“Nav svarīgi, kādā krāsā ir kaķis...”

Šodien, 1.oktobrī, Ķīnā valsts svētki – Ķīnas Tautas Republikas nodibināšanas 55.gadadiena

Dzji Jaņči, Ķīnas vēstnieks Latvijā, – “Latvijas Vēstnesim”

Ķīnas vēstnieks Dzji Jaņči kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi Freibergu 2003.gada 26.augustā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pieci mēneši pēc valstsvizītes

– Vēstnieka kungs, pagājuši tikai pieci mēneši kopš Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītes Ķīnā.

– Tagad redzami rezultāti. Redzams, ka vizīte deva lielu stimulu abu valstu attiecību tālākajai attīstībai ne vien politiskā, bet arī ekonomikas jomā. Tika taču parakstīta virkne līgumu un vienošanos, kas ļoti būtiski nostiprināja mūsu attiecību juridisko pamatu. Jūsu prezidentes vizīte atstāja arī labu iespaidu uz ķīniešu tautu, īpaši viņas intervija Ķīnas centrālās televīzijas programmā. Tā patiešām bija lieliska Latvijas propaganda Ķīnā. Pēc šīs valstsvizītes radās īsts politiķu, parlamenta deputātu un uzņēmēju vizīšu bums no abām pusēm. Latvijā bija Ķīnas parlamenta delegācija, kā arī ķīniešu uzņēmēju grupa no dažādām mūsu valsts provincēm. Rīgā bija arī partnerpilsētas Sudžou delegācija, kā arī delegācija no galvaspilsētas Pekinas. Ķīnā viesojās Latvijas Radio koris, bet Jelgavā uzstājās Ķīnas koris. 3.oktobrī Latvijā ieradīsies ķīniešu tautas instrumentu mūzikas trupa, kas uzstāsies Rīgā un Siguldā. Laba sadarbība pastāv arī starp abu valstu ārlietu ministrijām.
Tagad redzams, cik svarīga bija valstsvizītes norise pavisam īsi pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES). Tobrīd mēs prognozējām Latvijas un Ķīnas tirdzniecības apjoma samazināšanos pēc jūsu valsts iestāšanās ES. Taču šī prognoze, par laimi, nepiepildījās: mūsu ekonomisko sakaru apjoms ne vien nav krities, tas ir pat palielinājies. Tātad Latvijas iestāšanās ES mūsu tirdzniecībai devusi papildu iespējas. Tā pērn tirdzniecības apjoms starp Ķīnu un Latviju veidoja apmēram 130 miljonus ASV dolāru, bet šogad tikai pirmajos astoņos mēnešos tas sasniedzis 134 miljonus ASV dolāru. Tas viss ļauj domāt, ka mūsu attiecībām ir ļoti labas perspektīvas daudzās jomās.

Par “-ismiem”, bet ne tikai par tiem

– Latvijā par Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizīti parādījās arī kritiski komentāri. Tika atgādināts, ka Ķīna ir komunistiska valsts, tika pārmesta cilvēka tiesību pārkāpšana. Vai Ķīnā par valstsvizīti nebija kritiskas piezīmes? Eventuāli – par Latvijas iestāšanos NATO tieši šīs vizītes priekšvakarā?

– Nē, nebija absolūti nekādu kritisku piezīmju. Katrai valstij ir savs attīstības ceļš. Katrai valstij ir sava kultūra un sava filozofija. Ir savas tradīcijas. Taču mums citam citu ir jāciena. Mēs nedrīkstam iejaukties otras valsts iekšējās lietās. Tas būtu tāpat kā jaukties otra cilvēka ģimenes lietās. Būtībā mēs pēc šī principa vadāmies arī savas valsts ārpolitikā.
Jā, es zinu, ka Latvijā daudz politiķu, kas nosoda komunismu kā ideoloģiju.

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valstsvizītes laikā Ķīnā izdotais žurnāla “Pasaules tirdzniecība” speciālizlaidums, ko sagatavoja Latvijas vēstniecība Pekinā

– Piebildīšu – arī kā mūsu traģisko vēsturisko pieredzi.

– Jā, es to zinu. Ja atceraties, padomju laikā komunistiskās nometnes valstis nosodīja kapitālismu. Bet kas no tā iznāca?!

– Mums Latvijā okupācijas gados par šo kapitālisma kritiku bija daudz anekdošu.

– Lūk, arī tāpēc es domāju, ka tagad politiķiem nevajag tik daudz domāt par dažādiem “-ismiem”, kāds nu kurā valstī tas būtu, bet domāt par konkrētiem savas valsts attīstības un starptautisko sakaru jautājumiem. Protams, vispirms jādomā par savas tautas labklājības palielināšanu. Laiks tāpat visu noliks savā vietā.

Ķīnas atšķirīgais ceļš

– Kad Pekinas universitātē Vaira Vīķe-Freiberga atbildēja uz daudzajiem, galvenokārt meiteņu, jautājumiem, man, vērojot šos glītos, pašapzinīgos studentus, nāca prātā kinokadri ar vienādajiem ķīniešu jauniešiem kultūras revolūcijas laikā, kas skandēja priekšsēdētāja Mao citātus. Milzīga atšķirība! Un ne vien šajā ziņā. Tagad Ķīnas ekonomikā ļoti liela un nozīmīga loma ir brīvā tirgus attiecībām, tātad tipiskam kapitālisma elementam. Daudziem Latvijā grūti izprast, kā tas savienojams ar joprojām dominējošo komunistiskās partijas lomu jūsu valstī.

– Kapitālisms, sociālisms, komunisms...–tie visi ir konkrēti valstu sociālās attīstības posmi. Markss secināja, ka pati ideālākā sabiedriskā iekārta būtu komunisms. Viņš to arī centās pamatot. Taču komunisms nevienā valstī nav bijis, un neviena tauta arī nezina, tieši kā šī sistēma varētu izskatīties.

– Šķiet, arī pašu komunistu priekšstatos komunisms pastāv kā abstrakts nākotnes ideāls.

– Jā, Markss šo ainu iztēloja ļoti skaistu. Bet kā šo komunismu būvēt – šeit katrai valstij ir sava metode. Padomju Savienībā šie centieni pilnībā izgāzās. Ķīnieši iet atšķirīgu ceļu. Vai mums izdosies vai neizdosies – to šobrīd nav iespējams pateikt. To rādīs vēsture. Bet kas būs šajā ceļā? Eiropā kapitālisms nomainīja feodālismu, un daļa valstu pārgāja uz sociālistisko iekārtu no kapitālisma. Ķīnas vēsturē kapitālisma stadija izpalika, sociālistiskā iekārta tika nodibināta feodālā valstī.
55 gados mēs esam nogājuši ļoti sarežģītu attīstītības ceļu. Tiesa, mēs pieļāvām arī lielas kļūdas, vispirms jau ar to, ka sākumā mācījāmies no Padomju Savienības, kopējām PSRS pieredzi. Taču tas nebija mūsu, tas bija citas valsts ceļš. Ne vien ekonomikā, bet arī politikā. Pieļāva kļūdas arī Mao Czeduns. Jā, mēs esam atzinuši, ka arī mūsu valsts dibinātājs pieļāva lielas kļūdas. Taču nevar noliegt, ka viņš radīja Ķīnas Tautas Republiku, aizstāvēja mūsu valsts neatkarību. Domāju, būtisks sasniegums ir arī sociālisms ar ķīniešu specifiku.

“...galvenais – lai kaķis ķer peles”

– Krass pavērsiens Ķīnas vēsturē un ķīniešu tautas liktenī sākās septiņdesmito gadu vidū.

– Jā, no 1977. gada, kad mūsu gaišais prāts Dens Sjaopins, kurš tolaik vadīja mūsu partiju, izpētīja mūsu situāciju un saprata, ka ķīniešiem jāizvēlas savs ceļš. Ka mums vispirms jāattīsta savas valsts ekonomika un jāpaaugstina tautas dzīves līmenis.
Tāpēc arī tik tuvi ķīniešiem ir Dena Sjaopina vārdi: “Nav svarīgi, vai kaķis ir baltā vai melnā krāsā. Svarīgi, lai kaķis ķertu peles.”
Lūk, tāpēc arī ekonomika Ķīnā tik strauji attīstās. Ekonomiskā potenciāla ziņā Ķīna pērn jau ieņēma septīto vietu pasaulē. Nacionālais kopprodukts jau pārsniedzis tūkstoti ASV dolāru uz katru Ķīnas iedzīvotāju. Protams, salīdzinot ar Latviju, tas nav liels skaitlis, bet Ķīnā tas ir liels progress. Jo mums taču ir viens miljards 300 miljoni iedzīvotāju, Ķīnas ārējās tirdzniecības apjoms pērn pārsniedza 800 miljardus ASV dolāru – ceturtā vieta pasaulē. Ekonomisti lēš, ka šogad mēs varbūt būsim jau trešajā vietā pasaulē. Ārvalstu investīciju apjoms pērn sasniedza 550 miljardus ASV dolāru. Ķīna ir pirmajā vietā pasaulē labības, kokvilnas, gaļas, ogļu, metāla, cementa un vairāku citu preču ražošanā. Arī tādēļ mēs nepievēršam uzmanību ārzemju kritikai, bet turpinām iet savu ceļu.
Mēs plānojam līdz 2020. gadam paaugstināt nacionālo kopproduktu līdz 3 tūkstošiem ASV dolāru caurmērā uz katru iedzīvotāju. Arī tāpēc mūsu valdība cenšas attīstīt labas attiecības ar visām valstīm neatkarīgi, vai tās ir lielas vai mazas, bagātas vai nabadzīgas. Neatkarīgi no attiecīgās valsts politiskās iekārtas un ideoloģijas.
Mēs cienām arī Latvijas izraudzīto sabiedriski politisko iekārtu. Cienām jūsu valsts suverenitāti. Cienām arī jūsu kultūru un Latvijas savdabību. Tāpēc Ķīnas valsts svētku dienā es no sirds novēlu Latvijas valstij uzplaukumu un attīstību, bet latviešu tautai sekmes un laimi.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv