No informācijas laikmeta uz ideju laikmetu

No 30.septembra līdz 2.oktobrim Madonas rajona Jumurdas muižā notika Baltijas bibliotekāru 7.kongress. To organizēja Latvijas Bibliotekāru biedrība un Latvijas Nacionālā bibliotēka. Kongresā piedalījās vairāk nekā 100 bibliotēku, informācijas un kultūras darbinieku no Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Latvijas. Baltijas bibliotekāru 7.kongresu “Dažādība kopībā: Baltijas bibliotēkas Eiropas Savienībā” atklāja kultūras ministre Helēna Demakova.

Kultūras ministres Helēnas Demakovas uzruna Baltijas bibliotekāru 7.kongresā

Pastāv uzskats, ka dzīvojam informācijas laikmetā, kas pēc neilga laika būs transformējies ideju laikmetā. Tam pamatā ir uz zināšanām balstīta sabiedrība. Līdzās jau ierastajiem jēdzieniem “informācijas sabiedrība”, “informācijas tehnoloģijas” un “ideju sabiedrība” svešs vairs nav jēdziens “informācijas troksnis”. Runa ir par to, ka sabiedrībai pieejamais informācijas apjoms jau patlaban ir neiedomājami plašs un tas turpina pieaugt ģeometriskā progresijā. Turklāt šī telpa ir ne tikai samilzusi, bet arī piesārņota ar lieku un nevērtīgu informāciju. Es pat nerunāju par pasaulē kopumā pieejamo informācijas daudzumu – apjukt, apmulst un sajusties bezpalīdzīgam ir viegli pat mazā Latvijas bibliotēkā.
Bibliotekārs ir tas cilvēks, kurš, pat nezinot visu grāmatu saturu, palīdz apjukušajam un informācijas kārajam cilvēkam atkal sajust zemi zem kājām un atrast pareizo meklējumu virzienu. Bibliotēkas šajā informācijas pārbagātajā laikā darbojas kā kvalificēti pakalpojumu sniedzēji gan izglītības iestādēs, gan pilsētās un vietējās pašvaldībās. Tās dod būtisku ieguldījumu izglītībā un tālākizglītībā, veicinot iedzīvotāju sabiedriski politisko aktivitāti un palīdzot orientēties ikdienas dzīvē.
Bibliotekāru darbu un nozīmi spēju novērtēt, jo sevišķi tāpēc, ka pati kādreiz esmu strādājusi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Savā ziņā esmu jūsu kolēģe un domubiedre. Patlaban lielu sava darba daļu veltu vizītēm Latvijas reģionos. Parasti apmeklēju arī bibliotēkas, lai redzētu darba ritmu, aprunātos un uzzinātu darbinieku un apmeklētāju domas. Šādās sarunās skaidri iezīmējas bibliotēkas daudzpusīgā loma – te nāk gan studenti un skolēni mācīties, bērni – pavadīt laiku, dāmas – atrast kādu romāniņu, daži – izlasīt rīta presi. Daiļliteratūras grāmatu vāki no lielā pieprasījuma ir nobružāti, ir liela interese par zinātnisko literatūru.
Par mūsdienīgu tiek uzskatīta bibliotēka, kur līdzās tradicionālajiem resursiem tiek piedāvāti arī elektroniskie resursi: elektroniskās datu bāzes, digitalizēts kultūrvēsturiskais mantojums. Zināšanu ieguve mūsdienās lielā mērā ir saistīta ar jaunajām informācijas tehnoloģijām. Bet – tehnoloģiskajām iespējām, tādām kā internets un elektroniskie sakari, nozīme ir tad, ja cilvēkiem ir iespējas un prasmes tās izmantot. Arī šis ir viens no mūsdienu bibliotēku izaicinājumiem.
Tieši kultūra ir tā, kas Eiropā nodrošina dažādību vienotībā un rada tautām iespēju globalizācijas straumē saglabāt tikai sev raksturīgo. Kultūra ir joma, kura Eiropas Savienībā atstāta pašu dalībvalstu rokās. Eiropas Savienībai ir svarīga loma kultūras mantojuma saglabāšanā un dialoga veicināšanā, tomēr galvenā atbildība kultūrpolitikas veidošanā un īstenošanā tiek saglabāta nacionālā līmenī. ES savukārt piedalās kultūrpolitikas attīstībā, veicot atbalsta pasākumus un tādējādi īstenojot subsidiaritātes principu.
Daudzveidība ir svarīga nacionālas valsts pastāvēšanai plašā valstu savienībā. Bibliotēkas Latvijā un tās kaimiņvalstīs ir vienas no būtiskākajām “dažādības vienotībā” veicinātājām un nacionālās identitātes stiprinātājām.