Vai 21.gadsimts piederēs sievietēm?

Rīgā noslēgusies starptautiska konference par sieviešu līdztiesības jautājumiem “Sieviete un vara”, kurā piedalījās sieviešu kustības aktīvistes no divpadsmit valstīm.

Konferences vadītāja Evija Caune, EK komisāre Sandra Kalniete un Labklājības ministrijas Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja Agnese Gaile Foto: Andris Kļaviņš

Diskutē divpadsmit dalībvalstu pārstāves

Konferences atklāšanā Eiropas Komisijas komisāre Sandra Kalniete sacīja: “Esmu pārliecināta, ka 21.gadsimts būs sieviešu gadsimts politikā.” Viņa piebilda, ka ideālais variants, uz ko sievietēm vajadzētu turpmāk tiekties, ir tas, ka sieviešu un vīriešu proporcija politikā būtu piecdesmit pret piecdesmit.
Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja Agnese Gaile uzsvēra, ka Latvijas valdība savu pozīciju dzimumu līdztiesības jautājumos ir izteikusi, pievienojoties starptautiskajiem dokumentiem, kā arī akceptējot savus. Nupat septembrī Ministru kabinetā apstiprināta “Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.–2007.g.”.
Savukārt Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības aģentūras SIDA programmu menedžere Baltijas valstīs Anna Rozendāle atcerējās līdzšinējo sadarbību ar Latvijas sieviešu organizācijām, pauda gandarījumu par sasniegto, atzīmējot novērotās latviešu sieviešu spējas, kas garantē projektu ilgtermiņu.
Projekta “Sieviešu iesaistīšana politikā un lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā” koordinatore un centra “Marta” valdes priekšsēdētāja Iluta Lāce atzina, ka, “neraugoties uz starptautiskajiem dokumentiem, kas kopš 1945.gada attiecina cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību uz sievietēm, sieviete politikā un lēmumu pieņemšanā joprojām ir izņēmums, bet vīrietis politikā ir norma”.

“Vīriets ir gudrāks nekā sieviets”

Sieviešu un vīriešu attiecības ir mūžīga tēma.
Latviešu presē pirmā diskusija par sieviešu jautājumu izskanēja “Baltijas Vēstnesī” 1870.gadā. Diskusijas aizsākums bija apraksts par senu latviešu paražu – atzīmēt piektdienas vakaru, kurā raksta autors nicinoši izteicās par sieviešu saprātu. Ata Kronvalda sieva Karolīne atbildēja ar pretrakstu, kurā ironizēja par autora atziņu, ka “vīriets ir un paliek gudrāks nekā sieviets, un, jo biezāka vīrietim bārzda, jo stiprāka viņa gudrība”.
Profesore Vita Zelča savā pētījumā “Nezināmā. Latvijas sievietes 19.gadsimta otrajā pusē” min, ka deviņus gadus vēlāk laikrakstā “Rīgas Lapa” sieviešu jautājums jau kļūst par nopietni diskutējamu problēmu. Konservatīvo aprindu nievājošie raksti presē aizskāra Aspaziju, un arī viņa iesaistījās diskusijā, kļūdama par tā laika latviešu sieviešu kustības līderi, saucot “izkarot gaismas karu”. Kaut arī šī cīņa nebija viegla, pateicoties Aspazijai un viņas sekotājām, kā arī starptautiskiem sieviešu kustības panākumiem, sevišķi netālajā Somijā, Latvijas Tautas padome un Pagaidu valdība līdz ar savas valsts nodibināšanu pasludināja vēlēšanu tiesības sievietēm. 1920.gadā Satversmes sapulcē pirmo reizi tika ievēlētas sešas latviešu sievietes. Satversmes sapulcē un 1.Saeimā tiek ievēlēta arī Aspazija, bet 1922.gadā Latvijas valsts Satversmes likums noteica sievietei un vīrietim vienlīdzīgas politiskās tiesības. Sievietes Latvijā strauji tiecās pēc gara gaismas, un 1935.gadā Latvija ieņēma vienu no pirmajām vietām Eiropā studējošo sieviešu skaita ziņā.

Sievietes vieta jaunajā Latvijā

No vīriešu pozīcijām skatoties, rodas jautājums – ko vēl viņām vajag? Valsts prezidente, Saeimas priekšsēdētāja, Policijas akadēmijas rektore ģenerāle, augsti posteņi bankās un biznesa struktūrās. Tā ir varas kvalitāte.
Resursu centrs sievietēm “Marta” uzskata, ka demokrātiskas valsts un sabiedrības pārvalde deklarē, ka vara pieder tautai un visiem ir vienādas tiesības būt pārstāvētiem valsts varas un pārvaldes institūcijās. Visiem – tas nozīmē gan vīriešiem, gan sievietēm, kas šobrīd ir skaitliski visai līdzīgās proporcijās. Pašlaik Saeimā tikai piektā daļa deputātu ir sievietes, no pašvaldībās ievēlēto deputātu skaita 41% ir sievietes, 15% pilsētu mēru ir sievietes (2003.gada Centrālās statistikas pārvaldes dati). Tādēļ “Marta” nāk sabiedrībā ar uzsaukumu “Balso par sievieti!”.
Latvijas likumdošanā garantētās vienādās tiesības sievietēm un vīriešiem reālajā dzīvē diemžēl nedarbojas. Sabiedrībā radies deformēts priekšstats, ka diskusijas par sieviešu līdztiesību ir pārspīlētas un nevajadzīgas. Vai tā ir?
Šo jautājumu uzdevām Eiropas Parlamenta deputātei Inesei Vaiderei. Lūk viņas atbilde: “Konference ir ļoti vajadzīga un nozīmīga. Šī tēma nebūs vairs aktuāla, kad visos parlamentos un struktūrās sieviešu un vīriešu paritāte būs piecdesmit pret piecdesmit, kad visiem būs vienādas iespējas ieņemt adekvātas vietas, balstoties uz kompetenci, jo pašlaik, lai ieņemtu kādu atbildīgu amatu, sievietei ir jābūt vismaz divreiz labākai par vīrieti, kurš pretendēs uz šo amatu. No savas pieredzes saku: ja vīrietis manīs, ka sieviete profesionālā ziņā ir līdzīga vai labāka par viņu, konkurences cīņā vīrietis var būt ļoti nežēlīgs un izmantot arī negodīgus paņēmienus. Diemžēl pasaule nav daudz mainījusies, un patriarhālā iekārta pastāv visur. Ir valstis, kur tā ir mazāk izteikta. Eiropas Parlaments no šā viedokļa vērtējams pozitīvi, jo tajā cilvēki ir moderni domājoši.”

AISMA

Lai atbalstītu demokrātijas attīstību Latvijā un veicinātu ekonomisko izaugsmi, realizējot dzimumu līdztiesības principu un iesaistot iespējami vairāk sieviešu politiskajā un demokrātiskajā lēmumu pieņemšanas procesā, resursu centrs “Marta” 2002.gadā sāka projektu “Sieviešu iesaistīšana politikā un lēmumu pieņemšanas procesos Latvijā”. Projektam dots “segvārds” AISMA, kur katram burtam ir sava nozīme: atbalsts, izaugsme, stabilitāte, mīlestība, atbildība. Projektu atbalsta Zviedrijas Starptautiskās attīstības un sadarbības aģentūra SIDA un Latvijas Labklājības ministrija. Projekta ietvaros rīkoti semināri gan sievietēm, kuras gatavojās kandidēt pašvaldību vēlēšanās, gan žurnālistēm, kuras lika paraudzīties salīdzinoši uz vīriešu un sieviešu atspoguļošanas veidu saziņas līdzekļos, kā arī izvērtēt žurnālistu lomu līdztiesīgas sabiedrības veidošanā. Projekta sauklis ir “Balso par sievieti!”, jo tā galvenais mērķis – panākt, lai pēc iespējas vairāk sieviešu ievēlētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā. No uzdevumiem nozīmīgākie ir veicināt sieviešu starpvalstu sadarbību, lai smeltos pieredzi, stiprināt sieviešu politiķu popularitāti sabiedrībā, stiprināt sieviešu sadarbības tīklu neatkarīgi no partijiskās piederības. Projekta ietvaros paredzēti mācību braucieni uz Zviedriju, kā arī pieredzes apmaiņa politikā ieinteresētajām sievietēm gan Latvijas reģionos, gan Baltijas valstīs.
Sievietes netiecas pēc varas, lai kompensētu savu prāta vai fizisko mazspēju, kā to nereti nākas dzirdēt. Sievietēm ir tiesības, vēlēšanās un interese dalīt valsts varas un materiālos resursus, jo tikai vienlīdzīgi sadalīta vara starp sievietēm un vīriešiem nozīmē patiesu demokrātiju.

Andris Kļaviņš