Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Daļa Gribauskaite par stingru budžeta disciplīnu

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Daļa Gribauskaite
Dzimšanas dati: 1956.gada 1.marts, Viļņa, Lietuva
Izglītība: 1983.g. Ļeņingradas Universitāte, ekonomiste, 1988.g. Maskavas Sabiedrisko zinātņu akadēmija, piešķirts doktores grāds ekonomikā, 1991.g. Džordžtaunas universitāte, Vašingtona, D.C., ASV, Diplomātiskā dienesta skola, vadītāju apmācības programma

Profesionālā karjera:
1990.-1991.g. – nodaļas vadītāja Ekonomikas institūtā
1991.g. – programmas direktore Premjerministra kancelejā
1991.-1993.g. – Starptautisko ekonomisko attiecību ministrijas Eiropas departamenta direktore
1993.-1994.g. – Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību departamenta direktore, Palīdzības koordinācijas komitejas vadītāja (PHARE un G–24), sarunu ar ES par Brīvās tirdzniecības līgumu vadītāja
1994.-1995.g. Lietuvas misijas ES ārkārtējā un pilnvarotā sūtne un ministre, sarunu ar ES par Eiropas līgumu vadītāja vietniece, Nacionālās palīdzības koordinācijas komitejas pārstāve Briselē
1996.-1999.g. – pilnvarotā ministre Lietuvas vēstniecībā ASV
1999.–2000.g. – finanšu ministra vietniece, sarunu ar SVF un PB vadītāja
2000.-2001.g. – ārlietu ministra vietniece, Lietuvas delegācijas vadītāja vietniece sarunām par iestāšanos ES
2001.-2004. – Lietuvas Republikas finanšu ministre, Nacionālas palīdzības komitejas koordinatore
Kopš 2004.gada 1.maija Eiropas Komisijas locekle

Avots: Eiropas Parlaments

Otrdienas vakarā uz budžeta komitejas un budžeta kontroles komitejas jautājumiem atbildēja Daļa Gribauskaite, bijusī finanšu ministre no Lietuvas, kas kandidē uz finanšu programmēšanas un budžeta komisāres posteni.
Salīdzinājumā ar nākamās konkurences komisāres Nēlī Krusas iztaujāšanu, kas tikko bija beigusies, gaisotne šoreiz bija mierīgāka, labvēlīgāka, kandidātes atbildes kopumā radīja pārliecinošāku iespaidu. D.Gribauskaite uz jautājumiem atbildēja diplomātiski. Dažus jautātājus viņa uzrunāja uzvārdā, tādējādi radot personisku attieksmi. Piemēram, kad jautājumu uzdeva Latvijas pārstāvis Eiropas Parlamentā (EP) Valdis Dombrovskis, topošā kandidāte pateicās par jautājumu bijušajam Latvijas finanšu ministram un bijušajam kolēģim Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu ministru padomē.

Uzstājas pārliecinoši

Vairāki deputāti, uzdodot jautājumus, atzīmēja, ka D.Gribauskaite lieliski sagatavojusies un uzstājas pārliecinoši. Arī Latvijas eiroparlamentārietis Valdis Dombrovskis, kurš darbojas budžeta komitejā, sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” atzina, ka, viņaprāt, kandidāte pārbaudi izturējusi ļoti labi. “Deputāti bija apmierināti ar viņas sniegtajām atbildēm, kaut arī ne vienmēr piekrita viņas paustajām nostādnēm. Bija skaidrs, ka viņai ir savs viedoklis. Jāatzīst, arī uzticēto jomu viņa labi pārzina.” Gan gaisotne iztaujāšanas laikā, gan mūsu deputāta novērojumi liecina, ka komitejas atbalstīs kandidāti komisāres amatā.
Īpaši pozitīvi eiroparlamentārietis novērtē D.Gribauskaites paustās pozīcijas virknē jautājumu, kas ir labvēlīgas Latvijas interesēm. “Piemēram, viņa neatbalsta izskanējušos ierosinājumus saistīt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes un saņemamo struktūrfondu līdzekļu apjomu. Šādu scenāriju viņa nosauca par vismaz smieklīgu. Tāpat viņa atzīmēja, ka ir pāragri runāt par papildu ES nodokļa, piemēram, enerģijas nodokļa, ieviešanu. Šāds nodoklis būtu īpaši neizdevīgs, jo sadārdzinātu apkures, elektroenerģijas un degvielas cenas Latvijā,” skaidro V.Dombrovskis. Viņš piebilst, ka Latvijai izdevīga arī D.Gribauskaites pozīcija par ierobežojumu saņemt finanšu palīdzību tikai 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. “Viņa teica, ka tā nav neapgāžama dogma. Tas, protams, Latvijai kā mazai valstij ir izdevīgi. Jāatceras, ka Latvija un Lietuva uz Eiropas fona ir divas līdzīgas valstis. Tāpēc arī mūsu pozīcijas saskan.”

Tikai viens ceļš – progress

Līdzīgi kā iepriekš iztaujātie, arī D.Gribauskaite solīja turpmāk aktīvi sadarboties ar EP un viņas kompetences komitejām.
Topošā komisāre uzsvēra, ka ES paplašināšanās var dot jaunu impulsu visas Savienības kopējai attīstībai. “ES ir milzīgas izaugsmes rezerves, kas nav izmantotas pilnībā. Esam sasnieguši lūzuma punktu. Nākotnē attīstībai jābūt straujākai. (..) Šodien pasaulē valda ātrums. Ja nepārveidosimies un ātri neattīsimies, paliksim ārpusē. Tāpēc ir tikai viens ceļš – progress. (..) Eiropai ir viss, kas vajadzīgs, lai izlauztos no stagnējošā stāvokļa. Ir vienots tirgus, ir citi instrumenti. Pēc paplašināšanās ES kļuvusi elastīgāka, dinamiskāka.” Tajā pašā laikā kandidāte ir pārliecināta, ka ekonomiskā izaugsme nav pašmērķis. Tas ir priekšnoteikums, lai sasniegtu citus mērķus.
D.Gribauskaite pauda pārliecību, ka ir pēdējais laiks rīkoties, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus. “Ja mēs to nedarīsim, pakļausim riskam ne tikai Lisabonas stratēģiju, bet arī Savienības ideju kopumā. Mēs sēsim pesimismu cilvēkos. Savukārt, ja aktīvi rīkosimies, sēsim radošu iniciatīvu.”

Aizstāvēs budžeta disciplīnas ievērošanu

Ieskicējot savu darbību komisāres amatā, D.Gribauskaite radīja iespaidu, ka būs stingra. Viņa norādīja, ka skatīsies, lai visi lēmumi tiktu pieņemti, izvērtējot to ietekmi uz budžetu un ES ekonomiku kopumā.
Viņa pārliecinoši skaidroja, ka aizstāvēs stingru budžeta disciplīnu. “Es prasīšu stingrību. (..) Katrā valstī ir jāsaprot, ka budžets jāpilda. Protams, kādam ir jāziedojas. Tomēr tas nemaina lietas būtību – tas ir mājasdarbs, kas jāizpilda visām dalībvalstīm. Budžeta izpilde ir jautājums par politisko atbildību. Politiķiem ir jāuzņemas politiskā atbildība.” Tajā pašā laikā komisāra amata kandidāte atzina, ka atbalsta Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu. EK piedāvātos priekšlikumus viņa uzskata par labu sākumu diskusijām.
Jāatzīmē, ka daudzi deputāti vērtēja atzinīgi D.Gribauskaites stingrību un pārliecību par nepieciešamību ievērot budžeta disciplīnu.

Struktūrfondu jautājums ir jutīgs

Deputātu no Somijas Esko Olavi Sepenenu interesēja, vai, pēc D.Gribauskaites uzskata, ir godīgi, ka ES budžetā ir valstis, kas konstanti iemaksā vairāk, un ir valstis, kas visu laiku saņem vairāk. Atbildot D. Gribauskaite atzina, ka īsti godīgi tas nav, bet “budžetam ir jāatspoguļo un jāatbalsta ES prioritātes. Savukārt prioritāšu īpašnieces ir dalībvalstis”.
Atbildot uz deputāta Jana Muldera jautājumu, vai kandidāte atbalsta iespēju, ka turīgākās ES valstis varētu maksāt lielāku līdzfinansējuma daļu, viņa teica: “Strukturālie fondi ir jutīgs jautājums. Ir valstis, kuras negrib maksāt tik daudz budžetā. Bet jaunās savukārt uzskata, ka tām jāsaņem lielākais kūkas gabals. Struktūrfondi ir joma, kurā risinājums jāatrod pašām dalībvalstīm.”

Stavross Dimss par vides problēmu risināšanu nākotnē starptautiskā līmenī

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Stavross Dimss
Dzimšanas datums un vieta: 1941.gada 30.aprīlis, Atēnas, Grieķija
Izglītība: Atēnu universitāte, jurisprudence un ekonomika; Ņujorkas universitāte, tiesību zinātņu maģistrs

Profesionālā karjera:
1969.-1970.g. – darbs Volstrītas juridiskajā firmā “Sullivan & Cromwell”
1970.-1975.g. – jurists Pasaules bankas Starptautiskās finanšu korporācijas juridiskajā departamentā Vašingtonā DC
1975.-1977.g. – Grieķijas Industriālās attīstības bankas vadītāja vietnieks

Politiskā karjera:

1977.-2004.g. – Grieķijas parlamenta loceklis, pārstāv partiju “Jaunā demokrātija”
1977.g. – komitejas loceklis sarunās par Grieķijas uzņemšanu ES
1977.-1980.g. – ekonomikas koordinācijas ministra vietnieks
1980.-1981.g. – tirdzniecības ministrs
1985.-1989.g. – partijas “Jaunā demokrātija” parlamentārais pārstāvis
1989.-1990.g. – lauksaimniecības ministrs
1990.-1991.g. – rūpniecības, enerģētikas un tehnoloģijas ministrs
1995.-2000.g. – partijas “Jaunā demokrātija” ģenerālsekretārs
2000.-2003.g. – partijas “Jaunā demokrātija” Politiskās analīzes komitejas vecākais loceklis
2000.-2004.g. – partijas “Jaunā demokrātija” delegācijas vadītājs Eiropas padomē

Avots: Eiropas Parlaments

Vakar uz Eiropas Parlamenta (EP) Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas jautājumiem atbildēja Grieķijas izvirzītais komisāra amata kandidāts Stavross Dimss.
Uzrunājot parlamentāriešus, viņš teica: “Mēs bieži runājam par to, kā padarīt Eiropas Savienību (ES) tuvāku tās pilsoņiem. Kā parādīt, ka Eiropas institūcijas dod pievienoto vērtību, risinot ikdienas problēmas. Vides aizsardzība ir tieši viena no tām jomām, kur kooperācija pārnacionālā – Eiropas – līmenī var dot taustāmu labumu dzīves kvalitātes uzlabošanai.” S.Dimss ir pārliecināts, ka pēdējos trīsdesmit gados stingri veidotā apkārtējās vides politika ir parādījusi, ka problēmas var tikt risinātas, tomēr efektīvi tas iespējams tikai starptautiskā līmenī.

Cīņa pret klimata izmaiņām

Kā svarīgāko savas darbības laikā S. Dimss minēja cīņu pret klimata izmaiņām. “ES ir jāturpina līdera loma, ko tā uzņēmusies. (..) Mums jāpierāda, ka mēs varam atrast risinājumus sarežģītajām vides problēmām, neupurējot konkurētspēju.” Viņš arī izteica cerību, ka viņa darbības laikā Krievijā tiks ratificēts Kioto protokols. Lielās kaimiņvalsts rīcība ir svarīga, jo vides problēmas ir starptautiskas un vienas valsts rīcība, piemēram, vides piesārņošana, var negatīvi ietekmēt arī citas blakus esošās valstis.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Savukārt bioloģiskā daudzveidība, potenciālā komisāra skatījumā, ir svarīga ne tikai videi, bet arī ekonomikai. “Mūsu mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā līdz 2010.gadam. Tas nozīmē, ka aktīvi jārīkojas gan ES, gan nacionālā līmenī. Tāpēc mums ir jāpārliecinās, ka direktīvas tiek pilnībā ieviestas praksē un ka tiek darīts viss nepieciešamais bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports un reģionālā politika. Pilnībā jāpabeidz “Natura 2000” tīkla izveide un jāgarantē gan tās efektīva vadība, gan adekvāts finansējums.” Viņš arī atzina, ka jāseko līdzi, kā tiek ieviesta likumdošana. Kā galvenās problēmu jomas tika atzīmētas dabas aizsardzība, atkritumu apsaimniekošana, ūdens un apkārtējās dabas ietekmes novērtēšana. “Jebkurā jomā, kur parādās sūdzības vai aizdomas par neadekvātu piemērošanu, jāpiemēro mehānismi, kas paredzēti līgumos. Pret visiem pārkāpējiem jāizturas vienādi,” skaidroja topošais komisārs. Tajā pašā laikā atzīmējot, ka nākotnē jāstrādā pie likumdošanas vienkāršošanas un modernizēšanas.

Preventīva darbība veselības uzlabošanai

Kā ļoti svarīgu S.Dimss atzīmēja arī saistību starp veselību un apkārtējo vidi. Viņu uztrauc arvien pieaugošais vēža, alerģiju, elpošanas slimību un reproduktīvās veselības problēmu skaits. “Preventīva darbība ir labāka nekā ārstēšana. Tāpēc es strādāšu kopā ar komisāriem, kas atbildīgi par veselību un zinātni, lai kopīgi rastu risinājumus esošajām problēmām.”

Sasaiste ar citiem sektoriem

Topošais komisārs arī skaidro, ka jāstrādā pie “vides dimensijas integrācijas citos sektoros”. Piemēram, daudzviet Eiropā satiksmes sastrēgumi nelabvēlīgi ietekmē dzīves kvalitāti. Tālāka atjaunojamās enerģijas resursu izmantošana un arvien plašāka pielietošana pozitīvi ietekmētu apkārtējo vidi. Bet tas iespējams vien tad, ja gan vides, gan enerģētikas politikas tiek savstarpēji saskaņotas, pārliecināts S. Dimss.
Viņš arī norādīja, ka sabiedrībā ir jāstiprina pārliecība, ka pasaulē labākās kompānijas ir tās, kas stingri ievēro labas pārvaldes augstākos standartus, tajā skaitā atbildību par apkārtējo vidi.

Vai eksāmens izturēts?

Kā jau iepriekš minēts, S.Dimsa uzklausīšana notika Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. Sazinoties ar Latvijas Eiroparlamenta deputātu Aldi Kušķi, kurš darbojas šajā komitejā un arī izmantoja izdevību uzdot jautājumu topošajam komisāram, “Latvijas Vēstnesis” noskaidroja, ka mūsu deputātam kopumā radies labs priekšstats. Viņš arī norādīja, ka, viņaprāt, S.Dimss EP eksāmenu būs izturējis. “Katrā gadījumā skaidrs ir viens – viņš nebija no riskantā gala,” piebilst A. Kušķis. Tomēr viņš arī izsaka repliku, ka kandidātam ir gan savas sliktās, gan vājās puses. “Pozitīvi vērtējams tas, ka viņam jau ir pieredze komisāra amatā. (Neilgu laiku S.Dimss ieņēma nodarbinātības komisāra posteni.-red.) Tomēr ir arī savas negatīvās puses. Piemēram, skaidrs, ka viņš nebūs tik aktīvs kā viņa priekšgājēja.”
Oficiālais EP viedoklis par S.Dimsu kā pretendentu komisāra amatam, tāpat kā par citiem kandidātiem, būs zināms 11.oktobrī.

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles