Nebaidīties uzdrīkstēties

Otrdien Saeimā iesniegtajā 2005.gada budžeta projektā nākamais pasludināts par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguves gadu. Jau vēstīts, ka lielu pieredzi ES struktūrfondu izmantošanā, īpaši infrastruktūras attīstīšanai, uzkrājusi Portugāle, kur nesen Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas valstsvizītes laikā uzturējās arī finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Par Portugāles ne tikai pozitīvo, bet dažkārt arī ne tik veiksmīgo pieredzi, par Latvijas nostāju uzņēmumu ienākuma nodokļa harmonizācijas un citos finanšu jautājumos – saruna ar ministru.

Oskars Spurdziņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Uzsvars jāliek uz izglītību

– Pirms pāris nedēļām jūs bijāt Portugālē, kur tikāties ar šīs valsts finanšu ministru Bagau Feliksu. Kādi jautājumi tika apspriesti tikšanās laikā?

– Brauciena galvenais mērķis bija iepazīties ar Portugāles pieredzi ES struktūrfondu apgūšanā. Mani vairāk interesēja šīs valsts pozitīvā un negatīvā pieredze. Mums, kas tikko sākuši apgūt ES līdzekļus, pieredze, īpaši tās negatīvā daļa, ir ļoti svarīga.
Portugāļi paši uzskata, ka viņi ir aizrāvušies ar lieliem infrastruktūras projektiem – ceļu un tiltu būvi, bet nav veltījuši pietiekami daudz uzmanības izglītības sektoram. Viņi atzīst, ka gadījumā, ja būtu iespējams sākt no nulles, izglītības sektoram tiktu atvēlēts lielāks finansējums. Iespējams, ka arī mums būtu jāpadomā, vai nevajadzētu palielināt izglītībai paredzēto finansējumu. Portugāļi secinājuši – ceļi un tilti viņiem ir, bet kvalificēta vidējā darbaspēka nav.
Pārrunājām arī jautājumus, kas saistīti ar pašreizējo Latvijas un Portugāles finanšu situāciju. Konsultējos ar kolēģi, lai uzzinātu viņa domas par budžeta deficītu. Viņš bija iepazinies ar mūsu attīstības rādītājiem un atzina, ka Latvijas budžeta deficīta līmenis ir samērā objektīvs. Straujie tautsaimniecības attīstības tempi un patēriņa pieaugums veicina augstāku inflāciju. Portugāles finanšu ministrs teica, ka mums vajadzētu censties sekot tam līdzi, taču, viņaprāt, īpašam satraukumam neesot pamata. Budžeta deficītu nemaz nav iespējams krasi samazināt, īpaši, ja gribam saglabāt straujos attīstības tempus.
Spriedām arī par nodokļu harmonizāciju ES kontekstā. B.Felikss uzskata, ka nodokļi un to likmes ir katras valsts prerogatīva. Viņš gan pieļauj, ka par bāzēm ekspertu līmenī varētu spriest, taču kategoriski iebilda pret to, ka viena valsts kaut ko diktētu citai.
Vizītes laikā tikos ne vien ar Portugāles finanšu ministru, bet arī ar augsta līmeņa speciālistiem, kas atbildīgi par pašvaldību projektiem struktūrfondu izmantošanas sakarā. Patika tas, ka portugāļi nebaidās no lieliem projektiem, piemēram, 22 šīs valsts pilsētas iesaistījušās pusmiljardu eiro vērtā projektā par pilsētu attīstības tēmām, kas Portugālē ir aktuālas, jo arī tur, tāpat kā Latvijā, pilsētas reģionos ir mazāk attīstītas nekā galvaspilsēta.
Vienojāmies, ka abu valstu speciālisti turpinās sadarbību. Portugāļi arī piedāvāja organizēt Latvijas pārstāvju apmācību Portugāles pieredzē uz vietas. Latvijai vienīgi jāizlemj, kāda līmeņa speciālistus mēs gribētu sūtīt pieredzes apmaiņā – vai nu Finanšu ministrijas (FM) speciālistus, kas pārrauga visu projektu īstenošanu, vai arī atsevišķu sektoru speciālistus.
Tikšanos laikā secināju, ka mūsu pašvaldību finanšu sistēma ir labāk pārraudzīta un vairāk pasargāta no nelietderīgas kredītu tērēšanas. Portugālē šī sistēma ir sakārtota tikai pēdējos trīs gadus, savukārt mums šai ziņā ir vismaz septiņu astoņu gadu pieredze. Esam portugāļus apsteiguši arī valsts un pašvaldību kontaktu ziņā. Tomēr lielu projektu īstenošanas, uzdrīkstēšanās ziņā, ņemot vērā to, ko portugāļi ir panākuši Eiropas Savienībā, lobējot savas intereses kaut vai pašvaldību jomā, viņi nenoliedzami ir pā-rāki par mums. Uzdrīkstēšanās aizstāvēt sevi un savus projektus Eiropas Savienībā ir tas, ko mums vajadzētu no viņiem pārņemt.
– Vai portugāļiem ir pieredze arī tādās situācijās kā Latvijā, kad pieprasījums pēc ES naudas atsevišķās programmās ir pat trīs reizes lielāks nekā tas, ko iespējams apmierināt, – kā šādos gadījumos rīkojusies Portugāle?
– Runājot par mums – mūsu aktivitāte patiesībā ir bijusi tik liela, ka nav jāuztraucas par to, vai spēsim šos līdzekļus apgūt. Tieši otrādi – mums jāsāk domāt, kā līdzfinansēt arī pārējos projektus. Bet tas nenozīmē, ka radusies problēma. Naudas ir tik, cik iedots, un tas, ka projektu pieteicēju ir daudz, nebūt nenozīmē, ka jāmeklē vainīgais. Ir labi, ka esam tik aktīvi. Lauksaimnieki ir guvuši vērtīgu pieredzi SAPARD līdzekļu izmantošanā, tādēļ arī acīmredzot ir vislabāk sagatavojušies projektu iesniegšanas procesam.
Arī Portugālē ir bijušas līdzīgas situācijas, tomēr tā, ka līdzekļi paliek neiztērēti, nekad nav gadījies. Bet mums ir sava vide, sava tautsaimniecības attīstība, pavisam citi kaimiņi un citas politiskās problēmas, un visu mēs nevaram automātiski pārņemt. Trīs lietas, kas man patika un ko mums vajadzētu ņemt vērā, ir izglītības problēmu risinājums, lielo projektu uzdrīkstēšanās un savu interešu lobēšana Eiropas Savienībā.

Joprojām iebilstam pret nodokļa harmonizāciju

– Pirms brauciena uz Portugāli jūs piedalījāties ECOFIN sanāksmē Nīderlandē. Pēc sanāksmes masu medijos izskanēja ziņa, ka ES valstis ir vienojušās saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Pret to iebildušas tikai piecas valstis, kuru vidū Latvijas vārds netika minēts. Kā jūs to skaidrojat?

– Neformālās sanāksmes neformālā darba kārtībā šis jautājums nebija iekļauts, to apsprieda tikai pusdienu laikā, un tajās piedalījās tikai ministri un atsevišķi komisāri. Šajās sarunās Vācijas finanšu ministrs iepazīstināja ar savu viedokli, paskaidrojot, kāpēc, viņaprāt, būtu nepieciešama nodokļu harmonizācija, savukārt pretēju viedokli pauda Īrijas finanšu ministrs, kurš šo priekšlikumu nosauca par zināmu spiedienu, kas nav pieļaujams. Nīderlandes finanšu ministrs Gerits Zalms, kas vadīja šīs sarunas, secināja, ka diskusija nav tā vērta, jo politiskā – finanšu ministru – līmenī problēma nav atrisināma izteikti pretējo viedokļu dēļ. Tika nolemts, ka pirms galīgā lēmuma pieņemšanas savs vārds jāsaka ekspertiem. Es jau iepriekš darīju zināmu, ka atbalstu Īrijas viedokli.

– Arī Latvijas izvirzītā Eiropas Komisijas komisāra amata kandidāte Ingrīda Ūdre, nesen atbildot uz Eiroparlamenta deputātu jautājumiem, norādījusi, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes saskaņošanai jākļūst par jaunās Eiropas Komisijas prioritāti. Kāda tad īsti ir Latvijas nostāja šajā jautājumā?

– Manuprāt, I.Ūdrei kā komisārei jāņem vērā visi viedokļi, viņa nedrīkst ignorēt sev kā Latvijas pilsonei nepieņemamo viedokli. Protams, mēs sekosim līdzi tam, kā attīstīsies šī diskusija. Latvijas viedoklis šajā jautājumā ir negatīvs. Diskusijas par nodokļa harmonizācijas nepieciešamību būs ļoti ilgs un smags process, jo neviena no jaunajām ES dalībvalstīm negribēs atteikties no zemajiem nodokļiem. Tiklab arī tā dēvētajām vecajām valstīm var pārmest, kādēļ tās saglabā augstu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Bet tas ir šo valstu iekšpolitikas jautājums, tā ir iekšējā starpvalstu konkurence Eiropas Savienībā. Arī mēs konkurējam, piemēram, investīciju piesaistē un tikai priecājamies, ja ES uzņēmēji pārceļ savus uzņēmumus uz Latviju un rada šeit jaunas darba vietas.
Mēs nekad nepiekritīsim, ka mums atņem šo investīciju piesaistes instrumentu. Mēs paši vēlamies veidot savu uzņēmējdarbības vidi – tātad noteikt gan nodokļu likmi, gan bāzi. Mēs iestājamies par to, ka paši drīkstam gan pazemināt, gan paaugstināt likmes, nepieļaujot situāciju, ka ES noteiks, cik augstam jābūt šim līmenim.

– ECOFIN sanāksmē tika spriests par administratīvā sloga samazināšanu uzņēmējiem. Nīderlande iepazīstināja ar savu pieredzi šā jautājuma risināšanā. Kā vērtējat Nīderlandes pieredzi, un ko Latvija varētu no tās pārņemt?

– Nīderlandes pieredzi noteikti varētu ieviest arī Latvijā, jo ideja ir ļoti pieņemama – kurš gan nepiekritīs izmaksu samazināšanai. Nīderlande ne vien teorētiski, bet arī praktiski ir ļoti labi sagatavojusies ES prezidentūrai. Šajā valstī tiek izvērtēta katra ES direktīva, lai noskaidrotu, cik lielā mērā tās īstenošana palielinās administratīvās izmaksas un kā tās varētu samazināt. Nīderlandieši pauda gatavību dalīties šajā pieredzē ar tām valstīm, kam tā šķiet interesanta. Mēs izteicām vēlmi pārņemt šo pieredzi.

Pievienošanās eirozonai veicinās attīstību

– Nākamā gada sākumā paredzēta lata piesaiste eirai, bet ar 2008.gadu Eiropas vienoto valūtu Latvijā paredzēts ieviest kā maksāšanas līdzekli. Kā mūsu valstij sokas ar nepieciešamo kritēriju pildīšanu, lai iestātos Eiropas Monetārajā savienībā?

– Šobrīd viss ir pozitīvi, izņemot vienu rādītāju – inflāciju. Inflācijas pieaugums Latvijā tiešām ir ievērojami lielāks, nekā nosaka Māstrihtas kritēriji. Tomēr daļa ekspertu uzskata, ka tas ir objektīvi. Pievienošanās eirozonai nāks par labu mūsu tautsaimniecības attīstībai, bet jāņem vērā arī ekonomiskie likumi, kas paredz inflācijas pieaugumu ļoti straujas attīstības laikā, kā tas pašlaik ir Latvijā.
Kas attiecas uz pārējiem rādītājiem, tad valsts budžeta deficīts un kredītu procentu likmes atbilst Māstrihtas kritērijiem, bet ārējais parāds ir pat četras reizes mazāks par pieļaujamo.

– Latvijā izraisījušās dedzīgas diskusijas par Eiropas vienotās valūtas nosaukumu latviešu valodā. Plašāka sabiedrība uzzināja, ka Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu visām ES valstīm Eiropas naudu saukt par euro, kas latviski būtu diezgan apgrūtinoši. Vai arī par to runājāt Nīderlandē?

– Nekādas balsošanas šajā jautājumā, protams, nebija. Patiesībā tā nebija īstā vieta, kur iebilst un stāstīt par mūsu valodas specifiku, par to, ka mēs rakstām un runājam Eiropa, nevis Europa. Mēs gribētu profesionāli pierādīt ES centrālajai bankai, ka nepieciešams paredzēt iespēju uz eiro banknotēm naudas nosaukumu rakstīt dažādās valodās. Taču jāatzīst, ka mēs šai ziņā esam “mazais spēlētājs”. Ja jau paši gribam pievienoties eirozonai, būtu jāpieņem ES nosacījumi un kādā jautājumā arī jāpiekāpjas. Vienīgā iespēja panākt, lai mūs uzklausa, ir pierādīt, ka vārds Eiropa latviski tiek rakstīts un izrunāts citādi nekā vairumā ES valstu. Bet par nosaukumu eira vispār nevar būt runas – mēs esam par turpmāku eiro nosaukuma saglabāšanu.

Speciālo fondu likvidēšana bija pareizs solis

– Kāda ir jūsu nostāja Kultūrkapitāla fonda finansēšanas jautājumā?

– Valdības deklarācijā teikts, ka mēs nodrošināsim Kultūrkapitāla fondam 10 procentu finansējuma pieaugumu, un faktiski mēs to arī nodrošinām. Taču šādu izdevumu līmeni iezīmēt likumā nozīmētu atgriezties pie speciālajiem budžetiem. Tādējādi mēs beigu beigās nonāksim pie tā, ka operatīvi neko nevarēsim izdarīt. Jaunā kārtība arī rosinās Kultūrkapitāla fondu strādāt daudz precīzāk, esošā budžeta gada robežās. Uzskatu, ka nav pareizi katra gada beigās naudu iztērēt par katru cenu. Esmu pret jebkādu līdzekļu iezīmēšanu. Tas, ka iepriekšējā valdība likvidēja speciālos fondus, manuprāt, ir pareizi, un nevajadzētu atgriezties pie vecās sistēmas.

– Nesen ar budžeta grozījumiem gandrīz visām nozarēm tika piešķirti papildu līdzekļi. Vai tādēļ tomēr valsts budžeta deficīts nepalielināsies virs 2 procentiem no IKP?

– Tas nenotiks, jo budžeta ieņēmumu un izdevumu daļa ir līdzsvarota tā, lai nepārsniegtu šo līmeni. Latvijas Banka gan uzskata, ka, ņemot vērā inflāciju, būtu labi, ja budžeta deficīts tiktu vēl samazināts. Taču arī sabiedrība gaida no mums pozitīvu devumu, tādēļ ir paredzēta gan pensiju indeksācija, gan skolotāju algu un bērna kopšanas pabalsta paaugstināšana. Nākamā gada budžeta projektā ievērojama summa – vairāk nekā 100 miljoni latu – paredzēta Latvijas līdzfinansējumam ES struktūrfondu apguvei. Uz to 2005.gadā tiks likts galvenais akcents.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv