Atklāta vēstule Eiropas Savienības un NATO valstu un valdību vadītājiem

2004.gada 28.septembrī

Mēs* kā eiroatlantiskās sabiedrības demokrātisko valstu pilsoņi vēlamies izteikt savu līdzjūtību un solidaritāti Krievijas Federācijas tautai tās cīņā pret terorismu. Masu slepkavas, kas sagrāba skolu Beslanā, izdarīja šaušalīgu terora aktu, kam nav nekāda loģiska pamatojuma vai attaisnojuma. Kaut arī citi masu slepkavas ir nogalinājuši bērnus un neapbruņotus civiliedzīvotājus, tomēr labi izplānotais uzbrukums tik daudziem nevainīgiem bērniem skolā ir vēl nepieredzēts nežēlīgs terora akts, kas ir vērsts pret mūsu sabiedrības vērtībām un normām, un visām civilizētām valstīm tas ir jānosoda.
Tajā pašā laikā mēs esam ļoti norūpējušies, ka šie traģiskie notikumi tiek izmantoti demokrātijas tālākai graušanai Krievijā. Krievijas demokrātiskās institūcijas vienmēr ir bijušas vājas un nestabilas. Kopš kļūšanas par prezidentu 2000.gada janvārī Vladimirs Putins tās ir padarījis vēl vājākas. Viņš ir sistemātiski ierobežojis preses brīvību un neatkarību, izjaucis kontroles līdzsvaru Krievijas federālajā sistēmā, patvaļīgi atņēmis brīvību gan reāliem, gan iedomātiem politiskajiem konkurentiem, izslēdzot leģitīmus kandidātus no vēlēšanu kandidātu saraksta, vajājis un apcietinājis nevalstisko organizāciju vadītājus un novājinājis Krievijas politiskās partijas. Pēc tam, kad tika izdarīts šausmīgais noziegums Beslanā, prezidents Putins paziņoja par plāniem vēl tālāk centralizēt varu un veikt pasākumus, kas būs vēl viens solis tuvāk autoritāram režīmam Krievijā.
Mūs arī uztrauc negatīvās tendences Krievijas ārpolitikā. Prezidenta Putina ārpolitikai arvien raksturīgāka kļūst draudoša attieksme pret Krievijas kaimiņvalstīm un Eiropas enerģētisko drošību, atgriešanās pie militārisma un impērijas retorikas, kā arī Krievijas atteikšanās ievērot starptautisko līgumu saistības. Krievijas politiskās dzīves visos aspektos notiek šķietama valsts varas instrumentu pārveidošana, un palielinās drošības dienestu ietekme. Mēs uzskatām, ka šāda politika nevar tikt akceptēta kā pamats, uz kā veidot patiesas partnerattiecības starp Krieviju un NATO un Eiropas Savienības demokrātiskajām valstīm.
Šie soļi ir tikai jaunākie pierādījumi tam, ka tagadējā Krievijas vadība atsakās no eiroatlantiskās sabiedrības demokrātijas pamatvērtībām.
Pagātnē Rietumi pārāk bieži klusēja un atturējās no kritikas, jo domāja, ka prezidenta Putina soļi nepareizajā virzienā ir īslaicīgi, un cerēja, ka Krievija drīz atgriezīsies uz demokrātijas un Rietumu atbalstītās politikas ceļa. Rietumvalstu vadītāji turpina atbalstīt Putinu situācijā, kad ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka valsts iet nepareizā virzienā un ka viņa stratēģija cīņai ar terorismu arvien vairāk un vairāk ierobežo brīvību. Mēs esam stingri pārliecināti, ka diktatūra nedos un nevar dot risinājumu Krievijas problēmām un ļoti reālajiem draudiem, ar ko tā saskaras.
Rietumvalstu vadītājiem ir jāatzīst, ka mūsu pašreizējā stratēģija attiecībās ar Krieviju nav sekmīga. Mūsu politika nav sekmējusi demokrātijas attīstību Krievijā, kā mēs vēlējāmies un ko ir pelnījuši šīs lielās valsts iedzīvotāji pēc visa pārciestā. Ir pienācis laiks, kad mums jāpārdomā, kā un cik lielā mērā sadarboties ar Putina Krieviju, kā arī ir nepārprotami jānostājas Krievijas demokrātisko spēku pusē.
Šajā vēstures tik kritiskajā posmā, kad Rietumi ir iesaistījušies demokrātisku pārmaiņu sekmēšanā visā pasaulē, tai skaitā Tuvajos Austrumos, mēs nedrīkstam pieļaut, ka, vērojot Maskavas politiku, mēs raugāmies citā virzienā vai arī radām dubultstandartus demokrātijai valstīs, kas atrodas uz austrumiem no Eiropas. Mums ir jāsaka patiesība par to, kas notiek Krievijā. Mēs esam to parādā Beslanas upuriem un tūkstošiem Krievijas demokrātu, kas vēl joprojām cīnās, lai saglabātu demokrātiju un cilvēka brīvību savā valstī.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Urbans Ālins, parlamenta loceklis, Zviedrija
Džuliano Amato, bij. premjerministrs, Itālija
Uzi Arads, Politikas un stratēģijas institūts, Izraēla
Timotijs Gartons Ešs, Sv. Antonija koledža, Oksforda, Apvienotā Karaliste
Anderss Aslunds, Kārnegija starptautiskā miera fonds, ASV
Ronalds D.Asmuss, Vācijas Māršala fonds, ASV
Rafaels L.Bardahi, Stratēģisko pētījumu grupa, Spānija
Vladislavs Bartoševskis, bij. ārlietu ministrs, Polija
Arnolds Beihmans, Hūvera institūts, ASV
Džefs Bergners, bij. personāla direktors, ASV Senāts, ASV
Džozefs R.Bidens, senators, ASV
Karls Bilts, bij. premjerministrs, Zviedrija
Makss Būts, Starptautisko attiecību padome, ASV
Elena Borka, Jaunā Amerikas gadsimta projekts, ASV
Paskāls Brukners, rakstnieks, Francija
Marks Bžezinskis, “McGuire Woods LLP”, ASV
Reinhards Bītikofers, Zaļo partijas priekšsēdētājs, Vācija
Janušs Bugajskis, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs, ASV
Maikls Batlers, bij. pastāvīgais pārstāvis Eiropas Kopienā, Apvienotā Karaliste
Martins Butora, bij. vēstnieks, Slovākija
Daniēle Kapecone, Itālija
Pērs Karlsens, Starptautisko attiecību institūts, Dānija
Gunila Karlsona, parlamenta locekle, Zviedrija
Ivo Dālders, Brūkingsa institūts, ASV
Masimo D’Alema, bij. premjerministrs, Itālija
Pavels Demešs, bij. ārlietu ministrs, Slovākija
Larijs Daimonds, ASV
Filips Dimitrovs, bij. premjerministrs, Bulgārija
Tomass Donnelli, Amerikas iniciatīvas institūts, ASV
Nikolass Eberstats, Amerikas iniciatīvas institūts, ASV
Ufe Ellemans-Jensens, bij. ārlietu ministrs, Dānija
Elga Floresa Treho, Ziemeļamerikas Heinriha Bella fonds, ASV
Frensiss Fukujama, ASV
Džefrijs Gedmins, Berlīnes Aspena institūts, Vācija
Broņislavs Geremeks, bij. ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta loceklis, Polija
Karls Geršmans, Nacionālais demokrātijas fonds, ASV
Marks Ginsbergs, ASV
Andrē Gliksmanns, rakstnieks, Francija
Fils Gordons, Brūkingsa institūts, ASV
Karls Teodors fon un cu Gutenbergs, parlamenta loceklis, Vācija
Ištvāns Ģarmati, Eiroatlantisma un demokrātijas institūts, Ungārija
Pjērs Hasners, Starptautisko pētījumu centrs, Francija
Vāclavs Havels, bij. prezidents, Čehijas Republika
Ričards Holbruks, bij. vēstnieks ANO, ASV
Tomass Hendriks Ilvess, bij. ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta loceklis, Igaunija
Brūss Džeksons, Pārejas demokrātiju projekts, ASV
Donalds Kagans, Jēlas universitāte, ASV
Roberts Kagans, ASV
Ježijs Kozmiņskis, bij. vēstnieks ASV, Polija
Kreigs Kenedijs, Vācijas Māršala fonds, ASV
Glenisa Kinnoka, Eiropas Parlamenta locekle, Apvienotā Karaliste
Bernārs Kušners, bij. ANO speciālais sūtnis Kosovā, Francija
Ivans Krastevs, Liberālo stratēģiju centrs, Bulgārija
Viljams Kristols, Jaunā Amerikas gadsimta projekts, ASV
Ģirts Valdis Kristovskis, bij. aizsardzības ministrs, Latvija
Ludgers Kīnhards, Bonnas universitāte, Vācija
Marts Lārs, bij. premjerministrs, Igaunija
Vītauts Landsberģis, bij. prezidents un Eiropas Parlamenta loceklis, Lietuva
Stīvens Larrabijs, RAND korporācija, ASV
Marks Leonards, Ārpolitikas centrs, Apvienotā Karaliste
Sabīne Loithoisera-Šnarenbergera, Eiropas Parlamenta locekle, Vācija
Tods Lindbergs, “Policy Review”, ASV
Toms Maļinovskis, Cilvēktiesību uzraudzības organizācija, ASV
Vils Māršals, Progresīvās politikas institūts, ASV
Margarita Matiopula, Potsdamas universitāte, Vācija
Klifords Mejs, ASV
Džons Makkeins, senators, ASV
Maikls Makfols, ASV
Mateo Mekači, Itālija
Marks Medišs, bij. Nacionālās drošības padomes vecākais direktors, ASV
Tomass O.Melia, Diplomātijas studiju institūts, ASV
Sāra E.Mendelsona, ASV
Mihaels Mertess, “Dimap Consult”, Vācija
Ilirs Meta, bij. premjerministrs, Albānija
Adams Mihņiks, “Gazeta Wyborcza”, Polija
Ričards Morningstārs, bij. vēstnieks ES, ASV
Džošua Muravčiks, Amerikas iniciatīvas institūts, ASV
Klauss Naumans, bij. NATO militārās komitejas priekšsēdētājs, Vācija
Dītmārs Nītans, parlamenta loceklis, Vācija
Džeimss O’Braiens, bij. rezidenta sūtnis Balkānos, ASV
Janušs Oniškevičs, Eiropas Parlamenta loceklis, Polija
Džems Ozdemirs, Eiropas Parlamenta loceklis, Vācija
Džans Pakers, Turcijas Ekonomikas un sociālo studiju fonds, Turcija
Marks Pālmers, “Capital Development Company, LLC”, ASV
Martins Perecs, ASV
Frīdberts Flīgers, parlamenta loceklis, Vācija
Daniele Pletka, Amerikas iniciatīvas institūts, ASV
Florentino Portero, Stratēģisko pētījumu grupa, Spānija
Samanta Raviča, Ilgtermiņa stratēģijas projekts, ASV
Janušs Reiters, Starptautisko attiecību centrs, Polija
Alekss Ronds, bij. vēstnieks, Grieķija
Džims Rosapepe, bij. vēstnieks Rumānijā, ASV
Žaks Rupniks, Starptautisko pētījumu centrs, Francija
Eberhards Zandšneiders, Vācijas ārējo attiecību padome, Vācija
Randijs Šoinemanns, Jaunā Amerikas gadsimta projekts, ASV
Garijs Šmits, Jaunā Amerikas gadsimta projekts, ASV
Simons Serfati, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs, ASV
Stīvens Sestanovičs, ASV
Radeks Sikorskis, Amerikas iniciatīvas institūts, ASV
Stefano Silvestri, Starptautisko attiecību institūts, Itālija
Martins Simečka, redaktors, Slovākija
Garijs Smits, Amerikas akadēmija Berlīnē, Vācija
Abrahams Sofers, Hūvera institūts, ASV
Džeimss Steinbergs, Brūkingsa institūts, ASV
Garijs Titlijs, Eiropas Parlamenta loceklis, Apvienotā Karaliste
Ivans Vejvoda, Atvērtās sabiedrības fonds, Serbija
Saša Vondra, bij. ārlietu ministra vietn., Čehijas Republika
Seleste Valandera, Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs, ASV
Ruta Vedžvuda, ASV
Ričards Veics, Ārpolitikas analīzes institūts, ASV
Kenets Vainsteins, Hadsona institūts, ASV
Dženifera Vindzora, “Freedom House”, ASV
Džeimss Vūlsijs, ASV

* Parakstījušo vārdi — tikai identifikācijas nolūkā.
Vēstuli parakstījuši katrs savā individuālā kārtā.