Par sabiedrības tiesībām pārbaudīt valsts institūciju rīcības likumību

Viena no pēdējā laikā skaļāk izskanējušajām tiesā ierosinātajām lietām, kas pretendē uz precedenta statusu Latvijas tiesu praksē, ir tā sauktā Saburovas lieta, precīzāk – civillieta pret Enesu Saburovu, kas radusies uz administratīvā procesa ietvaros ierosinātās lietas pamata. (Atgādināšu, ka tiesa ir noraidījusi rīdzinieces Enesas Saburovas sūdzību, kurā tika apšaubīta SIA “N&J” ieceres būvēt dzīvojamo māju Brīvības gatves 352/358 iekšpagalmā likumība, bet pēc tam ir ierosināta civillieta pret pašu E.Saburovu.)
Vides ministrija ar bažām seko līdzi šiem notikumiem, jo civilprocesa kārtībā ierosinātas jau divas tiesu lietas, t.i., viena – pret Enesu Saburovu par zaudējumu piedziņu, kas radušies trešajai personai tādēļ, ka Saburovas kundze vērsusies tiesā par publiskās pārvaldes izdota administratīvā akta tiesiskuma pārbaudi, un otra – pret Satversmes tiesas tiesnesi Ilgu Čepāni par zaudējumu piedziņu, kas radušies trešajai personai tādēļ, ka Čepānes kundze esot uzkūdījusi E.Saburovu vērsties tiesā. Abas šīs lietas ir klajā pretrunā ar Vides ministrijas kompetencē esošās ANO 1998.gada konvencijas “Par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” (turpmāk – Orhūsas konvencija) principiem un tajā ietvertajām prasībām. Orhūsas konvencija ir starptautisks līgums, kuru Latvija ir ratificējusi 2002.gadā un līdz ar to apņēmusies ievērot tajā iekļautos tiesību principus un pildīt uzliktos pienākumus. Viena no galvenajām Orhūsas konvencijas prasībām ir nodrošināt dalībvalstij tādu tiesisko regulējumu, kas garantē sabiedrībai tiesības vērsties tiesībaizsardzības institūcijās pret valsts pārvaldes vai privātpersonas darbību vai bezdarbību, ar kuru tiek pārkāpti valsts tiesību akti, kas skar vidi (konvencijas 9 (3).pants). Latvija divos gados ir veikusi apjomīgu darbu, lai nodrošinātu tās normatīvo aktu atbilstību Orhūsas konvencijas prasībām, tai skaitā veicot nepieciešamos grozījumus. Tomēr par vienu no pamatelementiem Orhūsas konvencijas prasību ieviešanai tika atzīts Administratīvā procesa likums, kas cita starpā dod tiesības indivīdam vērsties iestādē un pēc tam tiesā ar lūgumu pārbaudīt publiskās personas izdota administratīvā akta tiesiskumu. Tas pilnībā atbilstu Orhūsas konvencijas prasībām, ja vien tiktu nodrošināts cits konvencijā ietvertais princips. Tas paredz, ka persona, kas īsteno savas tiesības vērsties tiesībaizsardzības institūcijās, nekādi netiek par to sodīta (konvencijas 3(8).pants).
Pašreiz notiek intensīvs darbs Eiropas Savienības (ES) līmenī, lai arī ES varētu ratificēt Orhūsas konvenciju. Latvija, izstrādājot valsts pozīciju attiecībā uz ES līmenī izskatāmajiem no Orhūsas konvencijas izrietošajiem tiesību aktiem, ir apgalvojusi, ka Orhūsas konvencijas prasības Latvijā tiek ievērotas. Vides ministrija nepārtraukti seko līdzi mūsu valstī spēkā esošo tiesisko regulējumu attīstībai, lai nodrošinātu Orhūsas konvencijas principu ievērošanu Latvijā. Gadījums, kad par personas tiesisku darbību, t.i., izmantot savas tiesības vērsties tiesā, ir radusies iespēja pret šo personu vērsties civiltiesiskā kārtībā, ir ļoti bīstams precedents, jo tādējādi varam nonākt klajā pretrunā ar to, ko Latvija ir apņēmusies ievērot gan Eiropas Savienības gan plašākā starptautiskā līmenī. Tā kā arī tiesa pārstāv valsti un pieņem lēmumus valsts vārdā, jebkura ierosināta lieta pret personu, kas izmantojusi savas tiesības vērsties tiesā, veido atbildību Latvijas valsts līmenī par to, ka šāds faktiski sabiedrību iebiedējošs līdzeklis pastāv.
Vides ministrija pārstāv Latviju starptautiskajās institūcijās Orhūsas konvencijas jautājumos. Mums jāsniedz atzinumi par attiecīgās konvencijas ievērošanu Latvijā, tādēļ vēlos norādīt uz pastāvošo apdraudējumu Latvijas tiesiskā regulējuma atbilstībai starptautisko normu kontekstā. Vienlaikus vēlos paust atbalstu Saburovas kundzei, kas ir uzdrīkstējusies izmantot savas tiesības vērsties tiesā (acīmredzot to var nosaukt par uzdrīkstēšanos, ja jau tādas ir iespējamās sekas), kā arī paust atbalstu Satversmes tiesas tiesnesei I.Čepānes kundzei, kas ir veikusi valstiski svarīgu pienākumu – skaidrojot sabiedrības pārstāvjiem viņu tiesības vērsties tiesā, lai sabiedrība gūtu pārliecību, ka viss notiek likumīgi. Par valstiski svarīgu pienākumu to var nosaukt tādēļ, ka arī šāds sabiedrības informēšanas un skaidrošanas darbs ir paredzēts Orhūsas konvencijā kā valstij veicams uzdevums. Latvija, ratificējot konvenciju, ir atzinusi, ka “iedzīvotājiem vajadzīga palīdzība, lai īstenotu savas tiesības” (preambula), kā arī apņēmusies nodrošināt “to, ka amatpersonas un iestādes palīdz un sniedz norādījumus sabiedrībai, lai ļautu tai piekļūt informācijai, plašāk piedalīties lēmumu pieņemšanā un griezties tiesu iestādēs” (3(2).pants).
Vienlaikus pievienojos daudzu atzītu juristu jau izskanējušiem viedokļiem par to, ka ar vēršanos tiesā administratīvā procesa ietvaros (kur veidojas attiecības starp valsts pārvaldi, no vienas puses, un personu, no otras) nevar aizskart citas personas privāttiesības, kas tiek aizsargātas civilprocesa kārtībā (publikācijās “Jurista Vārdā” Nr.33, 31.08.04. u.c.). Personas vēršanās tiesā nevar būt prettiesiska darbība, līdz ar to nevar izraisīt sekas, kas būtu par pamatu zaudējumu piedziņai, tāpat kā prettiesiska darbība nevar būt juristes (īpaši tiesneses) veikta personai piederošo tiesību skaidrošana vai pat aicināšana izmantot savas tiesības vērsties tiesā. Turklāt šādus aicinājumus vērsties tiesā gan Vides ministrija, gan citas valsts institūcijas ir paudušas neskaitāmas reizes, kad pastāv šaubas par kāda lēmuma vai darbības tiesiskumu, bet attiecīgajai institūcijai nav kompetences vērsties pret apstrīdēto lēmumu vai darbību.
Izsaku cerību, ka jau tuvākajā laikā tiks novērsta absurdā situācija, kas veidojas no civiltiesiskā kārtībā ierosinātajām lietām pret Saburovas kundzi un Čepānes kundzi. Tas ļautu Vides ministrijai turpināt godam pārstāvēt Latviju starptautiskā līmenī, bet Latvijas iedzīvotājiem turpmāk nebūtu jābaidās izmantot savas likumīgās tiesības.

Vides ministrs Raimonds Vējonis