Kā pāriesim uz Eiropas vienoto valūtu

Ar nākamā gada 1.janvāri Latvija iekļausies tā dēvētajā Valūtas kursa mehānismā II, kas paredz mūsu nacionālās valūtas kursa piesaisti eiro. To nosaka Eiropas Savienības (ES) līgums, un, balsojot par iestāšanos ES, mēs esam apņēmušies īstenot visas ES līgumā paredzētās procedūras. Lai izpildītu ES līguma prasības, Latvijas Banka (LB) izstrādājusi eiro ieviešanas stratēģiju.

Eiro ieviešanas stratēģijai visās jaunajās ES dalībvalstīs ir divas daļas, skaidro LB Monetārās politikas pārvaldes Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs Mārtiņš Bitāns. Pirmā daļa ir vienāda visām valstīm, jo procedūra noteikta ES līgumā. Šī daļa paredz, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā valstij agrāk vai vēlāk jāiekļaujas Valūtas kursa mehānismā II (VKM II). ES līgumā arī noteikts, ka jauno ES valstu dalībai VKM II jāilgst vismaz divus gadus, šajā laikā ievērojot visas Māstrihtas kritēriju prasības. Izpildot šīs prasības un saņemot pozitīvu Eiropas Komisijas novērtējumu, jauno valstu valdības un centrālās bankas būs tiesīgas ieviest eiro kā likumīgu maksāšanas līdzekli.
To, kad pievienoties VKM II, drīkst noteikt pašu jauno dalībvalstu valdības un centrālās bankas, izvēloties visatbilstošāko tautsaimniecisko situāciju un nosakot nacionālās valūtas maiņas kursu attiecībā pret eiro. Valstu atbildīgajām institūcijām jānosaka arī tas, cik ilgā laikā nacionālā valūta tiks pilnīgi nomainīta ar eiro.
Sakarā ar gaidāmo pāreju uz Eiropas vienoto valūtu bieži tiek uzdots jautājums, ko dos eiro ieviešana. Kā norāda M.Bitāns, galvenais ieguvums būs valūtas riska izzušana darījumos starp Latviju un pārējām ES valstīm, jo samazināsies procentu likmes un aktivizēsies ārējā tirdzniecība. Viņš prognozē ievērojamu ieguvumu no eiro ieviešanas, kas ar laiku varētu sasniegt līdz pat 19% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Tomēr eiro ieviešanai ir arī daži negatīvi aspekti, un kā galveno risku šai ziņā LB speciālists min Latvijas un pārējo ES valstu tautsaimniecības strukturālās atšķirības. Mūsu valsts tautsaimniecībā galveno vietu ieņem kokapstrāde un pārtikas rūpniecība, kamēr, piemēram, Vācijā un Francijā nozīmīga tautsaimniecības nozare ir mašīnbūve. Tādējādi Eiropas Savienībā īstenotā kopējā monetārā politika var ne vienmēr pilnībā atbilst Latvijas interesēm.
Runājot par negatīvajiem aspektiem saistībā ar eiro ieviešanu, nevar neminēt inflācijas pieaugumu. LB paredz, ka arī 2006.gadā, kad tiks vērtēts, kā Latvija izpilda Māstrihtas kritērijus, inflācijas līmenis mūsu valstī būs augstāks nekā vidēji ES. Tādēļ bankas speciālisti inflācijas pazemināšanai iesaka ievērojami samazināt valsts budžeta deficītu.
Taču būtisku situācijas pasliktināšanos LB neprognozē, uzskatot, ka nopietnas tautsaimniecības krīzes iestāšanās varbūtību mazina mūsu valsts elastīgais darbaspēka tirgus, kas dod iespēju efektīvi reaģēt uz ārējiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Ievērojot iepriekšminēto, LB speciālisti ir pārliecināti, ka Latvijas tautsaimniecībai ir izdevīga iespējami drīzāka pāriešana uz eiro.
Lats vienotajai Eiropas valūtai tiks piesaistīts pēc tirgus kursa šā gada 30.decembrī, un ar šo pašu kursu Latvija iestāsies VKM II. Noteikt optimālo maiņas kursu, kas būtu vienlīdz izdevīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, ir gandrīz neiespējami, atzīst M.Bitāns. No vienas puses, augsts lata kurss palielina mūsu valsts iedzīvotāju pirktspēju ārzemēs, veicina jaunu tehnoloģiju un iekārtu importu no ES un inflācijas pazemināšanos, tomēr var negatīvi ietekmēt Latvijas eksportētājus. No otras puses, zems lata kurss veicina eksportu uz ES, taču mazina mūsu iedzīvotāju pirktspēju salīdzinājumā ar ES valstu iedzīvotājiem, kā arī sekmē inflācijas pieaugumu.
LB sagatavotais eiro ieviešanas laika grafiks paredz ne vien pietiekami ātru pāreju uz Eiropas vienoto valūtu, bet arī laiku, lai tai sagatavotos. Izstrādājot eiro ieviešanas stratēģiju, LB ņēmusi vērā Latvijas uzņēmēju un finanšu sistēmas dalībnieku vēlmes. Viņu vidū veiktā aptauja rāda, ka nepieciešams vismaz gads, lai sagatavotos valūtas piesai-stes maiņai. Tā kā referendums par Latvijas dalību ES notika 2003.gada 20.septembrī, lata piesaistes maiņa var notikt ne agrāk kā 2005.gada janvārī. Reizē ar lata piesaisti eiro sākot dalību VKM II, kam, kā iepriekš minēts, jāilgst ne mazāk kā divus gadus, ātrākais, kad attiecīgās ES institūcijas varētu publicēt ziņojumu par mūsu valsts gatavību dalībai eirozonā, ir 2007.gada pavasaris. Ja ziņojums būs pozitīvs, latu nomaiņa ar eiro varētu sākties ne agrāk kā 2008.gada janvārī.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

Inflācijas pieaugums 2004.gada maijā vairākumā jauno ES valstu