Trūkst atbalsta industriālajiem parkiem

Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācija (LTCIA) nākusi klajā ar pētījumu, kurā atspoguļoti Latvijas industriālo parku darbības aspekti un problēmas. Asociācijas biedri ir noraizējušies par nepietiekami dinamisko nozares attīstību un aicina valsts institūcijas sniegt atbalstu industriālo parku attīstīšanai.

Veicot 20 industriālo un tehnoloģisko parku izpēti un to vadības aptauju, pētījuma autori konstatē, ka galvenajiem industriālā parka kritērijiem atbilst tikai seši parki: “Rīgas Industriālais parks”, “Business Park Siva”, “Nordic Industrial Park”, “Nordic Technology Park”, “Rīgas brīvostas industriālais parks Vega” un Liepājas Industriālais parks. Pētījumā norādīts, ka industriālie parki piedāvā gan ražošanas telpu, noliktavu un biroju nomu, gan arī telekomunikāciju, apsardzes, ēdināšanas un konsultāciju pakalpojumus.
“Nordic Industrial Park” (NIP) un “Nordic Technology Park” (NTP) mārketinga direktore, LTCIA valdes priekšsēdētāja vietniece Elita Moiseja norādīja, ka šāds industriālo parku skaits ir nepietiekams – Ungārijā darbojas vairāk nekā 160 parki. Turklāt Ungārijas parku veidošanā liela nozīme ir valsts atbalstam, bet mūsu valsts sniedz palīdzību tikai tehnoloģiskajiem centriem, sacīja E. Moiseja. Kā pozitīvu tendenci viņa gan atzīmēja pašvaldību vēlmi piedalīties parku veidošanā. E. Moiseja uzvēra: valstij netiek prasīts finansiāls atbalsts. Taču industriālajiem parkiem būtu jāpiešķir sevišķs statuss, nostiprinot to nacionālajos un reģionālajos attīstības dokumentos, piemēram, Latvijas attīstības plānā. E. Moiseja atgādināja, ka pirms trim gadiem Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) jau izstrādāja Industriālo parku attīstības koncepciju, taču tā netika akceptēta Ministru kabinetā.
NIP un NTP prezidents Daumants Vītols uzsvēra, ka abu parku attīstības process devis iespēju izstrādāt savu know-how industriālo parku jomā. Vairāku gadu gaitā (NIP darbojas kopš 2000.gada) veiktie vērojumi ļāvuši izdarīt būtiskus secinājumus. D. Vītols norādīja, ka parku pakalpojumus gatavi izmantot daudzi ārvalstu mazie un vidējie uzņēmumi, kuru darbību pašu zemē nelabvēlīgi ietekmē asā konkurence. Tā kā konkurētspējas pamatā lielā mērā ir zemākas ražošanas izmaksas, šie uzņēmumi tiecas pārcelt savas ražotnes uz valstīm ar lētāku darbaspēku. Taču jaunās ražošanas vietas izvēli diktē arī citi faktori: valstij jāatrodas relatīvi tuvu uzņēmēja mītnes zemei, tās ekonomikai jābūt stabilai un iedzīvotāju mentalitātei – tuvai uzņēmēja tautiešu domāšanas veidam. Šā prasību kompleksa dēļ vairums Eiropas uzņēmēju nevēlas pievērsties Āzijas valstīm, bet lūkojas jauno ES dalībvalstu, jo īpaši Baltijas, virzienā. D.Vītols atgādināja par nepieciešamību demonstrēt labu Latvijas ekonomikas tēlu – ārvalstu uzņēmumu Latvijā ražotā produkcija tiek realizēta Eiropas un pasaules tirgū, un izstrādājumu pasūtītāji vai pircēji bieži vien vēlas iepazīties ar ražošanas apstākļiem. NIP un NTP prezidents uzsvēra, ka industriālo parku veidošana un darbība ir Latvijas nākotnes nozare, kas vismaz turpmākos desmit gadus spēs dot milzu ieguldījumu tautsaimniecībā, piesaistot ārvalstu investorus. Lai šo nozari attīstītu, jāspēj strādāt kvalitatīvi, sacīja D.Vītols un piebilda, ka sevišķi augstu pievienoto vērtību gūt iespējams, veicinot augsto tehnoloģiju sektora attīstību industriālo parku apstākļos.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs atzina, ka šī joma attīstāma, sadarbojoties varas institūcijām un uzņēmējiem, un paskaidroja, ka pašvaldība jau sekmīgi strādā kopā ar LIAA un vairākām augstskolām. Taču, kā norādīja I.Graurs, industriālo parku atbalsta koncepcijai pirmām kārtām nepieciešama normatīvā bāze, kuras izstrāde, protams, ir likumdošanas varas kompetencē.
Industriālo parku attīstības veicināšanas nolūkā D.Vītols un E.Moiseja parakstīja vēstuli, kas tiks nosūtīta ekonomikas ministram Jurim Lujānam. Vēstulē norādīts uz nozares problēmām, izteikti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, kā arī pausta vēlme tikties, lai pārrunātu aktuālos jautājumus un lemtu par veicamajiem pasākumiem.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv