Par pašvaldību apvienošanās modeļiem

Otrdien, 8.februārī, notika kārtējā Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) padomes sēde, ko vadīja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs.

Kā mums ziņo Pašvaldību lietu pārvaldes preses sekretāre Sarmīte Plūme, padome precizēja metodiskos norādījumus rajonu administratīvās teritorijas izpētei. Šie noteikumi tika apstiprināti 1999.gada maijā. Pēc 12 rajonu teritoriju izpētes ir pierādījies, ka tie nereti dublē teritoriju attīstības plānu, ir pārsātināti ar faktiem un skaitļiem, bet pietrūkst analīzes un secinājumu. Tālāko rajonu izpēti veiks jau pēc jaunajiem, uzlabotajiem metodiskajiem norādījumiem, ko drīz vien saņems visu Latvijas rajonu pašvaldības.

Šajā gaisotnē ATR padome izskatīja četru rajonu — Kuldīgas, Daugavpils, Dobeles un Gulbenes — izpētes projektu noslēguma ziņojumus.

Visvairāk jautājumu radās sakarā ar Kuldīgas rajona izpēti, ko veikusi pati Kuldīgas rajona padome. Viņu ierosinājums ir visai neparasts: pašvaldību apvienošanās (sadarbības) rezultātā izveidot tikai divas pašvaldības: Kuldīgas novadu un Skrundas novadu. Šo ieteikumu pamatoja projekta darba grupas vadītāja Inga Bērziņa un akceptēja Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs Skrundas pilsētas domes priekšsēdētājs Valdis Danenbergs, piebilstot, ka būtu iespējams vēl veidoties arī Suitu novadam, kurā ietilptu Alsungas un Gudenieku pagasti, kā arī kaimiņpagasts no Ventspils rajona — Jūrkalne, turklāt Suitu novadam nav tikai etnogrāfiskās robežas.

Daugavpils rajonu un pilsētu pētījis Valsts zemes dienesta Nacionālais mērniecības centrs. Tas iesaka veidot mazas, stabilas pašvaldības un piedāvā divus variantus tālākai pašvaldību apvienošanai (sadarbībai). Principiāli atšķirīgu viedokli pauda Daugavpils rajona padomes izpilddirektors Vitālijs Aizbalts, uzsverot sava rajona īpatnības: kultūrvēsturiski teritorija atrodas divos atšķirīgos novados — Latgalē un Sēlijā, te ir īpatnējs nacionālais sastāvs (37 procenti latviešu, 44 procenti krievu, 11 procenti poļu). Vitālijs Aizbalts uzsvēra, ka rajonā jābūt pēc iespējas vairāk attīstītiem centriem, tādēļ par perspektīvu atzīt pašvaldību attīstības modeli, līdzšinējo 24 pagastu un divu pilsētu vietā veidojot 12 jaunas pašvaldības. Jāpēta arī saiknes ar kaimiņu rajoniem, piemēram, Subates iespējamā apvienošanās ar Jēkabpils rajona Gārsenes pagastu.

SIA "Reģionālie projekti" veikusi izpēti Dobeles un Gulbenes rajonā kopā ar rajonu padomēm. Precīzāks darbs paveikts Gulbenes rajonā, kur visai konkrēti iezīmējas sešas pašvaldību grupas, kas varētu veidoties pašvaldību apvienošanās procesā. Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāja, Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva iezīmēja sava rajona īpatnības: lielais Lejasciema pagasts paliek iepriekšējās robežās, Rankas pagasts apvienojas (sadarbojas) ar Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagastu, pagasti ap Gulbeni, kuri joprojām ir samērā tuvu šai pilsētai, veidos savu ciešu apvienošanās (sadarbības) grupu.

Dobeles rajonā izstrādāti divi pašvaldību apvienošanās (sadarbības) modeļi, abi — ar sešām pašvaldību teritorijām. Te līdz šim maz ņemti vērā Tukuma rajona izpētes materiāli, kas parādījuši ciešas Jaunpils un Lestenes pagastu saiknes ar Dobeles rajona kaimiņpagastiem. Dobeles rajona padomes izpilddirektors Gatis Miezītis apņēmās šo izpēti precizēt, lai turpmāk nevajadzētu nākt klajā ar citiem priekšlikumiem.

ATR padome izskatījusi visu 12 rajonu teritoriju izpētes materiālus un devusi savu atzinumu. Jāuzsver, ka minētie pagastu apvienošanās (sadarbības) projekti nav galīgi un noteicoši. Tas ir darbs, kas turpināsies.

Jau šopiektdien, 11.februārī, Pašvaldību lietu pārvaldē paredzēta kārtējā pašvaldību vadītāju sanāksme. Tās galvenais temats — dažādi šobrīd aktuāli finansu jautājumi, kuri skar ne tikai tuvāko laika posmu, it īpaši sakarā ar 2001.gadā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām. Finansu ministrijas darbinieki paredzējuši iepazīstināt Latvijas pašvaldību vadītājus ar nodokļu finansēšanas un administrēšanas iespējām. Galvenos referātus nolasīs pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības nodaļas vadītāja Signe Zeikate, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumu projektu vecākā analītiķe Olita Bērziņa. Joprojām ir aktuāla pašvaldību lietu finansu izlīdzināšanas mehānisma pilnveide un analīze, lai varētu precīzi noteikt pašvaldību finansu stabilizāciju.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors pašvaldību lietās