Zemestrīce izgaismo problēmas

Aizvadītajā nedēļā piedzīvotā zemestrīce postošas sekas Latvijā nav radījusi, taču izraisījusi rezonansi zinātnieku aprindās un bažas par būvnormatīviem Latvijā. Parādības pētīšana šobrīd tiek saistīta ar turpmāk risināmiem drošības jautājumiem.

Ja zemestrīce 21.septembrī būtu tikai par divām ballēm spēcīgāka, sagrūšanas draudi rastos lielākajai daļai ēku daudzdzīvokļu blokmāju rajonos Liepājā, Rīgā, Jūrmalā. Šo padomju laika būvju konstrukcijās nav nodrošinājuma pret seismiskām aktivitātēm Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Zemestrīce, kura 21.septembrī izcēlās Kaļiņingradas apgabalā un sasniedza pat Skandināvijas teritoriju, joprojām tiek pētīta gan Latvijā, gan citās valstīs, informē Valsts ģeoloģijas dienesta (VĢD) galvenais seismologs Valērijs Ņikuļins. Pētījumu ietvaros reģionālajām vides pārvaldēm un iedzīvotājiem rajonos nosūtītas anketas, kurās lūgts atspoguļot novērojumus zemestrīces laikā, lai izdarītu secinājumus par seismisko aktivitāšu stiprumu un raksturu. Līdz vakardienai VĢD saņemtas 46 atbildes, galvenokārt no Rīgas.
Turpmāk, apkopojot datus no visām zemestrīces skartajām valstīm, tiks veidota seismoloģiskā karte. Tajā fiksēs līnijas, kas savieno apgabalus, kuros zemes virsmas satricinājums bijis līdzīgs. Tādējādi turpmāk, piedzīvojot zemestrīces, uzreiz būs iespējams noteikt vietas, kur šī parādība var izpausties visspēcīgāk un postošāk, skaidro V.Ņikuļins. Tas arī ir viens no būtiskākajiem iemesliem starptautiskajai zinātnieku interesei par šo zemestrīci. Pašlaik ar to nodarbojoties pētnieki Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Baltijas valstīs, Polijā, Krievijā, kur arī vēl tiek vākti zemestrīci raksturojošie dati.

Visspēcīgāk tricināta Liepāja un Jūrmala

Pašlaik pieejamie dati liecina, ka Latviju skārusi vismaz četras balles stipra zemestrīce pēc 12 ballu starptautiskās seismiskās skalas MSK 64, skaidro V.Ņikuļins. Lielākā daļa plašsaziņas līdzekļu ballu skaitu kļūdaini atspoguļojusi, minot Rihtera skalu, kura patiesībā attiecināma vienīgi uz seismisko enerģiju un ir fiksējama tikai zemestrīces epicentrā. Turpretim MSK 64 uzrādot satricinājuma līmeni uz zemes virsmas, kas arī raksturo tās seismiskās aktivitātes, kuras 21.septembrī sajuta iedzīvotāji vairākās valstīs.
Latvijā visspēcīgākie satricinājumi – vismaz četras balles pēc MSK 64 skalas – novēroti Jūrmalā, savukārt Liepājā, lai gan tā atrodas krietni tuvāk zemestrīces epicentram Kaļiņingradā, fiksētas trīs līdz četras balles. Tas izskaidrojams ar Jūrmalas balstīšanos uz salīdzinoši irdeniem zemes slāņiem jeb atšķirīgiem inženierģeoloģiskajiem apstākļiem.
Postošas aizvadītās otrdienas zemestrīces sekas Latvijā nav fiksētas. Iedzīvotāji tikuši cauri ar izbīli un reto iespēju novērot apgaismes ierīču šūpošanos, trauku šķindoņu tik neparasta iemesla dēļ. Kā informē Liepājas domē, līdz šim nekādas informācijas par ēkām nodarītiem bojājumiem neesot, tomēr zemes drebēšana bijusi pietiekami iespaidīga, lai liktu daudzdzīvokļu namu iemītniekiem pamest mājokļus. No ēkām evakuēti arī vairāku izglītības iestāžu audzēkņi. To, ka nekādu ziņu par postījumiem joprojām nav, apstiprināja arī Liepājas pašvaldības policijas ārkārtējo situāciju nodaļas priekšnieks Agris Dumpenieks, kura vadītā institūcija nodarbojas ar zemestrīces iespējamo seku apzināšanu. Savukārt Jūrmalā, kā informē V.Ņikuļins, vietām ēku griestos parādījušās plaisas.
Vai drīzumā iespējama atkārtota zemes trīcēšana? Ir raksturīgi, ka lielākām zemestrīcēm seko vājāki pazemes grūdieni, skaidro V.Ņikuļins. Iespējams, tādi arī bijuši, taču Kaļiņingradā neesot nevienas seismiskās stacijas, lai gan atzinumu par apgabala atrašanos seismiski aktīvā zonā jau 1995.gadā snieguši baltkrievu speciālisti. Pēc aptuvenām aplēsēm, šajā Krievijas anklāvā zemestrīce 21.septembrī bijusi līdz sešām ballēm stipra un radījusi vērā ņemamas plaisas ēku konstrukcijās.

Jāpārskata būvnormatīvi

Par ēkām bīstamu zemestrīci Latvijā būtu uzskatāmi apmēram sešas balles stipri grūdieni, atzīst V.Ņikuļins. Šādas intensitātes seismiskās aktivitātes jau nopietni apdraudētu padomju periodā celtās daudzstāvu blokmājas, kuru būvniecībā nav paredzēta nekāda aizsardzība pret Latvijas teritorijā it kā neraksturīgo parādību. Par to bažas pauž arī Liepājā, kur būvvaldes speciālisti gatavo priekšlikumus izmaiņām pašreizējos būvnormatīvos.
1998.gadā sagatavotajos un pašlaik spēkā esošajos būvnormatīvos zemestrīču iespējamība gan ietverta, taču esot vispārināta, attiecināta uz visu valsts teritoriju, atzīst V.Ņikuļins. Taču normatīvos būtu jāparedz paaugstināta seismiskā noturība atsevišķiem objektiem, piemēram, hidroelektrostacijām, kodolobjektiem un citām potenciāli bīstamām būvēm.
Kāda zemestrīce Latvijā būtu jau ļoti postoša? Valsts galvenais seismologs min piemēru: “1995.gada zemestrīce Turcijā, kad, sagrūstot daudzām ēkām, gāja bojā vismaz tūkstotis cilvēku, bija 9–10 balles stipra.”

Ierobežotas novērojumu iespējas

Latvijā ir tikai viena seismisko novērojumu stacija – Valmieras rajonā, turklāt tās aprīkojums novecojis. Taču nepieciešamas būtu piecas stacijas – Liepājas, Ventspils, Rīgas, Valmieras un Daugavpils apkaimē, skaidro V.Ņikuļins. Lūgums īstenot šādu projektu Latvijas Vides aģentūrā iesniegts pirms diviem gadiem, taču nekāda atbilde joprojām neesot saņemta. Ietverot nepieciešamās aparatūras iegādi un zemes satricinājumus reģistrējošo ierīču pazemes bunkuru izveidošanu, visu piecu staciju kopējās izmaksas varētu sasniegt aptuveni 150 000 latu, lēš V.Ņikuļins. Pašlaik interesi par seismiskajiem novērojumiem Latvijā izrāda zviedru speciālisti, kuri, ja vien būtu pašas stacijas, ir gatavi bez maksas piedāvāt seismoloģisko aparatūru.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv