Sarūk sieviešu skaita pārsvars pār vīriešiem

Dzimumu disproporcija sarukusi, un pagājušā gada beigās no visiem Latvijas iedzīvotājiem 53,9 procenti jeb 1,25 miljoni bija sievietes. No Latvijas reģioniem sieviešu skaita attiecība pret vīriešiem visstraujāk izlīdzinās Rīgas reģionā, no pilsētām – Liepājā un Rīgā. Kopš 1990.gada līdz šā gada sākumam valstī kopumā sieviešu skaits samazinājies par 177 000 jeb 12,4 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Mazā dzimstība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas radījis izmaiņas iedzīvotāju vecuma sastāvā Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Rīgas reģionā sieviešu skaits 14 gados sarucis par 88 200 jeb 14,5 procentiem, Kurzemē – par 26 700 jeb 13,8 procentiem, Latgalē – par 26 500 jeb 11,8 procentiem, Zemgalē – par 18 700 jeb 9,3 procentiem, bet Vidzemē – par 16 600 jeb 8,2 procentiem. Savukārt pilsētās vislielākais sieviešu skaita samazinājums novērots Liepājā – par 22 procentiem, Rīgā – par 17 procentiem, bet Ventspilī – par 11 procentiem.
Mazā dzimstība, mirstības pieaugums un iedzīvotāju migrācijas negatīvais saldo Latvijā radījis izmaiņas arī iedzīvotāju vecumsastāvā. Bērnu un pusaudžu skaits līdz 14 gadu vecumam kopš 2000.gada samazinājies gandrīz par 72 000, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā krities no 18 līdz 15 procentiem. Savukārt iedzīvotāju skaits vecumā virs 60 gadiem attiecīgajā periodā pieaudzis par 13 600 jeb no 21 procenta līdz 22 procentiem.
Līdz 31 gada vecumam vīriešu ir vairāk nekā sieviešu, bet, piemēram, 60 gadu un vecāku iedzīvotāju vidū sieviešu ir 1,9 reizes vairāk nekā tāda paša vecuma vīriešu.
No visiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem šā gada sākumā precējušās bija 45,9 procenti sieviešu, nekad neprecējušās – 23,4 procenti, laulību šķīrušas – 15 procenti, kā arī nedaudz vairāk atraitņu. Mūsdienās sievietes pirmoreiz laulību reģistrē vidēji 25,4 gadu vecumā.
Atšķirīgi ir arī sieviešu un vīriešu mirstības raksturlielumi. 2003.gadā mirstības vispārējais koeficients – mirušo skaits vidēji uz 1000 iedzīvotājiem – bija 13,9, bet sievietēm – 13,2 un vīriešiem – 14,8 jeb par 12 procentiem augstāks.
Pērn Latvijā dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir 71,4 gadi. Salīdzinājumam – vidējais paredzamais mūža ilgums, piedzimstot 1995.gadā, bija 66,7 gadi. Pērn dzimušo sieviešu un vīriešu paredzamā mūža ilguma starpība ir ievērojama. Sievietes vidēji nodzīvos līdz 76,9 gadiem, vīrieši – līdz 65,9. Aprēķini liecina, ka, piemēram, sievietēm, kuras 2003.gadā sasniegušas 65 gadu vecumu, vidējais turpmākās dzīves ilgums ir 17,8 gads, bet šo pašu vecumu sasniegušajiem vīriešiem – 12,2 gadi.

“LV” informācija