Eiropas Parlaments iztaujā Barrozu komandu

Pīters Mendelsons – par kalpošanu Eiropas interesēm

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Pīters Bendžamins Mendelsons
Dzimšanas dati: 1953.gada 21.oktobris, Londona
Izglītība: studējis politoloģiju, filozofiju un ekonomiku Oksfordā
Profesionālā karjera:
līdz 1985.g. – LWT televīzijas programmas “Weekend World” producents
1985.– 1990.g. – Leiboristu partijas Kampaņu un komunikāciju nodaļas direktors
1990.g. – kļuva par Leiboristu partijas kandidātu Hārtpūlas vēlēšanu apgabalā
1992.– 2004.g. septembris – Lielbritānijas Parlamenta loceklis, ievēlēts no Hārtpūlas vēlēšanu apgabala
1997.g. – Leiboristu partijas vēlēšanu kampaņas vadītājs
1998.– 1998.g. 23.decembris – Ministru kabineta tirdzniecības un rūpniecības valsts ministrs
1999.g. oktobris – 2001.g. janvāris – Ministru kabineta Ziemeļīrijas lietu valsts ministrs
2004.g. – izvirzīts par Lielbritānijas Eiropas komisāru

Avots: Eiropas Parlaments

Politika kā instruments

Jautājumu un atbilžu sesijā Eiropas Parlamentā (EP) tirdzniecības amata kandidātam Pīteram Mendelsonam nācās atbildēt uz visdažādākajiem jautājumiem. Deputāti no Lielbritānijas īpašu uzmanību pievērsa jautājumam, vai topošais komisārs spēs strādāt neatkarīgi no dzimtenes interesēm.
Kā primāro savā darbībā viņš redz daudzpusēju sadarbību. Tirdzniecības politika var dot būtisku ieguldījumu visas pasaules ekonomiskajā attīstībā “tik ilgi, kamēr mēs atzīsim, ka nepieciešama īpaša, atšķirīga izturēšanās pret nabadzīgiem reģioniem”.

Kalpos Eiropai

Kā jau norādīts iepriekš, īpaša interese tika izrādīta par kandidāta spēju komisāra pienākumus veikt neatkarīgi. Viņš noraidīja apgalvojumus, ka “nespētu kalpot Lielbritānijas interesēm, pārstāvot Eiropas intereses kopumā. Tā nav pretruna”. Viņš piebilda, ka atbalsts un personiskā draudzība ar Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru turpināsies. Tomēr galveno ieguldījumu P.Mendelsons solīja dot Eiropas Komisijai (EK) un tās prezidentam.
Interesanta izvērtās arī diskusija par tā saukto Lielbritānijas maksājumu. Proti, jau no iestāšanās brīža Lielbritānija Eiropas Savienības (ES) budžetā maksā tikai daļu nepieciešamās naudas summas. Noteiktu daļu maksājuma sedz pārējās dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija. Pēdējā laikā uzvirmojušas kaislības un priekšlikumi netaisnīgo sistēmu reformēt. Šis jautājums tika aktualizēts arī iztaujāšanas procedūras laikā. Uz jautājumu, kāda ir P.Mendelsona attieksme pret iespējām pārskatīt Lielbritānijas atlaižu sistēmu, viņš atbildēja, ka šis jautājums ir jāatrisina. Savukārt ceļam jābūt godīgam vai vismaz tādam, kas tiek uzskatīts par godīgu.
EP lēmums par P.Mendelsona atbilstību ieņemamajam komisāra amatam tiks publiskots 11.oktobrī reizē ar citu kandidātu novērtējumu.

Benita Ferrero-Valdnere – par vienotu Eiropas balsi pasaulē

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Benita Ferrero-Valdnere
Dzimšanas dati: 1948.gada 5.septembris
Izglītība: studējusi tieslietas Zalcburgas universitātē
Profesionālā karjera:
1972.–1978.g. – nodaļas direktore uzņēmumā “Gerns&Gahler GmbH” Vācijā
1978.–1981.g. – menedžere uzņēmumā “R.Kaufman Inc., New York”
1981.–1983.g. – galvenā menedžera asistente uzņēmumā “Gerns&Gahler GmbH” Vācijā
No 1984.gada– strādājusi Austrijas diplomātiskajā dienestā Madridē, Dakarā, Austrijas Ārlietu ministrijas Protokolu daļas vadītāja vietniece
1994.g.–ANO Protokola daļas vadītāja ANO ģenerālsekretāra Butrosa Butrosa Gali vadībā
No 1995.g. 4.maija – pirmā sieviete valsts ministre Austrijas Ārlietu ministrijā
Kopš 2000.g. – Austrijas Republikas pirmā sieviete ārlietu federālā ministre

Avots: Eiropas Parlaments

Darbības prioritātes

Stājoties Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšā, ārējo attiecību komisāra amata kandidāte Benita Ferrero-Valdnere saņēma deputātu pārmetumus, jo slikti pārzinot Baltijas valstu un Krievijas jautājumus.
Sākoties jautājumu un atbilžu sesijai, kandidāte no Austrijas norādīja, ka “mums nav atbilstošas lomas pasaules politikā. Eiropai jācenšas kļūt par nopietnāku spēles dalībnieci. Mums jākļūst stiprākiem iekšēji un uz āru jārunā vienā balsī. (..) Centrālajam vārdam ārpolitikā ir jābūt “saskaņotība””. Kā vienu no saskaņotas darbības mehānismiem viņa minēja kopējās ārējās un drošības politikas stiprināšanu.
Kā darbības prioritātes viņa redz konfliktu novēršanu, krīzes menedžmentu, cilvēktiesību nodrošināšanu un drošības garantēšanu.
Deputāti norādīja, ka līdzšinējā darbībā Eiropa par cilvēktiesībām nedaudz piemirst. “Mēs prasām cīņu pret terorismu un tamlīdzīgas lietas, bet par cilvēktiesībām nereti piemirstam.” Uz šo repliku atbildot B.Ferrero-Valdnere norādīja, ka cilvēktiesības neapšaubāmi ir “pati svarīgākā prioritāte”.

Sadarbība ar Krieviju

B.Ferrero-Valdnere arī atzina, ka nepieciešama sadarbība ar Krieviju. “ES interesēs ir, lai Krievija kļūtu par demokrātisku valsti ar stabilu tirgus ekonomiku. Lai to sasniegtu, Eiropai un Krievijai ir jādarbojas kopā. Abām pusēm ir jāpanākas pretī.” Jautāta pastāstīt sīkāk, kā domājusi uzlabot attiecības ar Krieviju, viņa skaidroja: “Attiecībās ar Krieviju ir vajadzīgs atklāts un līdztiesīgs dialogs. Tajās nekas nedrīkst tikt aiztaupīts. Jārunā arī par runas un pulcēšanās brīvību ievērošanu. Cīnoties pret terorismu ir svarīgi cīnīties par cilvēktiesībām.”

Vai pretrunas?

Iztaujāšanā topošā komisāre nonāca arī pretrunās. Latvijas deputāte Inese Vaidere skaidro: “Jā, mēs vaicājām viņai par tiem pārmetumiem cilvēktiesību sakarā, kurus Latvijai un Igaunijai izsaka Krievija. Viņa atbildēja, ka situācija cilvēktiesību jomā tiks novērota. Es uzskatu, ka šī atbilde Latvijai un Igaunijai ir pazemojoša. Lai nu kam, bet ārlietu komisārei vajadzēja zināt, ka šajās valstīs cilvēktiesības un minoritāšu tiesības tiek ievērotas. Pēc tam citos jautājumos arī izskanēja deputātu neapmierinātība, ka neba jau nu savas valstis vērtēsim vēlreiz, jo visi kritēriji tiek izpildīti. Tad viņa atkal atzina, ka jā, tiešām tā ir. Tās ir skaidras pretrunas. Man ir bažas, ka B.Ferrero-Valdnere nepārzina situāciju nedz Krievijā, nedz Baltijas valstīs. Jāatzīst, ka tiešām šis parlamenta sasaukums atšķirībā no iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka pievērsīs lielu uzmanību Krievijai, Baltkrievijai, Ukrainai un citām valstīm.” Deputāte vēl piebilst, ka kandidāte centusies atbildēt tā, lai visiem būtu pa prātam. “Tas neradīja labu iespaidu. Protams, ir jāatbild diplomātiski, bet viņa pārāk centās izpatikt.”
EP lēmums par B.Ferrero-Valdneri kā komisāra amata kandidāti būs zināms 11.oktobrī reizē ar citu kandidātu novērtējumu.

Olli Rēns – par tālāku Eiropas Savienības paplašināšanu

Biogrāfija

Foto: no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Olli Rēns
Dzimšanas dati:
1962.gada 31.marts, Mikeli, Somija
Izglītība:
1996.g. – sociālo zinātņu doktora grāds starptautiskajā politekonomijā, Oksfordas universitāte
1989.g. – sociālo zinātņu maģistra grāds politoloģijā, Helsinku universitāte
1982.–1983.g. – studējis ekonomiku, starptautiskās attiecības un žurnālistiku Maklestera koledžā Sanpaulu, Minesotā, ASV
Profesionālā karjera:
2003.–2004.g. – Somijas premjerministra padomnieks ekonomiskās politikas jautājumos
2002.–2003.g. – profesors un Politoloģijas nodaļas un Eiropas studiju centra direktors zinātniskajos jautājumos Helsinku universitātē
1998.–2002.g. – ieņēmis vadošu amatu Eiropas Komisijā
1995.–1996.g. – Eiropas Parlamenta loceklis
1992.–1993.g. – Somijas premjerministra padomnieks īpašos jautājumos
1991.–1995.g. – Somijas parlamenta loceklis
1988.–1994.g. – Helsinku pilsētas domes loceklis
1988.–1994.g. – Somijas Centra partijas priekšsēdētāja vietnieks
1987.–1989.g. – Somijas Jaunatnes centra vadītājs

Avots: Eiropas Parlaments

Nākamajā Eiropas Komisijā (EK) paplašināšanās komisāra amata pienākumus iecerēts uzticēt Olli Rēnam. Komisāra postenim viņu izvirzījusi Somija. O. Rēnam jau ir pieredze, strādājot EK. Pašreizējā komisijā viņš pilda informācijas sabiedrības lietu komisāra pienākumus.
Jautājumu un atbilžu sesijā Eiropas Parlamentā (EP) uzmanības degpunktā bija jautājumi par Turcijas nākotni, tās iespējamo integrāciju Eiropas Savienībā (ES), Kipras jautājums, kā arī Rietumbalkānu valstu nākotne. Galvenā atziņa, ko pauda kandidāts: svarīgākais ir tas, kā valsts pilda noteiktos kritērijus. Ja kritēriji tiek izpildīti, nav pamata ar valsti neuzsākt iestāšanās sarunas vai neuzņemt ES. Šāds princips, pēc O. Rēna teiktā, attiecināms gan uz Turciju, gan uz Balkānu valstīm.

Turcija

Uzrunājot EP, O. Rēns norādīja, ka “Eiropadome decembrī lems, vai sākt iestāšanās sarunas ar Turciju. Kopš Helsinku sammita Turcija ir kandidātvalsts. Tagad ir pienācis brīdis lemt, ko darīt ar Turciju tālāk”. Tomēr kandidāts atgādināja, ka “jāsagaida trešdiena, lai redzētu, ko par Turciju teiks pašreizējā EK. Negribas skriet notikumiem pa priekšu”.
Topošais komisārs atzīmēja, ka par Turciju ir dažādi viedokļi. Tomēr “Turcijai Eiropas perspektīva ir jāsaglabā atvērta. Protams, Turcijai jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji tāpat kā tos ir izpildījušas citas ES valstis (..) Runājot par Turciju, bieži tiek jautāts, vai tā ir Eiropas valsts. Jau pirms vairāk nekā 40 gadiem EK ir atzinusi, ka Turcija ir Eiropas daļa. Arī šodien mūsu interesēs ir atbalstīt Turcijas demokratizāciju un eiropeizāciju.”
Tajā pašā laikā topošais komisārs apliecināja, ka lēmums par sarunu sākšanu nekādā ziņā nenozīmētu “automātiski izsniegtu biļeti dalībai ES. Tikai tad, ja Turcija būs spējīga izpildīt kritērijus, mums jāuzņemas saistības – dalība ES. Sarunu raksturs pats par sevi ir beztermiņa. Atkārtoju, ka viss ir atkarīgs no atbilstības kritērijiem. Ja tie ir izpildīti, valstij ir tiesības kļūt par ES locekli.”
Deputātus arī interesēja, kā nākotnē tiks vērtēts, kuras valstis ir un kuras nav Eiropā. “Ja mēs atzīstam, ka Turcija ir Eiropā, tad kā izvairīsimies no Āzijas un Āfrikas valstu pieteikumiem,” skanēja replika. O. Rēns norādīja, ka ir valstis, kurām ir vēsturiskas saistības, kas apliecina tās piederību Eiropai, uz pārējām tiks attiecināta tuvo kaimiņu politika.
Deputāti ir satraukti par Francijas amatpersonu izteikumiem rīkot referendumu par Turcijas uzņemšanu ES. Kāds deputāts no Portugāles norādīja: ES ja par Portugāles uzņemšanu tiktu rīkots referendums, šī valsts nebūtu iestājusies. “Vai tā ir pareizā pieeja?” jautāja deputāts. O.Rēns atbildēja, ka atbalsta debates sabiedrībā par paplašināšanos. “Tomēr jautājums – rīkot vai nerīkot referendumu – ir jāizlemj katrai valstij pašai. Manā valstī (Somijā – red.) ir pieredze būt uzmanīgiem ar referendumu rīkošanu.”

Kipras ziemeļu daļa

Saistībā ar Turciju un tās iespējamo virzību uz ES deputāti vairākkārt interesējās arī par iespējām risināt Kipras ziemeļu daļas problēmu. Vairāki deputāti visai asi atzīmēja, ka Turcija okupējusi daļu neatkarīgas ES dalībvalsts. Atbildot uz replikām, O. Rēns atzīmēja: “Jā, problēma tiešām ir sarežģīta. (..) Tomēr mums ir jāraugās uz priekšu, nevis atpakaļ. Pats esmu gatavs darīt jebko, lai palīdzētu rast risinājumu sasāpējušajai problēmai. Ja tiks atvērtas iestāšanās sarunas ar Turciju, tās notiks starpvaldību līmenī – starp 25 valstīm un Turciju. Šīm sarunām būs jārisina arī konflikti.”

Rumānija un Bulgārija

Par vienu no savas darbības galvenajiem uzdevumiem O.Rēns uzskata pabeigt iestāšanās procesu ar Bulgāriju un Rumāniju. Arī atbildot uz deputātes Veronikas de Kaizeres jautājumu, vai kandidāts grib izdarīt neiespējamo un saglabāt grafiku Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanai ES līdz 2007.gadam, skanēja atbilde: “Ja mani apstiprinās, darīšu visu, lai pabeigtu sarunas ar Rumāniju. Atlikušas tikai trīs sarunu sadaļas. (..) Tomēr ir jāpārliecinās, vai valstis spēj arī uzņemties saistības, ko solījušas.”
O. Rēna jautājumu un atbilžu sesija notika EP Ārlietu komitejā. Tās deputāte Inese Vaidere pēc iztaujāšanas atzina, ka “viņš, iespējams, ir kompetents cilvēks, bet spilgtu iespaidu neatstāja. Atbildes bija nu tādas... pieņemamas. Es pat nevaru neko īpašu no tām citēt”.

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Ilze Sedliņa no Briseles