Par Latvijas iesniegto Ziņojumu par Mazo uzņēmumu Eiropas hartas īstenotajiem pasākumiem

Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai Latvijas progresa ziņojumu par Mazo uzņēmumu Eiropas hartas īstenotajiem pasākumiem (2003.g.septembris – 2004.g.septembris).
Mazo uzņēmumu Eiropas harta ir viens no svarīgākajiem politiskajiem dokumentiem Lisabonas mērķa sasniegšanā un atzīst mazo uzņēmumu lomu konkurētspējas, inovāciju un nodarbinātības attīstībā, uzskatot tos arī par sociālās un vietējās integrācijas Eiropā virzītājspēku un tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Hartas ietvaros tās dalībvalstīm katru gadu ir jāsagatavo un Eiropas Komisijā jāiesniedz nacionālais ziņojums par hartas uzdevumu izpildi iepriekšējā gadā, kā arī ik gadu hartas dalībvalstis apmeklē Eiropas Komisijas delegācija, lai apzinātu dalībvalstu pieredzi hartas virzienu realizācijā, uzklausītu progresu par attīstības scenāriju iepriekšējā gadā. Latvijas pusei tā ir labās prakses identificēšana, ko labu esam pārņēmuši no citām valstīm, kādus labos piemērus varam piedāvāt citām valstīm.
Ziņojuma struktūra tiek veidota, sniedzot situācijas izvērtējumu un aprakstot gada laikā paveikto katrā no 10 hartas virzieniem. Gatavojot šā gada ziņojumu, par prioritārajiem darbības virzieniem tika izdalīti trīs – uzņēmējdarbības izglītība, īpaši vidusskolā; labāka likumdošana, īpaši maksātnespējas likums un tā ietekmes novērtējums; kā arī zināšanu un iemaņu trūkums inženierzinātnēs, izceļot svarīgākās iniciatīvas šo jomu attīstībā. Kā nozīmīgākais šajās jomās uzsvērts:

1. Izglītība un uzņēmējdarbības mācība

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) bezdarbnieku apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas ietvaros piedāvā bezdarbniekiem iespēju apgūt uzņēmējdarbību, projektu vadīšanu un vadības zinības. Šāda veida apmācība sniedz nepieciešamās iemaņas bezdarbniekiem uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai un veicina pašiniciatīvu.
Latvijas Universitātē (LU) ir izstrādāti vairāki ar biznesa vadību un uzņēmējdarbību saistīti mācību moduļi un zinātniskie/profesionālie grādi.
Lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem piemēroties tām izmaiņām, kas radušās, iestājoties ES, kā arī vairāk iesaistoties starptautiskajā apritē, Norvēģijas Ārlietu ministrija piešķīrusi finansējumu vairākiem projektiem Baltijas valstīs un starp tiem arī Norvēģijas un Latvijas profesionālā maģistra studiju programmai.
Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Junior Achievement-Latvija un Ekonomikas skolotāju asociāciju apkopo un popularizē labās prakses piemērus pedagogu tālākizglītības kursos, mācību grāmatās, darba burtnīcās u.tml.

2. Labāka likumdošana, īpaši Maksātnespējas likums un ietekmes novērtējums

Kopš iepriekšējā hartas ziņojuma ir veikti vairāki pasākumi efektīvākas likumdošanas un normatīvo aktu jomā. Šie grozījumi veikti, lai pilnveidotu un uzlabotu uzņēmuma maksātnespējas administrēšanas procesu.
Iepriekšējā gadā Latvija turpināja uzlabot regulējošās sistēmas ietekmes novērtējumu un pieņēma dažus konkrētus pasākumus. Valdība sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu turpināja izglītot valsts ierēdņus konsultāciju veikšanā ar biznesa organizācijām par likumprojektiem.
Ņemot vērā Final Report of the Expert Group on Restructuring, Bankruptcy and Fresh Start, valdība ir ierosinājusi pārskatīt Latvijas maksātnespējas likumu ar mērķi ieviest vairāk MVU draudzīgu likumdošanu.
Kopumā aptuveni 90% no piedāvātajiem pasākumiem likumdošanas uzlabošanai un attiecīgi uzņēmējdarbības videi ir īstenoti. Maksātnespējas likums, kas pašreiz ir spēkā, tika labots, lai pilnveidotu tiesu, administratīvo institūciju un maksātnespējas administratoru atbildību un īsinātu laiku, kas nepieciešams maksātnespējas procedūrām, kā arī kreditoru tiesību aizstāvībai.

3. Zināšanu trūkums, īpaši pasākumi, lai pārvarētu kvalificētu speciālistu trūkumu

No 2002.gada NVA īsteno pasākumu “Sociālie uzņēmumi darba tirgū mazāk konkurētspējīgo bezdarbnieku nodarbināšanai”, kura mērķis ir nodarbināt problēmgrupu bezdarbniekus (ilgstošos bezdarbniekus – personas, kas NVA uzskaitē atrodas ilgāk par gadu, pirmspensijas vecuma bezdarbniekus – personas, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā 5 gadi, bezdarbniekus ar invaliditāti) speciāli šim nolūkam izveidotās darba vietās, tādējādi radot priekšnoteikumus problēmgrupu bezdarbniekiem profesionālo darba iemaņu apgūšanai un konkurētspējas paaugstināšanai.
Zviedrijas valdības programmas “Darba dzīve un ES paplašināšanās” ietvaros realizētā sadarbības projekta “Darba tirgus (īstermiņa un ilgtermiņa) prognozēšanas attīstība” (2003–2004) ietvaros tika analizēta pašreizējā situācija un dotas rekomendācijas darba tirgus īstermiņa prognozēšanas uzlabošanai, kā arī uzsākta modeļa darba tirgus attīstības ilgtermiņa prognozēšanai nacionālā līmenī adaptācija Latvijas situācijai.
Katru gadu NVA veic darba devēju aptaujas, viens no to mērķiem ir izzināt darba devēju prognozes par profesijām, kādās nākamo divu gadu laikā darba devējiem būs nepieciešami speciālisti. Šo aptauju rezultātā izzinātās darba devēju vēlmes izmanto konkursa par bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas īstenošanu organizēšanai.
Ar pilnu hartas ziņojuma tekstu varat iepazīties EM mājas lapā (Darbības jomas / Uzņēmējdarbība / Integrācija ES uzņēmējdarbības un MVU politikā / Mazo uzņēmumu Eiropas harta), kā arī tuvākajā laikā tas kopā ar citu hartas dalībvalstu ziņojumiem tiks nopublicēts Eiropas Komisijas mājas lapā.
Šā gada 8.septembrī Ekonomikas ministrijā notika Mazo uzņēmumu Eiropas hartas Latvijas puses un Eiropas Komisijas pārstāvju divpusējā tikšanās, kur jau tika diskutēts par Latvijas progresu MVU attīstībā pēdējā gada laikā, realizējot Eiropas mazo uzņēmumu hartu.
Tikšanās laikā EM valsts sekretāra vietnieks Anrijs Matīss pauda viedokli, ka ES dalībvalstīm ir nozīmīgi un lietderīgi īstenot tādu uzņēmējdarbības politiku, kas balstīta uz Eiropas mazo uzņēmumu hartā definētajiem 10 virzieniem, un jo īpaši Latvijā, kurā 99% no visiem uzņēmumiem tieši ir mazie un vidējie uzņēmumi. Harta ir instruments, kā veicināt MVU attīstību visā

Eiropā un kā veicināt hartas dalībvalstu savstarpējo sadarbību. A.Matīss uzsvēra: “Latvijai kā jaunajai hartas dalībvalstij nav viegli ielēkt jau ejošā vilcienā, taču mums ir visas iespējas izmantot citu valstu pieredzi, mācīties no to labās prakses, un sasniegt ievērojamus un nozīmīgus rezultātus īsā laika posmā. Ekonomikas ministrija apzinās MVU nozīmi Latvijas ekonomikā, MVU ir mūsu ekonomikas stūrakmens.”
Kā zināms, Latvija saskaņā ar 2002.gada 23.aprīlī Slovēnijā parakstīto Mariboras deklarāciju par pievienošanos Mazo uzņēmumu Eiropas hartai, līdz ar citām ES kandidātvalstīm apņēmās strādāt saskaņā ar hartas 10 darbības virzieniem:
• izglītība un uzņēmējdarbības mācības;
• lētāka un ātrāka uzņēmumu dibināšana;
• efektīvāka likumdošana un normatīvie akti;
• apmācības pieejamība;
• interneta pieejamības uzlabošana;
• vairāk guvumu no kopējā tirgus;
• nodokļu uzlikšana un finansu jautājumi;
• stiprināt mazo uzņēmumu tehnoloģisko kapacitāti;
• veiksmīgi e-uzņēmējdarbības piemēri un augstākās klases atbalsts mazajiem uzņēmumiem;
• attīstīt spēcīgāku, efektīvāku mazo uzņēmumu interešu pārstāvniecību Savienības un nacionālajā līmenī.

Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa