Ministru kabineta rīkojums Nr.704

Rīgā 2004.gada 29.septembrī (prot. Nr.56 1.§)

Par Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam

1. Atbalstīt Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādņu 2005.–2014.gadam (turpmāk — pamatnostādnes) kopsavilkumā ietvertos risinājuma variantus:

1.1. sabiedriskā transporta pārvaldes administratīvā modeļa izveide — risinājuma 4.variantu;

1.2. pārvadātāja loma pakalpojumu nodrošināšanā — risinājuma 2.variantu;

1.3. valsts atbalsts sabiedriskajam transportam — risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Satiksmes ministrijai katru gadu (sākot ar 2006.gadu) izstrādāt un satiksmes ministram līdz 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu.

4. Jautājumu par pamatnostādņu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2006.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

Ministru prezidents I.Emsis

Satiksmes ministra vietas izpildītājs — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

(Ministru kabineta

2004.gada 29.septembra rīkojums Nr.704)

Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādņu 2005.–2014.gadam

kopsavilkums

Sabiedriskā transporta attīstības pamatnostādnes 2005.–2014.gadam nosaka valsts politiku iekšzemes sabiedriskā transporta attīstības jomā turpmākajiem 10 gadiem.

Ir nepieciešama ilglaicīga sabiedriskā transporta attīstības politika, lai noteiktu valsts un pārvadātāju lomu, nodrošinot iedzīvotājiem vienu no pamattiesībām — iespēju brīvi pārvietoties —, kā arī sabiedrībai atklāti paziņotu valsts garantēto pakalpojumu apjomu.

Šobrīd, kaut situācija ir uzlabojusies, vēl nav atrisināti šādi jautājumi:

1) nav noteikts (definēts) vienots sabiedriskā transporta pakalpojumu standarts visiem transporta un pārvadājumu veidiem;

2) nav vienotas izpratnes par pakalpojumu organizēšanas principu piemērošanu (atšķirīga principu interpretēšana un piemērošana dažādu līmeņu institūcijās, liels pasažieru pārvadājumu organizēšanā iesaistīto institūciju skaits, atšķirīgi risināti pakļautības jautājumi, institūcijās trūkst profesionāla personāla, institūcijām ir atšķirīga uzbūve);

3) finansējums pārvadājumu nodrošināšanai ir nepietiekams (nav iespējams viennozīmīgi noteikt esošā maršrutu tīkla efektivitāti un pamatot tā turpmākās darbības lietderību);

4) nav vienotu procedūru pakalpojumu organizēšanai un nodrošināšanai dažādiem transporta veidiem.

Esošais sabiedriskā transporta pārvaldes modelis bija piemērots, lai stabilizētu situāciju sabiedriskā transporta jomā pēc deviņdesmito gadu krīzes. Ir pierādījies, ka šis modelis ir racionāls, pārvadājumu apjomi ik gadu pieaug. Pagaidām vislēnāk attīstās pārvadājumi lauku apvidos (autobusu rajona maršruti).

Piedāvātais risinājums

Lai sasniegtu politikas mērķi — nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus, stabilus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus —, ir nepieciešams:

1. Izveidot jaunu un efektīvu sabiedriskā transporta pārvaldes sistēmu, kura darbojas pasažieru interesēs:

1.1. normatīvajos aktos noteikt minimālo pakalpojuma standartu (ir jānosaka un sīki jāraksturo maršrutu tīkla veidošanas procedūra un metodika: prioritātes maršrutu tīklā, tiešais pārvadājums vai iespēja braukt ar pārsēšanos, dzelzceļš vai autotransports, kā izvēlēties pārsēšanās punktus, kā veidot maršrutus, kādam jābūt apdzīvotās vietas iedzīvotāju blīvumam, lai varētu izveidot transporta maršrutu, kāda ir pārvadājumu minimālā intensitāte attiecīgajā maršrutu tīkla daļā, pakalpojumu sasniedzamības rādītāji, prasības transporta līdzekļiem un to aprīkojumam, prasības personālam un uzņēmumiem, papildpakalpojumu sniegšanas nosacījumi, prasības infrastruktūras būvēm un to sniegtajiem pakalpojumiem);

1.2. izveidot jaunu sabiedriskā transporta pārvaldes administratīvo modeli:

risinājuma 1.variants — sabiedriskā transporta maršrutu tīkla (ārpilsētas) administrēšanai izveidot Valsts maršrutu tīkla aģentūru un piecas pašvaldību reģionālās maršrutu tīkla aģentūras, par pamatu ņemot reģionu attīstības plānošanas aģentūras;

risinājuma 2.variants — sabiedriskā transporta maršrutu tīkla (ārpilsētas) administrēšanai izveidot Valsts maršrutu tīkla aģentūru un pašvaldību reģionālās maršrutu tīkla aģentūras (pašvaldības tās veido pēc brīvprātības principa);

risinājuma 3.variants — sabiedriskā transporta maršrutu tīkla (ārpilsētas) administrēšanai izveidot Valsts maršrutu tīkla aģentūru un pašvaldību reģionālās maršrutu tīkla aģentūras (tās veido pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, par pamatu ņemot apriņķus);

risinājuma 4.variants — iekšzemes sabiedriskā transporta maršrutu tīkla (izņemot pilsētas nozīmes maršrutu tīklu) administrēšanas un pārvadājumu organizēšanas funkcijas saglabāt dalītā Satiksmes ministrijas un reģionālā līmeņa pašvaldību kompetencē. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana pilsētas nozīmes pārvadājumos saglabājama republikas nozīmes pilsētu un reģionālā līmeņa pašvaldību kompetencē.

Satiksmes ministrijai līdz 2006.gada 1.janvārim izveidot Valsts maršrutu tīkla aģentūru, bet reģionālā līmeņa pašvaldībām līdz 2006.gada 30.jūnijam — attiecīgas pašvaldību institūcijas.

Ja līdz 2006.gada 1.jūlijam netiek izveidotas attiecīgās reģionālā līmeņa pašvaldības un to institūcijas, pēc 2007.gada 1.maija iekšzemes sabiedriskā transporta maršrutu tīkla (izņemot pilsētas nozīmes maršrutu tīklu) administrēšanas un pārvadājumu organizēšanas funkcijas īsteno Satiksmes ministrijas Valsts maršrutu tīkla aģentūra, saglabājot pašvaldībām plānošanas iniciatīvas tiesības;

1.3. normatīvajos aktos dažādiem transporta un pārvadājumu veidiem izmantot analoģisku pārvadājumu klasifikāciju un nesaistīt tos ar noteiktu administratīvo teritoriju. Pārvadājumi klasificējami pēc to funkcionālās nozīmes, precīzi definējot kritērijus un parametrus, arī strīdu izskatīšanai par maršrutu tīkla piederību;

1.4. noteikt pārvadātāju lomu pakalpojumu nodrošināšanā:

risinājuma 1.variants — pasūtījuma izpildītājs bez plānošanas iniciatīvas tiesībām;

risinājuma 2.variants — pasūtījuma izpildītājs ar plānošanas iniciatīvas tiesībām;

risinājuma 3.variants — pasūtījuma izpildītājs ar maršrutu tīkla plānotāja funkcijām;

1.5. noteikt Eiropas Padomes 1969.gada 26.jūnija Regulas (EEK) Nr.1191/69 “Par dalībvalstu rīcību saistībā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem” 1.panta 1.punktā minēto pieļaujamo izņēmumu apjomu.

2. Lai nodrošinātu ilglaicīgu sabiedriskā transporta nozares attīstību un apmierinātu pasažieru pārvietošanās vajadzības, piešķirt atbilstošu valsts atbalstu sabiedriskajam transportam, izvēloties sabiedriskā transporta finansēšanas modeli:

risinājuma 1.variants — paredzēt tikai tiešos maksājumus (dotācijas zaudējumu kompensēšanai);

risinājuma 2.variants — paredzēt tiešos maksājumus un nodokļu atvieglojumus atbilstoši ekonomiskajai situācijai valstī.

3. Izstrādāt vienotu un racionālu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kas apmierina iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības, un sākt to izmantot pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem.

Satiksmes ministra vietas izpildītājs — Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers