2004. gada 23. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 23.septembra sēdi!
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Goldes, Rugātes, Estas, Lagzdiņa, Paula un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu – izmainīt Saeimas 23.septembra sēdes darba kārtību, iekļaujot pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” daļā par iesniegtajiem likumprojektiem likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augustam Brigmanim!
A.Brigmanis (ZZS).
Ierosinu likumprojektu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām – Sociālo un darba lietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai – un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 7 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Godātie nacionāli domājošie deputāti visā Saeimā! Latvija kļūst arvien atpazīstamāka, arvien vairāk šeit parādās dažādi ārvalstu pārstāvji, un vesela rinda visādu īpatņu arvien biežāk grib šeit ilgi uzturēties.
Un dažam labam gribas saņemt šo pastāvīgās uzturēšanās atļauju, bet tas jau ir atkal savukārt saistīts ar zināmu valsts valodas prasmi. Ziniet, ar to latviešu valodas prasmi tā nu ir, kā ir. Arī ar tām visām pārbaudēm, kuras nosaka Ministru kabinets. Bet tagad tāpat jau ir vesela gūzma latviešu valodas nepratēju ar šīm atļaujām. Un arī negribētāju.
Un tagad ir tāds gandrīz vai priekšlikums: visus tos, kas tā mocās ar mūsu valodu, vienkārši atbrīvot no šīm mocībām. Ir labi saprotams, ka varētu būt dažas iebraucēju kategorijas, bet nu katrā ziņā ne pārāk lielas. Nu nesāksim taču domāt, ka visi iebraucēji Latvijā būs kurli, kurlmēmi vai ar totālu afāziju. Ko tad... Iznāk, ka tikai tādi tagad uz Latviju brauks?
Lūk. Tātad šīs dažas kategorijas vienkārši var ietilpināt likumā, tās skaidri norādot.
Taču kas šeit mums jāredz? Mums jāredz, ka Ministru kabinets noteiks personu kategorijas, kuras būtu atbrīvojamas no valsts valodas zināšanu pārbaudes. Es jau nerunāšu par tiem, kas šeit gadiem ilgi mitinās un kuriem ir garīgas grūtības kaut ko pateikt latviešu valodā. Tā ir atsevišķa problēma. Taču, ja Ministru kabinets tagad, kas gadu gaitā ir krāsojies visās varavīksnes krāsās, ja šāds Kabinets tagad izstrādās šos noteikumus... Vienā Kabinetā tie būs viena veida, citā Kabinetā tie būs pavisam citi. Un tās kategorijas tur mainīsies pēc pieprasījuma. Un, lai tiktu šajā kategorijā, parādīsies dažādas izziņas, uzziņas un tamlīdzīgas lietas.
Lūk, pie kā var nonākt, ja no likuma izņem ārā vispār to prasību, kāda ir vajadzīga. Un tad var galu galā iznākt tā, ka šādā Ministru kabineta noteiktajā sarakstā iekļaus arī tos krievu spiegus, kurus savā laikā atmaskoja tāpēc, ka tad, kad viņam bija karotīte jāizņem no kafijas tases, tam krievu spiegam sāka raustīties acu plakstiņi no piepūles. Un iznāks tiešām humors, un iznāks kaut kāda tāda mākslīga atkal lejupslīde, zināma necieņas izrādīšana pret latviešu valodas prasmi, jo, gribu atgādināt, ka tas, ko šodien uzskata Ministru kabinets, runājot par pašu valodas prasmes pārbaudi, ir nožēlojamā līmenī.
Un tāpēc, ja mēs tiešām gribam nākt pretī tiem atsevišķiem cilvēkiem, kam ir patiesi kaut kādi fiziski trūkumi, tad lūdzu minēsim tos likumā, bet neveidosim kaut kādus īpašus Ministru kabineta sastādītus sarakstus, kuros var iekļūt jebkurš – arī tāds, kas nevar izrunāt vārdu “eiro” vai vārdu “budžets”!
Tā ka es aicinu šos te ierosinājumus tomēr noraidīt un izveidot alternatīvu projektu, kurā mēs varētu tiešām iekļaut to, kas tur ir vajadzīgs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Cienītie kolēģi! Es aicinu Saeimu balsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam!
Sēdes vadītāja.
Par steidzamību mēs balsosim pēc pirmā lasījuma.
V.Šiliņš.
Un lūdzu balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Šiliņa kungs, mēs to izdarīsim pēc tam, kad mēs nodosim vēlreiz komisijai, tad mēs... Vispirms komisijai jānodod.
Cienījamie kolēģi, lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova iesniegto likumprojektu “Par zaudējumu, kas radušies bankrotējušo komercfirmu un komercbanku dēļ, kompensāciju Latvijas iedzīvotājiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam šo jauno likumprojektu, kurš paredzēs kompensēt tos zaudējumus, kurus cieta mūsu iedzīvotāji visādu bankrotu dēļ. Visādu bankrotu dēļ pa šiem gadiem mūsu Latvijas iedzīvotāji zaudēja ap 35 miljoniem. Un tagad, kad Stokholmas tiesa atzina valsts vainu pie tā, ka bankrotēja banka “Baltija”, pie tā, ka uz to momentu mūsu valsts bankas prezidents bija, Kariņa kungs, jūsu vadonis Repšes kungs, viņš ir vainīgs pie tā. Lūdzu pieņemt mūsu priekšlikumu un atzīt savu vainu.
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt pret. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 69, atturas – 3 deputāti. Likumprojekts nav atbalstīts.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Goldes, Kalvīša, Rugātes, Zommeres, Estas, Pietkeviča, Lagzdiņa, Brieža, Paula un Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šodien bažas un neziņu par savu nākotni pauž Latvijas vispārizglītojošās internātskolas, kuras ir 17 mūsu valstī. Saskaņā ar likumu ar šā gada 1.septembri ir pārtraukts valsts finansējums šo skolu uzturēšanai. Tā kā budžets ir apstiprināts visam 2004. finanšu gadam, tad līdz šā gada 31.decembrim šīm skolām naudiņas uzturēšanas izdevumiem pietiek. Problēma sāktos no nākamā gada 1.janvāra. Tas nozīmē šo skolu likvidāciju. Internātskolu finansēšanas kārtības maiņa ir neatraujami saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Tāda doma bija ielikta, arī veidojot Vispārējās izglītības likumu, nosakot šo termiņu 2004.gada 1.septembri. Tā kā šis process buksē, tad nav pieļaujams izraut no konteksta šīs vispārizglītojošās internātskolas, mainot to formēšanas un finansēšanas principus. Latvijā 17 internātskolās mācās šodien 3895 bērni, kuri lielākoties, kā mēs visi zinām, ir maznodrošināto ģimeņu bērni no dažādām pašvaldībām.
Tautas partija piedāvā grozījumus šajā likumā, nosakot, ka rajonu pašvaldību pārziņā esošās vispārējās izglītojošās internātskolas turpina finansēt no valsts budžeta mērķdotācijām līdz administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai, nenosakot konkrētu termiņu, jo mēs labi redzam, ka pie termiņiem diemžēl mums neiznāk pieturēties, ja tā var izteikties. Uzturēšanas izdevumiem 2004.gadā internātskolām no valsts budžeta tiek tērēti 2,6 miljoni latu.
Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, lai savlaicīgi nepieciešamos līdzekļus šo skolu uzturēšanai varētu plānot Finanšu ministrija nākamā gada valsts budžetā un lai šo skolu bērniem un pedagogiem būtu droša sajūta par savu nākotni no 1.janvāra. Lūdzu atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Pirms mēs turpinām tālāk izskatīt sēdes darba kārtību, ir saņemts deputātu Pietkeviča, Lagzdiņa, Paula, Dalbiņa un citu deputātu lūgums izsludināt Saeimas 23.septembra sēdē pārtraukumu uz 20 minūtēm. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsosim par pārtraukuma izsludināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 17, neviens neatturas. Saeimas Prezidijs izsludina pārtraukumu uz 20 minūtēm. Satiksimies pulksten 9.40.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mēs sanākam uz sēdi mūsu Saeimas apaļajā zālē šeit pat pie Saeimas.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesterim.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt pat komisijas zālē.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz virzīt likumprojektus “Grozījums Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā” un “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Vai deputātiem ir iebildumi par iekļaušanu darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Māra Gulbja iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.septembrī.
Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Mārim Gulbim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Deputātam atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Izskatām grozījumus Alternatīvā dienesta likumā. Otrais lasījums. Kopā likumprojektam otrajam lasījumam iesniegti trīs redakcionālas dabas priekšlikumi, kas izskatīti komisijas sēdē 22.septembrī.
1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3. – Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Alternatīvā dienesta likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 881 – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tātad uz otro, galējo, lasījumu saņemts viens priekšlikums – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
K.Peters.
Tātad vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā, galējā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Trešais lasījums. Dokumenta numurs... reģistrācijas Nr.769.
Tautsaimniecības komisija saņēma un izskatīja deviņus priekšlikumus, no kuriem 1. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu – atbalstīja daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
3. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
4. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
5. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Lucauas priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
6. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
7. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
8. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
Un 9. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu – atbalstīja.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi tagad izskatīti. Lūdzu kolēģus atbalstīt galīgajā, trešajā, lasījumā minēto likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.3028.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
9. – Juridiskā biroja redakcionālais labojums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
10.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Izteikts atbildīgās komisijas redakcijā 13.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 12. un 13.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, izteikts atbildīgās komisijas 20.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts atbildīgās komisijas 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
26. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
33. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
38. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
40. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
41. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
42. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
43. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
44. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
45. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
46. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Ābiķis.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1 deputāts. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
Dz.Ābiķis.
Cienījamie kolēģi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā pateicos jums par gandrīz vienprātīgo atbalstu šim likumprojektam un aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 28.oktobrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28.oktobris. Paldies!
Dz.Ābiķis.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu Nr.3016 – likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā”. Uz trešo lasījumu saņemts viens – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča kunga priekšlikums, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 4, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Šiliņš.
Vairāk priekšlikumu nav saņemti, un lūdzu balsot par likumprojektu kopumā trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
Pirms mēs izskatām likumprojekta grozījumus trešajā lasījumā, lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Cienījamie kolēģi, domāju, ka ir ieviesusies kļūda. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam, nevis ar kartēm, bet mums ir mūsu elektroniskā sistēma. Ar elektronisko sistēmu. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 79 deputāti. Ir kvorums.
Lūdzu varam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” trešajā lasījumā.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Priekšlikums Nr.1 Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība ir paplašināt garantijas tiem cilvēkiem, kas nav... kuriem ir Latvijas izdota pase, un nostiprināt to Satversmē, tātad garantijas nebūt izdotiem ārvalstīm. Šajā gadījumā paplašināt pilsoņu loku ar nepilsoņu loku. Un nepilsoņi manā skatījumā ir īpašs statuss, kas raksturīgs tikai Latvijai. Nepilsoņi ir Saeimas deputātu izgudrojums, kura faktiski nav nevienā citā valstī. Ir bezvalstnieki, ir pilsoņi, bet nepilsoņi ir kaut kas īpašs. Tāpēc attieksmei pret šo cilvēku kategoriju arī ir jābūt īpašai.
Šis īpašais statuss arī apstiprināts ļoti daudzos dokumentos, atzīts, piemēram, ka nepilsoņiem ir atļauts iegādāties un ņemt lietošanā zemi Latvijā, saņemt privatizācijas sertifikātus, viņi var izbraukt un atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas valsts arī atzīst, ka nepilsonis ir šīs valsts subjekts un tā tālāk. Tas nozīmē, ka nepilsoni var pielīdzināt, faktiski var pielīdzināt pilsoņiem ar nelielu izņēmumu, ka nepilsoņiem nav politisku tiesību. Un mēs ar savu priekšlikumu arī nepretendējam, lai šīs politiskās tiesības nepilsoņiem paplašinātu. Šeit iet runa pavisam par citu lietu. Starp citu, šo tādu pielīdzināšanu atzīst arī daudzi eksperti cilvēktiesību jomā un Latvijas eksperti.
Tātad ir divi iemesli, kāpēc Saeimai jāatbalsta Agešina priekšlikums. Un pirmais iemesls ir, ka neatkarīgi no tā, vai mēs Satversmē ierakstīsim aizliegumu izdot nepilsoņus ārvalstīm vai neierakstīsim, esošais Kriminālprocess tāpat to aizliegs. Un es informācijai nolasīšu 490.pantu, panta daļu, kur skaidri rakstīts, ka personas izdošana nav pieļaujama, ja “persona ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis – likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts”.
To pašu mēs piedāvājam savā priekšlikumā, starp citu, un faktiskais stāvoklis būs tāds, ka, ja mēs pat neierakstīsim Satversmē šo garantiju, mēs nevaram izdot nepilsoņus ārvalstīm, izņemot, protams, speciāli atrunātos gadījumos, ja, pieņemsim, Latvijai vai citai valstij ir noslēgts līgums par citu kārtību. Un šajā ziņā mēs neko jaunu neizgudrosim, bet garantija būs arī ierakstīta Satversmē. Un, otrkārt, šādā veidā formulēts Satversmes pants, ja labojums netiks pieņemts, ir diskriminējošs attiecībā uz Latvijas nepilsoņiem, jo pilsoņiem ir it kā Satversmes garantijas tiesības nebūt izdotiem, bet nepilsoņiem tādas tiesības nebūs. Un tā ir diskriminācija, manuprāt.
Un šo iemeslu dēļ es lūdzu godāto Saeimu atbalstīt Agešina priekšlikumu un balsot “par”.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par deputāta Agešina 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 62, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, kāpēc jūs grozāt Satversmi. Jūs grozāt Satversmi tāpēc, lai dotu tiesības ārzemniekiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tiem ārzemniekiem, kuri nodzīvojuši Latvijā trīs vai sešus mēnešus, tiem ārzemniekiem, cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuri nezina latviešu valodu, tiem ārzemniekiem, kuri nezina Latvijas vēsturi, mēs dodam viņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Bet vienlaicīgi ar to mēs nedodam šīs tiesības Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas nepilsoņiem, kuri ir desmitiem gadu dzīvojuši Latvijā, daudzi no kuriem ir piedzimuši Latvijā, kuri ir nodokļu maksātāji. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tā ir tava nauda! Tikai tavējā!”) Un, starp citu, daļa no mūsu algas arī nāk no viņu nodokļiem. Bet mēs nedodam viņiem tiesības. Un no tā izriet secinājums, ka jūs, tātad valdošās un labējās partijas, vairāk mīlat ārzemniekus nekā Latvijas iedzīvotājus.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Boris! Tu beidz jokus taisīt!”)
B.Cilevičs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mūsu vidū ir daži cilvēki, kuri dzīvoja Amerikā. Viņiem acīmredzot ir ļoti... viņi ļoti labi zina tādu slavenu izteicienu: “No taxation without participation.” Tātad nemaksāsim nodokļus bez līdzdalības. Tas ir ASV demokrātijas stūrakmens. Cienījamie kolēģi no labējās opozīcijas – viņi ļoti mīl Ameriku un Amerikas demokrātiju... Bet nez kāpēc viņi par to aizmirst.
Nevajag politizēt pašvaldību darbību. Patiešām, mēs te daudz šausmināmies, ka tā vietā, lai risinātu visādas pakalpojumu problēmas un iedzīvotāju ikdienas problēmas, pašvaldības nodarbojas ar politiku. Bet jūs paši to provocējat, jo patiešām, man... es neatkārtošu... to, ko Sokolovska kungs jau te tikko teica, tas ir absolūti pareizi, jūs arī daudz runājat par sabiedrības integrāciju. Bet kas ir integrācija? Protams, dažiem kolēģiem ir ļoti īpatnējas definīcijas, es pat netaisos citēt šādas definīcijas, bet visizplatītākā definīcija ir, ka integrācija ir līdzdalība. To bieži atkārto arī, cienījamās valdošās partijas, jūsu valdības ministrs – īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Par kādu līdzdalību var runāt, ja cilvēki, kuri piedzima un nodzīvoja visu mūžu attiecīgās pašvaldības teritorijā, kuri maksā nodokļus šai pašvaldībai, kuri ikdienā sadarbojas un sastopas ar pašvaldības darbību, viņiem ir liegtas tiesības ietekmēt šo pašvaldību darbību. Un tajā pašā laikā tie ārzemnieki, kas ir tikko ieradušies šeit un patiešām tikko varbūt uzzināja, ka Latvija atrodas pie Baltijas jūras, nevis kaut kur Āfrikā, viņiem visas tiesības ir. Vai tas nav vienkārši smieklīgi?
Un pēdējais. Es gribu atgādināt, ka jūs ļoti bieži sūdzaties, ka Eiropa mūs nesaprot, ka starptautiskās organizācijas klausās tur visādus Krievijas uzbrukumus un tā tālāk... Nav nevienas autoritatīvas starptautiskas organizācijas, kas nerekomendētu Latvijai piešķirt tiesības vēlēt pašvaldības nepilsoņiem.
Un tas nav uzbrukums Latvijas prestižam. Tā nav kaut kāda mūsu vēsturiskās situācijas neizpratne. Tā ir normāla mūsdienu Eiropas loģika. Un nekas cits.
Pastāv arī konvencija. Eiropas Padomes konvencija, kuru, protams, mēs pat neesam parakstījuši diemžēl. Es ceru, ka parakstīsim.
Es aicinu jūs vadīties no veselā saprāta, un nebaidieties, lūdzu, ka jūsu vēlētāji jūs neatbalstīs. Jūsu vēlētāji ir daudz gudrāki, nekā mēs bieži domājam. Es aicinu jūs atbalstīt šo visai saprātīgo priekšlikumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs Saeimas Ārlietu komisijā pašreiz lūdzam visiem vēstniekiem apkopot stāvokli tā saucamajos cilvēktiesību jautājumos un minoritāšu jautājumos visās Eiropas Savienības valstīs, un es diemžēl esmu spiests apbēdināt savu kolēģi Cileviča kungu, kurš zināmā mērā mēģina maldināt gan deputātus, gan savus vēlētājus.
Un es gribētu pateikt tikai trīs lietas.
Pirmais. Nevienā valstī tas, kas ir nopircis tramvaja biļeti, nevar noteikt šī tramvaja virzienu. Amerikas Savienotās Valstīs tie, kam ir zaļās kartes, nepiedalās nekādās balsošanās, kamēr viņi nav kļuvuši par pilsoņiem.
Dažus gadus atpakaļ Amerikas Savienotās Valstis pārcēla no Krasnodaras apgabala, no Dienvidkrievijas, vairākus desmitus tūkstošu Meshetijas turku pilsoņu, kuri savā laikā bija dzīvojuši Vidusāzijā, tad viņi bija pārcēlušies uz Krievijas dienvidiem, un sakarā ar rasisma pieaugumu un gubernatora izteikumiem Amerikas Savienotās Valstis pēkšņi nolēma masveidā vairākiem desmitiem tūkstošu piešķirt zaļās kartes, kas viņiem nedod absolūti nekādas tiesības. Pie kam, es gribu uzsvērt, tas notiek likumīgi, nepārkāpjot esošo likumdošanu, tas viņiem nedod absolūti nekādas tiesības kaut ko vēlēt, tikt ievēlētiem, kamēr viņi pilnībā nebūs integrējušies ASV sabiedrībā, iemācījušies valodu, nolikuši eksāmenus un tā tālāk.
Šeit izskanēja ārkārtīgi interesanta doma, bet es gribētu uzsvērt, ka jau par vēlu, un pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO nevienu apmuļķot vairs neizdosies. Bet es vēlreiz uzsvēršu, lai šis cīniņš, godājamie kolēģi, nebūtu pilnīgi bezcerīgs no jūsu puses un lai jūs netērētu savu enerģiju, tad es jums atgādināšu, kas tad ir nepilsoņi. Nepilsoņi nav no gaisa nokrituši marsieši. Nepilsoņi ir bijušās PSRS pilsoņi, kurus savā laikā PSRS tiesību mantiniece aizmirsa pasaukt atpakaļ un tā vietā uzkrāva rūpes par viņiem visām pārējām valstīm. Tātad šādi bijušie PSRS pilsoņi pasaulē ir apmēram 20 miljoni. Tas ir viens.
Otrs. Tādi starptautisko tiesību speciālisti kā Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits atzina, ka viņus nevajag saukt par nepilsoņiem, bet par ārvalstniekiem ar privilēģijām, kuriem Latvijā ir dotas tiesības uzturēties, un neko vairāk. Kāda atšķirība ir starp Eiropas Savienības pilsoņiem un nepilsoņiem (es lietoju to terminu, kas ir tagad)? Eiropas Savienības pilsoņi nav pārkāpuši Latvijas likumdošanu, ir ieradušies šeit ar Latvijas valdības atļauju. PSRS pilsoņi ir nokļuvuši Latvijā okupācijas rezultātā un izmanto tikai Latvijas valsts labas gribas žestu – atvērt skolas, rūpēties par sociālo aizstāvību (es runāju šeit no Latvijas puses), izmaksāt sociālos pabalstus un visu pārējo.
Vai ir dotas iespējas integrēties, kā teica Cileviča kungs? Acīmredzot ir, bet tad ir jautājums jāskata savādāk: ka pēc 15 gadiem vispār joprojām šādi nepilsoņi ir? Un ir jāpasaka atklāti, ka pēc 15 gadiem cilvēki nav ieguvuši Latvijas pilsonību, ka pēc 15 gadiem viņi nav... viņu bērni neiet latviešu skolās, kā tas ir Francijā vai ko dara, teiksim, krievu bērni Vācijā. Un šeit ir jābeidz liekuļot! Mēs esam Eiropas Savienības un NATO valsts, un jāsaka skaidri un gaiši, ka daļai šo nepilsoņu ir divi skaidri definēti mērķi.
Viena daļa grib atklāti (un viņi to ir definējuši) izbraukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tāpēc ka tā ir ļoti bagāta valsts, un mēs, es domāju, pārrunāsim arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm, un mūsu jaunā vēstnieka uzdevums būs varbūt tāpat kā Meshetijas turkiem ļoti solīdi dot šiem cilvēkiem iespēju dzīvot daudz labākos apstākļos.
Otra daļa, kas varbūt grib atgriezties NVS valstīs atpakaļ, nekādā gadījumā nedrīkst tikt represēta no Latvijas valsts iestāžu puses. Mēs nedrīkstam ņemt viņus aiz čupra, iemest, teiksim, kaut kādā viņiem svešā valodas vidē, likt mācīties viņiem mazu, pretīgu mazas valsts vēsturi vai kaut kā iespaidot viņu tiesības.
Bet Latvijas pilsoņu kopumam, dārgie biedri, ir tiesības lūgt nemaisīties mūsu iekšējās lietās tādā gadījumā! Tātad laipni lūdzam! Tie, kas ir pilsoņi, piedalās šajās pašvaldību vēlēšanās. Tie, kas ir nepilsoņi, nu nāciet un izskaidrojiet, kā tas ir iespējams, ka pēc 15 gadiem jūs nespējat ne tikai iemācīties pareizi runāt valsts valodā, bet arī neesat izteikuši vēlēšanos būt par šīs valsts pilsoņiem. Un nejauciet gaisu par to, ka jūs maksājat nodokļus! Es vēlreiz uzsveru: jūs varat maksāt nodokļus Īrijā, pašreiz aizbraukt uz turieni strādāt, jūs varat maksāt nodokļus Dānijā, kurai vispār pat vīzu nevajag, lai jūs tur aizbrauktu, jūs varat maksāt nodokļus arī Krievijā. Bet tas taču nedod jums tiesības iejaukties, teiksim, Krievijas Domes darbībā vai ievēlēt, piemēram, Pleskavas apgabala gubernatoru! Tur gan vairāk neko nevēlēs, cik es saprotu, ja, bet nu vienalga.
Tāpēc es domāju, ka šeit, Latvijā.... Kāpēc es to visu teicu? Tāpēc ka ir apnicis klausīties šīs muļķības. Un no savas puses es domāju, ka mūsu tāda jaunā Latvijas ārlietu politika skaidri un gaiši pateiks, kurš ir kurš, kādas impēriskās intereses šeit tiek izteiktas, kas notiek, teiksim, visu laiku šajos jautājumos saistībā ar Mazākumtautību hartas ratificēšanu. Un es būšu spiests jūs ļoti apbēdināt. Teiksim, mēs analizējam arī nosacījumus, ar kādiem šīs konvencijas tiek ratificētas.
Un kāpēc jūs klusējat, godājamie kolēģi, un nestāstāt saviem vēlētājiem, Plinera kungs, piemēram, kaut vai to, ka Zviedrija, ratificējot šo konvenciju, pateica, ka visi pēc 1900.gada iebraukušie ir pārceļotāji, kuriem Zviedrijas valdība nevienu skolu neatvērs? Kāpēc jūs neapsverat, ka Latvija ir vienīgais izņēmums Eiropas Savienībā, kas vienīgā starp Eiropas Savienības un NATO valstīm labprātīgi no sava budžeta finansē vidējo izglītību, kas nav obligāta, astoņās valodās? Bet jūs melojat nepārtraukti, dīcat, rakstāt sūdzības un turpināt šo politiku.
Un es domāju, ka jūsu politika izgāzīsies un jūs kļūsiet, kādi jūs arī, protams, esat, klauni, nekas vairāk. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Kiršteina kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus!
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Jāsaka ir, ka es reti kad piekrītu tam, ko saka Boriss Cilevičs, bet šoreiz es piekrītu. Boriss Cilevičs teica, ka mūsu vēlētāji ir daudz gudrāki nekā viņu vēlētāji. To jau ļoti labi parādīja Eiroparlamenta vēlēšanas. Boris! Atkal aizgāja. Tātad kurš tad dabūja tās vietas Eiroparlamentā? Kuri vēlētāji bija tie gudrākie? Vēlēšanas to skaidri un gaiši parādīja – četri “tēvzemieši” un neviena no Tautas saskaņas partijas. Kur tad tie jūsu slavenie jaunpilsoņi un viss tas pārējais? Tā ka, redziet, analizējiet, lūdzu, to, kas notiek, loģiski! Tad varbūt būs arī nopietnākas sarunas šeit.
Tagad otrs. Runāsim par līdzdalību valsts dzīvē – pašvaldību darbā, valdības darbā. Kāda var būt līdzdalība, ja neprot latviešu valodu?! Jeb, ja runā tā, ka ir jāpalīdz viņam papildināt savas zināšanas. Vai tad mēs varam runāt par nopietnu līdzdalību? Kāda līdzdalība var būt tad, ja cilvēks neciena Latviju? Ja neciena Latvijas vēsturi un ņirgājas par to. Par kādu līdzdalību var runāt? Tikai par vēlmi kaut ko sagrābt, kaut ko izkrāpt priekš sevis. To nu par līdzdalību grūti nosaukt.
Tālāk. Te ir tie lielie uztraukumi par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām. Izlasiet uzmanīgi, kas ir teikts 101.panta redakcijas piedāvājumā: “Eiropas Savienības pilsonis, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.” Un cik es esmu ar tādiem runājis, šiem Eiropas Savienības pilsoņiem, viņi, redziet, ir pacentušies un gada laikā iemācījušies daudz labāk latviski runāt nekā te kādi pieci kopā. Lūk, tā ir attieksme no Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu puses. Pilnīgi cita attieksme pret Latvijas valsti un pret latviešu tautu. Un tāpēc nesalīdzināsim tādas lietas! Šie Eiropas Savienības pilsoņi apmeklē muzejus Latvijā, viņi apmeklē arī Okupācijas muzeju. Viņi zina, kas tur ir, atšķirībā no jūsu sakūdītajiem skolēniem, kas ieradās Okupācijas muzejā, lai ņirgātos par Okupācijas muzeja personālu, lai ņirgātos par Latvijas vēsturi, lai ņirgātos par izsūtītajiem cilvēkiem. Tā bija jūsu aģitācija. Tie bija jūsu audzēkņi, kurus jūs grūžat sev priekšā arī sabiedriskajos pasākumos. Lūk, jums atšķirība starp Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un tā saucamajiem nepilsoņiem, kas šeit joprojām kundziski domā, ka kaut kad pienāks viņu laiks. Nu, diez vai pienāks. Nāksies jums pasapņot. Pēc pieciem gadiem Tautas saskaņas partija diez vai vispār būs, un līdz ar to piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās viņiem vairs nebūs iespēju. Nu, var jau būt, lai jau cenšas. Jūs jau labi darāt, savā starpā tur strīdaties un šķeļaties, un uz Eiropas Parlamentu pēc sauciena “Krievi nāk!” neviens krievs neaizgāja. Neviens tur vairs nav no Latvijas puses. Lūk!
Līdz ar to es saprotu, kolēģi, ka jums varbūt daudziem jau ir tā jocīgi šad un tad atkal klausīties mūžseno melodiju par nepilsoņiem, par visādām organizācijām, kas mums liks viņiem tur piedalīties un tur... Nepilsoņi nepiedalīsies nekādās vēlēšanās Latvijā. Viņiem uz to nav galīgi nekādu tiesību. Tā jūsu izrunāšanās par nodokļu maksāšanu ir smieklīga. Šī nodokļu maksāšana notiek tāpēc, ka jebkuram, kas šeit, Latvijā, dzīvo, ir jāievēro Latvijas Republikas likumi tāpat kā jāievēro likumi jebkurā citā pasaules valstī. Ja viņš dzīvotu Vācijā, viņš tur maksātu nodokļus, ja viņš dzīvotu Amerikas Savienotajās Valstīs, viņš arī tur maksātu nodokļus. Starp citu, cik tad krievu dzīvo šodien Vācijā? Ja nemaldos, apmēram 3 miljoni. Diezgan daudz laikam, ja? Kā tad tur ir ar tām tiesībām uz daudz ko, kamēr viņi nav kļuvuši par Vācijas pilsoņiem un kamēr viņi neprot vācu valodu, kā tur viņiem klājas. Varbūt ka jūs to zināt. Līdz ar to, neapšaubāmi, šad un tad būs šīs pārrunas, jo tomēr mūsu šīs pārrunas klausās arī citi. Kā jūs zināt, nesen ir sākuši izdot Augstākās padomes sēžu stenogrammas. No vēstures nekur projām neaizies. Un to, ko tu esi darījis un pateicis, to kādreiz atkal atcerēsies. Un tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir skaidri jāsaprot tie mērķi, kādi ir iecerēti no to cilvēku puses, kas uztur šo nepilsoņu jēdzienu un kas te sūdzas par kaut kādu apspiestību un tamlīdzīgām lietām.
Un par Amerikas Savienotajām Valstīm. Tad, kad jums ir izdevīgi, tad jūs viņas izvelkat, kad jums nav izdevīgi runāt par Amerikas Savienotajām Valstīm, piemēram, tad, kad mēs apspriežam jautājumus, kas skar NATO vai kas skar starptautiskās aktivitātes, tad jūsu viedoklis par Amerikas Savienotajām Valstīm vai nu neskan, vai tas skan pavisam citādi.
Tā ka, protams, tā mēs varam izvilkt jebkuru valsti un šeit stāstīt par to, kas tur ir labs un kas tur ir slikts. Bet Latvijai ir savi likumi, Latvijā ir savs stāvoklis, un mūsu uzdevums ir, izmantojot to, kas ir citur un kas mums ir pieņemams, ar to arī rēķināties, bet nevis uzkāpt tribīnē un pateikt: “Ziniet, tur dara tā, un mums arī tāpat jādara.”
Amerikas Savienotajās Valstīs procentuāli, ja mēs parēķinātu, cik tad tur dzīvo cilvēku, kas ir, pārkāpjot visus starptautiskos likumus, ieradušies. Cik tur liels ir procents? Latvijā mēs labi zinām, cik tas ir milzīgs procents. Amerikas Savienotajās Valstīs ierodas, nu, meksikāņi lielākoties pārkāpj tur visus likumus, ierodas, tad visādi slēpjas, bet procentuāli cik tad tas ir no tā visa lielā iedzīvotāju sastāva.
Tā ka, lūdzu, ja jūs minat starptautiskus piemērus, tad labāk tos minēt tad, kad Latvijai kā valstij ir kāda jēga kaut ko no tā iemācīties.
Tā ka strādāsim ar vēlētājiem, Cilevičva kungs, strādāsim nopietni, un gatavosimies kārtējām pašvaldību, Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanām.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs tālāk turpinām debates, ir saņemts deputātu – Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa, Zommeres un citu deputātu – priekšlikums turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” un nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanai.
Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: Nav!) Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām debates, un arī izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu.
Tātad nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Piedodiet, ka mēs izvēršam debates atkal par šīm lietām, par kurām mēs esam diskutējuši ne reizi vien, bet runa ir par Latvijas Satversmi, kuru šoreiz torpedē jauni interfrontieši. Viņiem nepietiek, ka viņi torpedē citus likumus, nepilda citus likumus, it īpaši pēdējā laikā, pēdējos mēnešos, jūs ļoti labi zināt tātad Izglītības likumu, kuru nepilda un mēģina izdarīt visu, lai nepildītu šo likumu. Bet, cienījamie kolēģi, bēdīgākais ir kas cits. No šiem jauninterfrontiešiem neko citu arī gaidīt nevar! Tādi viņi ir, un tādi viņi vēl ilgi būs, un droši vien tādi paliks uz mūžīgiem laikiem.
Bet bēda ir cita, ka Saeima, valdība diemžēl piekāpjas šo jauninterfrontiešu spiedienam un izdara dažādus mīkstinājumus likumos, piekāpšanās, kas ir absolūti nepieļaujamas.
Nupat šodien mans kolēģis Dobeļa kungs jau runāja par Imigrācijas likumu, kuru valdība grib mīkstināt atkal latviešu valodas nezināšanas līmenī. Tas nekas! Latviešu valodu nezinās atkal vēl kāds pūlis papildus tam milzīgajam, kas jau ir Latvijā. Nu un tad?!
Kāpēc tas notiek? Veido šobrīd valdība tā saucamo mazākumtautību likumu. Ir Emša kunga rezolūcija, ir izveidota darba grupa. Kāpēc? Tā nav piekāpšanās? Tā ir absolūta piekāpšanās šiem interfrontiešiem, kuri turpina spiedienu krieviskuma virzienā.
Ir izsludināts sava veida moratorijs Izglītības likuma nepildīšanā, un desmitajās klasēs latviešu valodā mācības pa īstam nenotiek. Tikai daži piemēri.
Kiršteina kungs, jūs runājāt ļoti labi. Teicami! Un es parakstos zem katra jūsu teiktā vārda. Bet diemžēl jums ir divējāda morāle. Jūs sakāt brīnišķīgus vārdus, kurus esmu teicis desmitām reižu no Saeimas tribīnes, un beidzot jūs esat arī pievienojies tam, bijušais LNNK biedrs, bet jūs taču šobrīd atrodaties koalīcijā, valdībā un sadarbojaties kopā ar “sarkanajiem”, kuri ir šajā...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, lūdzu... konkrētāk par....
P.Tabūns.
... kuri ir šajā koalīcijā.... Nē, nē... ļoti konkrēti es runāju par šīm lietām. Ļoti konkrēti.
Jo, redziet, atkal Bartaševičs prasa paplašināt nepilsoņu privilēģijas. Sokolovskis saka, ka nepilsoņi latvietim ir jāmīl daudz vairāk nekā ārzemnieki. Es gan nerunātu šeit ne par kādu mīlestību. Mīlestībai ir pavisam cita nozīme.
Lūk! Cilevičs aicina pašvaldībās ļaut ieplūst vai pārņemt pašvaldības nepilsoņiem. Kas notiek – mēs ļoti labi redzam Rīgā, kur sociāldemokrātu tēvs un dēls, sabrāļojoties ar jauninterfrontiešiem, padarījuši Rīgu par ko? Jūs ļoti labi zināt. Kauns un negods! Tā var notikt ar vairākumu lielāko Latvijas pilsētu.
Un tādēļ runa ir par to, Kiršteina kungs, ka vārdiem ir jāatbilst darbiem. Un nedrīkst piekāpties ne par mata tiesu, jo, ja iedosi velnam roku, viņš paņems visu.
Un protams, ka mēs noraidīsim, par to nav šaubu, bet es runāju tādēļ, lai mēs nepiekāptos, lai nepārveidotu likumu, lai liktu pildīt likumus. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs ļoti labi saprotam, ka mēs šeit viens otram stāstām visiem saprotamas lietas. Un mēs labi zinām, ka ir arī muzikanti, dziedātāji, kuru repertuārs daudz nemainās, un atšķirībā no mūsu kolēģu Paula vai Kalniņa skaņdarbiem, kurus var klausīties gadu desmitiem un vēl un vēlreiz. Es gribētu lūgt piedošanu mūsu klausītājiem, radioklausītājiem, kuri pārmet, kāpēc mēs neklausāmies uzmanīgi savu kolēģu runas, kāpēc mēs lasām avīzi, kārtojam citas lietas, dokumentus, runājam pa telefonu un tamlīdzīgi. Tas ir tāpēc, ka mums vienkārši nav laika, mēs nevaram tērēt savu laiku, klausoties vecu repertuāru.
Bet kolēģis Cilevičs mani rosināja turpināt integrācijas tēmu. Protams, integrācija ir brīvprātīga, absolūti brīvprātīga lieta mūsu valstī. Un, neskatoties uz to, ka valsts stimulē nepilsoņu integrāciju, nevēlēšanās integrēties – tās arī ir nepilsoņu tiesības. Valsts, protams, neliedz cilvēkiem arī repatriēties, tā ka ir alternatīvas iespējas: vai nu integrēties, vai repatriēties.
Bet šo grozījumu mērķis, ko piedāvā mūsu opozīcija, faktiski ir atturēt nepilsoņus no integrācijas. Un, lūk, to mēs nevaram pieļaut ar savu balsojumu, jo tas būtu pretrunā ar valsts politiku. Veicināt neintegrēties, atturēt nepilsoņus no integrēšanās, taisot grozījumus dažādos likumos, kas stimulētu palikt ārpus līdzdalības vai arī šo līdzdalību demonstrēt tikai epizodiski un bez noteiktas attieksmes pret valsti – to mēs vienkārši nedrīkstam pieļaut!
Un, pieminot Eiropas Savienības pilsoņus, šeit jau kolēģis Dobelis, ja nemaldos, teica: tie ir cilvēki, kuri savu vēlēšanos integrēties ir jau parādījuši ar gribu runāt šīs valsts un šīs tautas valodā. Un tas atšķirībā no nepilsoņiem, par kuriem mēs varbūt rūpējamies vairāk, ir konkrēts piemērs, ka faktiski valsts bez jebkādām rūpēm par iebraucējiem, par ārzemniekiem, kuri šeit grib pastāvīgi dzīvot, panāk šo integrāciju bez likumu grozīšanas, bez īpašām pūlēm, tikai ar cilvēku labo gribu.
Tad veicināsim mūsu līdzdzīvotāju, mūsu nepilsoņu labo gribu integrēties, lai būtu līdzdalīgi valsts procesos! Bet nekādā gadījumā mēs nedrīkstam viņus atturēt no integrācijas, piekrītot šādiem likuma grozījumiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs, otro reizi.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man tiešām žēl, ka es acīmredzot pamodināju dažus kolēģus no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kuri gandrīz jau palaida garām savu “jājamzirdziņu”. Tiesa gan, daži, šķiet, vēl nav īsti pamodušies un turpina vakardienas diskusiju. Bet es, protams, netaisos atbildēt bijušajiem partorgiem.
Kiršteina kungs, jūs izmantojāt ļoti spēcīgus vārdus, es pat teiktu, rupjus vārdus. Un es sliecos domāt, ka jūs esat godīgs, jo jūs neesat tāds viltīgs politiķis, kas visu zina, visu saprot un apzināti nodarbojas ar demagoģiju, lai piesaistītu vēlētājus. Nē, tā tas nav! Jūs patiešām neko neesat sapratis un neko neesat iemācījies. Man ļoti žēl to konstatēt. Daži konkrēti piemēri.
Jūs runājāt par vairākiem tūkstošiem Meshetijas turku. Atšķirībā no jums es piedalos personiski šajā procesā, šajā projektā diezgan sen. Krasnodaras apgabalā ir kopumā tikai 15 000 turku, šobrīd ir pārcēlušies kādi 700, līdz nākamā gada beigām tiek plānots, ka varbūt seši, septiņi tūkstoši pārcelsies. Lielākā daļa tomēr uzstāj, ka viņiem jāatgriežas savā dzimtenē – Gruzijā, ko Gruzija apsolīja, stājoties Eiropas Padomē. Un tātad tā ir tāda puspatiesība. Un es nerunāšu par to, ka tas ir absolūti ačgārni – pielīdzināt tos Meshetijas turkus, kam Amerika piešķīra patvērumu, nevis ļauj imigrēt, Latvijas nepilsoņiem, jūs apmānījāt šos cilvēkus. Tautas fronte tos apmānīja. Mēs visi to ļoti labi atceramies. Protams, vēsture ir neparedzama, un tagad jūs rakstāt jaunu vēsturi un jauniem cilvēkiem stāstāt, ka nekas tamlīdzīgs nebija. Bet pagājuši ir tikai 15 gadi. Visi atceras šo visu situāciju. Man īsti nav skaidrs, kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs var sludināt nepilsoņu definīcijas un kaut ko tādu, kas ir absolūti pretrunā ar Latvijas likumdošanu un ar mūsu starptautiskajām saistībām. Nu, piedodiet, tā tomēr rīkoties nevar!
Par vispārējo konvenciju, ko jūs šeit iejaucāt. Nu absolūti nepamatoti, jo nav nekāda sakara starp minoritāšu konvenciju un nepilsoņu problēmu. Acīmredzot jūs visu jaucat vienā kaudzē. Nu labi, lai tas paliek tā. Bet jūs jau otro reizi vismaz atkārtojiet par it kā esošo Zviedrijas atrunu. Nekādu atrunu nav. Jūs kaut ko kaut kur dzirdējāt un tagad to visiem sludināt, izmantojot to, ka radioklausītāji to vienkārši nevar pārbaudīt. Nu jūs taču... jums jābūt atbildīgam politiķim un nevajag maldināt cilvēkus, un nevajag melot galu galā. Es varu atgriezt jums atpakaļ jūsu vārdus. Tas, kas visiem pārmet, – jūs melojat, jūs maldināt –, acīmredzot pats ir vislielākais melis. Tā kā zaglim cepure deg.
Redziet, cienījamie kolēģi, kas mani uztrauc. Mani uztrauc tas, ka mēs tagad apmānījām arī mūsu Eiropas partnerus, jo mēs izliekamies, ka jā, mēs sapratām tās visas demokrātijas pamatprincipus un tā tālāk. Bet iznāk tā... Ko Kiršteina kungs teica? Ahā, nu tagad mēs esam Eiropas Savienībā, mēs esam NATO, nu un tagad jau mēs pateiksim atklāti to, ko mēs domājam. Un tagad jau mēs par tiem krieviem runāsim visu, ko gribam, un darīsim visu, ko gribam. Ne jau to sagaida no mums mūsu partneri Eiropas Savienībā un NATO!
Es negribu vēlreiz atkārtot to, ko jūs negribējāt komentēt. Gan virkne ANO komiteju, gan visādas Eiropas Padomes institūcijas, gan Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija, gan EDSO visādas institūcijas, visas šīs institūcijas vairākkārt uzstājīgi rekomendēja piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības. Tātad viņi neko nesaprot, kas ir integrācija, Simsona kungs? Mēs ļoti labi zinām, ka mēs neesam izdomājuši šo integrāciju. Viņi uzspieda mums šo integrāciju, mums vajadzēja sākt runāt par integrāciju, lai mūs uzņemtu Eiropas Savienībā un NATO. Mēs to visu ļoti labi zinām. Tagad mēs te visu absolūti sagrozām.
Un pats pēdējais, ko es gribu teikt. Jums patīk runāt par integrāciju. Vai jūs patiešām domājat, ka tie nepilsoņi, kas šobrīd domā, vai ir vērts naturalizēties vai ne, vai ir vērts saistīt savu likteni politiski ar to valsti, ar kuru viņu liktenis ir jau faktiski saistīts, kādu lēmumu viņi pieņems, klausoties jūsu runas? Diemžēl tā ir atklāta naida kurināšana, kolēģi! Tas, ko Kiršteina kungs teica, es nerunāju par citiem “tēvzemiešiem” un tā tālāk. Tā ir viņu maize, tas ir skaidrs. Bet jūs, it kā respektabli politiķi, jūs nodarbojaties ar naida kurināšanu, un ne jau velti jūs novilcināt Eiropas Savienības Rasu direktīvas pārņemšanu, jo tad stātos spēkā diezgan spēcīgas normas. Tātad jūs daudz runājat par integrāciju, bet principā jūs vienkārši torpedējat integrāciju ar šādām runām. Ja jūs necienāt savus līdzcilvēkus un nodokļu maksātājus, nekāda integrācija nav iespējama.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Sveiki, Jakov! Nepilsoņu aizstāvi!”)
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka Atmodas laikos, kad notika latviešu tautas nacionālās pašapziņas atdzimšana, notika arī cittautiešu nacionālās pašapziņas atdzimšana. Es gribu jums atgādināt arī tos lozungus, kuri toreiz skanēja no Tautas frontes: “Par mūsu un jūsu brīvību!”, “Latvija – mūsu kopīgā māja!”, “Vienoti Latvijai!”. Tautas fronte apsolīja visiem iedzīvotājiem pilsonību, izglītību dzimtajā valodā un vēl daudz, daudz ko citu apsolīja.
Kā ir zināms, solījums makā nekrīt, tautu piekrāpa. To jau publiski atzina toreizējais Tautas frontes līderis Īvāna kungs un aktīvists Panteļējeva kungs. Tātad pēc Atmodas tautu sadalīja pilsoņos un nepilsoņos. Es uzskatu, ka tā bija lielākā kļūda, mēs palaidām garām unikālu iespēju celt vienkopienas valsti. Šeit Sļivkina kungs, ai, atvainojos, Kiršteina kungs, apgalvoja, ka visiem ir tiesības iegūt pilsonību. Vai viņš nemaldina, un varbūt vienu otru no jums, bet tautu simtprocentīgi? Vai viņš aizmirsa, ka līdz 1995.gadam nepilsoņi vispār nevarēja kļūt par pilsoņiem, nebija tādas procedūras, ka nepilsonis varēja iegūt pilsonību. Ka līdz 1998.gadam eksistēja tā saucamie naturalizācijas logi, un tikai pēc tam it kā naturalizācijas durvis ar dažiem šķēršļiem bija atvērtas. Melo, manuprāt, Kiršteina kungs, apgalvojot, ka Latvijā apmācība notiek astoņās valodās. Nenotiek! Tas nav tiesa. Krievu, ebreju, baltkrievu skolās mācās krievu un latviešu valodā, poļu, lietuviešu un igauņu, ukraiņu skolās – pārsvarā latviešu valodā. Gan tiesa, ka visas tās skolas māca arī savu dzimto valodu un vēsturi, kultūras ābeci. Un tas notiek tīri labi.
Bet runa ir par kaut ko citu. Neviens šeit nepaskaidro, ar ko Latvijas nepilsoņi ir sliktāki par Eiropas Savienības pilsoņiem. Un, ja mēs dodam tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem vēlēt pašvaldības, vēlēšanās piedalīties, tad kāpēc mēs negribam atļaut mūsu Latvijas nepilsoņiem... Daudzi no viņiem 30 un vairāk gadus dzīvo šeit, Latvijā. Viņi patiešām strādā un maksā nodokļus. Kāpēc ir tāda atriebība – savu tautu mēs nemīlam, Eiropas Savienības cilvēkiem mēs nu dodam tādas priekšrocības.
Es uzskatu, ka vismaz vienādas tiesības vieniem un otriem. Un tāpēc es atbalstu šo Agešina kunga priekšlikumu un lūdzu jūs arī padomāt ar galvu un izdarīt to pašu!
Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Kiršteins – otro reizi.
A.Kiršteins (TP).
Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Dažas piezīmes. Pirmkārt, Cileviča kungs, tātad es runāju par to, ka, saņemot zaļo karti, jūs nevarat uzreiz piedalīties vēlēšanās Amerikas Savienotajās Valstīs, ko jums labpatīkas neatgādināt.
Otrs. Jūs, Cileviča kungs, nenoliegsiet taču, ka ir cilvēku grupa, un to parādīja “Eirobarometra” aptauja, kuri pateica šajā aptaujā, ka viņi grib izbraukt uz Amerikas Savienotajām Valstīm un uz Eiropas Savienību un dzīvot bagātās valstīs pastāvīgi. Jeb jūs to noliedzat?
Trešais, ko es gribētu pateikt. Mani ļoti sajūsmināja Plinera kunga garā runa. Tad es gribētu Plinera kungam atgādināt: Plinera kungs, es nekad neesmu mainījis uzvārdu. Es jums atnesīšu dzimšanas apliecību un parādīšu. Es neesmu bijis žīds jaunībā, kurš pēc tam maina savu tautību, kā raksta Gordona kungs.
Bet vienkārši kā skārdnieka dēlam es negribētu vairāk neko teikt. Man ir cita piezīme attiecībā uz godājamo Cileviča kungu.
Latvijā bija septiņi karaspēka veidi 1940.gadā. Un man nebija saprotams, jo es piedalījos visās sarunās, sākot ar 1990.gada vasaru, ar Krieviju. Tajā reizē sarunas vadīja Hazbulatovs. Es piedalījos sarunās par karaspēka izvešanu, un bija ārkārtīgi interesanta lieta, ko nezina daudzi jauni deputāti šeit, – tā fanātiskā neatlaidība, ar kuru Krievijas puse uzstāja, ka šeit ir jāatstāj virsnieki, un mums tika uzspiesti 22 tūkstoši, ja nemaldos, varbūt 21 999, jo Cileviča kungs teiks, ka šis cipars ir nepareizs. Viņi tika uzspiesti, lai viņus atstāj Latvijā. Tie, kuri bija demobilizējušies, nez kāpēc, līdz 1992.gada februārim. Tik ļoti fanātiski Latvijas kultūras, klimata veselīgā mīlestība diemžēl nav saprotama ļoti daudziem Latvijas pilsoņiem. Kopā ar ģimenes locekļiem... tie bija kaut kur ap 60 000, nu, varbūt no 50 līdz 70 000... Un es negribu teikt... es domāju, ka no viņiem arī daudzi, varbūt viņu bērni, ir jau lojāli Latvijas pilsoņi, viņi varbūt jau ir ieguvuši labu izglītību, bet tādā gadījumā jau nav problēma ar viņiem, ja viņi ir kļuvuši Latvijas pilsoņi. Un tad te parādās interesants jautājums: vai, teiksim, virsnieks, kas ir strādājis GRUU, virsnieks, kas ir strādājis Iekšlietu karaspēkā, virsnieks, kas ir strādājis VDK, kuram bija tiesības saskaņā ar šo līgumu palikt Latvijā, vai viņš tiešām ir tik liels patriots, ka viņam nav nekā cita, kā tikai vēlēt? Piedalīties vēlēšanās, piedalīties valsts politiskajā dzīvē? Nu, kaut kā ļoti dīvaini. Tā ka nemetīsim visus vienā maisā.
Otrs. Atšķirībā no Plinera kunga un Cileviča kunga, es nekad nepieminu kāda cilvēka tautību, es runāju par bijušajiem PSRS pilsoņiem, kurā dzīvoja vismaz savā laikā kādas 120, vai pat vairāk, kādas 160 tautas. Protams, Komunistiskās partijas vadībā tās tika iznīcinātas, tur varbūt palika tikai daži desmiti etniskās izcelsmes tautu pārstāvji, bet tas ir cits jautājums.
Tātad šeit neiet runa ne par krieviem, ne par korejiešiem, kuri dzīvoja savā laikā, ne par kaukāziešiem. Iet runa par PSRS pilsoņiem, kuri viens no otra ļoti atšķiras.
Atšķirībā no Plinera kunga, kurš viņus sauc par krieviski runājošajiem savās štāba sanāksmēs un stāsta, ka viņi visi ir krievu kultūras cilvēki, ko ir smieklīgi klausīties – jo protestē gan baltkrievi, gan ukraiņi, es vēlreiz uzsveru, ka mēs nerunājam šeit par tautībām.
Pēdējā.... jā, tātad nāciet un pasakiet, ko mēs darīsim ar šiem virsniekiem, un izstāstiet, cik ļoti viņi mīl latviešu tautu...
Bet es gribētu arī savam kolēģim Tabūna kungam pateikt tikai divas lietas. Atšķirībā no jums, Tabūna kungs, es nosēdēju tajā frakcijā, kurā biju ievēlēts kopā ar Zaļās partijas pārstāvjiem līdz šīs frakcijas beigām, jūs aizskrējāt uz citu frakciju.
Otrs. Mēs, Tautas partija, spriedām diezgan pamatoti, vai ir nepieciešams atsevišķs sekretārs īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās vajadzībām. Ja jūs atceraties, tad, kad bija debates par šī posteņa izveidošanu... Skatoties balsojumu, izrādās, ka Tautas partija ir balsojusi “pret”, bet Tabūna kungs ir balsojis “par”. Tā ka nākamreiz jūs paskatieties uz savu balsojumu rezultātu, lai man nav jāatgādina vēl vairākas nelielas neprecizitātes jūsu atmiņā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Aicinu deputātus runāt konkrētāk par deputāta Agešina 4.priekšlikumu!
Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šodien mēs apspriežam mūsu valsts galveno likumu – Latvijas Satversmi. Un kas ir teikts Satversmes 1.pantā? Ka Latvija ir demokrātiska valsts. Un demokrātija – tas nozīmē valsts varu.... Es atvainojos, tautas varu.
Ļoti žēl, ka mēs nevaram pieskaitīt pie Latvijas tautas mūsu nepilsoņus, jo tas izriet no visa jūsu teiktā šeit. Un ja mēs atbrīvosim mūsu cienījamo kolēģu Tabūna kunga, Dobeļa kunga, Kiršteina kunga runas no skaistajām frāzēm par to, cik labi amerikāņi cīnās ar meksikāņiem, cik labi viņiem ir ierobežojumi tiesībās, atbrīvosim no asarām par to, cik slikti ir mūsu nepilsoņi, cik slikti, ka viņi ir 5.kolonna šeit, Latvijā... Un paliek faktiski tikai viens – bailes par savu politisko nākotni. Bailes par to, ka lielākajās pašvaldībās sēdēs ne tie cilvēki, kurus vēlas redzēt šie te cienījamie kungi.
Un es jums teikšu tā, ka nevajag baidīties. Nevajag baidīties un piesaukt lozungus, kā, pieņemsim, sarkanie, komunisti iet.... Cienījamie kolēģi! Komunisti jau sēž šajā zālē, un kā no labās puses, tā arī no kreisās puses, un pa vidu arī sēž... Faktiski mēs.... nav tas pareizs mērķis – atbrīvoties no komunistiem. Jo pēc būtības tajā pašā Eiropas Savienībā ir... mēs varam salīdzināt ar mūsu Padomju Savienību. Un princips ir tas pats. Mēs tagad atļaujam Eiropas Savienības pilsoņiem otro reizi jau okupēt Latviju, otro reizi šeit balsot un piedalīties pašvaldību vēlēšanās un pašpārvaldē arī uz vietas. Un nevienu tas neatbaida. Pēc jūsu teiktā, mēs otro reizi darīsim to pašu kļūdu.
Un mans priekšlikums tomēr – domāt par valsti un domāt par īsto demokrātiju šeit, un atbalstīt Agešina priekšlikumu, un dot nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, jo galu galā mums nāksies to darīt. Un man nav šaubu, kāpēc mēs mainām tieši Satversmi un darām tieši Satversmē tādus labojumus, ka vajag aizliegt visiem pārējiem, izņemot pilsoņus, balsot pašvaldību vēlēšanās. Jo patiešām politiskais klimats var mainīties, un daudz grūtāk būs nākamajam parlamentam izdarīt tādas izmaiņas, jo viena lieta – mainīt Satversmi, otra lieta – mainīt Latvijas likumus.
Es vēlreiz aicinu atbrīvoties no bailēm un rīkoties tautas labā un valsts labā, nevis šauru politisko interešu labā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons, otro reizi.
P.Simsons (LPP).
Godājamie kolēģi! Godājamie vēlētāji! Laikam ritot, mēs aizmirstam dažas tēzes un varbūt arī ļaunprātīgi mēģinām tās sagrozīt. Latvijas Tautas fronte, jā, apsolīja pilsonību. Un šeit teiktais, ka tauta ir tikusi sadalīta, arī ir jāpiekrīt – padomju tauta tika sadalīta, jo tika palaistas brīvībā visas ar varu barā sadzītās tautas. Un pirmais solis bija, ka katrs varēja runāt savā valodā, un daudzas tautas varēja atkal atgūt iespēju mācīt bērnus savā valodā, nevis visus vienā lielā valodā.
Jūs labi atceraties, ka toreiz bija diskusija, vai tiks atjaunota pirmskara Latvija, vai tiks izveidota jauna valsts. Un bijušajā Padomju Savienībā nostrādāja abi šie modeļi. Mēs, protams, atjaunojām savu pirmskara Republiku, un tāpēc arī Tautas frontes apsolījums, ka visi šeit dzīvojošie varēs kļūt par pilsoņiem, faktiski saskaņā ar šo tēzi ir realizēts. Un Tautas frontes tēze, ka visiem pilsoņiem būs vienādas tiesības neatkarīgi no nacionālās piederības, arī konsekventi tiek ievērota. Iebildumi par to, ka 30 gadi ir nodzīvoti Latvijā un vēl arvien ir problēmas, tad, šos 30 gadus dzīvojot Latvijā, šie cilvēki ir nodemonstrējuši savu attieksmi pret Latvijas valsti, un nekā savādāk. Jo ilgāks laiks paiet, jo skaidrāk šī demonstrācija parādās atkarībā no tā, kādu statusu cilvēks izvēlas: vai viņš konsekventi paliek pie sava līdzšinējā statusa, vai viņš pieņem to, ko Latvijas valsts viņam piedāvā, – kļūt par Latvijas pilsoni.
Un, protams, mēs varam skatīt no dažādām pusēm, kas ir primārs – attieksme pret valsti un tam sekojoša integrācija vai piespiedu integrācija, vai kādi citi likumdošanas soļi, kuru rezultātā mēs nevaram garantēt, vai attieksme pret valsti mainīsies. Nevar būt šīs divas lietas šķirtas! Attieksme pret valsti un integrācija – tās ir cieši saistītas lietas. Un katram cilvēkam mūsu valstī ir brīva izvēle. Un nekāds likuma grozījums nedrīkst ierobežot šo izvēli vai nedrīkst piespiest cilvēku uz kādu konkrētu soli, kas neatbilst viņa izvēlei. Ja cilvēki nav vēlējušies integrēties, tā ir viņu brīva griba. Mēs nedrīkstam ne ar kādiem likuma grozījumiem (to es uzsveru vēlreiz) atturēt šos cilvēkus no integrēšanās Latvijas sabiedrībā, Latvijas pilsoņu kopumā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nupat šeit skanēja divi tādi ļoti spēcīgi vārdi – “cieņa” un “bailes”, kuri esot jāievēro tad, kad balsosim par apskatāmo priekšlikumu.
Redziet, cieņa, tā ir tāda lieta, ko nevienam ar varu nevar uzspiest, kura vai nu ir, vai nav. Kura izpaužas tiešā darbībā, nevis runās. Un vienreiz es šodien jau centos uzsvērt par šīm te atšķirībām cieņas izpausmē. Un jums ir laikam dažiem grūti to saprast. Ar ko tad atšķiras tie cilvēki, kas ir šeit nopietni ieradušies kaut ko arī nopietni darīt, ar cieņu pret Latvijas valsti un pret viņas pamattautību, no tiem, kas joprojām gaida kaut ko no nezin kurienes. Un tā galvenā cieņas izpausme darbībā ir labi redzama. Tā ir attieksme pret latviešu valodu, tā ir attieksme pret Latvijas vēsturi. Groziet, kā jums patīk! Un šeit ir skaidri redzams, kas ko ciena vai arī kas ko neciena. Tikpat labi redzams.
Es jau minēju šo notikumu Okupācijas muzejā, kad tur ieradās jauni, nekaunīgi bērneļi dažu vecāku cilvēku pavadībā, un kas rupji ņirgājās par Latvijas vēsturi, atrodoties Okupācijas muzeja telpās. Un Okupācijas muzeja vadība bija tik pieklājīga, ka nemeta viņus ārā vienkārši no turienes. Un kas notika pēc tam krievu valodā rakstošās dažās avīželēs? Ar lielu jūsmu tika aprakstīti šie tā saucamie notikumi. Un jūs runāsiet par cieņu! Un šāda “cieņa” (pēdiņās) izpaužas šad un tad, lasot viena otra penterētāja rakstus “Čas” vai tā saucamajās “Vēstīs”, kā tur tiek kropļota Latvijas vēsture, kā tur ņirgājas par cīņām pret Bermontu un par daudz ko citu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu tuvāk priekšlikumam!
J.Dobelis.
Ja jūs tādu... Es runāju par cieņas izpausmi. Tātad te jau ir tā izpausme, kura ir jāparāda balsojot.
Un otrs. Nupat te skanēja arī ļoti mīļš vārdiņš “bailes”. Mums, deputātiem, esot bailes dot nepilsoņiem šīs te tiesības. Ziniet ko, par šīm bailēm runājot, mums katru dienu par to atgādina tā māte Krievija jeb matj Rossija, kas tepat Austrumos ir, kur visu laiku Latvija tiek ierindota nevēlamo valstu sarežģītajā kategorijā. Kur visu laiku gaudo vienu un to pašu melodiju, cerot, ka varbūt tiešām mūsos parādīsies kaut kādas bailes. Aizrunājušies ir pat tik tālu, ka vakar “Latvijas Avīzē” tika publicēta interesanta informācija, ka, ja Repši un Dobeli nošautu publiska pasākuma laikā, tad valstij tas nekādu kaitējumu nenodarītu. Ļoti ģeniāla doma, jāsaka! Tiešām, tur vajadzīga īpaša gudrība, lai tādu te gudrības graudu ievietotu “Delfos”. Bet tā nu tas tur izskanēja, apspriežot grozījumus Krimināllikumā.
Tā kā ja mēs runāsim par šiem diviem jēdzieniem, tad gan vienam, gan otram mums atradīsies, ko atbildēt. Un es saprotu, ka jums ir gan šis te cieņas sakropļojums, gan baiļu jēdziens arī ļoti nepieciešams, lai īstenotu to, kas jums līdz šim nav izdevies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu atklāt jums un Latvijas tautai patieso jūsu motivāciju, kāpēc jūs negribiet atbalstīt Agešina kunga priekšlikumu. Motivācija ir ļoti vienkārša. Jūs gribat tālāk brīvi rīkoties ar svešām naudām, ar naudas līdzekļiem, kuri tiek saņemti no nepilsoņu kabatām. Saskaņā ar to visus, kas grib tālāk pagarināt nepilsoņu diskrimināciju, pēc sirdsapziņas nemācēja – pēc sirdsapziņas līmeņa var droši pielīdzināt kabatas zagļiem. Un nerunājiet, lūdzu, šeit par integrāciju, valsts drošību un tamlīdzīgi. Jūs esat laupītāji, un balsošana pēc manas runas ir izsmeļošais pierādījums nākamām krimināllietām par jūsu kriminālnoziegumiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu deputātus balsot par 4. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Leopolds Ozoliņš ir pieteicies runāt par procedūru? Nē. Lūdzu!
Turpinām izskatīt priekšlikumus!
J.Strazdiņš.
5.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Ko piedāvā mans kolēģis Vladimirs Buzajevs? Apvienot 101.panta 2. un 3.teikumu un izteikt šādā redakcijā: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību vēlēšanās un pašvaldību darbībā.” Protams, es neesmu, un ceru, ka jūs arī, cienītie kolēģi, neesat nedz antisemīti, nedz arī rasisti. Un man nav nekādu iebildumu ne pret kaut kādiem turkiem – Eiropas Savienības pilsoņiem, nedz arī pret kaut kādiem, es nezinu, Francijas bijušajiem koloniju iedzīvotājiem. Lai viņi vēlē, lai viņi piedalās un tā tālāk!
Bet šodien mēs kārtējo reizi apliecināsim, ka tie ārzemnieki no Eiropas Savienības dalībvalstīm tomēr ir daudz tuvāki par mūsu pašiem iedzīvotājiem. Un, protams, mums ir pienākums akceptēt to, ka Eiropas Savienības pilsoņi vēlēs latviešu pašvaldības. Un man personīgi un arī maniem kolēģiem nav nekādu iebildumu. Par to arī šaubu nav.
Bet kas mums traucē pie reizes ņemt vērā arī daudzu starptautisku organizāciju rekomendācijas un dot tiesības ievēlēt saimniecisku darbu veicošas personas arī mūsu nepilsoņiem? Neviens, tikai mūsu stūrgalvība. Ar šodienas balsojumu mēs skaidri apliecināsim, ka Latvijas nepilsoņi ir otrās šķiras cilvēki. Un pie tā mēs esam jau pieraduši.
Un arī savā ģimenē, Kantānas kundze, jo mans tēvs manā ģimenē arī ir nepilsonis, un arī viņam nav tiesību vēlēt un ievēlēt savu dēlu nedz pašvaldībā, nedz arī Saeimā. Paldies Dievam, ka manai mātei ir tādas tiesības un viņa var piedalīties. Un manam brālim un manai māsai arī. Paldies par to arī mūsu valstij!
Pirms nobalsošanas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Ārlietu ministrijas mājaslapā parādījās informācija par plusiem un mīnusiem sakarā ar dalību Eiropas Savienībā. Attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām kā plusu minēja to, ka, Eiropas Savienības pilsoņiem balsojot, tiks veicināta viņu integrācija Latvijas sabiedrībā. Vai tad nepilsoņi tik būtiski atšķiras no Eiropas Savienības pilsoņiem, ka viņu integrācija netiks veicināta?
Es aicinu jūs labot šo kļūdu un nobalsot par mana kolēģa priekšlikumu!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav... Es atvainojos! Cienījamie kolēģi, atklājam debates.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Nu, redziet... Pašvaldību valoda tātad ir arī valoda, kuru atzīst par dzimto vairākums attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju. Lūk, uz ko mūs aicina!
Un Cileviča kungs jautā šeit no tribīnes, ar ko Latvijas nepilsoņi sliktāki par Eiropas pilsoņiem. Vai tā nav arī atbilde?
Jo nepilsonis šeit ... nepilsoņu ir simtiem un tūkstošiem.... tādu kā Kazakovs, kuru jūs aizstāvat un kuru izraidīja, piespiedu kārtā izraidīja no Latvijas, un jūs viņu aizstāvat, un iekšlietu ministrs Jēkabsona kungs raksta, ka informācija, ka Kazakovs ar savu darbību Latvijas Republikas teritorijā rada draudus valsts drošības vai sabiedriskās kārtības un drošības interesēm, iegūta saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu un Operatīvās darbības likumu un satur valsts noslēpumu.
Tādi, lūk, ir simtiem tūkstošiem nepilsoņu. Un žēl, ka kādreiz šādu statusu patiešām ieviesa – nepilsoņi. Un tagad mēs ilgi vēl ar tiem mocīsimies.
Bet es tomēr gribu atbildēt Kiršteina kungam, jo viņš mani izaicināja uz šādu atbildi.
Es neesmu pārgājis nevienā citā frakcijā. Es esmu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK apvienības... tātad frakcijas deputāts. Jūs dzirdat, ka LNNK šeit ir iekšā, un es tieši septītajā Saeimā iegāju kā LNNK biedrs. Jā, mēs apvienojāmies radniecīgas divas partijas un tagad aizstāvam Latvijas un latviešu intereses. Un to darīsim vienmēr.
Kiršteina kungs, ja jūs runājat no sirds, tā kā jūs šodien runājāt, tad es jūs apsveicu un apsveikšu arī turpmāk. Vienīgi – es aicinu nokratīt atkarību no jauninterfrontiešiem, un tad viss būs kārtībā. Un tad viss būs kārtībā.
Simsona kungam es nemaz negribu atbildēt, jo man ir kauns, ka represētie patrioti, kuri ir visa pamatā, vēl cieš tādu vadītāju.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
Es aicinu deputātus runāt par konkrēto priekšlikumu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Tomēr, kā es sapratu, Tabūna kungs diskutēja par manu priekšlikumu. Un es neko savā priekšlikumā ... ne par Tautas partiju, ne par TB/LNNK neko es šeit nerakstīju.
Es šeit rakstīju par to, ka kopā ar latviešu valodu pašvaldības līmenī tomēr izmantot valodu, kas ir dzimtā vairākumam attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju.
Tabūna kungs, izmantojiet, lūdzu, ne tikai dienesta transportu, bet arī sabiedrisko transportu, un tad jūs varbūt sapratīsiet, kādā pilsētā jūs dzīvojat vispār.
Un es gribētu tomēr atgādināt kolēģiem, ka šis priekšlikums pilnīgi atbilst Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pamatnostādnēm. Tai pašai vispārējai konvencijai, kuru Latvija parakstīja vēl 1995.gadā un līdz šim brīdim neratificēja, kaut gan tikai sliņķis nerekomendētu to izdarīt steidzīgi un bez atrunām.
Saskaņā ar to lūdzu neapkaunot mūsu valsti Eiropas priekšā un atbalstīt šo manu priekšlikumu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.
Lūdzu deputātus balsot par 7. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Godājamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemts. Paldies!
Cienījamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu – iekļaut šā gada 23.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā kā nākamo darba kārtības jautājumu izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja savā sēdē iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” un to atbalstīja. Un arī pieņēma lēmumu, ka izskatīt šos grozījumus steidzamības kārtā.
Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas lēmumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Strazdiņš.
Godātie kolēģi, lūdzu jūs iesniegt priekšlikumus līdz pulksten 11.20.
Sēdes vadītāja.
Citi priekšlikumi ir? Ja nav citu priekšlikumu, tad priekšlikumu... Un izskatīšanas laiks, jā, es atvainojos.
J.Strazdiņš.
Jā, un izskatīšanas laiks šodien, piedodiet.
Sēdes vadītāja.
Tad citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pulksten 11.20 šodien, izskatīšanas laiks – šīsdienas sēdē.
Cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti Pietkevičs, Šņepste, Lagzdiņš un citi deputāti lūdz izsludināt pārtraukumu uz 30 minūtēm. Deputātiem iebildumu nav, tātad satiekamies plenārsēžu zālē pulksten 11.45.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas dalībnieki, lūdzam uz sēdi Ārlietu komisijā pēc 5 minūtēm!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi, lūdzu stenogrammā piefiksēt, ka, ziņojot par likumu “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, simtprocentīgi visi deputāti atbalstīja, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 28.septembris.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Vārds paziņojumam deputātam Guntim Bērziņam.
G.Bērziņš (JL).
Cienījamie kolēģi! Tie, kas darbojas neformālā darba grupā par komunistiskā totalitārisma nosodījumu, lūdzu uz sanāksmi “Jaunais laiks” frakcijas telpās tagad, tūlīt! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Lūdzu jūs sapulcēties atkal mūsu Dzeltenajā zālē pulksten 11.30.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Gundars Bērziņš, Guntis Bērziņš, Ina Druviete, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viesturs Šiliņš, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais, Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu vēl nedaudz uzkavēties sēžu zālē. Šodien mūsu vidū ir jubilārs – mūsu kolēģis Jānis Reirs, ko mēs visi sirsnīgi sveicam dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi, strādāsim ar dokumentu (reģistrācijas Nr.836) – likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.
Otrajam lasījumam komisija tika saņēmusi 32 priekšlikumus.
1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas lūgumu – atsaukt 1. un 6.priekšlikumu. Par autoceļiem. Ā, piedošanu! Es atvainojos. Viss kārtībā. Atvainojos, kļūdījos ar likumu.
Tātad pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
4. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
5. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
6. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
7.priekšlikums. Tiek atsaukts.
8. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
9. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
10. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
11. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
12. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
13. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
14. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
15. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
16. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
17. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
18. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
19. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
20. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
21. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 21.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 12, atturas – 3. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
22. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
23. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
24. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
25. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
26. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 26.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 11, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
27. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
28. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
29. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
30. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
32. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu par 32.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 11, atturas – 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Ar šo visi priekšlikumi tika izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 17. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – lūdzam 30.septembri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.septembris. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Un Kārtības rullī uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.
1.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Vladimirs Buzajevs ir pieteicies runāt par procedūru? Par 2.priekšlikumu? Labi.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Protams, jūs sapratāt, ka šis mans priekšlikums zināmā mērā ir atbilde uz jūsu mēģinājumiem būtiski samazināt manu algu.
Bet cienījamie kolēģi! Taču tas ir arī mēģinājums atjaunot Kārtības ruļļa redakciju, kas eksistēja pirmajā republikā pirms autoritārā apvērsuma. Priekšlikumi Nr.2 un 3 tieši nokopēti no Kārtības ruļļa pirmās redakcijas.
Es tomēr atjaunoju savas politiskās tiesības ar tā saucamās naturalizācijas procedūras palīdzību un nokārtoju attiecīgo vēstures eksāmenu. Jūsu zināšanai, starp jaunpilsoņiem cilvēku ar augstāko izglītību procents ir pieckārt lielāks, salīdzinot ar pilsoņiem pēc senču izcelsmes.
Tad mana priekšlikuma būtība – dot iespēju krievu izcelsmes deputātiem izmantot šeit, Saeimā, savu dzimto valodu – pirmās republikas demokrātisko ideālu atjaunošanas sastāvdaļu. Šeit nav arī nekādas pretrunas ar Satversmi. Satversme nosaka, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, tas nav apstrīdams. Bet Satversme nesatur tiešu aizliegumu izmantot arī citas valodas.
Es lūdzu kolēģus nebūt par rusofobiem un atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 72, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
3.priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Redziet, kā sanāk. Interesanti, cik no klātesošajiem deputātiem ir izlasījuši šo te 3.priekšlikuma tekstu? (Starpsauciens: “Visi!”) Es atļaušos no tribīnes atgādināt, un tad jūs sapratīsiet, kāpēc ir šī te visa lieta. Mēs runājam par valodas prasmi, par tiem cilvēkiem, kas te runā par citām valodām, neiemācījušies latviešu valodu un atļaudamies rakstīt dokumentus tādā valodā, kura laikam nav fiksēta nekādos reģistros.
Kā jūs saprotat šādu te teikumu: “Krievu valodā turētā runa”? Pasakiet man, lūdzu, kas te tur, ko te tur un kādā valodā tur? Tas nozīmē, runājot krievu valodā, kaut ko tur. Piedošanu, ja jūs rakstāt priekšlikumu, pirmkārt jau iesniedzējam drusciņ vajadzētu padomāt, ko viņš raksta, bet jāsecina, ka viņš reizēm nedomā, ko viņš raksta. Bet arī komisijai... Nu, es saprotu, jums ir tiesības atbalstīt un tiesības neatbalstīt to, kas ir iesniegts. Bet faktiski, vai kāds vispār saprot, kas te ir iesniegts? Ko jūs gribat turēt, Vladimir? Vladimirs Ļeņins, Vladimirs Putins un Vladimirs Buzajevs. Varbūt ka jums visiem trim ir kaut kas kopīgs, šādus priekšlikumus sacerot? Lūk!
Katrā ziņā mēs jau vairākkārt šeit esam runājuši par vienu lietu: kamēr neiemācīsities skaidri izteikties latviski, runāt un rakstīt, tikmēr arī būs tādas jocīgas runas te jādzird no jūsu puses.
Tas, ko jūs sakāt par pilsoņiem un nepilsoņiem. Starp tiem pilsoņiem, kam nav augstākās izglītības... Jums ir kaut kāds pētījums, varbūt pa tautībām vai vēl kaut kas tamlīdzīgs? Tas, ka jūs uzsverat, ka jaunie pilsoņi ir daudz ar augstāko izglītību, nav ko brīnīties, jo tie ir jauni cilvēki, kas kaut ko nākotnē mēģina saskatīt. Lūk! Un tāpēc starp viņiem arī ir ļoti daudz ar augstāko izglītību. Tā ir pavisam cita runa, un tam nav nekāda sakara ar šādu te priekšlikumu.
Tā ka turiet savu krievu valodu! Neviens jums netraucēs viņu turēt. Bet latviski neviens nerunā par “turētām runām”. Var runāt par apturētām runām, ja kāda runa nepatīk. Lūk!
Tā ka šeit kārtējo reizi, mēs redzam, lieki ir runāt par augstāko izglītību, kas kaut kur papīros skaitās, bet kuras prasmi vajadzētu arī parādīt tad, kad ir praktiska nepieciešamība.
Tā ka es ļoti aicinu kolēģus rakstīt pareizā latviešu valodā! Nu, runāsim, kā nu kuram sanāk, labi, Dievs ar jums! Bet rakstīt vajag pareizā latviešu valodā, jo tas ir dokuments. Tas ir Saeimas sēdē izskatāms dokuments. Un tāpēc nevajadzētu tā rīkoties! Es pat nezinu, kā balsot vai nebalsot, jo tas nav... pat nav priekšlikums. Nu jebkurā gadījumā komisija jau savu lēmumu ir pateikusi.
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs! Es gribētu izteikt aizrādījumu. Atsevišķi teikumi jūsu runā robežojas ar personīgiem aizvainojumiem. (Dobelis kaut ko sauc no vietas.)
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Un īpaši cienījamais Dobeļa kungs! Šis mans priekšlikums pieder ne Vladimiram Ļeņinam, ne Vladimiram Buzajevam. Tieši burts uz burta nokopēts no Kārtības ruļļa 1922.gada redakcijas. Es lūdzu neatkarīgu ekspertīzi, lai tomēr novērtētu šos cienījamā Dobeļa kunga vārdus. Jūs varat pajautāt savam tēvam, kas varbūt balsoja par šo Kārtības ruļļa redakciju. Un tomēr es zinu, ka pirmo dibināšanas sapulces protokolu parakstīja kāds Ivanovs 1920.gadā. Varbūt viņš slikti zināja latviešu valodu, un šīs rindkopas pieder viņam. Bet tomēr no autortiesības es atkāpjos, un par šo priekšlikumu vēsturi pilnīgi izklausījās Dobeļa kungam. Un arī varētu dot viņam padomu: nokārtot naturalizācijas eksāmenu, lai kaut kādā veidā gan zinātu mūsu valsts vēsturi.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Es varu tikai pateikties Dievam, ka Saeimā ir tikai viens Buzajevs un viens Dobelis. Tāpēc (Zālē smiekli.) (Starpsauciens: “Viens Ābiķis!”) Tāpēc es aicinu beigt šīs neauglīgās debates, jo mēs taču visi skaidri zinām, kā mēs balsosim un ka šo muļķīgo priekšlikumu mēs neatbalstīsim. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tagad tu dabūsi no manis!”)
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu, deputātus balsot par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 64, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M.Segliņš.
Godājamie kolēģi! Priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt otrajā lasījumā šo likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 11, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
M.Segliņš.
Piedāvāju termiņu – 14.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad strādāsim ar dokumentu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir iepazinusies ar šiem likuma grozījumiem un aicina pieņemt šos grozījumus pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Peters.
K.Peters (LPP).
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Tautsaimniecības komisija ir iepazinusies ar šiem grozījumiem un lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
K.Peters.
Tāpat komisijas vārdā aicinu pieņemt likumu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
K.Peters.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris. Otrajā lasījumā izskatīsim 7.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris, izskatīšanas laiks – šā gada 7.oktobra Saeimas sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātie kolēģi! Komisija nolēma minēto likumprojektu atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
I.Solovjovs.
29.septembris.
Sēdes vadītāja.
29.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Ārlietu komisija tāpat kā iepriekšējo likumprojektu atbalstīja un lūdz virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav, likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
29.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 29.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Šā likumprojekta mērķis ir Latvijas iestāšanās ZIB, kas saistīta ar šādām priekšrocībām, salīdzinot ar pašreizējo situāciju: vairs nebūs noteikts Latvijas Republikai izsniedzamo kredītu limits. Nebūs ierobežojums aizdevumu apjomiem. Samazināsies kredītu likmes, uzcenojums. Palielināsies Latvijas puses ietekme uz dažādām ZIB aktivitātēm. Nu, un tā tālāk. Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja, atbalstīja un ierosina virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Runājot par iesniegto līguma projektu, kurš ir jāratificē Saeimai, gribu nedaudz informēt par to, kas šinī līgumā ir paredzēts.
Tātad ir tāda Ziemeļu investīciju banka, ar kuru Latvijai sadarbība ir veidojusies ļoti veiksmīgi, un tiešām šī sadarbība ir bijusi ļoti laba, un arī iepriekšējās valdībās šī banka ir vēlējusies, lai valdības šinī bankā piedalās ar kapitālu kā īpašnieki. Mūsu sadarbība ir bijusi, piesaistot šīs bankas resursus, un iepriekšējās valdības pirms Repšes kunga un Dombrovska kunga lēma, ka mums nav jākļūst par īpašniekiem šinī bankā.
2004.gada janvārī iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu piedalīties Latvijas valstij šinī bankā kā īpašniekiem. Ko tas nozīmē? Latvijas valsts budžets uzņēmās saistības par 40 miljoniem eiro, ieguldīt šinī bankā kapitālā. Protams, daļa kapitāla ir apmaksāta, un apmaksātā daļa sastāda 4,4 miljonus eiro. Tātad tuvāko gadu laikā katru gadu valsts budžets maksās 1 miljonu latu šīs bankas kapitālā, lai mēs kļūtu par īpašniekiem, lai dabūtu divus amatiņus šinī te bankā, un mūsu saistības vēl pieprasītā kapitāla veidā būs 36 miljoni latu.
Es īstenībā, kad biju ministrs, biju kategoriski pret tik primitīvu finanšu politiku šobrīdējā Latvijas attīstības stadijā, jo kredītu resursu pieejamība Latvijai ir pietiekami plaša un neierobežota, pie kam par labām cenām. Un galvenais ir noturēt finanšu, makroekonomisko stabilitāti, un ar resursu piesaisti Latvijai nebūs problēmu, jo arī valsts parāds šobrīd mums ir zem 20%, kas ir viens no zemākajiem Eiropā.
Un šobrīd Latvijas valsts vārdā vēstnieks ir parakstījis šo līgumu, un, lai arī es esmu kategoriski pret un uzskatu to par absurdu un par nepareizu soli, Latvijai neizdevīgu, šobrīd vēl, protams, muļķīgāk būtu tad, kad Latvijas valsts vārdā ir parakstīts, parlamentā parādīt, ka Latvijas valstī nav pēctecības finanšu politikas jautājumos. Un lai arī es esmu kategoriski pret šo primitīvo piedāvājumu, Latvijas valsts interešu vārdā šobrīd Saeimai ir jārespektē iepriekšējās valdībās uzņemtās saistības, un diemžēl tas ir jāatbalsta, uzliekot visu atbildību šiem gudriniekiem, kas to pieņēma.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku otrajam lasījumam.
I.Solovjovs.
15.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks otrajam lasījumam – 15.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Komisija ierosina atzīt par steidzamu šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I.Solovjovs.
Un izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.
I.Solovjovs.
Godātie kolēģi! Ja nebūtu nekādu iebildumu, tad izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi izskatīt uzreiz otrajā lasījumā? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums “Par 1992.gada 17.marta Konvencijas par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu Protokolu par ūdeni un veselību” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Tātad komisija ierosina atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
I.Solovjovs.
Godātie kolēģi! Ja jums nebūtu nekas pretī, ja nebūtu iebildumu, izskatīt uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums “Par Grozījumu Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti, komisijas vārdā aicinu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Lagzdiņš.
Ja nav iebildumu, 1.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 1.oktobris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (reģistrācijas Nr.814).
Saskaņā ar to, ka Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas darba grupa meklē risinājumu autoceļu finansēšanas mehānismam, 1. un 6.priekšlikums tiek atsaukts.
Sēdes vadītāja.
Paldies!
S.Fjodorovs.
Kopā, kā bija teikts, saņemti 6 priekšlikumi.
2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
3. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
6.priekšlikums, kā bija pateikts, jau atsaukts.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 7.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 7.oktobris. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šim likumprojektam piešķirt steidzamību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Šiliņš.
Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
V.Šiliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30. septembris. Otrais lasījums – 7.oktobrī.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris. Izskatīšana – 7.oktobra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Viesturs Šiliņš.
V.Šiliņš (JL).
Godātie deputāti! Arī komisijas vārdā aicinu piešķirt likumprojektam steidzamību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
V.Šiliņš.
Lūdzu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
V.Šiliņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris. Otrais lasījums – 7.oktobra sēdē.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 30.septembris un izskatīšana – 7.oktobra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.
J.Strazdiņš (ZZS).
Godātie kolēģi! Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā atzina šo likumprojektu par steidzamu, izskatīja grozījumus Vispārējā izglītības likumā. Bija saņemti 2 priekšlikumi, kurus atbildīgā komisija pati bija iesniegusi un, dabīgi, arī atbalstīja.
Lūdzu šos priekšlikumus atbalstīt!
Sēdes vadītāja.
Tātad pret 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Arī pret 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.
J.Strazdiņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” pieņemts. Paldies!
J.Strazdiņš.
Godātie deputāti! Ļoti pateicos komisijas vārdā par atbalstu grozījumu pieņemšanā!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Šodienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.
K.Strēlis (JL).
Godājamie kolēģi! Apsveicu jūs ar vīriešu basketbola izlases iekļūšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā un atgādinu, ka 25.septembrī pulksten 15.00 mums ir spēle ar Šēnhofa basketbola skolas izlasi, ierašanās pulksten 14.30. Lai savlaicīgi sagatavotos, lūdzu šodien pulksten 16.30 uz treniņu Valsts tehnikumā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Zaķim.
Dz.Zaķis (JL).
Augsti godājamie Nākotnes apakškomisijas locekļi! Es lūdzu jūs uz īsu sēdi tūlīt pēc sēdes beigām tepat Dzeltenajā zālē. Nākotnes apakškomisijas locekļi, uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Jānim Šmitam.
J.Šmits (8.Saeimas sekretārs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Ina Druviete, Silva Golde, Māris Gulbis, Nikolajs Kabanovs, Sarmīte Ķikuste, Leopolds Ozoliņš, Jānis Reirs, Ivans Ribakovs, Artis Pabriks, Dainis Turlais, Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to šodienas 23.septembra sēde ir slēgta. Paldies!