Valsts sekretāru 2004.gada 30.septembra sanāksmē

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latvijas institūts” izveidošanu” un noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Latvijas institūts” nolikums”.
Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabinetā apstiprināto koncepciju “Par Latvijas institūta juridisko statusu”, tas paredz ar 2004.gada 18.oktobri uzsākt bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts” reorganizāciju, to pārveidojot par Ārlietu ministrijas pārraudzībā esošu valsts aģentūru “Latvijas institūts”.
Projektā paredzēts, ka bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts” ir pārveidojama par aģentūru līdz 2004.gada 1.decembrim. Valsts aģentūra “Latvijas institūts” ir bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts” funkciju, tiesību, saistību, mantas (kustamās un nekustamās) un finanšu līdzekļu pārņēmēja.
Rīkojuma projekts nosaka, ka bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas institūts” pēc reorganizācijas veikšanas ir Ārlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra – Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības (tēla) veicinoša nacionālas nozīmes institūcija.
Aģentūrai paredzēts izstrādāt darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un budžetu un saskaņot ar Ārlietu ministriju līdz 2004.gada 1.decembrim.
Noteikumu projekts nosaka, ka valsts aģentūra “Latvijas institūts” veic šādas funkcijas: koordinē Latvijas tēla stratēģijas izstrādāšanu un uzrauga tās īstenošanu; izstrādā Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas pasākumu ikgadēju plānu; rada valsts pārvaldes, pašvaldību, privāto struktūru un privātpersonu (ekspertu), kā arī nevalstisko organizāciju partnerības kontakttīklu Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai; gatavo un izplata vispārēju informāciju par Latviju kopumā, kā arī par dažādām atsevišķām ar Latvijas valsti, zemi un tautu saistītām jomām; organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs; īsteno cita veida darbību, kas nav pretrunā ar šajā nolikumā noteikto aģentūras darbības mērķi.
Aģentūras saīsinātais nosaukums latviešu valodā ir “Latvijas institūts”, nosaukums angļu valodā ir “The Latvian Institute”. Aģentūras abreviatūra ir “LI”. Aģentūra savus uzdevumus un funkcijas veic atbilstoši starp aģentūras direktoru un ārlietu ministru noslēgtam pārvaldes līgumam.
Projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 11.oktobrim.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumos Nr.432 “Biodegvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtība””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu prasības dīzeļdegvielai (gāzeļļai), tās aizstājējproduktiem un komponentiem, kuriem ir pievienota no rapša sēklu eļļas iegūta biodīzeļdegviela – vairāk nekā 5 tilpumprocenti no kopējā naftas produktu daudzuma. Projekts papildināts ar prasībām iepriekš minētai biodegvielai, lai būtu iespējams noteikt precīzu dīzeļdegvielas ar biodīzeļdegvielas piejaukumu koncentrāciju.
Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumos Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai harmonizētu Latvijas Republikas likumdošanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70.EK (1998.gada 13.oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/17/EK (2003.gada 3.marts), ar ko groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes prasībām.
Projektā iestrādātas prasības, kas nosaka, ka dīzeļdegviela var būt ar ne vairāk kā 5 tilpumprocentu biodīzeļdegvielas piejaukumu, kā arī noteikumi papildināti ar prasībām gāzeļļai.
Atbilstoši Direktīvai 98/70.EK noteikts svina savienojumu sastāvs benzīnā, un atbilstoši Direktīvai 2003/17/EK noteikts maksimālais sēra saturs bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un gāzeļļām.
Noteikumos iestrādāta prasība, ka institūcijām reizi gadā jāsniedz Eiropas Komisijai informācija par gaisa kvalitāti, degvielas kvalitāti, benzīna un dīzeļdegvielas kopējo realizēto apjomu, kā arī bezsvina benzīna un dīzeļdegvielas ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg realizēto apjomu valstī.
Noteikumu projekta izstrādes laikā notikušas konsultācijas ar Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību un Latvijas Degvielas tirgotāju asociāciju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
Šobrīd Latvijas Republikas nodokļu administrācijai ir ierobežotas iespējas saņemt informāciju par Latvijas rezidentu fizisko personu uzkrājumu ienākumiem, kas tiek gūti ārvalstīs, kā arī pienākums sniegt minēto informāciju citām valstīm ir ierobežots. Minēto informāciju ir iespējams iegūt no tādām ārvalstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgti starpvalstu līgumi (konvencijas) par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (nodokļu līgumi), kuru noteikumi paredz veikt informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma. 2004.gada 1.janvārī Latvijai ir noslēgti un stājušies spēkā nodokļu līgumi ar šādām Eiropas Savienības dalībvalstīm: Beļģiju, Dāniju, Franciju, Igauniju, Īriju, Lietuvu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Slovēniju, Portugāli, Vāciju un Zviedriju. Līdz ar to iespēja saņemt minēto informāciju pēc pieprasījuma un pienākums sniegt šādu informāciju ir noteikts tikai attiecībā uz minētajām valstīm.
2003.gada 3.jūnijā ir pieņemta Padomes Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (Direktīva). Direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai Eiropas Savienības dalībvalstu (dalībvalstis) nodokļu administrācijas viena otrai automātiski sniegtu informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem (procentu ienākumiem).
Direktīva uzliek par pienākumu dalībvalstīm, izdarot izmaiņas to iekšzemes normatīvajos aktos, nodrošināt, ka katras dalībvalsts teritorijā izveidotie uzkrājumu ienākuma izmaksātāji iegūst nepieciešamo informāciju (identifikācijas un rezidences datus) par uzkrājumu ienākuma saņēmējiem – fiziskajām personām, kas ir citu dalībvalstu rezidenti, un iesniedz šo informāciju izmaksātāja dalībvalsts nodokļu administrācijai, kura savukārt to nodod tās dalībvalsts nodokļu administrācijai, kuras rezidents ir uzkrājumu ienākuma saņēmējs. Direktīva arī uzliek par pienākumu novērst nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumā, kad atsevišķas dalībvalstis un dalībvalstu saistītās un atkarīgās teritorijas, ieviešot Direktīvu, ietur Direktīvā noteiktajā pārejas periodā īpašu nodokli – uzkrājumu nodokli.
Direktīva arī paredz, ka dalībvalstis noslēdz īpašus līgumus par Direktīvā noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgu pasākumu (automātisku informācijas apmaiņu vai īpaša nodokļa ieturēšanu no uzkrājumu ienākuma) īstenošanu ar atsevišķu dalībvalstu atkarīgajām un saistītajām teritorijām (Angilju, Arubu, Britu Virdžīnu salām, Džersiju, Gērnsiju, Kaimanu salām, Menas salu, Montserratu, Nīderlandes Antiļu salām, Tērksu un Kaikosu), kā arī ka Eiropas Kopiena noslēdz dalībvalstīm saistošus starptautiskus līgumus par Direktīvā noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgu pasākumu (uzkrājumu nodokļa ieturēšanu no uzkrājumu ienākuma un informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma vai automātisku informācijas apmaiņu, ja uzkrājumu saņēmējs brīvprātīgi pilnvaro izmaksātāju atklāt šādu informāciju, tādā veidā izvairoties no ieturējuma) īstenošanu ar šādām trešajām valstīm: Andoru, Lihtenšteinu, Monako, Sanmarīno un Šveici. Līdz ar to tiek nodrošināts, ka Direktīvā noteiktos pasākumus piemēro arī dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas, kā arī šiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus piemēro trešās valstis.
Paredzams, ka Direktīva stāsies spēkā 2005.gada 1.jūlijā ar nosacījumu, ka ar dalībvalstu atkarīgajām un saistītājām teritorijām, kā arī ar trešajām valstīm ir noslēgti un tiek piemēroti iepriekšminētie līgumi.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” ir nepieciešams, lai Latvija nodrošinātu Direktīvas ieviešanu, tas nosaka:
• tiek noteikts pienākums Latvijā izveidotiem uzkrājumu ienākuma izmaksātājiem iegūt Direktīvā noteikto informāciju (identifikācijas datus un rezidences datus) par uzkrājumu ienākuma īstenajiem īpašniekiem – fiziskajām personām, kas ir citu dalībvalstu rezidenti, vai to atkarīgo un saistīto teritoriju vai trešo valstu rezidentiem;
• tiek noteikts, kāda informācija (identifikācijas un rezidences dati) izmaksātājam ir jāiegūst par uzkrājumu ienākuma īstenajiem īpašniekiem;
• tiek noteikts pienākums Latvijā izveidotiem uzkrājumu ienākuma izmaksātājiem iegūto informāciju nodot Latvijas kompetentajai iestādei (Valsts ieņēmumu dienestam);
• tiek noteikts pienākums Latvijas kompetentajai iestādei (Valsts ieņēmumu dienestam) veikt minētās informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu, to atkarīgo un saistīto teritoriju vai trešo valstu kompetentajām iestādēm;
• atbilstoši Direktīvas prasībām tiek definēts uzkrājumu ienākums, faktiskais īpašnieks, izmaksātājs, kompetentās iestādes un citi jēdzieni, kas nepieciešami Direktīvas prasību ieviešanai.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Šobrīd Kredītiestāžu likums uzliek kredītiestādēm pienākumu sniegt informāciju par fizisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem Valsts ieņēmumu dienestam tikai atsevišķos, likumā īpaši noteiktos gadījumos, pie tam tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta vai tā amatpersonu rakstveida pieprasījuma.
2003.gada 3.jūnijā tika pieņemta Padomes Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem. Tās mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijas viena otrai automātiski sniedz informāciju par to rezidentiem – fiziskajām personām izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem (procentu ienākumiem).
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Direktīvas prasību ieviešanu Latvijā attiecībā uz informācijas iegūšanu par kredītiestāžu izmaksātajiem uzkrājumu ienākumiem to faktiskajiem īpašniekiem – fiziskajām personām, kas ir dalībvalstu vai to atkarīgo un saistīto teritoriju rezidenti, nosakot kredītiestādēm pienākumu iegūt šādu informāciju automātiski bez īpaša Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma un nodot to tālāk Valsts ieņēmumu dienestam likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un termiņos.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Kultūras ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”.”
Likums “Par nodokļiem un nodevām” paredz konkrētam personu lokam pieeju informācijai jautājumos, kas attiecas uz nodokļu maksātāju, bez nodokļu maksātāja atļaujas.
Likumprojekts paredz noteikt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām piekļuvi pie informācijas par tiem nodokļu maksātājiem, no kuriem tiešā veidā atkarīga mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšana attiecībā uz nesēja atlīdzību un atlīdzību par reproducēšanu personiskām vajadzībām, ko tieši paredz Autortiesību likums.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzīvojamo māju privatizācijas ierosinājumu reģistrācijas kārtība”.
Projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiek reģistrēti likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” paredzētie dzīvojamo māju privatizācijas ierosinājumi, kurus iesniedz attiecīgās pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai vai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”.
Dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes loceklim vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, kā arī mākslinieka darbnīcas nomniekam, iesniedzot privatizācijas ierosinājumu, tam pievienojami šādi dokumenti: dzīvojamās telpas īres līgums vai mākslinieka darbnīcas nomas līgums; notariāli apliecināta vienošanās par dzīvokļa privatizāciju, ja dzīvokli neprivatizēs īrnieks vai viņa ģimenes loceklis; dokumenti, kas apliecina mākslinieka darbnīcas nomnieka tiesības privatizēt mākslinieka darbnīcu.
Privatizācijas ierosinājumi tiek reģistrēti attiecīgās privatizācijas komisijas vai valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” izveidotā privatizācijas ierosinājumu reģistrā. Reģistrā tiek iekļautas šādas ziņas: privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas laiks; likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 81.panta otrajā daļā minētā privatizācijas ierosinājuma sastāvā esošā informācija; informācija par dokumentiem, kas pievienoti privatizācijas ierosinājumam; informācija par privatizācijas ierosinājuma iesniedzējam sniegto atbildi.
Privatizācijas komisijai vai valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra” ir tiesības pārbaudīt privatizācijas ierosinājumā un tam pievienotajos dokumentos sniegto ziņu atbilstību patiesībai.
Paredzēts noteikt, ka dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas īrniekam, viņa ģimenes loceklim vai personai, kura ar īrnieku un viņa ģimenes locekļiem ir noslēgusi notariāli apliecinātu vienošanos par dzīvokļa privatizāciju, kā arī mākslinieka darbnīcas nomniekam ir tiesības iepazīties ar privatizācijas ierosinājumu reģistrā iekļautajām ziņām.
Valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” nodrošina privatizācijas komisiju reģistrēto privatizācijas ierosinājumu uzskaiti privatizācijas datu bāzē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par reklāmas vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas vai informācijas objektu izvietošana”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu, tas paredz noteikt reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana.
Reklāmas objekti ir priekšmeti, uz kuriem izvieto reklāmu, bet informācijas objekti ir norādes, zīmes vai citi tamlīdzīgi līdzekļi, kas nav paredzēti satiksmes organizēšanai un kas neatbilst satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kuru izvietošanu nosaka attiecīgs valsts standarts.
Paredzēts, ka noteikumi attiecas uz visām juridiskām un fiziskām personām, kuras uzstāda vai kurām pieder reklāmas objekti vai informācijas objekti gar ceļiem, kā arī uz ceļu īpašniekiem.
Paredzēts, ka noteikumi neattiecas uz satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kuru izvietošanu nosaka attiecīgs valsts standarts un uz reklāmām, kuras ir izvietotas uz ēkām.
Projekts nosaka, ka reklāmas objekti un informācijas objekti nedrīkst: aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, kā arī pasliktināt to redzamību un uztveršanu; apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus; ierobežot transportlīdzekļu vadītājiem valsts standartos noteikto redzamību krustojumos vai izbraukšanas vietās uz ceļa no blakus teritorijām; atrasties uz viena balsta ar satiksmes organizācijas tehnisko līdzekli. Reklāmas objektā un informācijas objektā kopumā nedrīkst būt vairāk par 10 vārdiem, simboliem, attēliem un skaitļu kombinācijām.
Ja mainās satiksmes organizācijas situācija uz ceļa, kā rezultātā izvietotais reklāmas objekts vai informācijas objekts atbilstoši noteikumos noteiktajam var kļūt traucējošs, ceļa īpašniekam ir tiesības pieprasīt reklāmas objekta vai informācijas objekta demontāžu.
Atļauju reklāmas objekta vai informācijas objekta izvietošanai izsniedz ceļa īpašnieks vai tā pilnvarota persona, nosakot tās derīguma termiņu. Beidzoties termiņam, jāsaņem jauna atļauja. Lai saņemtu atļauju reklāmas objekta vai informācijas objektu izvietošanai: gar valsts ceļiem – ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona iesniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Latvijas Autoceļu direkcija” uzstādīšanas vietas situācijas plānu mērogā 1:200 līdz 1:500 ar zemes īpašnieka atļauju. Savukārt gar pārējiem ceļiem – ieinteresētā fiziskā vai juridiskā persona iesniedz ceļa īpašniekam uzstādīšanas vietas situācijas plānu mērogā 1:200 līdz 1:500 ar zemes īpašnieka atļauju un bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Autoceļu direkcija” saskaņojumu.
Paredzēts, ka minētie noteikumi stājas spēkā ar 2005. gada 1. janvāri. Ja divu gadu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā līdz šim uzstādītie reklāmas objekti vai informācijas objekti netiek sakārtoti atbilstoši šo noteikumu prasībām, to īpašniekiem tie ir jādemontē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Eiropas komercsabiedrību likums”.
Šā likuma mērķis ir noteikt Eiropas komercsabiedrību (SE) dibināšanas kārtību un darbības noteikumus, kā arī nodrošināt darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, tai skaitā informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību SE, ja SE ir paredzēts reģistrēt Latvijā vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība tieši piedalās SE dibināšanā (vai Latvijā ir reģistrēta atkarīgā komercsabiedrība. Dalībvalsts šā likuma izpratnē ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republika, Norvēģijas Karaliste, Lihtenšteinas Firstiste, kā arī Eiropas Savienības kandidātvalstis.
Padome 2001.gada 8.oktobrī pieņēma regulu Nr.2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem, paredzot, ka Kopienas teritorijā var izveidot Eiropas uzņēmējsabiedrību (jeb Eiropas komercsabiedrību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem) kā Eiropas akciju sabiedrību (Societas Europea jeb SE).
Regulas mērķis ir ieviest mehānismu, kā dažāda veida sabiedrības no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var izveidot vienu Eiropas komercsabiedrību, tādējādi veicinot pārrobežu apvienošanos (piemēram, starp akciju sabiedrībām no dažādām dalībvalstīm) un paredzot lielākas iespējas arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm attīstīt pārrobežu komercdarbību, izveidojot Eiropas komercsabiedrību, ja pirms tam tās ir veikušas komercdarbību citās dalībvalstīs ar filiāļu vai meitas uzņēmumu starpniecību.
Regula piedāvā vairākas iespējas pārrobežu sadarbības veicināšanai, kas nebija iespējamas līdz šim: 1) pārrobežu apvienošanos; 2) juridiskās adreses pārcelšanu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti bez Eiropas komercsabiedrības likvidācijas procedūras (līdzīga iespēja ir noteikta Eiropas ekonomisko interešu grupām saskaņā ar regulu 2137/85).
Minētā regula Latvijā būs piemērojama no 2004.gada 8.oktobra. Lai arī regulas ir tieši piemērojami Eiropas Kopienas akti, minēto regulu ieviešanai daudzos jautājumos ir nepieciešams regulējums nacionālajos normatīvajos aktos. Atsevišķos gadījumos regula tieši nosaka, ka attiecīgos jautājumus nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie normatīvie akti.
Līdz ar regulas pieņemšanu tika pieņemta Padomes 2001.gada 8.oktobra direktīva 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā, kuras pamatprincips un mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iegūtās iesaistīšanas tiesības komercsabiedrības lēmumu pieņemšanā. Darbinieku iesaistīšanās tiesībām Eiropas komercsabiedrībā būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms Eiropas komercsabiedrības dibināšanas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālā trīspusējās sadarbības padomā, Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 8.oktobrim.

Valsts kanceleja
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Par institucionālo risinājumu sabiedrības informēšanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”.
Koncepcijas mērķis ir izveidot institucionālo modeli, kas nodrošinātu visaptverošu, precīzu un aktuālu, kā arī viegli pieejamu informāciju dažādām sabiedrības grupām par Latvijas dalību Eiropas Savienībā (ES); veicinātu sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar Latvijas dalību ES un koordinētu sabiedrības informēšanas un komunikācijas darbu par Latvijas dalību ES.
Šāds institucionālais modelis ir nepieciešams, lai apvienotu esošos valsts pārvaldes resursus sabiedrības informēšanai par Latvijas dalību ES, kā arī 2004.gada beigās pārņemtu Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Eiropas Savienības Informācijas centru, kas tiek nodots Valsts kancelejai, un veicinātu sadarbību ar ES informācijas punktiem Latvijas rajonos.
Ar institucionālā modeļa izveidošanu tiks risinātas šādas problēmas: nepietiekams atbalsts ES informāciju punktiem; sabiedrības informēšanas darba sadrumstalotība; darbinieku un finanšu resursu trūkums informācijas plūsmas par Latvijas dalību ES uzturēšanai un palielināšanai; nepietiekama līdzdalība, darbs ar informācijas starpniekiem, Latvijas dalības ES skaidrojums.
Lai realizētu koncepciju ar 2005.gada 1.janvāri, minētais projekts paredz divus tā risinājuma variantus: izveidot atsevišķu ES Informācijas aģentūru vai izveidot ES Informācijas centru Valsts kancelejā.
Koncepcijas ieviešanai neatkarīgi no modeļa izvēles nepieciešams finansējums 212 479 latu vērtībā. Minētie līdzekļi ir paredzēti 2005.gada valsts budžeta projektā programmā “Sabiedrības informēšana par Latvijas dalību Eiropas Savienībā”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Vides, Zemkopības ministrijā. Saskaņojumi jāsniedz līdz 7.oktobrim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments