Par Ukrainas ārlietu ministra vizīti Latvijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 5.oktobrī, Rīgas pilī tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko, sarunā uzsverot labās un draudzīgās attiecības starp Latviju un Ukrainu.
Abas puses pauda ieinteresētību ciešāk sadarboties dažādās jomās, īpaši Latvijas eirointegrācijas pieredzes nodošanā Ukrainai. V.Vīķe-Freiberga akcentēja, ka Latvijas kā ES dalībvalsts interesēs ir, lai ES kaimiņos valdītu labklājība, drošība un demokrātija. Prezidente atzīmēja, ka Latvija ceļā uz ES īstenoja konkrētu tā dēvēto ceļa karti, kurā veicamajām reformām bija norādīti to izpildes termiņi. Viņa atzina, ka arī citām valstīm, kas tiecas uz dalību ES, tajā skaitā Ukrainai, būtu lietderīga šādas prakses pārņemšana. K.Griščenko apliecināja Ukrainas vēlmi īstenot tālākās valsts reformas un turpināt valsts virzību uz ES. Abas puses pārrunāja arī situāciju Ukrainā pirms gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka starptautiskā sabiedrība ar interesi sekos līdzi vēlēšanām, un pauda cerību, ka Ukraina turpinās valsts demokrātisko institūciju stiprināšanu un reformu gaitu.
Ministrs sarunā augstu novērtēja ukraiņu skolas darbību Latvijā, uzsverot, ka tā ir sabiedrības integrācijas paraugs. “Šajā skolā rūpes ir vērstas uz to, lai skolēns kļūtu par integrētu Latvijas pilsoni ar zināšanām par savas tautības kultūru un saknēm, un mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo modeli.”

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins vakar, 5.oktobrī, tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko.
Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis pauda prieku par Ukrainas ārlietu ministra vizīti Saeimā un atzina, ka starp abām valstīm veidojusies veiksmīga sadarbība, tomēr to padziļināšanai vēl ir liels potenciāls – aktivizējami parlamentārie kontakti un tirdznieciski saimnieciskās attiecības. A.Ārgalis atzina, ka Latvija ir ieinteresēta Ukrainas virzībā uz integrāciju Eiropas Savienībā (ES).
Arī Ukrainas ārlietu ministrs K.Griščenko atzina, ka abu valstu divpusējās attiecības ir labas un veicināmi parlamentārie kontakti. Viņš arī uzsvēra, ka ļoti svarīgs ir atbalsts Ukrainas integrācijai ES. “Ukrainas mērķis ir bijis un būs kopīga ES nākotne, kopīga atbildība par problēmām un kopīga to risināšana,” sacīja K.Griščenko.
Puses sprieda par starptautiskajām aktualitātēm – situāciju Piedņestrā, Moldovā, Gruzijā, Dienvidosetijā u.c., kā arī par Ukrainā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 5.oktobrī, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.
Ministru prezidents pauda prieku par iespēju pārrunāt ciešākas sadarbības iespējas starp Latviju un Ukrainu. I.Emsis un K.Griščenko bija vienisprātis, ka abu valstu divpusējās attiecības ir ļoti labas, un apliecināja gatavību tās turpmāk padziļināt dažādās jomās.
Ministru prezidents ar gandarījumu atzina, ka Latvija ir sasniegusi savus stratēģiskos mērķus – iestājusies Eiropas Savienībā (ES) un NATO – un kā nākamos uzdevumus atzīmēja tautsaimniecības attīstību, ES finansiālo instrumentu izmantošanu infrastruktūras uzlabošanā, ceļu būvē un vides aizsardzībā.
I.Emsis uzsvēra, ka Latviju īpaši interesē tāds partneris kā Ukraina, un apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainai visās jomās, tai skaitā tās uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Ministru prezidents uzsvēra, ka abu valstu divpusējā ekonomiskā sadarbība norit veiksmīgi un ir jāturpina Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas darbs ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības jomā. Pastāv reālas iespējas palielināt tirdzniecības apmaiņu un investīciju apjomu Latvijā un Ukrainā.
I.Emsis pauda atbalstu Ukrainas centieniem integrēties ES un atzina, ka Latvijai ir svarīgi veicināt ES kaimiņu politiku, kuras ietvaros būs iespēja sadarboties ar Ukrainu kā ES jauno kaimiņu un citām Austrumeiropas valstīm, dalīties reformu un valsts pārveides pieredzē.
Ukrainas ārlietu ministrs apsveica Latvijas sasniegto progresu un ievērojamo ekonomiskās attīstības tempu. K.Griščenko informēja par Ukrainas ekonomisko izaugsmi, kas bijusi iespējama, pateicoties veiksmīgi īstenotām reformām – nacionālā kopprodukta pieaugumam, zemajam valsts parādam, straujajam rūpniecības kāpumam, mašīnbūves attīstībai, sasniegumiem kosmosa izpētē, un īpaši uzsvēra valdības sabalansēto finanšu politiku.
K.Griščenko atzīmēja, ka redz Ukrainu Eiropā un šajā ziņā cer uz Latvijas atbalstu, kad tiks pieņemti lēmumi par Ukrainas integrāciju ES. Ukrainas ārlietu ministrs kā potenciālās abu valstu sadarbības paplašināšanas jomas minēja kuģubūvi, dzelzceļa sastāvu atjaunošanu, transportu, kā arī smago rūpniecību. Īpašu interesi K.Griščenko izrādīja par banku sadarbības paplašināšanu, uzsverot, ka Latvijā ir pieredze un cilvēki, kuri sekmīgi var strādāt Austrumeiropā.
Indulis Emsis atzinīgi novērtēja Ukrainas ekonomisko attīstību un uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir atbalstīt savu kaimiņu, tai skaitā Ukrainas, izaugsmi.

 Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie ārlietu ministra

Vakar, 5.oktobrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Konstantīnu Griščenko, kurš ieradies Latvijā darba vizīte.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks izteica gandarījumu par veiksmīgo abu valstu sadarbību. Viņš uzsvēra, ka līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un NATO ir palielinājusies valsts loma starptautiskajā politikā. “Latvijai ir svarīgi veicināt ES kaimiņattiecību politiku,” sarunā apliecināja ministrs, vienlaikus norādot, ka Latvija atbalsta Ukrainas integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās.
Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nozīmīgas ir tirdznieciski saimnieciskās abu valstu attiecības. Arī Ukrainas pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai ievērojami veicinātu Ukrainas ekonomisko attīstību.
Ukrainas ārlietu ministrs Konstantīns Griščenko izteica pateicību ministram par izrādīto atbalstu Ukrainai eirointegrācijas jautājumos, norādot, ka redz Latviju kā stabilu stratēģisko partneri.
Ārlietu ministri pārrunāja arī aktuālos reģionālos jautājumus, tai skaitā Piedņestras konflikta risinājuma iespējas Moldovā, kā arī gaidāmās vēlēšanas Baltkrievijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs