Baltijas valstu sadarbība joprojām aktuāla

Vakar, 4.oktobrī, Rīgā notika Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme, kurā piedalījās Latvijas Ministru prezidenta Induļa Emša, Lietuvas valdības vadītāja Aļģirda Brazauska un Igaunijas premjerministra Juhana Partsa vadītās trīs kaimiņvalstu delegācijas.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks, Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis un Igaunijas premjerministrs Juhans Partss Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Priekšpusdienā pārrunāti Baltijas valstu sadarbības galvenie virzieni. Latvijai, kas šogad ir Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts, bijis ļoti svarīgs uzdevums – sagatavot un pabeigt Baltijas Ministru padomes reformu. Tika nolemts samazināt vecāko amatpersonu komiteju skaitu līdz piecām. Turpmāk tās darbosies tikai aizsardzības, transporta un komunikāciju, enerģētikas, vides un iekšlietu jomā.
Padziļināti apspriesta sadarbība transporta infrastruktūras jomā, īpaši “Rail Baltic” plānošana un būvēšanas perspektīvas. Šis ātrgaitas dzelzceļš caur Baltijas valstīm savienos Berlīni ar Helsinkiem, integrējot Baltijas valstis ES transporta infrastruktūrā. Apspriesta arī sadarbība enerģētikas nozarē, akcentējot tālāko gāzesvadu būvniecību un integrāciju Eiropā, ņemot vērā arī Krievijas gāzes piegāžu eventuālo palielināšanu uz Rietumeiropu. Apspriesti vides aizsardzības jautājumi un sadarbība ES “Tuvo kaimiņu” iniciatīvas jomā, īpaši pievēršoties rūpēm par Baltijas valstu kopīgo ūdens baseinu tīrību. Lai arī mūsu tuvējās kaimiņvalstis spertu daudz intensīvākus soļus ekoloģijas problēmu risināšanā.
Pēcpusdienā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji kopīgi atklāja automaģistrāles “Via Baltica” Baltezera posmu. Pēc simboliskās lentes pārgriešanas un izbrauciena automašīnās pa jauno ceļa posmu Indulis Emsis, Aļģirds Brazausks un Juhans Partss atgriezās Rīgā un Ķīpsalā iestādīja kociņus kā Baltijas valstu vienotības simbolu.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministru kopīgajā preses konferencē Indulis Emsis uzsvēra, ka triju Baltijas valstu sadarbība bijusi ļoti intensīva jau desmit gadus un tai bijusi liela nozīme, lai mūs politika labāk tiktu saklausīta Eiropā un NATO. Atgādinājis, ka Baltijas Ministru padome, kas nodibināta pirms desmit gadiem ar mērķi veicināt kontaktus un sadarbību starp nozaru ministrijām, visus šos gadus centusies sekmēt arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārpolitikas stratēģisko mērķu sasniegšanu – iestāties ES un NATO, I.Emsis teica: “Tagad, kad šie mērķi sasniegti, izvirzīti jauni – mēs spriežam, kā dzīvosim tālāk, kā veicināsim mūsu valstu sadarbību un tālāko izaugsmi.”
Igaunijas premjerministrs Juhans Partss uzsvēra kopīgā lēmuma – reformēt Baltijas valstu sadarbības metodes – aktualitāti apstākļos, kad Igaunija, Latvija un Lietuva kļuvušas par ES un NATO dalībvalstīm.
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks pakavējās pie infrastruktūras jautājuma, kam Baltijas valstu valdību vadītāju apspriedē bijusi prioritāra nozīme. “Ilgus gadus, kamēr Lietuva, Latvija un Igaunija atradās PSRS sastāvā, mums nebija nekādu sakaru ar Rietumeiropas valstīm,” atgādināja A.Brazausks. “Tagad mums šie sakari steidzami jāatjauno. Tāpēc arī tik aktuāla ir mūsu pūliņu koordinācija. Lai ES institūcijās saprastu šā jautājuma aktualitāti un ņemtu to vērā, sastādot jauno ES budžetu. Lai mēs būtu ES ne vien politiski, bet arī praktiski,” teica Lietuvas valdības vadītājs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par nesen publicēto simt politiķu paziņojumu (kurš, kā zināms, publicēts arī “Latvijas Vēstnesī” – 30.09.2004., nr.155(3103) un kurā paustas bažas par demokrātijas likteni Krievijā, Indulis Emsis teica: “Laikam gan Eiropas Savienībā nav valstu, kas Krievijas demokrātiskā attīstībā būtu vairāk ieinteresētas nekā Latvija, Lietuva un Igaunija. Krievija ir mūsu kaimiņvalsts, tāpēc mēs esam patiesi ieinteresēti, lai tā būtu demokrātiska. Jo tikai tad mūsu sadarbība varēs kļūt intensīvāka.”
Igaunijas premjerministrs Juhans Partss uzsvēra, ka tā sauktā simta vēstule ir ļoti nozīmīgs ieguldījums turpmākajā diskusijā par ES, kā arī citu Rietumu pasaules “politisko spēlētāju” turpmākajā stratēģijā attiecībās ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka Igaunija kā Rietumu demokrātijas valsts cenšas veidot konstruktīvas partnerattiecības ar Krieviju un gribētu darīt visu, lai atbalstītu demokrātijas attīstību Krievijā. “Bet mēs neesam Krievija, un šis ceļš jāiet pašai Krievijai,” uzsvēra Igaunijas premjerministrs, mēs ceram sagaidīt dienu, kad Igaunija ar Krieviju varēs turpināt attīstīt politisko dialogu. Mums ir arī reāla vēlme turpināt dialogu par daudziem kaimiņvalstu sadarbības jautājumiem. Taču pagaidām iniciatīva nākusi vienīgi no Igaunijas puses.”
Lietuvas premjerministrs Aļģirds Brazausks uzsvēra, ka Lietuvas attiecības ar Krieviju vienmēr bijušas normālas un piecpadsmit gadu laikā šajās attiecībās nav bijušas nopietnas problēmas.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv