Ne vairs Cesvaines pils, ne skolas…

Cesvaines jaunās skolas būvniecības darbu sākšana ir apdraudēta. Šogad paredzētais valsts investīciju programmas (VIP) projekta “Jaunas skolas būvniecība Cesvainē” finansējums 300 tūkstošu latu vērtībā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nolēmuma jau novirzīts citām mācību iestādēm, savukārt nākamā gada valsts budžeta projektā līdzekļi Cesvaines skolai vispār nav ieplānoti.

Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs šā gada augustā apturēja Cesvaines skolas būvniecības sākšanai šogad paredzēto 300 tūkstošu latu izsniegšanu un nolēma novirzīt šo naudas summu Strazdumuižas un Adamovas internātskolām. Kā iemeslu lēmumam finanses novirzīt citiem objektiem ministrs min sarunā ar pašvaldības vadību negūto pārliecību, ka Cesvaines jaunās skolas projektēšana noritējusi bez pārkāpumiem. Tādēļ nav pārliecības, ka arī VIP nauda tiks iztērēta lietderīgi.

Ministrija saskata pārkāpumu

Cesvaines pilsētas domes priekšsēdētājs Vilnis Špats atzīst, ka situācija nav patīkama. 17.augustā Cesvaines domē saņemtais IZM lēmums ir bijis kā auksta ūdens šalts. Ministrija norāda četrus iemeslus, kādēļ valsts budžeta līdzekļi Cesvaines skolas būvniecības sākšanai nav piešķirami:
1) VIP līdzekļi netiek apgūti saskaņā ar projekta ieviešanas plānu;
2) progresa pārskati par projekta gaitu IZM nav iesniegti par diviem atskaites periodiem;
3) nav iespējama pašvaldības līdzdalība projekta īstenošanā ar 20% līdzfinansējumu;
4) trūkst sociālekonomiska pamatojuma par skolas būvniecības Cesvainē lietderību.
Cesvaines mērs nosauktos iemeslus komentē kā formālu atrunu. Un norāda, ka sociāli ekonomiskais pamatojums jaunas skolas būvniecībai Cesvainē ir iesniegts IZM jau iepriekš. Arī pašvaldības līdzfinansējums ne līdz šim, ne turpmāk netiks liegts. Finanšu ministrijā ir iesniegts viens no diviem progresa pārskatiem. Bet vienas atskaites neiesniegšanu laikus IZM, ko aizkavējusi projekta sagatavošana būvniecības darbu konkursam, nevar sodīt ar finansējuma noņemšanu pilnībā. “To, ka valsts līdzekļus, pamatojoties uz aizkavēšanos ar konkursa izsludināšanu būvniecības darbiem, neesam sākuši apgūt, IZM zināja. Kad pēc IZM vēstules saņemšanas meklēju iespējas tikties ar ministru, man to atteica. Saruna ar J.Radzeviču tomēr notika, taču pēc tās nekas nemainījās, jo ministrs jau bija izlēmis,” stāsta V.Špats.

Pašvaldība nezaudē cerības

Neraugoties uz patlaban drūmo ainu, cesvainieši neatmet cerības naudu nākamā gada laikā saņemt. Mērs uzskata, ka ir jāturpina sarunas ar Saeimas politiķiem par līdzekļu piešķiršanu skolas celtniecībai vai arī jāpretendē uz finansējumu no nākamā gada budžeta grozījumiem. 4.oktobrī Cesvainē ar domes deputātiem tikās IZM pārstāvji. 8.oktobrī uz Cesvaini uzaicināts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.
IZM pārstāvji tikšanās reizē norādījuši, ka VIP “Jaunas skolas būvniecība Cesvainē” nav iesniegts caur IZM. Tomēr sarunas par skolas būvniecības sākšanu vairs netiek pilnībā apšaubītas. Cesvaines dome kopā ar IZM tuvākajā laikā sāks izvērtēt projektu, lai mēģinātu samazināt ēkas celtniecības izmaksas. Skolas projektu izstrādājusi a/s “Pilsētprojekts”. Saskaņā ar pašreizējo projektu tās būvniecību iecerēts realizēt divās neatkarīgās kārtās, paredzot funkcionāli patstāvīgu objektu izbūvi atbilstoši finansiālajiem līdzekļiem. Pirmajā kārtā plānots uzbūvēt pamatskolu un vidusskolu, sporta zāli un stadionu, otrajā – sākumskolu un peldbaseinu.
Pēc Cesvaines domes deputātu un ministrijas pārstāvju vienošanās projektu iecerēts dalīt vairākos posmos, kā arī meklēt iespējas samazināt atsevišķas izdevumu pozīcijas. Tomēr, ja projekts tiks pārskatīts un mainītas izmaksu tāmes, nāksies izsludināt jaunu konkursu. Cesvaines domes rīkotajā Cesvaines skolas būvniecības konkursā uzvarēja SIA “Kalnozols celtniecība”. Ar uzņēmumu, visticamāk, dome līgumu neslēgs, jo nav līdzekļu celtniecības darbu apmaksai.
“Varbūt mūsu kļūda bija pašu apsviedīgumā? Neilgi pēc ugunsgrēka 2002.gada decembrī spējām mobili mācību procesu atsākt un skolēnus izvietot pielāgotās telpās. Šā gada sākumā vienā pils spārnā tika iekārtotas pagaidu klases vidusskolas audzēkņiem. Pils glābšanas darbiem valsts divos gados ir piešķīrusi apmēram 220 tūkstošus latu, bet skolai, kas mita pils telpās, nav dots ne santīma. Šobrīd ir psiholoģiski smagi, arī skolēni palēnām aizplūst uz citām skolām. Vienīgais pozitīvais fakts laikam ir tas, ka pagaidām jaunās skolas būvniecības projekts nav apturēts vispār. Bet mēs no savām kļūdām mācāmies,” spriež V.Špats.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv