Baltijas jūra mūs gan vieno, gan šķir

Vakar, 1. augustā, atklāja prāmja satiksmi starp Ventspili un Vestervīku

Krišjānis Valdemārs savulaik nenoguris aicināja latviešus mācīties jūrskolās par tālbraucējiem kapteiņiem, būvēt buriniekus, attīstīt tirdzniecību starp Eiropu un Baltijas valstīm, latviešiem un igauņiem kļūt par Baltijas jūras "holandiešiem" preču tranzītā starp Krieviju un Eiropu, nesēdēt savās zvejnieku būdās, bet caur jūrā braukšanu redzēt un mācīties, kā citi dzīvo.

Kā bronzas tēls apsēdies Ventas krastmalā, K.Valdemārs tagad var noskatīties sava aicinājuma piepildījumā. 1. augustā viņam garām aizpeldēja jūras prāmis "Finnmaid" savā pirmajā reisā no Zviedrijas pilsētiņas Vestervīkas uz Ventspili, kad tika atklāta arī jaunā Ziemeļu piestātne. Kā pastāstīja jaunās prāmja satiksmes projekta vadītājs, kopš 1. jūlija Ventspils brīvostas pārvaldes tirgzinību speciālists Kristers A.Medins, prāmis "Finnmaid" būvēts 1976. gadā, bet pilnīgi atjaunots 1996. gadā. Tā kravietilpība ir 1300 līnijmetri (70 treileri), kajītes paredzētas 68 personām. Tas brauc ar Somijas karogu. Apkalpē ir somu jūrnieki, bet rēdereja uzskata, ka drīz daļu komandas nomainīs latviešu jūrnieki. Kuģis ir ceļā divpadsmit stundas un pagaidām galvenokārt pārvadā kravas, taču prioritāte var mainīties atbilstoši pieprasījumam. Prāmis kursēs trīs reizes nedēļā. Braucot ar automašīnu, cena vienā virzienā ir ap 400 Zviedrijas kronu (27 lati), bez mašīnas — divas reizes dārgāk. "Ve–Ve line" (Vestervīkas–Ventspils līnija) jaunizveidotā rēdereja ir zviedru kompānijas meitasuzņēmums ar zviedru kapitālu. Īpašnieki labprāt meklēs arī kapitāla piesaisti Latvijā.

Pirmajā reisā atbrauca biznesa un preses pārstāvji, kā arī latviešu tūristi no Zviedrijas. Viņu vidū bija Rasma un Jānis Drigori un Vizma Melnača. Šie trīs cilvēki kara laikā, būdami vienpadsmit līdz piecpadsmit gadu veci, veica jūras ceļu no Lielirbes uz Gotlandi ar laivu. Rasma kādreiz mācījusies Mazirbes skolā, bet Vizma ir pirmo reizi Ventspilī. Viņu ceļš tālāk ved uz lībiešu svētkiem Mazirbē.

Jānis Lubiņš, Ziemeļu piestātnes stividoru operāciju vadītājs, uzskata, ka 1. augusts līdz ar prāmja līnijas atklāšanu kļūst par piestātnes dzimšanas dienu. Modernās piestātnes garums ir 256 m, dziļums — 14 m. Tā tiks padziļināta līdz 30 m. No Antverpenes nāk kravas kuģis "Aura", kas uzņems konteinerus ar papīru no Permas, lai aizvestu tos uz Taizemi. Notiek sarunas par prāmja Vīborga–Ķīle iegriešanos Ventspilī, ja izdosies atrast kravas klientus. Līdz gada beigām plānots, ka kravu apgrozība piestātnē sasniegs pusmiljonu tonnu. Kravu apstrādei uzbūvēta mūsdienīga apsildāma 5000 m2 noliktava bez jumta konstrukciju balstiem. Plānota arī noliktava saldētajām kravām, saņemts moderns aprīkojums, spēcīgi celtņi. Jānis Lubiņš uzskata, ka termināla nākotne daudzējādā ziņā būs atkarīga no politiskajiem vējiem. Bet ar tiem ir tāpat kā ar Ventspils septiņiem vējiem.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

Ventmalā, piestiprinot Zviedru prāmja "Finnmaid" tauvas galu, — Gundars Bērziņš un Andrejs Tīrmanis

Foto: "LV" speciālkorespondents Andris Kļaviņš