Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Žaks Baro – par drošību satiksmē

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Žaks Baro
Dzimšanas dati: 1937.gada 3.februāris, Isingo, Francija
Izglītība: ieguvis zinātnisko grādu jurisprudencē, diploms socioloģijā, diploms politoloģijā (Parīzes Politoloģijas institūts)
Profesionālā karjera:
strādājis vietējā un reģionālajā pašpārvaldē
1976.–1986.g. – Overņas reģionālās padomes loceklis
1989.–2001.g. – Isingo mērs
Kopš 1976.g. – dažādi parlamentārie amati:
1986. – 1988.g. Nacionālās asamblejas Kultūras, ģimenes
un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs
1993.–1995.g. – Finanšu komitejas priekšsēdētājs
1997. –2002.g. – darbs Finanšu komitejā
1979.–1981.g. – veselības un labklājības ministrs
1995.–1997.g. – darba un sociālo lietu ministrs
1991.–1993.g. – Nacionālās asamblejas Centrālās apvienošanās grupas priekšsēdētājs

Avots: Eiropas Parlaments

Jaunajā Komisijā uz transporta un tūrisma komisāra amatu pretendē Žaks Baro. Pašreizējā Komisijā viņš pilda reģionālās politikas komisāra pienākumus. Iztaujāšanā Eiropas Parlamenta (EP) Transporta un tūrisma komitejā viņš norādīja uz savu lielo pieredzi, gan darbojoties Francijas iekšpolitikā, gan arī strādājot pārnacionālā līmenī.

Savienība kā nepieciešamība

Uzrunājot EP deputātus, viņš norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) šodien ir kļuvusi par nepieciešamību. “Globalizācija, lai gan nes jaunas iespējas, rada arī vairākas negatīvas lietas, ar kurām ir jācīnās. To mēs varam izdarīt, tikai runājot vienā balsī un kopīgi rīkojoties.”
Ž.Baro savas darbības laikā gribētu nodrošināt tādas transporta politikas attīstību, kas sekmētu biznesa sektora konkurētspēju un būtu labvēlīga sabiedrības veselībai un apkārtējai videi. Viņš ir pārliecināts, ka transporta politika var dot nozīmīgu ieguldījumu biznesa konkurētspējas sekmēšanai un ES līdzsvarotas attīstības veicināšanai. “Efektīva transporta sistēma ir viens no nosacījumiem līgumos paredzēto brīvību nodrošināšanai.” Kandidāts skaidroja, ka strādās, lai pabeigtu dzelzceļa transporta liberalizāciju un gaisa satiksmes restrukturizāciju. Tāpat viņa darbs būs virzīts uz to, lai šajā jomā būtu saskaņoti nodokļi un skaidra cenu politika.
Parlamentāriešiem Ž.Baro atgādināja par galvenajām izpētes programmām un citām aktivitātēm transporta nozarē. “Galileo” tika minēta kā būtiskākā un nozīmīgākā programma kopš eiras ieviešanas. “Tā ir komerciāla, un tās praktiskais ieguldījums būs jūtams arī ārpus Eiropas robežām,” skaidroja kandidāts, pieminot “Airbus” projektu. “Savukārt “Sesame” projekts radīs iespējas modernizēt gaisa satiksmes vadību un palīdzēs samazināt kaitējumu dabai un pasažieriem. Lidojumi būs precīzāki un drošāki.”

Cer uz atbalstu budžeta izskatīšanā

Runājot ar parlamentāriešiem, Ž.Baro arī norādīja, ka cer uz atbalstu turpmākajā darbā. “Lai nodrošinātu transeiropas tīklu paplašinātajā ES, Komisija jaunajā finanšu perspektīvā ir prasījusi no budžeta papildu 20 miljardus eiru. Šie līdzekļi paredzēti, lai paveiktu 30 projektus. Tos par prioritāti atzinis gan Parlaments, gan Padome.” Atgādinot par pēdējo vērienīgo paplašināšanos, Ž.Baro arī atzīmēja, ka ir jāattīsta sakari ar ES jaunajām kaimiņvalstīm.
Topošais komisārs par vienu no būtiskām darbības jomām uzskata arī drošību uz ceļiem.
Ž.Baro noraidīja Itālijas deputāta Armando Dionisi ierosinājumu samazināt vecumu, kad izdodamas braukšanas apliecības.

Drošība jūras satiksmē

Pēdējos gados par vienu no svarīgākajiem jautājumiem transporta jomā kļuvusi drošība jūras satiksmē. Viens no deputātiem, kas aktualizēja šo jautājumu, bija Latvijas pārstāvis Roberts Zīle. Atbildot uz jautājumu, Ž.Baro norādīja, ka jāstrādā, lai kuģošanas drošības nosacījumus ievērotu arī Krievija. “Nav jēgas veikt drošības pasākumus drošas jūras satiksmē, ja Krievija fraktē tankerus, kas ir nožēlojamā stāvoklī.” Tāpat Ž.Baro atzina, ka par to jārunā ar Krieviju. “Sarunas ir iespējamas. Nav tikai tā, ka mums kaut ko vajadzētu no Krievijas. Vienā pusē būs jāliek mūsu vajadzības, otrā – Krievijas vēlmes. Mums jāizmanto situācija, ka Krievija ved sarunas par citiem jautājumiem. Tādējādi mēs varam panākt, ka tiek apmierināta mūsu prioritāte – drošība Baltijas jūrā.” Ž.Baro arī pieļāva, ka iespējams izmantot Krievijas vēlmi iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” R.Zīle atzinīgi vērtēja Ž.Baro kā topošo komisāru. “Man šķiet, viņš eksāmenu ir izturējis. Svarīgi arī, ka kandidāts pauž apņēmību risināt Latvijai svarīgas Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo attiecību problēmas.”

Vivjēna Redinga – par moderno tehnoloģiju izmantošanu ikdienā

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Vivjēna Redinga
Dzimšanas dati: 1951.gada 27.aprīlis, Eša, Luksemburga
Izglītība: Humanitāro zinātņu doktore, Sorbonna, Parīze
Profesionālā karjera:
1981.–1999.g. – Ešas municipālā padomniece
1992.–1999.g. – Kultūras lietu komisijas priekšsēdētāja
1988.–1993.g. – Nacionālās kristīgi sociālo sieviešu savienības vadītāja
1989.–1999.g. – Eiropas Parlamenta deputāte
1989.–1992.g. – Petīciju komisijas priekšsēdētāja
1992.–1994.g. – Sociālo lietu komisijas priekšsēdētāja vietniece
1997.–1999.g. – Civilās brīvības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja vietniece
1995.–1999.g. – Kristīgi sociālās partijas priekšsēdētāja vietniece
1999.g. – Komisijas locekle

Avots: Eiropas Parlaments

Informācijas sabiedrības un mediju komisāra amata kandidāte Vivjēna Redinga jautājumu un atbilžu sesijā Eiropas Parlamentā (EP) Rūpniecības, zinātnes un enerģētikas, kā arī Kultūras un izglītības komitejā norādīja, ka, samazinot Eiropas informācijas tehnoloģiju plaisu, padarīs vienkāršāku tirgu atvēršanu un tuvinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus. Pašreizējā komisijā viņa ir kultūras komisāre.
Iztaujājot kandidāti, deputāti skāra visdažādākos jautājumus. Līdzīgi kā visu komisāru uzklausīšanā, arī šoreiz tika skarts jautājums par Lisabonas stratēģijas sasniegšanu, Eiropas biznesa projektu iespējām konkurēt pasaulē u.tml. V.Redinga norādīja, ka Eiropai jau ir dzīvotspējīgi un veiksmīgi projekti. “Cik eiropiešu zina, ka GSM ir ES finansēta projekta rezultāts? Pēc GSM mēs esam sākuši domāt par tā sauktās trešās paaudzes telefoniem.” Runājot par informācijas tehnoloģijām, V.Redinga arī norādīja, ka sabiedrībā jāpopularizē visdažādākās novitātes, kas cilvēkiem atvieglo dzīvi. Viņa min piemēru, ka “mums ir laba infrastruktūra. Platjoslas tīkls ir plaši pieejams. Tomēr to izmanto tikai septiņi procenti lietotāju”. Un arī piebilst, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jābūt atvērtiem jaunajām informācijas tehnoloģijām un jāsekmē pētniecība, citādi pastāv risks, ka tie konkurences cīņā varētu zaudēt citiem pasaules tirgus dalībniekiem.
V.Redinga informācijas tehnoloģijas redz arī kā iespēju palīdzēt gados veciem un slimiem cilvēkiem. “Izmantojot modernas tehnoloģijas, mēs varam nodrošināt to, ka viņi netiek izolēti no sabiedrības. Piemēram, varam piedāvāt medicīniskas konsultācijas, neierodoties pie viņiem mājās,” skaidro topošā komisāre. Viņa ir pārliecināta, ka modernās tehnoloģijas var padarīt labāku katra ES pilsoņa dzīvi.

Ginters Ferhoigens – par konkurētspēju

Pašreizējais ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens nākamajā Eiropas Komisijā (EK) pretendē uz uzņēmējdarbības un rūpniecības komisāra amatu. Turklāt EK prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu iecerējis viņu redzēt arī viceprezidenta krēslā. Vakar viņš stājās Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, zinātnes un enerģētikas komitejas priekšā, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem.
Jautājumu un atbilžu sesijas laikā G.Ferhoigens pauda nostāju, ka nodokļu konkurence Eiropas Savienībā ir lietderīga. Tomēr viņš atzīmēja, ka iestājas par nodokļu bāzes saskaņošanu. “Nevarētu teikt, ka pastāv lielas atšķirības. Maksimālo un minimālo likmju rāmī iekļaujas visas valstis. (..) Mēs neredzam, ka ārvalstu investīcijas jaunajās dalībvalstīs būtu ļoti augstas. Ja salīdzina, tad Francija un Vācija katra atsevišķi noteikti saņem lielākas ārvalstu investīcijas nekā astoņas jaunās dalībvalstis kopā ņemot,” teic G.Ferhoigens. Tiesa gan, viņš arī norādīja, ka viņam par šo jautājumu Eiropas līmenī nav teikšanas.
Savukārt deputāte Nikola Fontēna aizrādīja, ka pamazām zūd Eiropas rūpniecības spēks. “Uzņēmumi tiek pārcelti uz attīstības valstīm. Rietumeiropa no tā cieš.” Uz deputātes šaubām G.Ferhoigens atbildēja, ka, viņaprāt, nav pamata bažām par strauju rūpniecības apjomu samazināšanos. Notiek pārstrukturizācija. Tomēr uzņēmumiem, kas pārceļ savas ražotnes uz Austrumeiropas valstīm, jārēķinās, ka šajās valstīs darbaspēka izmaksas strauji augs, norādīja G.Ferhoigens.
G.Ferhoigens savā uzrunā veltīja kritiku līdzšinējai Lisabonas stratēģijas izpildei. “Mēs neesam pavirzījušies tik tālu, cik varētu. Tāpēc viens no svarīgākajiem uzdevumiem, darbojoties kā uzņēmējdarbības un rūpniecības komisāram, man būs dot Lisabonas stratēģijai jaunu impulsu. Es strādāšu, lai visos galvenajos punktos virzītos uz priekšu. Šajā sakarā atzīmēšu, ka EK loma ir būtiska. Tā nav skrūvīte kopējā mehānismā. Tā ir dzinējs.”
Runājot par Lisabonas stratēģijas izpildi, G.Ferhoigens solīja, ka viņš īpaši rūpēsies par konkurētspēju. “Ja izskanēs kāds priekšlikums, tiks pārbaudīts, cik tas ir labs, kā tas ietekmē konkurētspēju.” Jautājumu un atbilžu sesijā topošais uzņēmējdarbības komisārs norādīja, ka konkurētspēja nav pretrunā arī ar sociāliem jautājumiem. Mūsu pilsoņu sociālās vajadzības varēsim labāk izpildīt, ja sekmīgi attīstīsies uzņēmējdarbība. Ekonomiskais pamats nav vienīgais, bet ir viens no būtiskākajiem, lai īstenotu sociālos mērķus,” skaidroja G.Ferhoigens.
G.Ferhoigena nākotnes vīzija rūpniecībā ir balstīta uz cerībām par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. “Kā es saredzu rūpniecības nākotni? Domāju, ka Eiropas rūpniecības pamatu pamats ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tie ir mūsu mugurkauls. Eiropas ekonomikā darbojas 99 procenti mazo un vidējo uzņēmumi. Tie dod vairāk nekā pusi pievienotās vērtības. Tajos nodarbinātas divas trešdaļas strādājošo. Tie ir dinamiski, ātri pielāgojas jaunām prasībām.

Biogrāfija

Foto: Tjerī Monnas

Vārds, uzvārds: Ginters Ferhoigens
Dzimšanas dati: 1944.gada 28.aprīlis, Kreicnaha
Izglītība: 1965.–1969.g. – studējis vēsturi, socioloģiju un politoloģiju
Profesionālā karjera:
1987.–1989.g. – Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas laikraksta “Vorwärts” galvenais redaktors
1990.– 1999.g. – “Deutsche Welle” translācijas padomes priekšsēdētājs
1992.g. – Bundestāga ES lietu speciālās komitejas priekšsēdētājs
1993.–1995.g. – Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas federālais partijas menedžeris
1994.–1997.g. – Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietieks
1994.–1997.g. – Ārlietu komitejas loceklis
1997.g. – Sociālistiskās internacionāles miera, drošības un atbruņošanās padomes priekšsēdētājs
1997.g. – Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas nacionālās kontroles daļas loceklis
1998.–1999.g. – Federālās ārlietu ministrijas valsts ministrs
1999.g. septembris – EK loceklis paplašināšanās jautājumos

Avots: Eiropas Parlaments

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles