Kā dot ātro palīdzību ātrajai palīdzībai
Līdztekus anesteziologu reanimatologu problēmas eskalācijai publiskajā telpā izlauzušās arī citas ar veselības aprūpi saistāmas problēmas. Viena no tām – atklāsme, ka ne paši iedzīvotāji, ne, iespējams, jau drīzumā arī mediķi nespēs sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību. Sevišķi draudīgi tas ir saistībā ar lielo autoavārijās bojāgājušo skaitu valstī un augsto mirstību no traumām Latvijā vispār.
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Imitējot satiksmes negadījumu ar
cietušajiem uz Rīgas apvedceļa Tallinas virzienā, ko septembrī
veica Latvijas Sarkanais Krusts (LSK) un Valsts policija,
atklājās visai satraucoša patiesība. No stundas laikā garām
pabraukušiem pusotra simta automobiļiem tikai astoņu vadītāji
apturēja un bija gatavi sniegt pirmo palīdzību. Turklāt
lielākoties tie bija mediķi.
Par ko tas liecina? Kā norāda Latvijas Katastrofu medicīnas
centra (KMC) mācību un kvalifikācijas daļas vadītājs Dainis
Krieviņš, iemesli varētu būt trīs. Pirmkārt, cilvēki baidās no
asinīm, saskarsmes ar tām un nepatīkamās ainas, kas var atklāties
pie avarējušā auto. Otrkārt, daudzi apzinās, ka neprot sniegt
palīdzību. Visbeidzot, trešā un, kā cer D.Krieviņš, vismazākā
grupa – vienaldzīgie.
Vai šāda aina raksturīga tikai Latvijā? “Iespējams, arī citur
Eiropā cilvēki nobīsies, taču pacels mobilo tālruni un izsauks
ātro palīdzību,” saka KMC pārstāvis. Taču šis jautājums patiesībā
esot saistāms ar iedzīvotāju spēju sniegt pirmo palīdzību. Un,
piemēram, Vācijā ne tikai autovadītāji, bet arī citu profesiju
pārstāvji, pat mājsaimnieces ir apmācīti palīdzības sniegšanai.
Ņemot vērā problēmas veselības aprūpes sistēmā, kas draud ar
neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestu pārslogotību,
Latvijā pirmās palīdzības apmācībai speciālisti iesaka pievērst
īpašu uzmanību.
Pirmā palīdzības prasme – nepieprasīts deficīts
Kā jau “Latvijas Vēstnesis”
informējis, gandrīz visi uzņēmumi un organizācijas, kuriem LSK
pēdējā laikā piedāvājis noturēt divu nodarbību pirmās palīdzības
apmācības kursu, no šādas iespējas atteikušies. Savukārt
normatīvajos aktos pieprasītā darbinieku apmācība nereti tiek
ignorēta, aizbildinoties ar visdažādākajiem iemesliem. Tādējādi
plašākās iedzīvotāju grupas, kas vismaz reizi obligātā kārtā
apgūst pirmās palīdzības kursu, ir autovadītāji un ar dažādiem
riskiem saistītu profesiju pārstāvji. Diemžēl ir pamats uzskatīt,
ka lielākā daļa šo cilvēku zināšanas palīdzības sniegšanā
neatjauno vai atjauno pavirši. Savukārt vismazāk apmācītā
iedzīvotāju grupa līdz šim bija bērni, kuriem no nākamā mācību
gada atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas iecerei tiek
plānota pirmās palīdzības un citu drošības jautājumu iemaņu
apguve jau esošo mācību priekšmetu ietvaros.
Iepriekšminētā problēma jau ne reizi vien uzjundījusi diskusijas
par obligātas atkārtotas apmācības nepieciešamību, sevišķi
attiecībā uz autovadītājiem. “Atkārtota autovadītāju apmācība
būtu ļoti vajadzīga, varbūt ne 15 stundas kā pirmreizējā, bet
trīs četras gan,” domā D.Krieviņš. “Līdz šim darbojās Ministru
kabineta noteikumi, kādām paaugstināta riska profesijām šī
apmācība ir obligāta, un pašlaik Veselības ministrijā tiek
izstrādāts noteikumu projekts, kādām augsta riska grupām to
prasīs turpmāk. Ļoti augsts traumatisma risks ir kokapstrādē,
celtniecībā – nozarēs ar ievērojamu peļņu, bet palīdzības
apmācība tieši tur ir ļoti vāja.”
Ko darīt? Ir jāstrādā divos virzienos, atzīst D.Krieviņš.
Pirmkārt, jāvairo cilvēku motivācija mācīties, piemēram, kā tas
ir Vācijā, samaksu par apmācību daļēji dotējot valstij. Turklāt
pētījumi autoskolās parādījuši, ka pēc kursu beigšanas pieaug
cilvēku motivācija pirmās palīdzības apgūšanai, rodas pozitīvāka
attieksme pret to. Otrkārt, jāaug iedzīvotāju labklājībai, lai
prioritāte nenozīmētu tikai iegādāties pārtiku, bet arī rūpēties
par drošību. Treškārt, jāpalielina veselības budžets, jo
mazinoties valsts apmaksāto pakalpojumu daļai, krasi pieaugs
nepieciešamība pēc neatliekamās palīdzības. Proti, laikus
neārstējot hroniskās saslimšanas, palielināsies akūto pacientu
skaits, kuriem nepieciešama NMP. Turpinoties pašreizējām
tendencēm, tajā skaitā saglabājoties līdzšinējam mediķu
atalgojuma apmēram, var gadīties, ka jau tuvākajos gados nebūs
neviena, kas strādā ātrajā palīdzībā, lēš D.Krieviņš.
Zelta minūtes aizrit neizmantotas
Latvija Eiropā izceļas ne tikai
autoavārijās bojāgājušo īpatsvara ziņā. Mūsu valsts pirmajā vietā
ir arī ar augsto mirstības līmeni pēc satiksmes negadījumiem,
informē KMC operatīvā medicīniskā dienesta vadītāja Renāte
Putele. Iemesls: negadījumos cietušie pārāk ilgi nesaņem
kvalificētu vai pat nekādu palīdzību. Normatīvos paredzētais
neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ierašanās laiks
notikuma vietā ir 15 minūtes, lauku rajonos – 25. Praksē šie
kritēriji netiek ievēroti, un atsevišķi avoti liecina, ka laukos
palīdzība kavējas apmēram pusē no visiem gadījumiem. Dažkārt ātrā
palīdzība avārijas vietā spējīga ierasties tikai pēc stundas,
pusotras vai vēl ilgāka laika. Tikmēr, kā norāda R.Putele,
cietušā stāvoklis pasliktinās un neizmantotas paiet tās pirmās 15
minūtes pēc negadījuma, kuras mediķi sauc par zelta minūtēm, kad
iespējas izglābt cilvēku ir vislielākās.
Kāpēc šāda situācija izveidojusies? Galvenokārt tas saistāms ar
NMP resursu trūkumu, brigāžu noslogotību to nepietiekamā skaita
dēļ, kā arī ar medicīnas iestāžu neracionālu izvietojumu. Turklāt
situācija draud vēl pasliktināties, ja vien netiks veiktas
radikālas pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā un palielināts tās
finansējuma apjoms jau tuvāko gadu laikā.
Gaida māsterplāna ieviešanu un atbilstošu finansējumu
Veicot veselības aprūpes sistēmas
atveseļošanas mēģinājumus, viens no terapijas pamatelementiem ir
ambulatorās un stacionārās aprūpes attiecību maiņa. Māsterplāns,
ar kuru šonedēļ iepazīstināja veselības ministrs Rinalds Muciņš,
paredz pacientu ārstēšanu koncentrēt ģimenes ārstu kompetencē,
atslogojot slimnīcas un vienlaikus attīstot NMP dienestu
darbu.
Plāna ietvaros paredzēts apvienot un pārprofilēt slimnīcas, to
skaitu samazinot vairāk nekā divas reizes – no 121 pašlaik līdz
52 slimnīcām un 28 veselības aprūpes centriem 2010.gadā.
Galarezultātā iecerēts izveidot 11 reģionālās daudzprofilu, 24
lokālās un 11 specializētās slimnīcas. Gan reģionālo (ne mazāk kā
300 gultasvietu), gan lokālo (ne mazāk kā 120 gultasvietu)
ārstniecības iestāžu noslogojums tiek paredzēts 85% apjomā. Tiek
domāts arī par lielo Rīgas slimnīcu noslodzes
palielināšanu.
Plāns paredz arī palielināt ģimenes ārstu prakšu skaitu,
vienlaikus pārstrukturējot un pilnveidojot NMP dienestu,
izveidojot piecus reģionālos vadības un dispečeru centrus,
sagatavojot personālu plašākam darbam ar pacientu līdz tā
nogādāšanai medicīnas iestādē. Lai to nodrošinātu, NMP brigāžu
skaitu valstī plānots palielināt no 177 līdz 233, bet NMP punktu
skaitu no 80 līdz 103.
Kopumā plāna īstenošana dos atslodzi arī NMP dienestiem, atzīst
R. Putele. Slimnieku skaits gan nemazināšoties, bet šāda slimnīcu
pārstrukturēšana, ieskaitot nodrošinājumu ar labāku aparatūru un
speciālistiem, uzlabošot medicīnisko pakalpojumu kvalitāti un
vienkāršošot gan KMC, gan NMP darbu. Mediķiem tik ilgs laiks
nebūs jāpavada ceļā, Centralizētā vadības sistēma koordinēs visu
ātro palīdzību brigāžu darbību. Savukārt pacienti uzreiz nokļūs
konkrētajai vajadzībai piemērotākajā slimnīcā. Tiesa, ne visas
problēmas māsterplāns atrisināšot. Tā kopējās izmaksas pārsniedz
200 miljonus latu, bet pēc pārprofilēšanās izdevumu segšanas
naudas izteiksmē pāri varētu palikt tikai 30 – 40 miljoni latu,
kas ir salīdzinoši neliela summa, norāda KMC speciāliste. Plāns
arī nepiedāvājot tiešu risinājumu šobrīd aktuālajai NMP problēmai
ar izsaukumiem pie pacientiem, kuru aprūpe patiesībā būtu ģimenes
ārsta kompetencē. Visbeidzot, plāns bez budžeta līdzekļu
papildinājuma medicīnai vērā ņemamus rezultātus nedošot, jo var
gadīties, ka pietrūks pašu mediķu. Nauda esot vajadzīga ikdienas
darba nodrošināšanai, jauna aprīkojuma un autotransporta iegādei,
personāla atalgojuma celšanai.
Cik liels finansējums nepieciešams NMP darba nodrošināšanai,
rēķinot, ka māsterplāns tiek īstenots līdz solītajam 2010.gadam?
Būtu jāīsteno veselības aprūpes budžeta pieaugums no pašreizējiem
3,6% no iekšzemes kopprodukta līdz attīstītajās valstīs
pieņemtajiem – apmēram 7%, skaidro R.Putele. Lai kompensētu
inflācijas iespaidu, minimums esot finansējuma celšana nākamgad
par 0,5%, salīdzinot ar šā gada budžetu. Pretējā gadījumā draud
NMP dienestu nespēja nodrošināt ierašanos uz izsaukumiem.
Pārslodze
NMP izbraukumu skaits valstī
pārsniedzis pusmiljonu gadā, un, pasliktinoties situācijai
veselības aprūpē, sevišķi nepamatotu izbraukumu dēļ, šis skaitlis
turpinās augt. Tā teikts paziņojumā, kuru šonedēļ izplatīja
Neatliekamās medicīniskās palīdzības un Katastrofu medicīnas
asociācijas valde. Tā, aicinot sakārtot mediķu apmaksas
problēmas, arī norādīja uz darbinieku skaita trūkumu, kura dēļ
atlikušajiem nākas strādāt vairāk par normālo darba laiku,
turklāt pārslodzes apstākļos.
“Plānotais izsaukumu skaits šogad KMC bija 3 200 (KMC izbraukumi
saistīti galvenokārt ar palīdzību citām medicīnas iestādēm
sarežģītos gadījumos, kad vietējiem speciālistiem nepieciešamas
konsultācijas), taču pirmajā pusgadā tas sasniedza jau 2 531, bet
šogad kopumā prognozējam vairāk par 5 000 izbraukumu,” stāsta
R.Putele. Tas esot par daudz, un varot gadīties, ka kādā brīdī
kāds no 22 KMC nodrošināto specialitāšu augstas kvalifikācijas
mediķiem tiek izsaukts uz vairākām vietām vienlaikus.
Asociācija, brīdinot par draudošo nespēju nodrošināt ierašanos uz
izsaukumiem, kā galvenos iemeslus norādīja arī pacientu iemaksu
un gultas dienu samaksas palielināšanu, stacionārās ārstēšanas
pieejamības samazināšanu, vienlaikus pastāvot nepietiekamam
valsts kompensēto medikamentu apmaksas finansējumam. Uz pacientu
līdzmaksājumu daļas iespējamo palielināšanu kā nevēlamu norāda
arī R.Putele, skaidrojot, ka Latvija jau ir vienā no pirmajām
vietām Eiropā, rēķinot iedzīvotāju kopējo izdevumu daļu
medicīnisko pakalpojumu apmaksai. Mūsu valstī tie pašlaik esot
47,48%, savukārt turīgākajās Eiropas valstīs, piemēram,
Lielbritānijā, šie izdevumi sasniedzot aptuveni 10%.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv
Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā (NMP)
NMP |
RVDC |
NMP |
NMP |
||||||
Gads |
2004 |
2007 |
2010 |
2004 |
2007 |
2010 |
2004 |
2007 |
2010 |
Statistiskais reģions |
|||||||||
Rīgas |
0 |
1 |
1 |
1 |
d.* |
41 |
50 |
60 |
|
Pierīgas |
0 |
0 |
16 |
16 |
22 |
27 |
27 |
38 |
|
Kurzemes |
0 |
1 |
12 |
17 |
18 |
24 |
30 |
32 |
|
Zemgales |
0 |
1 |
1 |
13 |
14 |
18 |
24 |
26 |
28 |
Vidzemes |
0 |
1 |
1 |
14 |
16 |
24 |
24 |
26 |
32 |
Latgales |
0 |
1 |
15 |
16 |
20 |
37 |
37 |
43 |
|
2004.g. |
0 |
71 |
177 |
||||||
2007.g. |
2 |
80 |
196 |
||||||
2010.g. |
5 |
102+d. |
233 |
* Rīgas NMP dienests pats nosaka, kurās vietās un cik nepieciešami NMP punkti.