Jauni vēstnieki Latvijā:

Somijas Republikai

Peka Vuoristo Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga otrdien, 28.septembrī, Rīgas pilī saņēma akreditācijas vēstuli no Somijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Pekas Vuoristo (Pekka Wuoristo).
Sarunā abas puses uzsvēra vēsturiski ciešos sakarus starp abām valstīm, kas šodienas sadarbībā gūst arvien jaunus akcentus. Vēstnieks tikšanās laikā iesniedza Vairai Vīķei-Freibergai viņas Somijas kolēģes, prezidentes Tarjas Halonenas ielūgumu uz otrajām Eiropas prezidentu sarunām nākamā gada pavasarī Helsinkos. V.Vīķe-Freiberga augstu novērtēja nepieciešamību turpināt aktīvu domu apmaiņu starp Eiropas prezidentiem par svarīgākajiem Eiropas Savienības jautājumiem un Eiropas lomu pasaules procesos.

“Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, laikam gan būs lieki atgādināt, cik ciešas un intensīvas ir Latvijas un Somijas divpusējās attiecības.
– Es jums pilnībā piekrītu.

– Ar šo faktu rēķinoties: kādi būs jūsu pirmie soļi tik atbildīgajā Somijas vēstnieka amatā Latvijā?

– Īsi sakot, es turpināšu tos pašus darbus, ko veikuši mani priekšgājēji, un centīšos strādāt tikpat aktīvi. Tiesa, mana situācija ir mazliet atšķirīga, jo tagad, kopš 1.maija, arī Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībniece. Tāpēc viena no mana darba prioritātēm būs vispirms precizēt kopīgos Somijas un Latvijas sadarbības un interešu aspektus ES politikā. Tas ir ļoti būtiski mūsu divpusējo attiecību tālākajai attīstībai, jaunajos apstākļos, kas mūsu sadarbībai paver vēl daudz plašākas iespējas. Tas ir ļoti būtiski – plašajā daudzpusējo ārējo attiecību spektrā īpaši attīstīt mūsu divpusējās attiecības. Somija un Latvija taču ir kaimiņvalstis. Tiesa, kartē nav kopīgas robežas starp mūsu valstīm. Taču gan Somija, gan Latvija atrodas Baltijas jūras krastos, tāpēc tās ar pilnām tiesībām var saukt par kaimiņvalstīm.

– Robežas jēdzienu pārskatīt tagad ļauj arī abu valstu piederība ES.

– Tieši tā! Esmu pārliecināts, ka Baltijas reģionam ES kontekstā ir ļoti interesanta un daudzsološa nākotne. Šo pārliecību nostiprina arī apziņa par mūsu tautu un valstu kopīgajām vērtībām.
Kopīgo vērtību izjūta bija arī pirmais dziļākais iespaids, man ierodoties Rīgā. Otrs iespaids, iepazīstoties ar saviem jaunajiem darba pienākumiem, bija pārsteigums, cik daudz jau iepriekšējos gados izdarīts mūsu divpusējo attiecību jomā. Varu jums godīgi teikt, ka jūtos ļoti motivēts turpināt šo tradīciju un darīt visu iespējamo Somijas un Latvijas attiecību turpmākajai sekmēšanai.

•

Peka Vuoristo dzimis 1949.gadā Tamperē. 1973.gadā beidzis Turku universitātes Politisko zinātņu fakultāti. Kopš 1974.gada strādā Somijas Ārlietu ministrijā. Bijis atašejs Somijas vēstniecībā Kairā, tad Vīnē, vēlāk Bukarestē, pēc tam pirmais sekretārs, vēlāk padomnieks un ministrs-padomnieks Somijas vēstniecībā Vācijas Federatīvajā Republikā. No 1993. gada Ārlietu ministrijas Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors, no 1995.gada Administratīvā departamenta ģenerāldirektora vietnieks personāla jautājumos, kopš 2001.gada Administratīvā departamenta direktors. Precējies, ģimenē ir divi dēli.

Norvēģijas Karalistei

Nilss Ūlavs Stāva Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Savu akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei otrdien iesniedza arī Norvēģijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Nilss Ūlavs Stāva (Nils Olav Stava).
Sarunā prezidente pateicās Norvēģijai par atbalstu Latvijas dalībai NATO, kā arī par neskaitāmajiem sadarbības projektiem, kas izvērsti starp abām valstīm. Vēstnieks informēja par Norvēģijas aktualitātēm saistībā ar savas valsts sadarbību ar Eiropas Savienību.

“Latvijas Vēstnesim”

– Vēstnieka kungs, jūs akreditējaties drīz pēc tam, kad Latvija iestājusies ES. Norvēģija gan nav šīs organizācijas dalībvalsts, taču jums ir cieši kontakti ar ES. Vai Latvijas jaunais valstiskuma statuss iespaidos arī jūsu vēstnieka darbību Latvijā?
– Jā, tieši ar to saistīts viens no pirmajiem un atbildīgākajiem maniem uzdevumiem. Norvēģijas valdība piešķīrusi īpašu naudas summu jauno ES dalībvalstu attīstības sekmēšanai, un viens no maniem pienākumiem būs sadarbībā ar Latvijas institūcijām atrast labāko veidu, kā šo iespēju izmantot. Mums kopīgi jāatrod vispiemērotākie fondi, kas spētu apgūt šo summu – tie būs desmit miljoni eiru gadā, piecus gadus pēc kārtas. Protams, šā uzdevuma īstenošanā galvenais vārds sakāms Latvijas pusei, taču arī Norvēģijas viedoklim būs liela nozīme. Manu uzdevumu atvieglos tas, ka esmu ieradies strādāt jau labi pazīstamā zemē. Jau deviņdesmito gadu vidū es kā Norvēģijas Ārlietu ministrijas darbinieks ne reizi vien biju Latvijā, iepazīstoties ar jūsu valsts ekonomisko attīstību. Tagad man ir savs viedoklis par Latvijas attīstības iespējām un īpatnībām, taču savas prioritātes latviešiem tomēr jādefinē pašiem. Arī jums tas būs ļoti atbildīgs uzdevums.

•

Nilss Ūlavs Stava dzimis 1942.gadā Karmejā, Norvēģijā. 1966.gadā beidzis Ekonomikas un biznesa administrācijas skolu Bergenē. Strādājis kuģniecības firmā, ārlietu dienestā kopš 1968. gada. Bijis vicekonsuls Norvēģijas vēstniecībā Monreālā, pirmais sekretārs vēstniecībā Rabatā, pēc tam Norvēģijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Ženēvā, starplaikos ieņemot aizvien atbildīgākus amatus Ārlietu ministrijas struktūrās Oslo. No 1989.gada ministrs-padomnieks Norvēģijas vēstniecībā Bonnā, Vācijas Federatīvajā Republikā. No 1998.gada līdz 2003.gadam – ģenerālkonsuls Hamburgā. Kopš pērnā gada – Norvēģijas Ārlietu ministrijas vecākais padomnieks.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv

Sadarbībā ar Valsts prezidenta kancelejas preses dienestu