Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 23. septembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

S.Golde
(Tautas partijas frakcija):

Es vēlētos komentēt Tautas partijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Šodien savu neziņu un bažas līdz šī likuma grozījumu pieņemšanai pauda septiņpadsmit Latvijas internātskolu pedagogi un skolēni. Saskaņā ar pastāvošo likumu no šā gada 1.septembra tika pārtraukts valsts finansējums šo skolu uzturēšanas izdevumu segšanai. Tā kā budžets tiek apstiprināts visam gadam, tas ir 2004.gadam, tad līdz gada beigām šo skolu uzturēšanas izdevumi, protams, no valsts mērķa budžeta dotācijām tiks segti. Problēmas šīm skolām sāktos no 1.janvāra. Internātskolu finansēšanas kārtības maiņa, neapšaubāmi, neatraujami saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, un tāpēc arī Tautas partija uzskata, ka steidzami bija jāveic grozījumi Vispārējās izglītības likumā, lai sasaistītu skolu finansēšanas jautājumus ar administratīvi teritoriālo reformu.
Mēs piedāvājam grozīt Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumus un tos formulēt šādi – rajonu un pilsētu pašvaldību pārziņā esošo vispārizglītojošo internātskolu finansēšanu turpināt no valsts budžeta mērķdotācijām līdz administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Mēs nenoteicām nekādu konkrētu termiņu, jo redzam, ka administratīvi teritoriālā reforma dažādu iemeslu dēļ tomēr Saeimā un valdībā “buksē”. Tāpēc nevaram izraut no konteksta internātskolas un mainīt šajās skolās bērnu uzņemšanas un finansēšanas principus. Es domāju, ka tā ir priecīga vēsts visiem pedagogiem un skolēniem, jo šajās skolās mācās lielākoties bērni no mazturīgām ģimenēm, un viņu satraukums līdz šim bija pamatots.
Es gribu pateikt paldies arī visām Saeimas frakcijām, kuras viennozīmīgi atbalstīja mūsu priekšlikumu. Līdz ar to vispārizglītojošo internātskolu bērni un pedagogi var justies droši, ka no 1.janvāra finansējums no valsts mērķa dotācijām tiks nodrošināts.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Man šodien gribētos pievērst uzmanību grozījumiem mūsu galvenajā likumā, proti, Latvijas Republikas Satversmē. Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus mūsu Satversmē, ļaujot visiem Eiropas Savienības pilsoņiem kandidēt un ievēlēt savus pārstāvjus pašvaldību darbībai.
Mūsuprāt, tas ir pareizi. Mēs neesam nekādi rasisti un antisemīti, un mums nav nekādu iebildumu pret visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, nedz pret Vācijas turkiem, nedz pret franču bijušo koloniju iedzīvotājiem, jo visiem ir jādod tiesības strādāt pašvaldībās. Tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka tiem iedzīvotājiem, kas jau ilgus gadus dzīvo šeit, mūsu Latvijā, un kas ir dzimuši šeit, kā arī strādā un maksā nodokļus, ir jāļauj un jādod tiesības strādāt savā pašvaldībā. Mēs uzskatām sevi par demokrātisku valsti. Mūsuprāt, jāļauj visiem, kas šeit dzīvo un strādā, kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Nevar būt tā, ka mēs ļausim kandidēt tiem cilvēkiem, kas dzīvos šeit kādu pusgadu, kas neprot latviešu valodu un nezina vēsturi, bet nepilsoņiem jeb tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijā, neļausim.
Es neuzskatu, ka ir lojāli pilsoņi un nelojāli nepilsoņi. Mūsuprāt, ir tieši otrādi – starp pilsoņiem ir tādi cilvēki, kuriem būtu jāliedz šāda iespēja. Tiem cilvēkiem mēs atļaujam piedalīties vēlēšanās un strādāt pašvaldībās, bet tiem, kas ir lojāli, un tiem, kam varbūt ir grūtības iemācīties latviešu valodu jeb nolikt naturalizācijas eksāmenu, mēs neļausim to darīt. Tāpēc mēs uzskatām, ka šī norma tomēr ir mazliet diskriminējoša. Visiem Latvijas iedzīvotājiem jāļauj strādāt un vēlēt savus pārstāvjus pašvaldībās.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas redzeslokā pēdējās dienās ir jautājums par īres griestu saglabāšanu. Proti, šim mērķim tika veltīti visi mūsu frakcijas spēki. Ļoti aktīvi šī procesa risināšanā iesaistījās premjers Indulis Emsis, un mūsu viedoklis ir viennozīmīgs – īres griesti ir jāsaglabā. Mūsu viedoklis ir, ka tuvāko divarpus gadu laikā tie nedrīkst būt lielāki par septiņdesmit santīmiem, ko varētu prasīt namīpašnieki par dzīvojamās platības kvadrātmetru.
Ar gandarījumu varu teikt, ka šī nostādne ir atradusi diezgan dzirdīgas ausis un sapratni arī mūsu koalīcijas partneru vidū. Mūsu starpā viedokļi ir tuvinājušies, un kā rezultāts tam bija vakardienas darba grupas pirmais solis – jāsaglabā īres griesti. Satraucoši signāli pienāk no pensionāriem, kā arī no citiem mazturīgajiem par to, ka ir prognozes: īpašnieks varētu prasīt pat līdz pieciem latiem par kvadrātmetru. Mēs šādu situāciju nedrīkstam pieļaut un arī nepieļausim. Mēs uzskatām, ka tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, pie kura risināšanas mums jāstrādā, un mēs solāmies, ka šī īres griestu saglabāšana būs arī turpmāk. Turklāt tuvākajā laikā tas tiks iestrādāts likumdošanas aktos.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Es gribu teikt paldies visiem tiem, kuri klausās mūsu plenārsēdi, jo tā ir informācija no pirmavota. Jūs varat dzirdēt un izdarīt secinājumus par to jautājumu nozīmīgumu un svarīgumu, kādi tiek apspriesti.
Tāpat jūs varat dzirdēt sev iemīļotus deputātus, varbūt nesaklausot neko jaunu, atšķirībā no tās baidīšanas par zaļi sarkano koalīciju, no kuras nez ko var sagaidīt. Šodien varējāt pārliecināties, ka, apspriežot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kārtējo reizi bija viedokļu sadursme ļoti principiālos jautājumos. Jūs varējāt pārliecināties, ka koalīcija nebūt nav gatava iet kreisā spārna piedāvāto ceļu, kādu tā gribētu, lai atvieglotu līdzdalību pašvaldību vēlēšanās tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav vairāku desmitu gadu laikā vēlējušies savu ciešo saikni ar Latvijas valsti formulēt pilsonības veidā.
Mēs esam nonākuši tajā stadijā, kad esam spiesti pieskaņoties tiem demokrātijas pamatprincipiem, kādus saprot Eiropa. Jāpieļauj, ka būs vēl daudz demagoģijas, būs daudz dažādu runu, priekšlikumu un piedāvājumu par šo tēmu, ne tikai no šī gadījuma, bet arī no citiem šodien apspriestajiem jautājumiem. Kā jau kolēģis Brigmanis teica, arī par dzīvokļu jautājumiem, tāpat arī par imigrācijas jautājumiem. Mēs esam pārliecināti, un arī jūs varat būt pārliecināti, ka mūsu deklarētais princips tiek turpināts neatkarīgi no tā, kā traktē mūsu pieņemtos lēmumus un mūsu likumu grozījumus jums pieejamie informācijas avoti.
Klausieties arī turpmāk ceturtdienās šīs tiešās pārraides, un jūs iegūsiet tādu informāciju, no kuras jūs paši varēsiet izdarīt secinājumus.

V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien Saeima kopumā izskatīja apmēram 28 likumprojektu grozījumus. No iesniegtajiem jaunajiem likumprojektiem es gribu pievērst uzmanību diviem. Viens no tiem ir kreiso deputātu iesniegtais likumprojekts “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējušo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem”. Jūs laikam zināt, ka ne tik sen Stokholmas Arbitrāžas tiesā bija Latvijai, teiksim tā, slikts slēdziens, ka bankas “Baltija” bankrotēšanā tomēr vainīga Latvijas Banka. Iesniegtajā likumprojektā tika piedāvāts risinājums, kas paredz, ka no valsts avotiem, tieši no vainīgās Latvijas Bankas avotiem, tiek kompensēti tie zaudējumi, kuri radušies bankrotēšanas dēļ. Diemžēl valdošā koalīcija to neatbalstīja. Bet tas nenozīmē, ka tie, kuri zaudēja, kuri atstāja savu naudu bankā “Baltija”, varēs gatavot dokumentus un vērsties tiesā. Tomēr, ja Stokholmas tiesa nolēma, ka vainīgā ir Latvijas Banka, jums ir tiesības griezties un ir iespēja uzvarēt. Es ceru, ka tuvākajā laikā cilvēki ies un uzvarēs.
Otrs likumprojekts – “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā”. Likums ir atvērts, un mēs, Tautas saskaņas partija, pirmajā un otrajā lasījumā piedāvāsim grozīt šo likumu, lai samazinātu ekonomisko spriedzi, kas ir radusies pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Jūs zināt, cik liela pašreiz ir inflācija, cenas aug medikamentiem un komunālajiem pakalpojumiem. Mēs piedāvāsim risinājumus, kā palīdzēt nabadzīgiem cilvēkiem.
No likumprojektiem, kas tika izskatīti pirmajā vai otrajā lasījumā, es gribu pievērst uzmanību grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. Jā, arī mēs, Tautas saskaņas partija, piedāvājām iespēju nepilsonim, kas šeit dzimis, piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tas ir normāli, zinot, ka mūsu kolēģi igauņi šo jautājumu atrisināja un nekādas revolūcijas Igaunijā nebija. Tāpat mēs arī aizstāvēsim tiesības, kas vajadzīgas Latvijai un tautai.
Un vēl Tautas saskaņas partija atbalstīja grozījumus likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”. Mēs varam konstatēt, ka šis likums parādījās tikai pēc tam, kad cilvēki izgāja uz ielām, neskatoties uz to, ka mēs brīdinājām par to. Šis jautājums jārisina savlaicīgi. Tagad mēs varam konstatēt, ka valdošā koalīcija nodarbojas ar to, ka mēģina “mest uguni”, bet līdz 1.maijam laiks vēl ir, un es domāju, ka mūsu priekšlikumi otrajam lasījumam tiks pieņemti un šis jautājums tiks atrisināts.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien mūsu frakcija īpašu uzmanību pievērsa Ministru kabineta iesniegtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kurā runa ir par Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanu. Tātad – pēc pieciem Latvijā nodzīvotiem gadiem ir vajadzīgas latviešu valodas zināšanas, kā to prasa Saeimas apstiprināts likums. Šajā gadījumā valdība piedāvā likumā grūti motivētus un ļoti vaļīgus atvieglinājumus, proti, ka Ministru kabinets varētu noteikt atvieglojumus valsts valodas pārbaudes kārtošanā, kā arī personu grupas, kuriem šie atvieglojumi būtu piemērojami, vai kurus vajadzētu atbrīvot no šīs pārbaudes.
Mēs šāda veida grozījumus uzskatām par soli atpakaļ no iepriekšējās redakcijas, tomēr pieļaujam diskusiju par šo grozījumu jēgu komisijā tajā gadījumā, ja ir runa par īpašām iedzīvotāju kategorijām, kuras atbilst prasībai – pieci gadi nodzīvoti Latvijā – un kuriem ir valodas defekti vai traucējumi. Šie ierobežojumi ir skaidri jānosaka likumā, nevis jādod valdībai tiesības uz tādām bezizmēra tiesību normām, kas neatbilst šā likuma garam.
Satversmes grozījumos tika nostiprināta iespēja Valsts prezidentei ilgāk izpētīt Saeimas pieņemtos likumus, lai lemtu par to parakstīšanu vai atdošanu otrreizējai caurlūkošanai; par Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā, par pastāvīgu vēlētāju tiesībām pašvaldības vēlēšanās, kas izriet no Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī par Saeimas samērā garām diskusijām par kreiso deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, kas kārtējo reizi skāra valodas tiesības Latvijā un nepilsoņu tiesības vēlēt pašvaldības.
Protams, ka to pārliecinoši noraidīja, un es domāju, ka šie deputāti īsti nav sapratuši to, ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā, no kā izriet saprotams pienākums piešķirt šādas tiesības Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, jo Latvija nekad nav iestājusies ne bijušajā PSRS, ne Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā. Latvijas visai liberālais Pilsonības likums tiem nepilsoņiem, kuri tiešām vēlas, arī ļauj iegūt Latvijas pilsonību, līdz ar to arī vēlēt deputātus Rīgā, Daugavpilī un jebkurā citā Latvijas pašvaldībā.
Jaunnedēļ darba grupa atkal atsāks darbu pie komunistiskā totalitārisma režīma noziegumiem Latvijā, tātad pie Nosodīšanas deklarācijas izveidošanas. Tajā darbosies arī mūsu Latvijas deputāti, un mēs gatavosim savus variantus šīs deklarācijas sagatavošanai. Skaidrs ir tas, ka tikai ar Saeimas frakciju vairākumu, kopīgu viedokli šo deklarāciju varētu pieņemt. Mūsuprāt, tas fakts, ka Latvija iestājusies gan Eiropas Savienībā, gan NATO, ir devis iespēju par šo tematu runāt daudz augstāk – starptautiskajā līmenī, izmantot Latvijas dalību šajās savienībās, lai grieztos pie Krievijas ar konkrētām prasībām par okupācijas laikā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Mēs arī gatavojamies iesaistīties diskusijā vairākos likumprojektos par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā un par īres jautājumiem, kas ir aktuāli sakarā ar denacionalizēto namu īrnieku tālāko likteni, lai piedāvātu saprātīgus priekšlikumus, kādā veidā šīs problēmas risināt, kā arī valstij un pašvaldībām kopīgi un saprātīgi palīdzēt cilvēkiem, kuriem ir un būs grūti samaksāt pārāk lielo īri denacionalizētajos namos.

E.Jaunups
(frakcija “Jaunais laiks”):

Kā jau iepriekšējais runātājs – apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Grīnblata kungs – norādīja, būtiskākais jautājums šodien, mūsuprāt, bija Induļa Emša vadītās valdības iesniegtie grozījumi Imigrācijas likumā.
Līdz šim Imigrācijas likums noteica izsmeļošu kārtību, kā tiek saņemtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā un kādi ir to saņemšanas kritēriji. Taču piedāvātie likuma grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetam tiesības lemt ne tikai par valsts valodas zināšanas apjomu un to pārbaudes kārtību, bet arī noteikt personu kategorijas, kuras atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudes pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas.
“Jaunais laiks”, neapšaubāmi, ir par kārtību, ka ir jānosaka izņēmumi personām, kurām, piemēram, runas vai dzirdes spēju zuduma dēļ nebūtu jākārto valsts valodas zināšanu pārbaude. Taču likumprojekta autori – uz kreiso balsīm “stutētais” Induļa Emša kabinets – piedāvā risinājumu, ka jebkurus izņēmumus varētu noteikt valdība. Protams, ļoti zīmīgi, ka to piedāvā Ministru kabinets, kurš tieši ir atkarīgs no Ždanokas un Rubika filiālēm Saeimā, PCTVL un Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijām, un ka to piedāvā valdība, kurā ir ministri, kuri jau pilnīgi atklāti diskutē un pat maina statusu personām, kuras ne tikai Latvijā ir nevēlamas, bet arī virknē Rietumeiropas un citās pasaules valstīs. Kā es šeit lai nepieminu odiozā iekšlietu ministra Jēkabsona lēmumu mainīt statusu un ielaist Latvijā Krievijas Valsts domes deputātu Kobzonu, arī ne mazāk odiozā vicepremjera uzsākto diskusiju un nemitīgos centienus legalizēt un pieļaut Latvijā iebraukt Krievijas Valsts domes deputātam Žirinovskim. Protams, normālā situācijā demokrātiski apstiprinātai un sabiedrības uzticību baudošai valdībai varbūt arī būtu iespējams piešķirt šādas tiesības, kā to paredz likumprojekts. Taču, protams, ne valdībai, kura vairs pat formāli neuztur līdz šim deklaratīvi uzturēto saukli: “Mēs garantējam Latvijas tautas nacionālās intereses”. Frakcija “Jaunais laiks” ir par šīs problēmas risināšanu ar iepriekšminēto personu kategoriju, taču šobrīd nepieļaujot iespēju valdošajai koalīcijai pa sētas durvīm piešķirt tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijā cilvēkiem, kuru vienīgais iemesls, kāpēc tās nespēj apgūt valsts valodu, ir nekas cits kā pašu nevēlēšanās.
Šobrīd mēs esam sagatavojuši izsmeļošu izņēmumu sarakstu, kuru kā alternatīvu likumprojektu piedāvāsim Saeimas Juridiskajā komisijā virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet iesniegtos Ministru kabineta piedāvājumus noraidīt.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Vitālijs Orlovs no Tautas saskaņas partijas frakcijas pieminēja likumu, ko Saeimai piedāvā Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija, – “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējušo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem”. Ko mēs piedāvājam? Pamatots naudas zaudējums ir fiziskas personas zaudējums noguldījumu veidā, kas izriet no līgumiskas saistības pārkāpuma. Likuma mērķis – kompensēt Latvijas iedzīvotājiem zaudējumus, kas radušies bankrotējušu komercfirmu un komercbanku dēļ; kompensēt pamatotos naudas zaudējumus piecos gados, sākot ar 2005.gadu. Noguldījumus līdz 500 latiem izmaksāt pilnā apmērā, bet ja vairāk nekā 500 latu – izmaksāt 500 latu apmērā. Līdzekļus zaudējumu kompensēšanai jāparedz atbilstošā gada budžetā no Latvijas Bankas peļņas. Ministru kabinetam līdz 2005.gada 1.janvārim jāizstrādā un jāpieņem šā likuma darbību reglamentējoši noteikumi.
20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā veiktā naudas reforma par nepamatoti mazvērtīgiem padarīja ietaupījumus rubļos. Lielus zaudējumus Latvijas iedzīvotāji cieta no “finanšu piramīdas” sagraušanas un komercbanku bankrota. Tika piekrāpti tūkstošiem cilvēku, un kopējā summa sastādīja vairāk kā 30 miljonus latu. Galvenā atbildīgā par šiem zaudējumiem ir Latvijas Banka, kura bezatbildīgi un neprofesionāli veica naudas reformu, nepamatoti izsniedza licences dažādām firmām, struktūrām, vāji kontrolēja komercfirmas un komercbankas.
Kopš 1992.gada Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apjoms palielinājies par vairāk nekā 40 miljoniem latu. 2001.gadā tās peļņa bija apmēram 22 tūkstoši latu, bet 2002.gadā – apmēram 14 tūkstoši latu. Tas ir pietiekami, lai kompensētu iedzīvotājiem 500 latu, kas zaudēja savu naudu tur, kas bankrotēja. Galvenokārt tā ir banka “Baltija”.
Diemžēl par mūsu likumprojektu balsoja tikai Tautas saskaņas partija, PCTVL un sociālisti. Visu citu valdošās koalīcijas partijas pārstāvji balsoja pret vai atturējās.

Saeimas preses dienests