Pasaulslavenais profesors stiprina saknes

Aizvadītajā nedēļā P.Stradiņa Medicīnas muzejā profesors Bertrams Zariņš pasniedza Profesoru Zariņu fonda stipendijas medicīnā.

Jaunās stipendiātes Laura Logina un Vita Zīdere kopā ar Bertramu Zariņu Foto: Andris Kļaviņš

Stipendiju fonda tapšanas vēsture

Pasaulslavenais ķirurgs no ASV Bertrams Zariņš tiešā ceļā no lidostas ieradās P.Stradiņa Medicīnas muzejā, kur viņu ar nepacietību gaidīja daudzi Latvijā ievērojami mediķi, veselības organizatori un žurnālisti, kā arī tie nedaudzie laimīgie, kuriem stipendiju fonda vērtēšanas komisija šogad bijusi labvēlīga.
Savu uzstāšanos profesors iesāka ar nelielu ekskursu vēsturē, lai pastāstītu par fonda rašanos. Vācijā pēckara gados nodibināja Latvijas Ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA), lai vienotu latviešu ārstus visā pasaulē. Savos pirmsākumos organizācija darbojās ļoti aktīvi. Vienmēr latviešu Dziesmu svētku laikā notika sanāksmes, tikšanās ar presi u.tml., bet astoņdesmito gadu vidū darbība apsīka. 1987.gadā profesors Viktors Kalnbērzs uzaicināja Bertramu Zariņu un Kristapu Kegi uz Vissavienības traumatoloģijas kongresu Latvijā. Nākamajā gadā sekoja Viktora Kalnbērza uzaicinājums uz ASV, un Bostonā kādās pusdienās Bertrams Zariņš runāja par ideju sarīkot Latvijā ārstu kongresu, kurā uzaicinātu latviešu ārstus no visas pasaules. Viktors Kalnbērzs sacīja – kāpēc gan ne.
Tomēr tajos gados īstenot šādu ideju nebija vienkārši. Lai pārliecinātos, vai Latvijas varas iestādes kongresa sasaukšanas ideju uztver nopietni, profesoram nācās vairākkārt lidot uz dzimteni, tikties ar Vilni Bresi un citām amatpersonām, atteikties no Kongresu nama zāles, lai latviešu ārstu lielsaiets nenotiktu zem Ļeņina simbola acu skatiena, operēt celi kādam zemāka ranga amatvīram, lai par kongresa vietu kļūtu Sporta pils. 250 ārstu jau bija ceļā uz Helsinkiem ar čārterreisa lidmašīnu, bet vēl nebija īstas skaidrības par vīzām, jo pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara latvieši no visas pasaules tik lielā skaitā pulcējās kopā dzimtenē. “Kaut kādu iemeslu dēļ tomēr atļāva,” vēl šodien brīnās Bertrams Zariņš. Tiesa, Latvijas PSR veselības aizsardzības ministrs uz kongresu neieradās.
Tā faktiski bija LĀZA atdzimšana. Atlikums pēc kongresa bija 20 tūkstoši ASV dolāru. Ar šo summu B.Zariņš nodibināja Latvijas Medicīnas fondu, kopā ar brāli Kristapu un profesoru K.Kegi tika vākti līdzekļi, lai palīdzētu celt Latvijas medicīnas līmeni. Pēc pāris gadiem tika saņemts arī ASV viceprezidenta atbalsts, tad iesaistījās sponsori. Atsaucīgākais vairāku gadu garumā – Normens Naits – ir ziedojis aptuveni 95 tūkstošus dolāru. Ar viņa ierosmi un norādījumu dibināts Zariņu stipendiju fonds, kas ik gadu piešķir aptuveni 20 tūkstošus dolāru medicīnas studijām un pētniecības darbam.

Stipendiāti

Fonda vērtēšanas komisija šogad kā galveno mērķi noteica, lai Zariņa studiju ceļojumu stipendijas saņemtu mediķi, kuri veic gan zinātnisku darbu, gan strādā ārsta darbā, tātad – ne studenti, bet cilvēki, kas jau jūtas stabili kādā medicīnas nozarē.
Lielo stipendiju 9000 dolāru saņēma Laura Logina – rezidente plastiskajā ķirurģijā, kura stipendiju izmantos sešu mēnešu mācību projekta realizēšanā ASV.
Lielo stipendiju 9000 dolāru saņēma Zane Ābola – rezidente bērnu ķirurģijā, kura pretendēja ar sešu mēnešu mācību projektu bērnu ķirurģijā Anglijā.
Veicināšanas stipendija 2000 dolāru – Valsts bērnu kardioloģijas centra “Gaiļezers” kardioloģei Vitai Zīderei.
Īpašu ziedojumu 7000 dolāru saņēma P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca elektroniskās bibliotēkas stiprināšanai.

Profesors Aigars Pētersons, atceroties savu praksi Čikāgā ar LĀZA atbalstu, sacīja: “Tā ir liela laime – redzēt, kā strādā kolēģi ārzemēs. Protams, var lasīt, bet, kamēr to neesi redzējis, tu tam netici. Tad tu to ieraugi, iemācies, un tev rodas stimuls darbam.
Koks ir tik stiprs, cik stipras ir tā saknes. Latviešu tautai ir stipras saknes ne vien Latvijā, bet arī Amerikā, Kanādā, Zviedrijā, Vācijā un daudzās citās zemēs. Latvijai šodien tik grūtajā laikā šīs saknes dod spēku tās medicīnai, lai mēs varētu pietuvoties Eiropas līmenim.”
Arī citi runātāji pateicās profesoram Bertramam Zariņam, Medicīnas fondam un sponsoriem par sagādāto iespēju mūsu ārstiem doties uz vadošajām pasaules klīnikām, lai apgūtu jaunas medicīnas tehnoloģijas, iepazītos ar vadošo ārstu pieredzi, lai mācītos un atgrieztos Latvijā sekmīgi ārstēt mūsu cilvēkus. Reizē tika izteikta cerība, ka drīz arī Latvijas medicīnai pienāks gaišākas dienas.

Andris Kļaviņš