Ministru kabineta noteikumi Nr.806

Rīgā 2004.gada 28.septembrī (prot. Nr.56 4.§)

Meža zemes transformācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 42.panta otro daļu, Gaujas nacionālā parka likuma 4.panta 4.punktu un Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža zemes transformācijas (turpmāk — transformācija) nosacījumus;

1.2. transformācijas iesnieguma iesniegšanas, izskatīšanas un atļaujas saņemšanas kārtību;

1.3. transformācijas dēļ valstij nodarīto zaudējumu (turpmāk — zaudējumi) aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.

2. Transformāciju var ierosināt:

2.1. meža zemes īpašnieks;

2.2. meža zemes tiesiskais valdītājs (turpmāk — tiesiskais valdītājs);

2.3. cita persona saskaņā ar meža zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apliecinātu pilnvaru vai pilnvarojuma līgumu;

2.4. infrastruktūras objektu būvētājs (ierīkotājs) — saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar meža zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai to pilnvarotu personu.

3. Transformāciju veic, ja tas nepieciešams:

3.1. ēku un būvju, tajā skaitā infrastruktūras objektu (izņemot uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļus, kvartālstigas (ne platākas par pieciem metriem), mineralizētās joslas, meža ugunsgrēku dzēšanai paredzētās ūdens ņemšanas vietas (ne lielākas par 300 kvadrātmetriem) un meliorācijas sistēmas) būvniecībai;

3.2. karjeru, ūdenskrātuvju un kapsētu ierīkošanai;

3.3. meža stādāmā materiāla kokaudzētavu un lauksaimniecībā izmantojamo zemju ierīkošanai;

3.4. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

3.5. sporta un kultūras objektu ierīkošanai, kā arī teritorijas labiekārtošanai.

II. Transformācijas nosacījumi

4. Transformācija atļauta šo noteikumu 3.punktā minēto darbību veikšanai, ievērojot normatīvajos aktos par dabas un vides aizsardzību noteiktos ierobežojumus un saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu.

5. Ja transformāciju veic pilsētās, ciemos, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un ja transformācijas iesniegumā ir norādīts, ka nepieciešama koku ciršana, pirms transformācijas atļaujas izsniegšanas Valsts meža dienesta valsts virsmežniecība (turpmāk — virsmežniecība) izveido komisiju, lai izvērtētu koku ciršanas nepieciešamību un noteiktu koku ciršanas apjomu. Komisijas sastāvā iekļauj virsmežniecības, vietējās pašvaldības un reģionālās vides pārvaldes pārstāvjus, kā arī, ja koku ciršana paredzēta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijas (ja tāda ir izveidota) vai Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvi. Komisijas darbā pieaicina arī transformācijas ierosinātāju.

6. Virsmežniecības pārstāvis šo noteikumu 5.punktā minētajos gadījumos sastāda aktu par koku ciršanas apjomu. Aktu paraksta visi komisijas locekļi un transformācijas ierosinātājs. Aktā norāda izcērtamo koku skaitu un apjomu kubikmetros sadalījumā pa koku sugām. Virsmežniecības pārstāvis atstājamos kokus atzīmē dabā, uz stumbra 1,3 metru augstumā no sakņu kakla krāsojot gaišas krāsas svītru vai stumbram apsienot gaišas krāsas plastikāta lenti.

7. Iesniegumā koku ciršanas apliecinājuma saņemšanai transformācijas ierosinātājs izcērtamo koku apjomu norāda saskaņā ar šo noteikumu 6.punktā minēto aktu.

8. Transformācijas ierosinātājs uzsāk transformācijas iesniegumā (1.pielikums) norādītās plānotās darbības dabā, ja:

8.1. Valsts zemes dienests, sertificēts mērnieks vai mērniecībā licencēta juridiska persona instrumentāli uzmērījusi, dabā iezīmējusi un transformācijas ierosinātājam ierādījusi transformējamās platības robežas;

8.2. ir saņemta transformācijas atļauja (2.pielikums);

8.3. ir saņemts apliecinājums koku ciršanai (ja nepieciešama koku ciršana).

9. Transformācijas atļaujas derīguma termiņš ir divi gadi. Ja transformācijas atļaujas derīguma termiņa laikā transformācijas iesniegumā norādītās plānotās darbības:

9.1. nav uzsāktas, atļauja zaudē spēku (par plānotās darbības uzsākšanu neuzskata koku ciršanu);

9.2. ir uzsāktas, bet zemes lietošanas veids neatbilst transformācijas atļaujā norādītajam zemes lietošanas veidam, pēc transformācijas atļaujas saņēmēja pieprasījuma transformācijas atļaujas izsniedzējs tās derīguma termiņu pagarina vēl uz diviem gadiem.

10. Virsmežniecība 10 dienu laikā pēc transformācijas atļaujas izsniegšanas nosūta Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai un attiecīgajai pašvaldībai transformācijas atļaujas un šo noteikumu 21.4.apakšpunktā minētā dokumenta kopiju.

11. Transformācijas ierosinātājs 30 dienu laikā pēc transformācijas iesniegumā norādīto plānoto darbību pabeigšanas (bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc transformācijas atļaujas derīguma termiņa beigām) informē par to attiecīgo pašvaldību un virsmežniecību.

12. Virsmežniecības un vietējās pašvaldības pārstāvji 10 dienu laikā pēc šo noteikumu 11.punktā minētās informācijas saņemšanas vai pēc informācijas iesniegšanas termiņa beigām kopīgi pārbauda transformējamās meža zemes platības dabā.

13. Virsmežniecības pārstāvis par šo noteikumu 12.punktā minēto pārbaudi sastāda aktu. Aktā ietver informāciju par transformējamās meža zemes atbilstību transformācijas atļaujā norādītajam zemes lietošanas veidam. Aktu paraksta arī pašvaldības pārstāvis.

14. Meža zemes transformēšana citos zemes lietojuma veidos uzskatāma par patvaļīgu, ja transformācija veikta bez atļaujas vai zemes lietošanas veids neatbilst transformācijas atļaujā norādītajam.

15. Ja transformācija veikta bez atļaujas, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību trīskāršā apmērā no meža zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij.

16. Pēc transformācijas ierosinātāja pasūtījuma Valsts zemes dienests, sertificēts mērnieks vai mērniecībā licencēta juridiskā persona sagatavo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam aktualizētu zemes robežu un/vai situācijas plānu.

17. Transformācija uzskatāma par pabeigtu, kad Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa, pamatojoties uz šo noteikumu 13.punktā minēto aktu un šo noteikumu 16.punktā minēto aktualizēto zemes vienības robežu un/vai situācijas plānu, ir veikusi izmaiņas nekustamā īpašuma valsts kadastrā.

18. Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa rakstiski informē attiecīgo virsmežniecību un pašvaldību par izmaiņām nekustamā īpašuma valsts kadastrā.

19. Virsmežniecība veic izmaiņas Meža valsts reģistrā, pamatojoties uz šo noteikumu 13.punktā minēto aktu un no Valsts zemes dienesta saņemto informāciju.

III. Transformācijas iesnieguma iesniegšanas, izskatīšanas un atļaujas saņemšanas kārtība

20. Transformācijas ierosinātājs iesniedz transformācijas iesniegumu tajā virsmežniecībā, kuras pārraudzības teritorijā atrodas transformējamā meža zeme.

21. Transformācijas iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

21.1. ja transformāciju ierosina šo noteikumu 2.1., 2.2. vai 2.3.apakšpunktā minētā persona, — īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu — zemesgrāmatas apliecības vai akta kopiju (uzrādot oriģinālu) vai tiesiskā valdītāja tiesības apliecinoša dokumenta kopiju;

21.2. šo noteikumu 2.3.apakšpunktā minētā persona — normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu pilnvaru vai pilnvarojuma līgumu (kopiju), kas noslēgts ar meža zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

21.3. šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētā persona — līgumu (kopiju), kas noslēgts ar meža zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai to pilnvarotu personu;

21.4. zemes robežu plānu un/vai situācijas plānu (kopiju), kurā norādīta transformējamās meža zemes robeža un platība;

21.5. meža zemju plāna fragmentu (kopiju), kurā norādīta transformējamās meža zemes platība;

21.6. ja transformācija nepieciešama ēku un būvju būvniecībai:

21.6.1. topogrāfisko plānu (kopiju), kurā iezīmēta instrumentāli uzmērīta transformējamās meža zemes platība;

21.6.2. būvvaldē saskaņotu skiču projektu (kopiju) vai tehnisko projektu (kopiju). Šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētajā gadījumā skiču projekta kopiju vai tehniskā projekta kopiju saskaņo ar meža zemes īpašnieku, tiesisko valdītāju vai to pilnvarotu personu;

21.7. transformējamo meža zemes nogabalu raksturojošos rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri nosaka meža inventarizācijas kārtību;

21.8. reģionālās vides pārvaldes tehniskos noteikumus (kopiju) meža zemes transformācijai vai Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu (kopiju) par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

22. Virsmežniecība nosūta transformācijas iesnieguma un šo noteikumu 21.punktā minēto dokumentu kopijas atzinuma sniegšanai:

22.1. pilsētas (novada) domei vai pagasta padomei;

22.2. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācijai (ja tāda ir izveidota), ja transformējamā meža zeme atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā;

22.3. reģionālajai vides pārvaldei, ja transformācija paredzēta īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.

23. Pilsētas (novada) dome vai pagasta padome sniedz atzinumu par transformācijas pamatotību un par iesniegumā norādītās plānotās darbības un plānotā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību pašvaldības teritorijas plānojuma atļautajai (plānotajai) teritorijas izmantošanai un detālplānojumam. Ja meža zeme tiek transformēta, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, pilsētas (novada) dome vai pagasta padome atzinumā norāda informāciju par pašvaldības līdzfinansējuma apjomu attiecīgā projekta īstenošanai.

24. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija sniedz atzinumu par plānotās transformācijas atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri regulē attiecīgās teritorijas aizsardzību un izmantošanu.

25. Reģionālā vides pārvalde sniedz atzinumu par transformācijas piemērotību un pamatotību īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai.

26. Pilsētas (novada) dome vai pagasta padome, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija, kā arī reģionālā vides pārvalde sniedz šo noteikumu 23., 24. un 25.punktā minēto atzinumu 15 dienu laikā pēc iesnieguma un šo noteikumu 21.punktā minēto dokumentu kopiju saņemšanas.

27. Virsmežniecība normatīvajos aktos par administratīvo procesu noteiktajā termiņā izvērtē saņemtos dokumentus (izņemot šo noteikumu 28.punktā noteikto gadījumu) un, ja transformācija atbilst normatīvo aktu prasībām un šo noteikumu 23., 24. un 25.punktā minētie atzinumi ir pozitīvi, rakstiski informē transformācijas ierosinātāju par piekrišanu transformācijai, kā arī aprēķina zaudējumus un izsniedz tam zaudējumu aprēķinu.

28. Ja transformāciju atļauts veikt tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, virsmežniecība:

28.1. 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izvērtē iesniegtos dokumentus un, ja transformācija atbilst normatīvo aktu prasībām un šo noteikumu 23., 24. un 25.punktā minētie atzinumi ir pozitīvi, informē transformācijas ierosinātāju par Ministru kabineta rīkojuma nepieciešamību;

28.2. 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas iesniedz Zemkopības ministrijā iesnieguma kopiju, šo noteikumu 21.punktā minēto dokumentu kopijas, 23., 24. un 25.punktā minēto atzinumu kopijas un 6.punktā minētā akta kopiju;

28.3. piecu dienu laikā pēc attiecīgā Ministru kabineta rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” aprēķina zaudējumus un izsniedz transformācijas ierosinātājam zaudējumu aprēķinu.

29. Zemkopības ministrija 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 28.2.apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par transformāciju un pieļaujamo meža izciršanas apjomu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

30. Virsmežniecība piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 36.punktā minētā dokumenta saņemšanas izsniedz atļauju transformācijas ierosinātājam.

31. Izdevumus par atļaujas izsniegšanu sedz transformācijas ierosinātājs.

32. Virsmežniecība transformācijas ierosinātājam sniedz motivētu atteikumu (3.pielikums), ja:

32.1. tiek konstatēts, ka transformācija neatbilst normatīvo aktu prasībām;

32.2. kāds no šo noteikumu 23., 24. vai 25.punktā minētajiem atzinumiem ir negatīvs;

32.3. transformācijas ierosinātājs 10 dienu laikā pēc zaudējumu aprēķina saņemšanas nav iesniedzis virsmežniecībā dokumentu, kas apliecina zaudējumu atlīdzināšanu;

32.4. Ministru kabinets ir noraidījis transformāciju.

33. Ja Ministru kabinets ir noraidījis transformāciju:

33.1. Zemkopības ministrija piecu dienu laikā par to rakstiski paziņo virsmežniecībai;

33.2. virsmežniecība piecu dienu laikā pēc šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas izsniedz transformācijas ierosinātājam transformācijas atteikumu.

34. Pēc atļaujas izsniegšanas virsmežniecība saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto apliecinājumu izsniegšanas kārtību izsniedz apliecinājumu koku ciršanai, ja koku ciršana ir nepieciešama.

IV. Zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība

35. Zaudējumus aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x R tv x Dmin. x K1 x K2, kur

Z — valstij nodarītais zaudējums (Ls);

S — transformējamā meža zemes platība (ha);

R tv — viena hektāra dabiskās meža vides relatīvā vērtība atkarībā no meža augšanas apstākļu tipa (ha-1) (4.pielikums);

Dmin. — valstī noteiktā minimālā darba alga mēnesī (Ls);

K1 — koeficients atkarībā no meža zemes saimnieciskās darbības aprobežojuma (5.pielikums);

K2 — koeficients atkarībā no transformācijas mērķa (5.pielikums).

36. Transformācijas ierosinātājs 10 dienu laikā pēc zaudējumu aprēķina saņemšanas iesniedz virsmežniecībā dokumentu, kas apliecina, ka zaudējumi ir atlīdzināti.

V. Noslēguma jautājums

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumus Nr.94 “Meža zemes transformācijas kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 35.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 2.oktobri.

 

 

 

 

 

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806

Koeficienti K₁ un K₂ atkarībā no meža zemes saimnieciskās darbības aprobežojuma un transformācijas mērķa

1.	Koeficients K1 atkarībā no saimnieciskās darbības aprobežojuma1:
1.1.	mikroliegumi	5,0
1.2.	īpaši aizsargājamie meža iecirkņi	5,0
1.3.	meži pilsētu administratīvajās robežās	5,0
1.4.	īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervātu regulējamā režīma zonas	5,0
1.5.	īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonas	5,0
1.6.	Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla	10,0
1.7.	Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotās saimnieciskās darbības josla	4,0
1.8.	meža puduri	4,0
1.9.	purvu un ezeru salas	4,0
1.10.	ūdensteču un ūdenstilpju palienes	4,0
1.11.	aizsargājamās zonas gar mitrzemēm	4,0
1.12.	dabas parki un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas parka zonas	3,0
1.13.	dabas pieminekļi	3,0
1.14.	īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kultūrvēsturiskās zonas	3,0
1.15.	aizsargājamo ainavu apvidi un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ainavu aizsardzības zonas	3,0
1.16.	īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervātu buferzonas	3,0
1.17.	vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu un aizsargjoslas ap kultūras pieminekļiem	3,0
1.18.	īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālās zonas	2,0
1.19.	sanitārās aizsargjoslas	2,0
2.	Koeficients K2 atkarībā no meža zemes transformācijas mērķa:
2.1.	īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošana	0
2.2.	plantāciju mežu transformācija lauksaimnieciskai izmantošanai	0
2.3.	valsts investīciju programmā iekļauto infrastruktūras projektu īstenošana, kā arī investīciju projekti, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem	0
2.4.	meža zemes transformācija pārējos gadījumos	1,0

Piezīme.

¹ Ja transformāciju paredzēts veikt meža zemē, kas nav minēta 1.punktā, koeficients K₁ zaudējumu aprēķinā ir 1,0. Ja uz vienu un to pašu transformējamo platību vai tās daļu attiecas dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, koeficientu K₁ aprēķina, ņemot vērā stingrāko aprobežojumu.

Zemkopības ministrs M.Roze