Mūzikā un pasaulē

Rīgas Latviešu biedrības namā 9.oktobrī notiks starptautisko konkursu laureātes Ausmas Derkēvicas 75 gadu jubilejas koncerts.

Ausma Derkēvica ar meitu Ingu Cepīti, kura “Dzintarā” dziedāja no trīspadsmit gadu vecuma Foto no ģimenes albuma

Viņa ilgus gadus bija sieviešu kora “Dzintars” mākslinieciskā vadītāja, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” diriģente un Dziesmu svētku virsdiriģente. Pirmā sieviete šai godā Latvijas Vispārējo dziesmu svētku vēsturē!
Kopā ar “Dzintaru” Ausma Derkēvica bija no 1959. līdz 2000.gadam. Tika sagatavotas simtiem koncertprogrammu, arī daudzi pirmatskaņojumi un veltījumi diriģentei. No tiem lielākā daļa ir latviešu komponistu J.Ozoliņa, O.Grāvīša, M.Zariņa, E.Goldšteina, P.Vaska, P.Plakida, S.Mences, M.Einfeldes un A.Saukas darbi, kā arī V.Tormisa (Igaunija), H.Poosa (Vācija) u.c. aizrobežu komponistu opusi. Viņa plūca laurus pašmāju dziesmu karos un prestižākos starptautiskos konkursos, un ne reizi vien tika atzīta par labāko diriģenti. “Dzintars” Ausmas Derkēvicas vadībā koncertējis Eiropā, ASV un Japānā, ierakstījis neskaitāmas skaņuplates un vairākus kompaktdiskus (kopā ar I.Galanti, A.Bigaču, D.Kalniņu, T.Deksni, A.Kalēju, A.Viļumani u.c.).
Valsts akadēmiskajā korī “Latvija” pavadītie gadi (1969–1989) tandēmā ar diriģentu Imantu Cepīti deva korim plašu publicitāti, spēku un labskanīgumu vokāli simfoniskās mūzikas atskaņošanā. Tas kļuva par pieprasītāko kori vokāli simfoniskos projektos, sadarbojās ar visiem izcilākajiem orķestriem Maskavā, Ļeņingradā u.c. pilsētās un saņēma jaundarbu pirmatskaņojumu pasūtījumus.
Gan “Dzintars”, gan “Latvija” ir prezentējuši Latviju ASV prezidenta B.Klintona vizītē Rīgā, E. L.Vēbera autorkoncertā Maskavā un citos politiski un muzikāli nozīmīgos pasākumos.
Par mūža ieguldījumu un sasniegumiem atskaņotājmākslā Ausma Derkēvica 1994.gadā kļuva par Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti un par nopelniem tēvijas labā 1995.gadā saņēma augstāko valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.
Izcilās diriģentes suģestējošās personības ietekmē izaugušas lielas mākslas izcilības un tādas šodien pasaulē pazīstamas mūzikas kultūras zvaigznes kā komponisti – Pēteris Vasks, Maija Einfelde, Selga Mence, Pēteris Plakidis un Pauls Dambis, solisti un pedagogi I.Galante, J.Borele, Kalniņa, A.Bigača un R.Zariņa, ērģelnieki Tālivaldis Deksnis un Aivars Kalējs, diriģenti Māris Sirmais, Aira Birziņa, Eduards Grāvītis, Gunta Malēvica, Alda Šeļegovska, Ginta Pētersone un Anita Bērziņa.
Ausmas Derkēvicas vārds saistīts ne tikai ar atsevišķu izcilu māksliniecisko kolektīvu darbību, bet visu Latvijas sieviešu koru attīstību.
Īpaši jāizceļ Ausmas Derkēvicas izcilā vieta Latvijas kultūrvēstures kontekstā – latviešu jaunās kora mūzikas popularizēšanā un jaundarbu veicināšanā, dziesmu svētku tradīcijas kopšanā un māksliniecisko kvalitāšu nostiprināšanā.
Jubilejas koncertā 9. oktobrī Latviešu biedrības nama Lielajā zālē uzstāsies abi Ausmas Derkēvicas lolojumi – “Dzintars” un “Latvija”. Pirmajā daļā skanēs kompozīcijas, kas Ausmai Derkēvicai nesušas tālu slavu vai veltītas tieši viņai un ir ieguvušas vislielāko rezonansi. Programmā ir Z.Kodāja “Nakts kalnos”, P.Vaska “Skumjā māte”, R.Tompsona “Aleluja”, M.Zariņa “Madrigāls”, J.Brāmsa “Vācu rekviēma” 5.daļa, V. Tormisa “Bērnības atmiņas” un citi skaņdarbi.
Otrajā daļā – U.Sisaska 2. Mesa trīs koriem (jauktajam, sieviešu un vīru) “Dzintara” un “Latvijas” priekšnesumā. Koncertā piedalīsies soliste Dita Kalniņa, ērģelnieks Tālivaldis Deksnis un pianists Mārtiņš Zilberts.