Kā dot ātro palīdzību ātrajai palīdzībai

Līdztekus anesteziologu reanimatologu problēmas eskalācijai publiskajā telpā izlauzušās arī citas ar veselības aprūpi saistāmas problēmas. Viena no tām – atklāsme, ka ne paši iedzīvotāji, ne, iespējams, jau drīzumā arī mediķi nespēs sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sevišķi draudīgi tas ir saistībā ar lielo autoavārijās bojāgājušo skaitu valstī un augsto mirstību no traumām Latvijā vispār.

Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Imitējot satiksmes negadījumu ar cietušajiem uz Rīgas apvedceļa Tallinas virzienā, ko septembrī veica Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) un Valsts policija, atklājās visai satraucoša patiesība. No stundas laikā garām pabraukušiem pusotra simta automobiļiem tikai astoņu vadītāji apturēja un bija gatavi sniegt pirmo palīdzību. Turklāt lielākoties tie bija mediķi.
Par ko tas liecina? Kā norāda Latvijas Katastrofu medicīnas centra (KMC) mācību un kvalifikācijas daļas vadītājs Dainis Krieviņš, iemesli varētu būt trīs. Pirmkārt, cilvēki baidās no asinīm, saskarsmes ar tām un nepatīkamās ainas, kas var atklāties pie avarējušā auto. Otrkārt, daudzi apzinās, ka neprot sniegt palīdzību. Visbeidzot, trešā un, kā cer D.Krieviņš, vismazākā grupa – vienaldzīgie.
Vai šāda aina raksturīga tikai Latvijā? “Iespējams, arī citur Eiropā cilvēki nobīsies, taču pacels mobilo tālruni un izsauks ātro palīdzību,” saka KMC pārstāvis. Taču šis jautājums patiesībā esot saistāms ar iedzīvotāju spēju sniegt pirmo palīdzību. Un, piemēram, Vācijā ne tikai autovadītāji, bet arī citu profesiju pārstāvji, pat mājsaimnieces ir apmācīti palīdzības sniegšanai. Ņemot vērā problēmas veselības aprūpes sistēmā, kas draud ar neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu pārslogotību, Latvijā pirmās palīdzības apmācībai speciālisti iesaka pievērst īpašu uzmanību.

Pirmā palīdzības prasme – nepieprasīts deficīts

Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, gandrīz visi uzņēmumi un organizācijas, kuriem LSK pēdējā laikā piedāvājis noturēt divu nodarbību pirmās palīdzības apmācības kursu, no šādas iespējas atteikušies. Savukārt normatīvajos aktos pieprasītā darbinieku apmācība nereti tiek ignorēta, aizbildinoties ar visdažādākajiem iemesliem. Tādējādi plašākās iedzīvotāju grupas, kas vismaz reizi obligātā kārtā apgūst pirmās palīdzības kursu, ir autovadītāji un ar dažādiem riskiem saistītu profesiju pārstāvji. Diemžēl ir pamats uzskatīt, ka lielākā daļa šo cilvēku zināšanas palīdzības sniegšanā neatjauno vai atjauno pavirši. Savukārt vismazāk apmācītā iedzīvotāju grupa līdz šim bija bērni, kuriem no nākamā mācību gada atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas iecerei tiek plānota pirmās palīdzības un citu drošības jautājumu iemaņu apguve jau esošo mācību priekšmetu ietvaros.
Iepriekšminētā problēma jau ne reizi vien uzjundījusi diskusijas par obligātas atkārtotas apmācības nepieciešamību, sevišķi attiecībā uz autovadītājiem. “Atkārtota autovadītāju apmācība būtu ļoti vajadzīga, varbūt ne 15 stundas kā pirmreizējā, bet trīs četras gan,” domā D.Krieviņš. “Līdz šim darbojās Ministru kabineta noteikumi, kādām paaugstināta riska profesijām šī apmācība ir obligāta, un pašlaik Veselības ministrijā tiek izstrādāts noteikumu projekts, kādām augsta riska grupām to prasīs turpmāk. Ļoti augsts traumatisma risks ir kokapstrādē, celtniecībā – nozarēs ar ievērojamu peļņu, bet palīdzības apmācība tieši tur ir ļoti vāja.”
Ko darīt? Ir jāstrādā divos virzienos, atzīst D.Krieviņš. Pirmkārt, jāvairo cilvēku motivācija mācīties, piemēram, kā tas ir Vācijā, samaksu par apmācību daļēji dotējot valstij. Turklāt pētījumi autoskolās parādījuši, ka pēc kursu beigšanas pieaug cilvēku motivācija pirmās palīdzības apgūšanai, rodas pozitīvāka attieksme pret to. Otrkārt, jāaug iedzīvotāju labklājībai, lai prioritāte nenozīmētu tikai iegādāties pārtiku, bet arī rūpēties par drošību. Treškārt, jāpalielina veselības budžets, jo mazinoties valsts apmaksāto pakalpojumu daļai, krasi pieaugs nepieciešamība pēc neatliekamās palīdzības. Proti, laikus neārstējot hroniskās saslimšanas, palielināsies akūto pacientu skaits, kuriem nepieciešama NMP. Turpinoties pašreizējām tendencēm, tajā skaitā saglabājoties līdzšinējam mediķu atalgojuma apmēram, var gadīties, ka jau tuvākajos gados nebūs neviena, kas strādā ātrajā palīdzībā, lēš D.Krieviņš.

Zelta minūtes aizrit neizmantotas

Latvija Eiropā izceļas ne tikai autoavārijās bojāgājušo īpatsvara ziņā. Mūsu valsts pirmajā vietā ir arī ar augsto mirstības līmeni pēc satiksmes negadījumiem, informē KMC operatīvā medicīniskā dienesta vadītāja Renāte Putele. Iemesls: negadījumos cietušie pārāk ilgi nesaņem kvalificētu vai pat nekādu palīdzību. Normatīvos paredzētais neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanās laiks notikuma vietā ir 15 minūtes, lauku rajonos – 25. Praksē šie kritēriji netiek ievēroti, un atsevišķi avoti liecina, ka laukos palīdzība kavējas apmēram pusē no visiem gadījumiem. Dažkārt ātrā palīdzība avārijas vietā spējīga ierasties tikai pēc stundas, pusotras vai vēl ilgāka laika. Tikmēr, kā norāda R.Putele, cietušā stāvoklis pasliktinās un neizmantotas paiet tās pirmās 15 minūtes pēc negadījuma, kuras mediķi sauc par zelta minūtēm, kad iespējas izglābt cilvēku ir vislielākās.
Kāpēc šāda situācija izveidojusies? Galvenokārt tas saistāms ar NMP resursu trūkumu, brigāžu noslogotību to nepietiekamā skaita dēļ, kā arī ar medicīnas iestāžu neracionālu izvietojumu. Turklāt situācija draud vēl pasliktināties, ja vien netiks veiktas radikālas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā un palielināts tās finansējuma apjoms jau tuvāko gadu laikā.

Gaida māsterplāna ieviešanu un atbilstošu finansējumu

Veicot veselības aprūpes sistēmas atveseļošanas mēģinājumus, viens no terapijas pamatelementiem ir ambulatorās un stacionārās aprūpes attiecību maiņa. Māsterplāns, ar kuru šonedēļ iepazīstināja veselības ministrs Rinalds Muciņš, paredz pacientu ārstēšanu koncentrēt ģimenes ārstu kompetencē, atslogojot slimnīcas un vienlaikus attīstot NMP dienestu darbu.
Plāna ietvaros paredzēts apvienot un pārprofilēt slimnīcas, to skaitu samazinot vairāk nekā divas reizes – no 121 pašlaik līdz 52 slimnīcām un 28 veselības aprūpes centriem 2010.gadā. Galarezultātā iecerēts izveidot 11 reģionālās daudzprofilu, 24 lokālās un 11 specializētās slimnīcas. Gan reģionālo (ne mazāk kā 300 gultasvietu), gan lokālo (ne mazāk kā 120 gultasvietu) ārstniecības iestāžu noslogojums tiek paredzēts 85% apjomā. Tiek domāts arī par lielo Rīgas slimnīcu noslodzes palielināšanu.
Plāns paredz arī palielināt ģimenes ārstu prakšu skaitu, vienlaikus pārstrukturējot un pilnveidojot NMP dienestu, izveidojot piecus reģionālos vadības un dispečeru centrus, sagatavojot personālu plašākam darbam ar pacientu līdz tā nogādāšanai medicīnas iestādē. Lai to nodrošinātu, NMP brigāžu skaitu valstī plānots palielināt no 177 līdz 233, bet NMP punktu skaitu no 80 līdz 103.
Kopumā plāna īstenošana dos atslodzi arī NMP dienestiem, atzīst R. Putele. Slimnieku skaits gan nemazināšoties, bet šāda slimnīcu pārstrukturēšana, ieskaitot nodrošinājumu ar labāku aparatūru un speciālistiem, uzlabošot medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un vienkāršošot gan KMC, gan NMP darbu. Mediķiem tik ilgs laiks nebūs jāpavada ceļā, Centralizētā vadības sistēma koordinēs visu ātro palīdzību brigāžu darbību. Savukārt pacienti uzreiz nokļūs konkrētajai vajadzībai piemērotākajā slimnīcā. Tiesa, ne visas problēmas māsterplāns atrisināšot. Tā kopējās izmaksas pārsniedz 200 miljonus latu, bet pēc pārprofilēšanās izdevumu segšanas naudas izteiksmē pāri varētu palikt tikai 30 – 40 miljoni latu, kas ir salīdzinoši neliela summa, norāda KMC speciāliste. Plāns arī nepiedāvājot tiešu risinājumu šobrīd aktuālajai NMP problēmai ar izsaukumiem pie pacientiem, kuru aprūpe patiesībā būtu ģimenes ārsta kompetencē. Visbeidzot, plāns bez budžeta līdzekļu papildinājuma medicīnai vērā ņemamus rezultātus nedošot, jo var gadīties, ka pietrūks pašu mediķu. Nauda esot vajadzīga ikdienas darba nodrošināšanai, jauna aprīkojuma un autotransporta iegādei, personāla atalgojuma celšanai.
Cik liels finansējums nepieciešams NMP darba nodrošināšanai, rēķinot, ka māsterplāns tiek īstenots līdz solītajam 2010.gadam? Būtu jāīsteno veselības aprūpes budžeta pieaugums no pašreizējiem 3,6% no iekšzemes kopprodukta līdz attīstītajās valstīs pieņemtajiem – apmēram 7%, skaidro R.Putele. Lai kompensētu inflācijas iespaidu, minimums esot finansējuma celšana nākamgad par 0,5%, salīdzinot ar šā gada budžetu. Pretējā gadījumā draud NMP dienestu nespēja nodrošināt ierašanos uz izsaukumiem.

Pārslodze

NMP izbraukumu skaits valstī pārsniedzis pusmiljonu gadā, un, pasliktinoties situācijai veselības aprūpē, sevišķi nepamatotu izbraukumu dēļ, šis skaitlis turpinās augt. Tā teikts paziņojumā, kuru šonedēļ izplatīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības un Katastrofu medicīnas asociācijas valde. Tā, aicinot sakārtot mediķu apmaksas problēmas, arī norādīja uz darbinieku skaita trūkumu, kura dēļ atlikušajiem nākas strādāt vairāk par normālo darba laiku, turklāt pārslodzes apstākļos.
“Plānotais izsaukumu skaits šogad KMC bija 3 200 (KMC izbraukumi saistīti galvenokārt ar palīdzību citām medicīnas iestādēm sarežģītos gadījumos, kad vietējiem speciālistiem nepieciešamas konsultācijas), taču pirmajā pusgadā tas sasniedza jau 2 531, bet šogad kopumā prognozējam vairāk par 5 000 izbraukumu,” stāsta R.Putele. Tas esot par daudz, un varot gadīties, ka kādā brīdī kāds no 22 KMC nodrošināto specialitāšu augstas kvalifikācijas mediķiem tiek izsaukts uz vairākām vietām vienlaikus.
Asociācija, brīdinot par draudošo nespēju nodrošināt ierašanos uz izsaukumiem, kā galvenos iemeslus norādīja arī pacientu iemaksu un gultas dienu samaksas palielināšanu, stacionārās ārstēšanas pieejamības samazināšanu, vienlaikus pastāvot nepietiekamam valsts kompensēto medikamentu apmaksas finansējumam. Uz pacientu līdzmaksājumu daļas iespējamo palielināšanu kā nevēlamu norāda arī R.Putele, skaidrojot, ka Latvija jau ir vienā no pirmajām vietām Eiropā, rēķinot iedzīvotāju kopējo izdevumu daļu medicīnisko pakalpojumu apmaksai. Mūsu valstī tie pašlaik esot 47,48%, savukārt turīgākajās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, šie izdevumi sasniedzot aptuveni 10%.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv

Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā (NMP)

* Rīgas NMP dienests pats nosaka, kurās vietās un cik nepieciešami NMP punkti.