kuru dēļ morālais kaitējums nav jāatlīdzina vai tā apmērs jāsamazina. Personai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru, to pamatojot.

14.pants. Mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Nosakot mantiskā zaudējuma atlīdzinājumu, saskaņā ar šā panta otro, trešo un ceturto daļu tiek noteikts nodarītā zaudējuma apmērs un saskaņā ar šā panta piekto, sesto, septīto un astoto daļu tiek noteikts atlīdzinājuma apmērs.
(2) Zaudējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz pierādījumiem (13.pants).
(3) Nosakot zaudējuma apmēru, tas tiek mazināts atbilstoši cietušā līdzvainas pakāpei (11.pants).
(4) Ja nav iespējams noteikt precīzu zaudējuma apmēru, iestāde vai tiesa var novērtēt to kopumā vai atsevišķas tā sastāvdaļas. Novērtējot zaudējumu, iestāde vai tiesa saprātīgi ievēro vispārīgo pieredzi un konkrētā gadījuma īpatnības.
(5) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, tiek ņemta vērā personas rīcība konkrētajā gadījumā un iestādes nodarījuma tiesiskais un faktiskais smagums.
(6) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem var tikt ņemts vērā arī personas ieguldījums valsts ekonomikā (nodokļu maksājumi un izveidotās darba vietas), kā arī sociālajā, kultūras vai labdarības jomā un piešķirtā atlīdzinājuma ietekme uz personas spēju turpināt līdzšinējo darbību, ja to ir iespējams objektīvi pierādīt.
(7) Nosakot atlīdzinājuma apmēru, var tikt ņemti vērā arī citi konkrētajā gadījumā būtiski apstākļi, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.
(8) Mantiskais zaudējums no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, piemērojot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos taisnīguma kritērijus, parasti tiek atlīdzināts šādā apmērā:
1) ja aprēķinātā summa nepārsniedz 10000 latu, – 100 % apmērā no minētās summas;
2) ja aprēķinātā summa ir no 10001 lata līdz 15000 latu, – 90 % apmērā no minētās summas;
3) ja aprēķinātā summa ir no 15001 lata līdz 20000 latu, – 80 % apmērā no minētās summas;
4) ja aprēķinātā summa ir no 20001 lata līdz 25000 latu, – 70 % apmērā no minētās summas;
5) ja aprēķinātā summa ir no 25001 lata līdz 30000 latu, – 60 % apmērā no minētās summas;
6) ja aprēķinātā summa ir no 30001 lata līdz 40000 latu, – 50 % apmērā no minētās summas;
7) ja aprēķinātā summa pārsniedz 40000 latu, atlīdzinājuma apmērs nevar būt lielāks par 50 % no minētās summas.

15.pants. Personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšana

(1) Personiskais un morālais kaitējums tiek noteikts atbilstoši aizskarto tiesību un tiesisko interešu nozīmīgumam un konkrētā aizskāruma smagumam, ņemot vērā iestādes rīcību, personas līdzvainu un citu rīcību konkrētajā gadījumā.
(2) Personiskā kaitējuma atlīdzinājums tiek noteikts apmērā līdz 5000 latu. Ja nodarīts smags kaitējums, tas var tikt noteikts apmērā līdz 7000 latu, bet, ja nodarīts sevišķi smags kaitējums personas veselībai, fiziskai integritātei vai dzīvībai, maksimālais atlīdzinājuma apmērs ir 10000 latu.
(3) Morālā kaitējuma atlīdzinājums tiek noteikts apmērā līdz 3000 latu. Ja nodarīts smags morālais kaitējums, tas var tikt noteikts apmērā līdz 5000 latu, bet, ja nodarīts smags kaitējums personas veselībai, fiziskai integritātei vai dzīvībai, atlīdzinājums var tikt noteikts apmērā līdz 10000 latu.
(4) Ja personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums nav smags, kā arī citos attiecīgos gadījumos morālā kaitējuma patstāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstiska un publiska atvainošanās.

III nodaļa
Iestādes lēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu pieņemšanas kārtība

16.pants. Piekritīgā iestāde iesnieguma pieņemšanai

Persona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tajā iestādē, kas nodarījusi zaudējumu.

17.pants. Iesniegums par zaudējumu atlīdzinājumu

(1) Iesniegumā norāda:
1) iesniedzēja vārdu un uzvārdu (juridiskām personām – nosaukumu un reģistrācijas numuru);
2) iesniedzēja adresi (juridiskām personām – juridisko adresi);
3) prasījumu;
4) faktus, kas, pēc iesniedzēja domām, pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;
5) bankas kontu, uz kuru zaudējumu atlīdzinājums pārskaitāms.
(2) Iesniegumā, ja iespējams, norāda arī pierādījumus, kas apliecina zaudējuma nodarīšanas faktu un apmēru, un pievieno attiecīgo dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus vai noteiktā kārtībā apliecinātus norakstus. Ja iesniegumu nosūta pa pastu, pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu norakstus vai kopijas.
(3) Iesniegumā var tikt sniegts arī lietas juridiskais vērtējums.
(4) Prasījumā norāda prasītā atlīdzinājuma kopējo summu. Ja tiek prasīts atlīdzinājums par vairākiem zaudējuma veidiem – mantisko zaudējumu, personisko kaitējumu un morālo kaitējumu Š, iesniegumā, ja iespējams, norāda prasītā atlīdzinājuma summu par katru zaudējuma vai kaitējuma veidu.

18.pants. Iesnieguma termiņš

Personai ir tiesības iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniegt gada laikā no dienas, kad tā uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par zaudējumu, bet ne vēlāk kā piecu gadu laikā no prettiesiskā administratīvā akta spēkā stāšanās vai faktiskās rīcības veikšanas dienas.

19.pants. Lēmuma pārsūdzēšana

Iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet tieši pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

20.pants. Iesnieguma izskatīšana par tiešās pārvaldes iestādes nodarītu zaudējumu

(1) Tiešās pārvaldes iestāde, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to augstākai iestādei vai citai normatīvajos aktos noteiktai iestādei (lēmējiestādei). Ja augstākas iestādes nav un normatīvajos aktos nav noteikta cita iestāde (lēmējiestāde), iesniegumu izskata attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde.
(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.
(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

21.pants. Iesnieguma izskatīšana par pašvaldības nodarītu zaudējumu

(1) Ja personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kura zaudējumu nodarījusi, pildot valsts tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu funkcionāli augstākai vai citai normatīvajos aktos noteiktai tiešās pārvaldes iestādei (lēmējiestādei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
(2) Ja personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu saņem pašvaldības iestāde, kura zaudējumu nodarījusi, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu, tā nekavējoties pārsūta iesniegumu attiecīgās pašvaldības domei (padomei), bet iesnieguma kopiju nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai.
(3) Ja iestāde, kurai ir pārsūtīts iesniegums, uzskata, ka iesniegums nav nosūtīts atbilstoši šā panta pirmās vai otrās daļas noteikumiem, tā iesniegumu nekavējoties pārsūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kura mēneša laikā nosaka attiecīgo iestādi šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto zaudējumu atlīdzināšanai. Lēmums tiek paziņots visām ieinteresētajām pusēm. Laiks līdz ministrijas lēmuma pieņemšanai netiek ieskaitīts šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā termiņā.
(4) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.
(5) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.
(6) Zaudējums tiek atlīdzināts no valsts budžeta, ja pašvaldības iestāde to nodarījusi, pildot valsts tiešās pārvaldes funkcijas vai uzdevumus, vai no pašvaldības budžeta, ja pašvaldības iestāde to nodarījusi, pildot pašvaldības autonomās funkcijas vai īstenojot savu brīvprātīgo iniciatīvu.

22.pants. Iesnieguma izskatīšana par citas atvasinātas publiskas personas iestādes nodarītu zaudējumu

(1) Citas atvasinātas publiskas personas iestāde, kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, nekavējoties pārsūta to tās publiskās personas iestādei, kuras padotībā tā ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktai iestādei (lēmējiestādei).
(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgās publiskās personas līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.
(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

23.pants. Iesnieguma izskatīšana par publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta ietvaros (4.panta 4.punkts) nodarīto zaudējumu

(1) Publisko tiesību subjekts (iestāde), kas saņem personas iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu, ja zaudējums nodarīts tā patstāvīgā budžeta ietvaros (4.panta 4.punkts), nekavējoties pārsūta to publiskās personas iestādei, kuras padotībā tas ir, vai citai normatīvajos aktos noteiktai iestādei (lēmējiestādei).
(2) Lēmējiestāde mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē labprātīga zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu no attiecīgā publiskā tiesību subjekta patstāvīgā budžeta līdzekļiem un atlīdzinājuma apmēru vai par iesnieguma noraidīšanu.
(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ mēneša termiņu nav iespējams ievērot, lēmējiestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, to var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Par to rakstiski informē iesniedzēju. Šis lēmums nav pārsūdzams. Administratīvā procesa likuma 64.panta trešā daļa netiek piemērota.

IV nodaļa
Iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpilde

24.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma izmaksāšana

Zaudējuma atlīdzinājums saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu tiek izmaksāts saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

25.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no valsts budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret Latvijas Republiku, tajā noteikto summu izmaksā Finanšu ministrija no valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzētiem līdzekļiem.
(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu Finanšu ministrijai. Finanšu ministrija mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.
(3) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par šo lēmumu rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
(4) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

26.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no pašvaldības budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret pašvaldību, tajā noteikto summu izmaksā no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai pašvaldības iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu attiecīgajai pašvaldības iestādei, kas mēneša laikā pēc tā saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.
(3) Attiecīgā pašvaldības iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, zaudējumu atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā pašvaldības iestāde par to rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
(4) Ja nepieciešams un tas atbilst likuma normām, pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par grozījumiem pašvaldības budžetā kārtējam gadam.

27.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no citas atvasinātas publiskās personas budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret citu atvasinātu publisku personu, tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās personas budžeta līdzekļiem.
(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai publiskās personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu attiecīgajai publiskās personas iestādei, kas mēneša laikā pēc noraksta saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.
(3) Attiecīgā publiskās personas iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publiskās personas iestāde par to rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūdzams.
(4) Ja nepieciešams un tas atbilst likuma normām, publiskās personas piekritīgais orgāns pieņem lēmumu par grozījumiem tās budžetā kārtējam gadam.

28.pants. Zaudējuma atlīdzinājums no publisko tiesību subjekta patstāvīgā budžeta līdzekļiem

(1) Ja lēmums vai nolēmums par zaudējuma atlīdzinājumu ir vērsts pret publisko tiesību subjekta patstāvīgajiem budžeta līdzekļiem (4.panta 4.punkts), tajā noteikto summu izmaksā no šīs publiskās personas budžeta līdzekļiem.
(2) Pēc lēmuma spēkā stāšanās lēmējiestāde vai publiskās personas iestāde, kas piedalījās tiesas procesā atbildētāja pusē, nekavējoties nosūta lēmuma vai nolēmuma norakstu attiecīgā publisko tiesību subjekta iestādei, kas mēneša laikā pēc noraksta saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu.
(3) Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde, pieņemot pamatotu lēmumu, var izmaksāt zaudējuma atlīdzinājumu pa daļām, bet izmaksa ir veicama gada laikā, skaitot no lēmuma vai nolēmuma noraksta saņemšanas dienas. Attiecīgā publisko tiesību subjekta iestāde par to rakstiski informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams vai pārsūd zams.
(4) Ja nepieciešams un tas atbilst likuma normām, publisko tiesību subjekta piekritīgais orgāns vai iestāde pieņem lēmumu par grozījumiem tās patstāvīgajā budžetā kārtējam gadam.

29.pants. Subsidiārs zaudējuma atlīdzinājums no valsts budžeta līdzekļiem

(1) Ja pašvaldība (26.pants), cita atvasinātā publisko tiesību persona (27.pants) vai publisko tiesību subjekts (28.pants) nevar izpildīt lēmumu vai nolēmumu līdzekļu trūkuma dēļ, zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar šā panta noteikumiem.
(2) Ja pašvaldības, citas atvasinātās publisko tiesību personas vai publisko tiesību subjekta attiecīgais orgāns vai iestāde konstatē, ka lēmumu vai nolēmumu nav iespējams izpildīt līdzekļu trūkuma dēļ, tā vēršas Finanšu ministrijā ar lūgumu izmaksāt atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem. Lūgumam pievieno lēmuma vai nolēmuma norakstu, kā arī dokumentus, kas apliecina, ka izmaksu nav iespējams veikt no attiecīgā budžeta līdzekļiem. Par Finanšu ministrijā iesniegto lūgumu paziņo personai.
(3) Finanšu ministrija mēneša laikā izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgi piemērojot šā likuma 25.panta trešo un ceturto daļu.

30.pants. Nokavējuma procenti

Par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksas nokavējumu ir maksājami likumiskie procenti.

31.pants. Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma izlīdzinājums

Ja Finanšu ministrija saskaņā ar šā likuma 29.pantu izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu no valsts budžeta līdzekļiem, tā var pilnībā vai daļēji atgūt šos līdzekļus no attiecīgās publiskās personas. Izlīdzinājuma procedūru nosaka citi likumi.

32.pants. Pārskats par zaudējuma atlīdzinājumu

(1) Lēmējiestādes lēmuma un tiesas nolēmuma kopiju par zaudējuma atlīdzību, kā arī par regresa prasību pret amatpersonu vai darbinieku attiecīgā lēmējiestāde vai tiesa mēneša laikā pēc to pieņemšanas nosūta Finanšu ministrijai.
(2) Finanšu ministrijai ir tiesības pārbaudīt lēmējiestādes lēmumā norādītās summas, pieprasot no attiecīgās lēmējiestādes ar konkrēto lēmumu saistītos lietas materiālus. Ja tiek konstatēta nepamatoti liela lēmumā norādītā summa, Finanšu ministrija par to nekavējoties informē Ministru kabinetu, Valsts kontroli vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
(3) Finanšu ministrija reizi pusgadā (līdz kārtējā gada 15.jūlijam un 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem lēmumiem un nolēmumiem, par valsts budžetā speciāli šim mērķim paredzēto līdzekļu un izmaksāto zaudējumu atlīdzinājumu apmēriem, kā arī par saskaņā ar šā likuma 29.pantu veiktajiem maksājumiem. Šo informāciju izmanto nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā.

V nodaļa
Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana
un amatpersonas civiltiesiskā atbildība

33.pants. Ar zaudējuma atlīdzinājumu saistīto gadījumu izvērtēšana

(1) Lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu, augstāka iestāde, kuras padotībā ir zaudējumus nodarījusī iestāde, izvērtē katru konkrēto gadījumu, kad zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu. Augstāka iestāde ir tiesīga no padotās iestādes pieprasīt un saņemt visu ar konkrēto gadījumu saistīto informāciju, kas var sekmēt iestādes darbības vai bezdarbības izvērtēšanu.
(2) Pēc visu zaudējuma atlīdzinājuma lietā esošo apstākļu izvērtēšanas augstākā iestāde, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par materiālu nosūtīšanu piekritīgai iestādei, lai atbildīgo personu par zaudējumu nodarīšanu sauktu pie disciplināratbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

34.pants. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība

(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas vai darbinieka rīcības dēļ publiskai personai nodarītos zaudējumus, attiecīgajai publiskajai personai ir pienākums izvērtēt un saskaņā ar šā panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas vai darbinieka pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.
(2) Amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem, ja tā ir tīši rīkojusies prettiesiski vai savā darbībā pieļāvusi rupju neuzmanību.
(3) Tiesību normu nepareiza piemērošana vai interpretācija nav uzskatāma par rupju neuzmanību, ja viedoklis, kas ir bijis amatpersonas rīcības pamatā, nav uzskatāms par juridiski pilnīgi neadekvātu. Tas, ka augstāka iestāde vai tiesa vēlāk ir paudušas citu viedokli, nav apstiprinājums tam, ka amatpersonas viedoklis ir bijis juridiski neadekvāts.
(4) Koleģiālas lēmējinstitūcijas amatpersonas par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem atbild solidāri saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
(5) Ja zaudējums nodarīts vairāku amatpersonu vai darbinieku rīcības dēļ, atlīdzinājuma apmēru, ko maksā attiecīgā amatpersona vai darbinieks, nosaka, ievērojot katra vainas pakāpi.
(6) Pieņemot lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu un nosakot, vai no amatpersonas vai darbinieka prasāms pilns vai daļējs nodarīto zaudējumu atlīdzinājums, tiek ņemta vērā viņa vainas pakāpe.
(7) Amatpersonas vai darbinieka civiltiesiskā atbildība iestājas neatkarīgi no tā, vai amatpersonu vai darbinieku sauc pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

35.pants. Regresa prasība pret amatpersonu

(1) Augstāka iestāde divu mēnešu laikā no dienas, kad publiskai personai iestājies pienākums atlīdzināt zaudējumus, veic dienesta izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo atbildīgo amatpersonu vai darbinieku, pret ko varētu vērst regresa prasību.
(2) Ja amatpersona vai darbinieks piekrīt regresa kārtībā brīvprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus, zaudējumu summu ietur no amatpersonas atalgojuma.
(3) Šā likuma 25. un 29.pantā noteiktajos gadījumos regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.
Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.
 

 Tieslietu ministre V.Muižniece

Par likumprojektu

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Šobrīd nav noregulēts jautājums, kādā kārtībā un apmērā valsts pārvaldes iestādes sedz zaudējumus personām, kas tām radušies sakarā ar iestāžu privāttiesisko un publisko darbību, kā arī kādā kārtībā tiek veikta uz naudas maksājumu vērsta tiesas nolēmuma izpilde attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm.
Līdz ar to pastāvošā kārtība neveicina pēc iespējas ātrāku personai nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā.
2. Normatīvā akta projekta būtība.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personas tiesības uz atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas tai nodarīti ar valsts pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību vai bezdarbību, vai ar administratīvā akta atcelšanu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85. vai 86.pantu.
Likums nosaka zaudējuma, tai skaitā arī personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājuma pamata un tā apmēra noteikšanas vispārējos priekšnoteikumus, kā arī kārtību, kādā attiecīgā iestāde:
a) pieņem lēmumu par zaudējuma, tai skaitā arī personiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu;
b) nodrošina uz naudas maksājumu vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma par zaudējuma atlīdzinājumu izpildi;
c) veic zaudējuma atlīdzinājuma gadījumu izvērtēšanu.
Šis likums neattiecas uz kārtību, kādā izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu par personai nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar likumu “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.
Atbilstoši Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam principam, ka atbild publiska persona, zaudējumu atlīdzinājuma izmaksa tiks veikta centralizēti.
Uz iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma pamata zaudējumu atlīdzinājums no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un citas atvasinātas publiskas personas budžeta ir veicams gada laikā. Lai veicinātu zaudējumu atlīdzinājuma izmaksas veikšanu un nevilcinātu to līdz gadam, likumprojekts paredz likumiskos nokavējuma procentus.
Likumprojekts paredz, ka reizi pusgadā Finanšu ministrija iesniedz Ministru kabinetam informāciju par zaudējumu atlīdzināšanas gadījumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem, kas rada iespēju apkopot informāciju par tām valsts pārvaldes iestādēm, kuru darbības rezultātā personām visbiežāk tiek nodarīti kaitējumi. Turklāt minētā informācija palīdzēs nākotnē prognozēt nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus uz naudas maksājuma vērsta iestādes lēmuma vai tiesas nolēmuma izpildei.
Likumprojekts arī nosaka, ka amatpersona ir civiltiesiski atbildīga par publiskai personai nodarītajiem zaudējumiem un paredz iespēju piedzīt tos regresa kārtībā.
3. Cita informācija.
Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Likumprojekta pieņemšanas rezultātā tiks noteikts mehānisms un vienkāršota kārtība, kādā persona var saņemt zaudējumu, kas tai radies ar valsts pārvaldes iestāžu privāttiesisku un publisko darbību vai bezdarbību, atlīdzinājumu.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija.
Nav.
 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

(tūkst. latu)

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.
Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
2. Cita informācija.
Nav.
 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums.

1.tabula

2.tabula

5. Cita informācija.
Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas.
Latvijas Pašvaldību savienība.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta likumprojekta tālāku virzību.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Likumprojekts apspriests Sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkotajā seminārā “Valsts atbildība un zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā”.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Egils Levits.
5. Cita informācija.
Likumprojekta izstrādē piedalījās Administratīvā procesa likuma izstrādes darba grupas locekle Jautrīte Briede un E.Levits.
 

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses ? vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Jaunas valsts institūcijas radītas netiek. Tiks paplašinātas Finanšu ministrijas funkcijas. Likumprojektā noteikts, ka Finanšu ministrija centralizēti nodrošina zaudējumu atlīdzinājuma izmaksu personai no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat Finanšu ministrija reizi pusgadā sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam informāciju par zaudējumu atlīdzināšanas gadījumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem.
Kontroli pār likumprojektā paredzēto valsts un pašvaldību līdzekļu izlietošanas lietderību veic Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likumu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Pēc apstiprināšanas likuma teksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Likumprojekts arī paredz, ka reizi pusgadā Ministru kabinetā tiek iesniegta apkopota informācija par izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem, kas būs sabiedrībai publiski pieejama informācija.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo.
Personām ir tiesības apstrīdēt augstāk stāvošā institūcijā vai pārsūdzēt tiesā amatpersonu lēmumus, kas pieņemti likumprojekta regulētajā sfērā.
Saskaņā ar 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās Dalībvalstu starpā un viens no līdzekļiem, kā šo mērķi sasniegt, ir indivīda cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, aizsardzība un turpmāka īstenošana. Tāpēc indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
4. Cita informācija.
Nav.

 Tieslietu ministre V.Muižniece