Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 25.janvāra noteikumos Nr.32 ‘’Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība’’”.
Grozījumi harmonizē noteikumu normas ar Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumu Nr.650 “Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā” normām un likuma “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normām.
Noteikumi precizē arī bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķināšanas kārtību bezdarbniekiem, par kuriem iemaksas bezdarba gadījumam ir veikusi valsts vai par kuriem iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas (personas, kuras kopušas bērnu invalīdu vecumā līdz 16 gadiem, personas, kuras pēc invaliditātes atguvušas darbspējas), nosakot, ka turpmāk minēto grupu bezdarbniekiem bezdarbnieka pabalsts aprēķināms, ņemot vērā divu pēdējo mēnešu, kuros bezdarbnieka statusa saglabāšanai bezdarbnieks griezies Nodarbinātības valsts aģentūrā, vidējo kalendāra dienu skaitu. Līdz šim pabalsta apmēra noteikšanas gadījumos, kas nesakrīt ar kalendāro mēnesi, tika pieņemts, ka mēnesī vidēji ir 30 kalendāra dienas.

Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 514 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 54 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 460 pilsonības pretendentiem 68% ir krievi, 13% – baltkrievi, 9% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 78 026 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 8 738 personas.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.217 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem””.
Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem nosaka darba samaksu arī ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem no valsts budžeta finansējamās ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs.
Tā kā ir izstrādāti jauni noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, kas noteiks darba samaksu ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem, tad no minētajiem noteikumiem ir nepieciešams svītrot normas, kas attiecas uz ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.oktobri.

Pieņemti “Noteikumi par darba samaksas sistēmu no valsts budžeta finansējamo institūciju ārstniecības personām un sociālā darba speciālistiem”, kuri nosaka no valsts budžeta finansējamo institūciju (budžeta iestādes, valsts aģentūras, no budžeta finansētie uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības) ārstniecības personu un sociālā darba speciālistu darba samaksu (mēneša darba alga, piemaksas un prēmijas) un tās noteikšanas kārtību.
Noteikumi neattiecas uz valsts uzņēmumiem un komercsabiedrībām, kuri saņem finansējumu caur pakalpojumu apmaksu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru vai slimokasēm. Tai pašā laikā uzņēmumi un komercsabiedrības var noteikumus piemērot.
Darbinieka darba samaksas noteikšanai institūcijas vadītāja izveidota vērtēšanas komisija novērtē amatu un nosaka amata kvalifikācijas kategoriju saskaņā ar Ministru kabineta noteikto intelektuālā darba novērtēšanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku.
Darbinieka mēneša darba algas konkrēto apmēru atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai nosaka institūcijas vadītājs saskaņā ar šiem noteikumiem, kurā noteiktas darbinieku zemākās mēneša darba algas. Darbiniekiem, kuriem mēneša darba algu nosaka atbilstoši darba slodzei (darba apjoms (stundu skaits) mēnesī), mēneša faktisko darba algu aprēķina, mēneša darba algu reizinot ar faktisko darba slodzi (nostrādāto stundu skaitu), iegūto reizinājumu dalot ar vienai darba algas likmei atbilstošo darba slodzi (stundu skaitu).
Darbinieks saņem piemaksu par papildu darbu (prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata darba pienākumu pildīšanu, darba apjoma paplašināšanos) līdz 25% no mēneša darba algas, ja darbu veic normāla darba laika ietvaros. Ja darbiniekam noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25% no viņam noteiktās mēneša darba algas.
Par papildu darba pienākumu – prombūtnē esošā darbinieka vai vakanta amata darba pienākumu – pildīšanu ārpus sava normālā darba laika noteiktās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta amata mēneša darba algu. Piemaksas apmēru nosaka atbilstoši papildus nostrādātajam laikam un papildu darba pienākumu apjomam. Ja šo papildu pienākumu veic vairāki darbinieki, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā darbinieka vai vakanta amata mēneša darba algu.
Darbinieks saņem piemaksu par nakts darbu šādā apmērā: ārstniecības persona par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kā arī ārstniecības persona, kura strādā dzemdību nodaļā un jaundzimušo nodaļā, ne mazāk kā 75% apmērā no attiecīgajam darbiniekam noteiktās stundas algas likmes; darbinieks, izņemot ārstniecības personu par darbu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kā arī ārstniecības personu, kura strādā dzemdību nodaļā un jaundzimušo nodaļā, ne mazāk kā 50% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.
Darbinieks saņem ikmēneša piemaksu par darba stāžu ārstniecības un sociālo pakalpojumu jomā šādā apmērā: ja darba stāžs ārstniecības un/vai sociālo pakalpojumu jomā ir no 10 līdz 15 gadiem (ieskaitot) – 20% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas; ja darba stāžs ārstniecības un/vai sociālo pakalpojumu jomā ir no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot) – 30% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas; ja darba stāžs ārstniecības un/vai sociālo pakalpojumu jomā ir vairāk nekā 20 gadi – 40% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas.
Darba stāžu ārstniecības un sociālo pakalpojumu jomā nosaka pēc stāvokļa uz kārtējā gada 1.janvāri. Piemaksu par darba stāžu piemēro darbiniekiem, kuri mācību iestādes ārstniecības un sociālo pakalpojumu jomā beiguši pēc 1992.gada vai beiguši līdz 1992.gadam (ieskaitot) un ir saņēmuši izglītības iestādes izsniegtu izglītību apliecinošu dokumentu par specialitātei atbilstošas akreditētas tālākizglītības programmas apguvi.
Darbinieks saņem piemaksu par darbu īpašos apstākļos. Darbinieks par virsstundu darbu, darbu nedēļas atpūtas laikā vai svētku dienās saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Darbinieku par augstiem darba rezultātiem atbilstoši darbinieka darba ieguldījumam var materiāli stimulēt. Materiālajai stimulēšanai var izmantot finanšu līdzekļus līdz 15% no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda. Konkrētus prēmēšanas apmērus darbiniekam nosaka institūcijas vadītājs, institūcijas vadītājam – augstākas institūcijas vadītājs.
Noteikumu izpilde finansējama attiecīgajam gadam institūcijai paredzētā atalgojuma fonda ietvaros. Mēneša darba algas skalu var pārskatīt valsts budžeta izstrādes gaitā, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.oktobri.

Akceptēts likumprojekts “Profesionālo radošo organizāciju likums”.
Spēkā esošajā Biedrību un nodibinājumu likumā noteikts, ka politisko partiju, reliģisko organizāciju, arodbiedrību, profesionālo organizāciju un to apvienību darbību, kuras ir publisko tiesību autonomi subjekti, kā arī publisko nodibinājumu (fondu) darbību regulē citi likumi.
Likumprojekts “Profesionālo radošo organizāciju likums” nosaka profesionālo radošo organizāciju darbību un kompetenci. Profesionālas radošas organizācijas statusu iegūst biedrība, kura noteiktā kārtībā reģistrējusies Kultūras ministrijas profesionālo radošo organizāciju reģistrā.
Kultūras ministrija atbilstoši savai kompetencei var deleģēt profesionālajai organizācijai ar valsts kultūrpolitiku saistītus valsts pārvaldes uzdevumus saskaņā ar deleģēšanas līgumu. Profesionāla radoša organizācija attiecībā uz šajā likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrijas funkcionālā padotībā.
Pēc reģistrēšanās profesionālo radošo organizāciju reģistrā profesionālai radošajai organizācijai ir tiesības pretendēt uz valsts budžeta finansējumu konkrētiem projektiem un programmām, starptautisko sakaru uzturēšanai un dalībai starptautiskās organizācijās, informācijas uzkrāšanai un apkopošanai saistībā ar kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un citiem valsts kultūrpolitikas īstenošanas pasākumiem. Kultūras ministrs nosaka kārtību, kādā tiek izskatīti profesionālo radošo organizāciju pieteikumi finansējuma saņemšanai.
Likumprojektā pārejas noteikumā paredzēts, ka 12 mēnešu laikā pēc šī likuma spēkā stāšanās profesionālās radošās organizācijas, kuras reģistrējušās Kultūras ministrijā saskaņā ar likumu “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām”, reģistrējas profesionālo radošo organizāciju reģistrā šā likuma noteiktajā kārtībā.

Pieņemti noteikumi “Meža zemes transformācijas noteikumi”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Meža likumu, Gaujas Nacionālā parka likumu un Aizsargjoslu likumu.
Šobrīd meža zemes transformācijas nosacījumus un transformācijas atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī transformācijas dēļ valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību par dabiskās meža vides iznīcināšanu jebkurā tās attīstības stadijā nosaka Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi Nr.94 “Meža zemes transformācijas kārtība”. Spēkā esošajos noteikumos nav noteikta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad meža zemes transformācijai ir nepieciešams Ministru kabineta rīkojums.
Noteikumiem par pamatu ņemts spēkā esošo noteikumu teksts, kurš precizēts redakcionāli, kā arī papildināts ar transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību gadījumos, kad transformācija atļauta tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu un transformācijas nosacījumiem – koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību gadījumos, kad transformāciju paredzēts veikt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, apdzīvotās vietās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Noteikumi neparedz papildu izdevumus no valsts budžeta. Noteikumu izpildi nodrošinās Valsts meža dienests tā darbībai piešķirtā finansējuma ietvaros.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Konkurences likumā un Reklāmas likumā noteikto mērķu īstenošanai ir nepieciešama plaša informācijas ieguve. Lai nodrošinātu informācijas ieguvi, Konkurences padomes birojam ir noteiktas tiesības pieprasīt no jebkuras fiziskās un juridiskās personas (arī amatpersonas), valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla. Spēkā esošā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (Latvijas APK) redakcijā nav speciālas normas, kas paredzētu administratīvo atbildību par informācijas nesniegšanu Konkurences padomei.
Grozījums Latvijas APK paredz noteikt, ka par personu vai to apvienību rīcībā esošās informācijas nesniegšanu Konkurences padomei pēc tās pieprasījuma noteiktā termiņā un apjomā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību vai Konkurences padomes lēmumu nepildīšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz desmittūkstoš latiem.
Grozījums Latvijas APK nosaka, ka Konkurences padome izskata lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 166.¹³ panta otrajā daļā (izņemot lietas, kur kontroli veikušas un par konkrēto pārkāpumu protokolu sastādījušas citas uzraudzības institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas), kā arī 175.⁵ un 175.⁶ pantā.
Konkurences padomes vārdā sastādīt protokolu par šā kodeksa 175.⁵ un 175.⁶ paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir tiesīgi Konkurences padomes biroja direktors vai viņa pilnvarota amatpersona.

Pieņemti noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumos Nr.265 “Pasta noteikumi””.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu ar citos normatīvajos aktos lietotu terminu “uzņēmējsabiedrība” saprot kā terminu “komercsabiedrība” Komerclikuma izpratnē. Saskaņā ar Komerclikumu komercdarbību veic komersanti (fiziskās personas – individuālie komersanti vai komercsabiedrības), bet Ministru kabineta 1995.gada 29.augusta noteikumos Nr.265 “Pasta noteikumi” ir tiesību normas, kas paredz atšķirīgu regulējumu fiziskajām un juridiskajām personām pasta pakalpojumu saņemšanas jomā.
Lai nodrošinātu Pasta noteikumu atbilstību Komerclikumā noteiktajam, ir izstrādāti grozījumi, aizstājot noteikumos vārdus “uzņēmums (uzņēmējsabiedrība)” ar vārdu “komersants”.
Grozījums noteikumos paredz noteikt, ka fiziskās personas ir tiesīgas atvērt pagaidu norēķinu kontus statūtkapitāla iemaksai jaundibināmām komercsabiedrībām. Pagaidu kontu atver saskaņā ar iesniegumu par konta atvēršanu juridiskai personai, kurā norāda topošās komercsabiedrības nosaukumu un tās personas vārdu un uzvārdu, kura aizpilda minēto iesniegumu. Netiek aizpildīta aile ar komercsabiedrības reģistrācijas numuru un datumu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”.
Grozījums likumā nodrošinās iespēju individuālajiem komersantiem saņemt individuālo licenci, lai sniegtu vispārējos pasta pakalpojumus, vai reģistrēt vispārējo atļauju, lai sniegtu pasta pakalpojumus, kas neietilpst vispārējo pasta pakalpojumu kategorijā. Lai ievērotu konsekvenci, vārdi “uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības)” ir aizstāti ar vārdu “komersanti” visā likuma tekstā.
Tiek mainīts likumā lietotais termins no “nepieklājīga vai netikumīga rakstura priekšmetus” ar vārdiem “pornogrāfiska rakstura materiālus, kuros aprakstīta vai attēlota bērnu seksuāla izmantošana, cilvēku seksuālas darbības ar dzīvniekiem, nekrofilija vai pornogrāfiska vai erotiska rakstura vardarbība”.
Likums tiek papildināts ar normu, nosakot pasta pakalpojuma sniedzēja tiesības atvērt pasta sūtījumus. Pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atvērt pasta sūtījumus šādos gadījumos: adresāts pieprasa atvērt pasta sūtījumu tā saņemšanas brīdī; ir izbeidzies sūtījuma glabāšanas termiņš, un nav iespējams noskaidrot sūtītāja precīzu adresi, lai varētu nosūtīt atpakaļ neizsniegto pasta sūtījumu; ir redzamas pazīmes, kas liecina, ka pasta sūtījums ir bojāts vai var sabojāt citus pasta sūtījumus vai pasta iekārtas, vai var kļūt bīstams pasta pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem; ir pamatotas aizdomas, ka pasta sūtījums satur pārsūtīšanai aizliegtus priekšmetus; ir attiecīgs tiesībaizsardzības institūcijas lēmums. Grozījums paredz noteikt, ka pasta sūtījumus atver Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Akceptēts likumprojekts “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”.
Likumprojekta mērķis ir Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšana, lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Bauskas pilsdrupas ar parku un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekli Bauskas viduslaiku pili. Šajā likumā noteikts, kā tiek veikta Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanas ietekmes novērtēšana.
Projektā noteikts, ka Reģionālā vides pārvalde, veicot darbības – Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes nostiprināšanas ietekmes novērtējumu: novērtē ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem; novērtē ietekmei pakļautās teritorijas lielumu; trīs dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izsniedz atzinumu ar novērtējuma rezultātiem. Reģionālā vides pārvalde savās telpās – vietā, kur ar šo informāciju var iepazīties ikviena ieinteresētā persona, – izliek informatīvu paziņojumu par atzinumu, ievieto informāciju savā interneta mājaslapā, kā arī atzinumu nosūta Vides ministrijai un citām ieinteresētajām institūcijām.
Likumprojekts paredz, ja saskaņā ar veiktā ietekmes novērtējuma rezultātu darbība negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), tad darbību var atļaut realizēt Vides ministrija, ja darbībai nav cita risinājuma izvirzītā mērķa sasniegšanai un tās īstenošana nepieciešama, lai nodrošinātu sevišķi svarīgu sabiedrības interešu ievērošanu.
Projektā noteikts, ka Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar reģionālo vides pārvaldi nosaka nepieciešamos kompensējošos pasākumus Eiropas nozīmes aizsargājamai dabas teritorijai (Natura 2000), ja Vides ministrija saskaņā ar šā likuma 3. pantu trīs dienu laikā pieņem lēmumu atļaut realizēt darbību. Pieņemto lēmumu Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties publicē savā interneta mājaslapā un nosūta adresātam un ieinteresētajām institūcijām.
Pēc Vides ministrijas lēmuma saņemšanas Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes pamatnes nostiprināšana notiek atbilstoši apstiprinātajam projektam un esošajai būvatļaujai.
Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas ievieto savā mājaslapā internetā paziņojumu, ka Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanas ietekmes novērtējumu veic saskaņā ar šo likumu.
Ministru kabinets lūgs Saeimu minēto likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Paredzēts, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Pieņemts rīkojums “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”.
Saskaņā ar noteikumiem “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērs” piešķirtas naudas balvas: Latvijas Vingrošanas federācijas sportistam Jevgēņijam Saproņenko par izcīnīto otro vietu XXVIII olimpiskajās sporta spēlēs – 65 667 lati (pirms nodokļu samaksas); sportista trenerim Vitālijam Šnikeram – 32 333 lati (pirms nodokļu samaksas).
Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības sportistam Viktoram Ščerbatiham par izcīnīto otro vietu XXVIII olimpiskajās sporta spēlēs – 65 667 lati (pirms nodokļu samaksas); sportista trenerim Eduardam Andruškēvicam – 32 333 lati (pirms nodokļu samaksas).
Latvijas Modernās pieccīņas federācijas sportistei Jeļenai Rubļevskai par izcīnīto otro vietu XXVIII olimpiskajās sporta spēlēs – 65 667 lati (pirms nodokļu samaksas); sportistes trenerim Jurim Krastiņam – 15 666 lati (pirms nodokļu samaksas); sportistes trenerim Isakam Novruzovam – 5667 lati (pirms nodokļu samaksas); sportistes trenerim Justam Sirmajam – 5667 lati (pirms nodokļu samaksas); sportistes trenerim Oļegam Balahņičovam – 2500 lati (pirms nodokļu samaksas).
Latvijas Vieglatlētikas federācijas sportistam Vadimam Vasiļevskim par izcīnīto otro vietu XXVIII olimpiskajās sporta spēlēs – 65 667 lati (pirms nodokļu samaksas); sportista trenerei Valentīnai Eidukai – 32 333 lati (pirms nodokļu samaksas).
Kā arī Latvijas Modernās pieccīņas federācijas sportistam Denisam Čerkovskim par izcīnīto ceturto vietu XXVIII olimpiskajās sporta spēlēs – 19 000 lati (pirms nodokļu samaksas); sportista trenerim Jurim Krastiņam – 5000 lati (pirms nodokļu samaksas); sportista trenerim Isakam Novruzovam – 1500 lati; sportista trenerim Ivaram Čākuram – 1125 lati; sportista trenerim Oļegam Balahņičovam – 833 lati; sportista trenerim Aināram Lejam – 750 lati.
Latvijas Vieglatlētikas federācijas sportistam Staņislavam Olijāram par izcīnīto piekto vietu XXVIII olimpiskajās sporta spēlēs – 12 333 lati (pirms nodokļu samaksas); sportista treneriem Ludmilai Olijārei – 2500 lati; sportista treneriem Aleksandram Čumakovam – 2500 lati.
Latvijas kanoe federācijas sportistam Dagnim Vinogradovam par izcīnīto sesto vietu XXVIII olimpiskajās sporta spēlēs – 5667 lati (pirms nodokļu samaksas); sportista trenerim Genādijam Zujevam – 2500 lati.
Finanšu ministrijai no pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” uzdots piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai 442 875 latus, t.sk. nodokļu samaksai – 97 875 latus, lai nodrošinātu naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā izmaksu.

Valsts Kancelejas Komunikācijas departaments