Latvijas lauki pēc vasaras lietavām

Daudzviet tīrumi pēc lietus ir tik mitri, ka tehnika nevar izbraukt, tā stāvokli laukos raksturo daudzi zemnieki. Gan rudzi, gan kvieši nereti nav izturējuši lietavas un vējus, tāpēc sagūluši veldrē. No pārlieka nokrišņu daudzuma visvairāk cietis Rīgas, Aizkraukles, Jēkabpils un Daugavpils rajons. Tur divās dienās nolijusi viena mēneša norma. Ievērojami mazāk lijis Ventspils, Liepājas, Saldus un Ainažu pusē. Zemnieki lēš, ka nepieciešama vismaz vēl kāda saulaina diena, lai varētu doties uz lauka. Ziņas no lauku saimniecībām liecina, ka lietavas mazāk nopostījušas vasaras graudaugu kultūru sējumus.

Meteorologi informē, ka aizvadīto nedēļu laika apstākļi vēl neliecina par ārkārtēju un katastrofālu vasaru. Arī zemniekiem nav pamata pārliekam uztraukumam, ka būtu gaidāmi ievērojami ražas zudumi. Stāvoklis jau pēc pirmajām saulainajām dienām strauji mainījās, lauki manāmi atkopās. Pēc Zemkopības ministrijas speciālistu domām, galīgos secinājumus varēs izdarīt ap 10. augustu. Tad objektīvi tiks novērtēti lietus radītie zaudējumi. Zemnieki interesējas, vai šajā situācijā valsts ir gatava jauniem kompensācijas maksājumiem par lietavu postījumiem. Zemkopības ministrs Atis Slakteris informēja, ka pašlaik nav iespējams atrast liekus līdzekļus, lai kompensētu dabas stihijas nodarījumus.

"Lietus Latvijā, protams, nav nekāds pārsteigums," sacīja A.Slakteris. "Par stāvoklis laukos informēšu Ministru prezidentu Andri Bērziņu. Tagad ir par agru spriest, kā rīkoties. Atcerēsimies, ka līdzīgi bija ar salnu postījumiem — vispirms liels satraukums par nodarītajiem zaudējumiem, bet pēc tam tie vairs nebija tik ievērojami."

Nosalušo sējumu īpašnieki saņems valsts atbalstu — 700 tūkstošus latu. Līdz 15. augustam zemniekiem jāiesniedz pieteikumi par šiem sējumiem, lai varētu pretendēt uz subsīdijām. Šo maksājumu pamatā būs ziņas, kas iesniegtas līdz 15. jūnijam. Ja sējums tika pārsēts, nepieciešams dokuments, kas apliecina, ka veikta sējumu atjaunošana. Valsts paredzējusi kompensācijas izmaksāt tiem zemkopjiem, kuri atbilst subsīdiju saņēmēju prasībām, proti, ir nodokļu maksātāji, kuriem nav maksājumu parādu, kuri veic grāmatvedības uzskaiti un kuru saimniecība nav izsludināta par maksātnespējīgu.

Valsts subsīdijas tiks maksātas par pilnīgi bojā gājušajām sējumu un ilggadīgo stādījumu platībām.

Šogad lauksaimnieki pirmo reizi saņems valsts subsīdijas par graudaugu un pākšaugu platībām. Saskaņā ar noteikumiem subsīdijas pienākas tiem laukkopjiem, kuru saimniecībās ir vismaz pieci hektāri graudaugu vai pākšaugu. Zemniekiem līdz 15.augustam šīs platības jādeklarē. Deklarācijā nepieciešams norādīt kopējo sējumu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību. Jāiesniedz arī saimniecības sējumu izvietojuma plāns. Pēc deklarāciju saņemšanas Lauku atbalsta dienests izlases veidā veiks pārbaudes. Arī uz hektārsubsīdiju pretendentiem attiecas visi nosacījumi, kas jāievēro pārējo lauksaimniecības nozaru subsīdiju pieprasītājiem.

Ņemot vērā dabas postījumus šajā pavasarī un vasarā, zemniekiem nopietni jādomā par sējumu apdrošināšanu. Zemkopības ministrija šoruden plāno par 10% palielināt līdzdalību apdrošināšanas prēmiju subsidēšanā. Tādējādi subsīdiju apjoms segtu 50 procentus no apdrošināšanas prēmiju iemaksas.

Līdz šim zemnieki ir apdrošinājuši maz sējumu. Apdrošināto sējumu platības aizvadītajā gadā bija tikai 117 hektāri. Šogad zemnieki apdrošinājuši 3223 hektārus sējumu. Tā ir visai niecīga daļa, ja ņem vērā, ka kopējā sējumu platība valstī ir ap 400 tūkstošiem hektāru. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons atzīst, ka valstī vajadzētu būt apdrošinātiem 70–80% sējumu. Protams, tā nav obligāta prasība, taču zemniekiem ir jāapzinās, ka riska pakāpe dažādu dabas stihiju dēļ var būt visai liela. Nevar vienmēr gaidīt palīdzību no valsts. Ar sējumu apdrošināšanu nodarbojas četras apdrošināšanas sabiedrības — "Balta", "Balva", "Latgarants" un BTA.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"