2004. gada 30. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 30.septembra sēdi!
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 30.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Konvencijas par terorisma apkarošanu grozījumu protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Pasaules veselības organizācijas Vispārējo konvenciju par tabakas uzraudzību” nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija, ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Krišjāņa Petera lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 30.septembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Krišjānim Peteram. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Annas Seiles un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim par Izglītības likuma normu izpildi.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, godātie kolēģi! Izskatot šo pieprasījumu, Pieprasījumu komisija to noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Diemžēl jākonstatē fakts, ka šī valdība nespēj vai negrib pildīt Izglītības likumu. Savulaik Tautas partija deklarēja sevi kā nacionālo interešu garantu šajā valdībā, kura pastāv, tikai pateicoties izirušā PCTVL bloka partiju atbalstam. Diemžēl šī Tautas partijas deklarācija ir jāapšauba, jo fakti liecina par pretējo.
Tautas partijas deputātus ne mazākā mērā neuztrauc pieprasījumā minētais, proti, tas, ka Izglītības valsts inspekcijas vadītājs nevis pilda savu amata pienākumu, tas ir, kontrolē Izglītības likuma izpildi, bet iedrošina likuma pārkāpējus, runājot par... es citēju, nosacītu likuma moratoriju.
No ministrijas vadības nekāda reakcija neseko. Jājautā, cik lielā mērā varas dēļ Tautas partija ir gatava atteikties no nacionālajām interesēm. Vai tiešām visu nacionāli domājošo frakciju pūliņi ir bijuši veltīgi, pieņemot Izglītības likumu, kas nodrošina gadiem ilgušās mazākumtautības izglītības reformas pēdējā posma sekmīgu pabeigšanu?
Otrs satraucošs fakts – pēc premjera Emša rīkojuma uzsāktā noslēpumu pilnā Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma izstrāde. Likuma, kuru drošības dēļ nevienam nerāda. Un tikai no dažu amatpersonu izteikumiem var secināt, ka tas faktiski revidē Saeimas pieņemtā Izglītības likuma normas.
Turklāt valdošās koalīcijas partijas, Tautas partijas deputāti, taisnojoties žurnālistu priekšā, izskatās pēc pilnīgiem nezinīšiem. Izskatās, ka koalīcijas partneri jums vispār neko nestāsta, kas notiek Izglītības un zinātnes ministrijas sienās. Vienīgi tēvzemiešu un “Jaunā laika” deputātu enerģiskā rīcība var būt spēs apturēt šā likuma virzību. Apturēt. Bet vai novērst?
(No zāles deputāts J.Dobelis: “Pareizi! Arī novērst!”)
To visu vērojot, rodas gluži dabiski pieprasījumā minētie jautājumi – vai izglītības un zinātnes ministrs pats ir nolēmis atteikties no likuma izpildes, vai arī viņam ir premjera mandāts šai prettiesiskajai rīcībai? Es uzskatu, ka Saeimas deputātu pienākums ir gūt skaidru atbildi uz šo jautājumu.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.
J.Radzevičs (izglītības un zinātnes ministrs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godājamie deputāti! Acīmredzot 1.septembris šobrīd ir pagājis, un visas skolas lietas norit mierīgi. Bet acīmredzot kādam nav miera, jo tas neietilpa viņa plānos. Un tas neietilpa varbūt tajos plānos, lai sakaitinātu tautu, sanaidotu sabiedrību, apsaukājot cilvēkus par “kolonnām” un citādi. Es domāju, ka šobrīd valdība ir parādījusi savu stabilitāti, šo jautājumu risinot konstruktīvā garā, dialoga garā, un, manuprāt, tas ir pats pozitīvākais.
Arī atbildē, kas bija Pieprasījumu komisijā, tika paskaidrots, ka šādas pārbaudes tiks veiktas plānveidīgi un nevis ar kaut kādiem ieskrējieniem skolā vai ar nolūku speciāli kaut ko sabojāt, sanaidot, bet tieši ar vēlmi palīdzēt. Un šobrīd mēs redzam, ka šī palīdzība individuāli skolām tiek sniegta, un mēs strādājam par to, lai visas Izglītības likuma normas tiktu izpildītas skolās. Un šobrīd arī neviens nevar uzrādīt tos faktus, ka kaut kādā veidā šis Izglītības likums netiktu pildīts. Šādu faktu nav.
Tāpēc es uzskatu, ka šādi pieprasījumi un šādi te viedokļi šobrīd ir mēģinājums destabilizēt situāciju, un es lūdzu to noraidīt.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Labrīt, kolēģi! Šai sarunai varētu dot virsrakstu “Viss būtu labi, ja nebūtu tik bēdīgi”. Jā, krievu skolu skolēni ir skolās, bet kā gan savādāk. Protams, savādāk nemaz nevarēja būt! Neskatoties uz šīm dažāda veida provokācijām, jo galu galā divus priekšmetus papildus mācīties nav jau nekāda problēma, ja daudzus gadus pirms tam ir mācīti citi priekšmeti latviešu valodā. Bet bēdīgi ir tas, ka likums tiek pārkāpts, jo šie divi priekšmeti, kā izrādās, netiek pasniegti latviešu valodā, labākajā gadījumā – gan krievu, gan latviešu valodā, bet sliktākajā gadījumā – gandrīz tikai krievu valodā. Un man ir skumīgi dzirdēt arī no ministra, ka viņš mūsu, “tēvzemiešu” un “Jaunā laika”, parakstīto pieprasījumu nosauc par provokāciju. Un par provokāciju to nosauca komisijas sēdē arī daži citi cilvēki. Tas ir ļoti bēdīgi! Tas nozīmē, ka mēs, parlamentārieši, tas ir, tie, kuri tā runā, paši atbalsta likuma nepildīšanu, kas ir ārkārtīgi bēdīgi. Dīvainākais ir tas, ka šo likumu nepildīt, cik es saprotu, un tā tas arī ir, ir akceptējusi Izglītības un zinātnes ministrija, arī ar premjeru priekšgalā. Jo kā gan savādāk Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Grinpauka kungs varētu pasludināt moratoriju šī likuma pildīšanai?
Moratoriji, lūk, nozīmējot, ka var turpināt mācības abās valodās, ka līdz novembrim ministrija iepazīšoties ar situāciju, kādā ir skolās, mācot šos priekšmetus latviešu valodā. Kaut kur pavasarī būšot vērtēšana, kaut kādi rezultāti, un tad domāšot, vai skolēni spēj šos priekšmetus mācīties latviešu valodā.
Vai nav dīvaina atbilde? Viņiem ir jāspēj, sen jau bija jāspēj, un savādāk nemaz nevar būt.
Komisijas sēdē ministra kungs skaidroja, ka žurnālisti esot pārpratuši viņa vadītās ministrijas struktūrvienības vadītāja teikto par šo moratoriju. Bet Grinpauka kungs skaidri un gaiši žurnālistiem ir teicis, un ne jau vienā pusteikumā, bet skaidrojis plašāk, ka patiešām šis nosacītais moratorijs ir pasludināts.
Un bēdīgi ir tas, ka šī valdība piekāpjas, kā jau tas bija solīts pašā sakumā, sarkano flangam, viņu spiedienam, viņu prasībām, savādāk šī valdība sen vairs nestrādātu! Šī valdība būtu kritusi. Un šī piekāpšanās ir sekojusi konsekventi. Pieminēšu kaut vai šo Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, kas ir pašlaik sabiedrībā diezgan nopietnā uzmanības lokā. Visu laiku mēģināja valdošās koalīcijas dažādi cilvēki, ieskaitot deputātus, teikt, ka nē, nē, nē, ko jūs! Šāds likums netiek veidots, ka premjers neko nav teicis, nekādus norādījumus nav devis, bet izrādās, ka ir devis. Ir parakstījis. Ir parakstījis attiecīgo, tā sakot, rezolūciju, pavēli. Kad es to teicu komisijas sēdē, Brigmaņa kungs man teica: “Papīrus galdā!” Es teicu: “Ja jūs vēlaties, papīri būs galdā.” Un tad es jautāju tieši izglītības un zinātnes ministram, vai Emša kungs ir devis rakstiski šādu pavēli – veidot attiecīgo darba grupu, lai strādātu pie šā Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma. Radzeviča kungs apgalvoja, ka, jā, ir tā! Nu, redziet, tā ka papīri galdā man nemaz nav jāliek.
Un tā šis piekāpšanās komplekss notiek. Piekāpšanās komplekss dažādos veidos, izpatīkot, nu tagad jau Tautas saskaņas partijai vairs nav ko izpatikt, viņi ir paziņojuši, ka neatbalsta šo valdību, toties tur ir vēl divi sarkanāki, kuriem ir jāizpatīk, kuriem ir ļoti jāizpatīk, jo savādāk atkal valdība krīt jebkurā brīdī. Tāda, lūk, ir patiesība. Un man patiešām ir ļoti bēdīgi, Ābiķa kungs arī šeit nav, Zommeres kundze ir, kuri man un mums, “tēvzemiešiem” un “Jaunajam laikam”, pārmet par to, ka mēs esam iesnieguši šo pieprasījumu, ka tā esot patiešām provokācija – skolēni mācoties, viss kārtībā.
Nē, nav kārtībā! Nav kārtībā! “Rīgas Balss”, jūs zināt, veica attiecīgu aptauju, sava veida žurnālistu izmeklēšanu, un tā pierādīja, ka nav kārtībā. Pat tādu elementāru priekšmetu, kuru izvēlas krievu skolas, kā fizkultūru pamatā pasniedz krieviski, draugi mīļie! Lūk, tā tiek realizēta reforma. Un tādēļ es aicinu jūs nobalsot par šo pieprasījumu, un lai mēs varētu turpināt šo sarunu un lai aicinātu premjeru, ministru un visus pārējos pildīt Izglītības likumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es esmu pateicīgs Mārim Grīnblata kungam un pārējiem deviņiem, kuri ir parakstījuši pieprasījumu par Izglītības likuma normu izpildi, par iespēju paust savu viedokli šajos jautājumos. Ja es nekļūdos, tajos grūtajos okupācijas laikos Grīnblata kungs ieguva samērā labu izglītību, tajā skaitā arī marksistiski ļeņiniskās filozofijas jomā, un pat paguva daļu no savām zināšanām nodot studentiem. Diemžēl vēlāk viņš ilgu laiku atradās savas partijas rindās un tāpēc daudzas agrāk gūtās iemaņas viņam ir zudušas. Bet lozungs – kas nav kopā ar mums – tas ir pret mums, ir uz mūžu ierakstīts viņa apziņā milzu krievu burtiem uz sarkana audekla.
Ar gandarījumu man gribētos atzīmēt arī to, ka Maskavas algoto aģentu, kuri it kā nīst latviešu valodu un it kā kūda šo valodu nemācēt, rindas ir papildinājušās, pēc pieprasījuma autoru domām, ar cienījamiem cilvēkiem. Šim visuresošo aģentu leģionam ir pieskaitīts ne tikai izglītības un zinātnes ministrs Radzeviča kungs, bet arī pats Ministru prezidents.
Humanitārās palīdzības ietvaros mūsu intelektuāli neapdāvinātajai un ar spīdošu fantāziju neapveltītai nacionālistiskajai opozīcijai es pat paziņošu papildu ziņas, kas kompromitē mūsu premjeru tieši izglītības reformas īstenošanas jomā. Būs arī papīrs galdā, kuru pieprasa cienījamais Tabūna kungs.
Bet tomēr, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Atcerēdamies jūsu reakciju uz manu 13.maija uzstāšanos sakarā ar citu deputātu pieprasījumu, man gribētos pārliecināt jūs, ka es nenovirzos no apspriežamās tematikas, jo valstī ir patiešām izveidojusies dīvaina situācija, kad juridiski izglītības reforma ir pilnīgi stājusies spēkā, bet tās reālas ieviešanas dzīvē pēdas pagaidām ir grūti saskatīt. Un es tikai gribu novērtēt šīs reāli eksistējošās problēmas saknes.
9.augustā Izglītības un zinātnes ministrijas Nacionālo minoritāšu lietu padome pieņēma lēmumu – izstrādāt likumprojektu “Par nacionālo minoritāšu skolu statusu”. Priekšlikumu izteica padomes priekšsēdētāja Kravčenko kundze, kura, kā zināms, ir pārlieku lojāla valstij un principiāli nav spējīga pieņemt patstāvīgus lēmumus. Jau pēc trim dienām – 12.augustā – Ministru prezidents parakstīja rīkojumu par attiecīgās darba grupas izveidošanu. Vēl vairāk – viņš pieprasīja, lai darba grupa jau 25.augustā noliktu viņam uz galda gatavu likumprojektu. Es biju turējis savās rokās šo rīkojumu, Tabūna kungs! Rīkojums bija vizēts ar vienu vienīgu parakstu. Toties ar kādu! Domājiet, ka tas ir izglītības un zinātnes ministra paraksts? Nekā nebija! Tur stāv Ministru prezidenta padomnieka nacionālos drošības jautājumos Panteļējeva kunga paraksts. Acīmredzami mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kura par profilējošo ministriju izglītības reformas jomā ir kļuvusi nevis Izglītības un zinātnes ministrija, bet gan Iekšlietu ministrija, bet par galveno valsts institūciju, kas seko krievu skolotāju panākumiem fizikas un dabas zinātnes pasniegšanā krievu bērniem sliktā latviešu valodā, pie mums ir kļuvusi, kā jūs jau esat nopratuši, drošības policija. Specdienestu viltīgos nodomus var viegli aprēķināt. Ceturtdien, 25.augustā, likumprojekta teksts nolikts uz Ministru prezidenta galda. 26.augustā notiek Ministru kabineta ārkārtas sēde, un likumprojekts tiek akceptēts noteikumu veidā, kuri stājas spēkā pieņemšanas brīdī. Saeima uzsāk darbu tikai pirmdien, 30.augustā, apstākļos, kad jau ir noticis valsts apvērsums. Bet 1.septembrī piekrāptie krievu bērni iet uz skolu un ar dziļu vilšanos uzzina, ka matemātiku viņiem pasniegs nevis sirdij mīļajā latviešu valodā, bet gan, kā to darīja ļaunā totalitārā režīma laikos, krievu jeb viņu dzimtajā valodā.
Neapšaubāmi, ka plāni tika viltīgi pastāvīgi koriģēti. Termiņi tika koriģēti, ņemot vērā Satversmes aizsardzības biroja ienākošo operatīvo ziņu analīzi.
Kolēģi, daži no jums, kas strādā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, paši savām acīm varēja pārliecināties, ka tiek ievāktas šādas ziņas. Sarunu noklausīšanās ierīci, kas tika atnesta uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, bet bija ievietota telpā, kur atradās arī Krievu skolu aizsardzības štābs, mēs atradām tikai 2.septembrī.
Starp citu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs savā atbildē PCTVL frakcijas pieprasījumam faktiski apstiprināja to, ka noklausīšanās ierīce tika sankcionēti ievietota, paziņodams, ka nevar sniegt informāciju, kas attiecas uz valsts noslēpumu.
Saņemot pārliecinošas ziņas, ka štābistu rīcībā nav nedz tanku, nedz spridzekļu, Ministru prezidents mainīja taktiku. Tikai 31.augustā Ministru prezidents paziņoja visai valstij pa radio, ka likumprojekts jau ir gatavs, bet jau 3.septembrī sīkie ierēdņi sāka apgalvot, ka Ministru prezidenta teikto ir pārpratuši, ka likumprojekts vispār neeksistē. Bet septembra vidū darba grupa sāka debatēt par šāda likumprojekta izstrādes lietderību vispār.
Par attaisnojumu Emša kungam varētu teikt tikai to, ka daudzi Rīgas skolu audzēkņi mums sūdzas, ka ir spiesti pilnībā lietot mācību grāmatu komplektu latviešu valodā, izņemot vienīgi krievu valodu un literatūru.
Attiecībā uz mācību grāmatām krievu skolās tiek realizēts tas izglītības reformas variants, kuru vēl janvārī piedāvāja apspriežamā pieprasījuma autori grozījumu Izglītības likuma otrajam lasījumam. Droši vien jūs atceraties, ka tieši jūsu aktivitātes likumdošanas jomā izsauca ziemā masu jauniešu demonstrācijas un krievvalodīgo kopienas straujāku konsolidāciju.
Bilances dēļ, aizstāvot Ministru prezidenta godu, es nosaukšu vēl vienas augsta ranga amatpersonas vārdu, kura ir modro kolēģu deputātu atklātās sabotāžas līdzdalībniece. Šīs dāmas portretu krievu skolu aizsardzības štāba aktīvisti ir pavairojuši tūkstošos eksemplāru un izlīmēja visu krievu skolu telpu iekšienēs. Zem šī portreta stāv citāts no viņas intervijas krievu avīzes “Vesti Segodņa” 31.augustā.
Citēšu: “Izmantojot gadījumu, man gribētos vēlreiz griezties pie vecākiem, kuri varbūt ir nobažījušies, ka viņu bērns tiks sodīts ar sliktu atzīmi, ja mācību stundu laikā nesapratīs kaut kādas frāzes vai teikumus latviešu valodā. Ministrija ir sagatavojusi speciālu direktīvu, kurā ir teikts, ka nekādi sodi nedrīkstēs būt. Dabīgi, ja bērns kaut ko nesapratīs latviski, tad skolotājs noteikti pārtulkos dzimtajā valodā viņam nesaprotamos vārdus. Un pēc tam viņš to atkārtos jau valsts valodā, jo reformas uzdevums ir palielināt vecāko klašu skolnieku vārdu krājumu latviešu valodā, radīt papildu iespējas pavingrināties praktiskajā latviešu valodā. Turklāt ne tikai gramatikas, bet arī speciālo terminu līmenī. Tas tikai palīdzētu skolniekam viņa turpmākajās mācībās, karjerā.”
Saprotiet taču, cienījamie vecāki, tā nebūs, ka bērns ieies klasē un turpmāk ar viņu skolotāji dzimtajā valodā vairs nerunās. Nē un vēlreiz nē! Es gribētu, lai šie vārdi būtu protokolēti arī mūsu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Jo diemžēl skolu direktori izdeva slepenu rīkojumu – noplēst un iznīcināt visas šīs mūsu skrejlapas, kaut gan uz tām ir attēlota Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, un tikko no tribīnes es izrunāju viņas teiktos vārdus. Šie vārdi ir gandrīz autentiski. Tie ir publicēti krievu valodā, un tātad tas ir dubulttulkojums.
Tādējādi no pirmā acu uzmetiena nevainīga pieprasījuma autori patiesībā ir pacēluši roku ne tikai pret valsts drošības institūcijām, cerēdami uz “tīrīšanām”, bet arī uz valsts augstāko amatpersonu aizvietošanu. Varbūt dotajā gadījumā patiesība patiešām ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” frakciju pusē, jo viņi vismaz runā to, ko domā, bet Valsts prezidente un premjers ar saviem liekulīgajiem vārdiem tikai cenšas aizsegt to faktu, ka Latvijā ir notikusi publiska masveida nepilngadīgo personu, kuras pieder valsts krievvalodīgajai kopienai, izvarošana vai nu, pēc Šadurska kunga viedokļa, nacionālo interešu ievērošana. Izvarošana, jo 1.septembra priekšvakarā vecāko klašu skolnieku vidū veikto reprezentatīvo aptauju rezultāti liecina par to, ka tā saucamā izglītības reforma, kuras būtība ir viena – vardarbīgi samazināt iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā –, atbalsta šo reformu tikai no 5 līdz 15 procentiem reformai pakļauto. Pēc tam kad gandrīz katrs vecāko klašu skolnieks no Rīgas, Daugavpils un Ventspils ir kaut vai vienu reizi piedalījies nesankcionētā protesta akcijā, nekāda šāda tipa pseidoreforma nav realizējama principā, lai arī kādus pieprasījumus jūs, kolēģi, rakstītu un uz kādām podziņām jūs spiestu.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Buzajeva kungs, nemaldiniet sabiedrību! Reforma nav vardarbīga.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Viens ir galīgi skaidrs, ka pierādījums tam, vai izglītības reforma attīstīsies sekmīgi vai nesekmīgi, protams, būs eksāmeni. Vērojot skolēnu zināšanas eksāmenos, zinot, no kurām skolām kurš ir nācis, mēs varēsim arī spriest par darba kvalitāti. Par to nav runa.
Taču vai tiešām mums Saeimā šeit mierīgi klusēt, nedarīt neko un izlikties, ka viss rit tādā jaukā gaitā? Galu galā Saeimas darbs vispirms, protams, ir radīt likumus, papildināt tos, labot. Bet otra darba daļa, neapšaubāmi, ir sekot tam, kā šos likumus pilda. Tieši to mums ļoti bieži pārmet sabiedrība, ka likums pieņemts, vienu uzkarina uz nagliņas, otru izmet kaut kur tālāk.
Un nevienu vairs neinteresē, kas notiek ar šā likuma darbību. Tad ko jūs brīnāties, ka radās šāds pieprasījums?
Kāpēc tas vispār radās? Tas taču nav bez pamata. Vai tad nav izskanējusi gan mutiska, gan rakstiska informācija par to, ka neiet ar šā Izglītības likuma ieviešanu tā, kā tas ir paredzēts likumā.
Nu ja priekšmetu, kurš ir jāmāca latviešu valodā, māca vai nu krievu valodā, vai divās valodās, vai tas ir pareizi? Vai tas atbilst likuma garam? Nu, nē.
Tā ka šķiet, ka Saeimas deputātu interese par Izglītības likuma ieviešanu ir pilnīgi saprotama lieta. Vai tad laikraksti būtu melojuši? Vai atbildīgas amatpersonas būtu melojušas? Par to ir runa. Un tāpēc pilnīgi dabisks dokuments rodas, ko esam parakstījuši gan mēs, gan “Jaunā laika” pārstāvji, jo mēs taču, man liekas, visi saprotam, ka šo Izglītības likuma normu īstenošana nav vienkārša un arī nebūs vienkārša. Tas ir pamatīgs, smags ikdienas darbs. Šā darba izpildē jāiesaistās gan izpildstruktūru pārstāvjiem, gan pedagogiem, gan skolēnu vecākiem un arī pašiem skolēniem, protams. Lūk, šīs četras grupas.
Un jautājums ir tāds: vai šīs četras grupas būs spējīgas jēdzīgi saprasties, sadarboties? Vai taisni otrādi – šajās grupās radīsies konflikti, nedod Dievs, pat naids vienam pret otru. Kad nāks jau tā kā uzvilkti modinātājpulksteņi uz tikšanos un gaidīs, kas tad nu notiks, un nevis vēlēsies otru saprast, bet gāzīs otram ar āmuru pa pieri, tad būs grūti sarunāties. Ja jau likums ir, tad tas ir jāpilda!
Arī jūs te, cienījamie sarkani zili, balti, kādās tur kurš tagad krāsās esat, jums tas ir jāsaprot! Jāsaprot ir viens, ka likums pieņemts. Tam ir jādarbojas. Gribat mainīt likumu, mēģiniet! Šaubos, vai jums tur kaut kas sanāks.
To, ka šajā izpildes gaitā neliksies mierā daudzi, tas arī mums ir jāsaprot.
Pirmkārt, neliksies mierā Latvijā dzīvojošie daudzu tautību bērni, kuriem ir šī politikānisma maize vajadzīga, šī cilvēku biedēšana par asimilāciju, par likvidāciju, par deportāciju un citām “ācijām” un “īcijām”.
Jā, tā ir zināmu politisko grupējumu ceļamaize. Vai tā garšīga vai negaršīga, to rāda parasti vēlēšanas. Neliksies mierā, neapšaubāmi, plašajā pasaulē vispārpazīstamā cilvēktiesību mīlētāja Krievzeme.
Jā, Krievijas televīzijā vairs neredz satracinātu skolēnu pūļus Latvijas ielās. Šis trumpis ir izspēlēts. Bet ko tagad tur rāda? Krievijas televīzijā rāda milzīgu uztraukumu par to, kāds saturs ir Latvijā izdotajām mācību grāmatām! Ak, Dievs! Minēti latviešu leģionāri mācību grāmatās. Šīs šausmas!
Un diemžēl tāda vientiesīga gados jauna pārstāve no Latvijas aizmuldas tik tālu, ka runā par nacistiskajiem esesiešiem latviešu karavīru rindās. Nu tas liecina, ka šai personai stingri būtu jālasa grāmatas un jāsaprot, kas ir nacists, kas ir karavīrs, kas ir ieroču SS un kas ir cita veida SS. Lūk, šādas muļķības skan Krievijas televīzijā. Un tā kā Krievijā 95% iedzīvotāju vispār neko nesaprot no tā, kas notiek Latvijā, tad nav ko brīnīties par kaut kādu mākslīgi radītu naidu, kas izpaužas reižu reizēm izdarībās pie Latvijas vēstniecības Maskavā un citās vietās.
Lūk! Tātad būsim, kolēģi, aktīvi! Kas mums to prieku var liegt! Mums ir jāseko visam tam, kas notiek Latvijas skolās. Tas ir mūsu pienākums. Ja kāds to negrib darīt, tā ir pavisam cita lieta. Es jau ceru, ka Saeimā, paldies Dievam, joprojām darbojas pietiekami daudz nacionāli orientētu deputātu. Un arī noteikti tādu, kas ir labi sapratuši, ka bez nacionālā jautājuma pieminēšanas un risināšanas, kaut teorētiski, klāsies ārkārtīgi grūti vēlēšanās.
Jā, latviešu vēlētāju balsis joprojām ir ļoti svarīgas. To labi parādīja Eiroparlamenta vēlēšanas, kur izgāzās visa tukšā runāšana par kaut kādu krievu nākšanu un kaut ko tamlīdzīgu. Nē! Skaidrā tekstā bija redzams spēku samērs. Tas ļoti ietekmēja vienu otru svārstīgu pārstāvi, kurš uzreiz atcerējās, ka nevajag otro valsts valodu, ka nevajag te kaut kādas nepilsoņu vēlētāju tiesības, vēlot pašvaldības un citas lietas. Jā, dzīve jau ieliek visus savās vietās, un tas ir, paldies Dievam, labi.
Tātad sekosim tālāk! Un kāpēc jūs te tā uztraucaties daži? Un visvairāk ir satraucies, protams, kolēģis no kreisās puses. Jā, viņa satraukums man ir labi saprotams. Viņam tie vēlētāji slīd no rokām lēnām ārā. Un jo vairāk mēs uzsvērsim to, ka šeit ir Latvija, ka šeit ir jādomā par latviskumu, jo vairāk mums uzticēsies. Un lietas ies uz priekšu pareizā virzienā.
Tā kā pats pieprasījums ir pilnīgi pamatots, saprotams, un ir jocīgi tā kaut kā klausīties, ka viss ir kārtībā, un nekas jau nav tāds, par ko būtu jāuztraucas. Mēs turpināsim rakstīt jautājumus, pieprasījumus, un es domāju, ka mēs ar to gribam tikai panākt vienu lietu – lai nebūtu atkal kaut kādas teatrālas izrādes, ka, lūk, viss ir kārtībā, viss jau iet uz priekšu. Tad, kad nonāksim līdz eksāmeniem, tad atkal būs visāda skraidīšana, visādi sānceliņi, kā labāk nokārtot eksāmenus bez kontroles un tamlīdzīgi.
Tā kā saprotams ir, protams, koalīcijas deputātu noskaņojums. Nu negribas jau to ministru savējo tā sevišķi raustīt. Tas ir saprotams. Bet mūsu, opozīcijas pārstāvju, nacionāli noskaņotu opozīcijas pārstāvju, pienākums ir visu laiku atgādināt par to, kas mums šķiet svarīgs. Jūs jau esat iemācījušies, cienītie kolēģi, no pozīcijas, to, kas mums bija ļoti svarīgi, kā rīkoties šajos te balsojumos, kas skar valsts valodu, kas skar nepilsoņus. Pat pieci aizgājēji no Tautas saskaņas partijas jeb no PCTVL, kur nu kurais kādreiz ir skaitījies. Šie pieci aizgājēji ir labi audzināti tagad, skatoties viņu balsojumus, viņi klusu un mierīgi nobalso, pat tā, ka mums tas ir pieņemami. Tā ka, ja šāds audzināšanas darbs tur notiek, vismaz kaut kāds neliels pozitīvs iznākums no tā visa sanāk.
Tā ka darbs turpināsies. Būs viens pieprasījums, būs otrs, būs viens jautājums, būs otrs. Un ja jūs godīgi un kārtīgi strādāsiet, tad mēs arī būsim priecīgi. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Jaunā laika” deputātu pieprasījums un viņu uzstāšanās debatēs man atgādina seno filozofu strīdus par tēmu, cik daudz velnu var izvietoties vienā adatas galā.
1995.gadā tika izmainīts 1991.gada pieņemtais Izglītības likums. Un no tā laika divus priekšmetus lika pasniegt minoritāšu pamatskolās un trīs vidusskolās – valsts valodā.
No 1999.gada ar 1998.gada likumu bija ieviesta bilingvālā izglītība. Tagad atcerēsimies, ja es nekļūdos, 1996.gadā izglītības un zinātnes ministrs bija Māris Grīnblata kungs. Es neatceros, vai viņš organizēja kādus pārbaudījumus, vai pasniedz tos divus priekšmetus pamatskolās valsts valodā un trīs priekšmetus... vai pasniedz trīs priekšmetus valsts valodā... nu, latviešu valodā, vidusskolās. Tādas speciālas pārbaudes nebija.
Vēlāk arī Šadurska kungs neorganizēja ne šā jautājuma pārbaudi, ne bilingvālās pasniegšanas pārbaudi. Un ne tēvzemieši, ne vēlāk “Jaunā laika” deputāti nekādus līdzīgus pieprasījumus neizvirzīja.
Es uzskatu... starp citu, nepiekrītu arī cienījamajai Ūdres kundzei par to vardarbīgumu. Nosauciet, lūdzu, vienu minoritāšu sabiedrisko organizāciju vai kultūras organizāciju, kura 1998.gadā lūgtu organizēt mūsu bērnu apmācību valsts valodā vai pārsvarā valsts valodā. Tādas organizācijas toreiz nebija. Nav arī šodien. Attiecīgi man varbūt ir savs viedoklis, un es arī uzskatu, ka reforma ir ieviesta no augšas un vardarbīgi.
Izglītības un zinātnes ministrija, manuprāt, strādā slikti ne tikai ar šo ministru priekšgalā, bet arī ar iepriekšējo ministru priekšgalā. Kā jums zināms, ir ļoti liels bērnu atbirums no skolas. Ļoti zema ir zināšanu kvalitāte, un tā pazeminās, jo sevišķi fizikā, ķīmijā, bioloģijā. Starp citu, minoritāšu skolās arī krievu valodā. Šaubos, ka milzīgi aug valsts valodas zināšanas. Ir milzīgs otrgadnieku skaits. Vismaz pēdējās ziņas, ka tikai 9. klasēs bija gandrīz 2,5 tūkstoši bērnu... tas ir gan latviešu, gan cittautiešu bērnu, palika... faktiski nesaņēma... saņēma tikai liecību, tātad nesaņēma pilnvērtīgu dokumentu par pamatskolas beigšanu.
Tikai šogad par skolotājiem ir pieņemti gandrīz 270 studenti. Vai viņi uzlabos zināšanu kvalitāti? Audzināšanas līmeni? Mēs zinām, ka milzīgi aug bērnu, jauniešu, nepilngadīgo noziedzība, kura jau no visiem noziegumiem sastāda vairāk par 30 procentiem... kaut kur 31. Un no grupveida noziegumiem – vairāk par 40 procentiem. Vai par to mēs domājam? Vai pie tā mēs strādājam? Vai par šiem jautājumiem ir deputātu pieprasījumi?
Attiecīgi es domāju, ka labākais – dot skolai pašai meklēt ceļu, kā panākt, lai minoritāšu bērni zinātu valsts valodu, un skolā atradīs to ceļu. Un tie, kuri raksta vai paraksta tādus pieprasījumus, dara tikai sliktāk minoritāšu bērniem un minoritāšu skolotājiem, un Latvijai kopumā. Un tāpēc es tādu pieprasījumu atbalstīt nevaru.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Kolēģi, burtiski daži teikumi. Buzajeva un Plinera uzstāšanās pierādīja simtprocentīgi, ka mūsu, “tēvzemiešu” un “Jaunā laika”, iesniegtais pieprasījums bija absolūti pamatots.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības politikai ir jābūt konsekventai, bet tanī pat laikā pārdomātai, un izglītības reformas ir jāievieš pakāpeniski, pārdomāti un stabili. Jāsaka pavisam atklāti, ka šis priekšlikums ir nelaikā, nevietā un zināmā mērā provokatorisks, jo faktiski lej ūdeni uz tā saucamo “štābistu” dzirnavām.
Šobrīd skolu direktori, ar kuriem es esmu ticies, kuri pilnībā ir akceptējuši šīs pārmaiņas izglītībā, es pat to negribētu saukt par reformu, bet tās pārmaiņas izglītībā, skolu direktori – krievu mācībvalodas skolu direktori – ir akceptējuši, un vienīgais lūgums no viņu puses šobrīd ir cienījamiem politiķiem netracināt skolas, netracināt skolēnus un ļaut konsekventi, mierīgi šo reformu īstenot un mierīgi strādāt. Jo vēl ir septembra mēnesis, vēl pat nav pagājis mēnesis, un mēs atkal neliekam mierā skolas un mēģinām izraisīt debates par šo jautājumu. Vai tad to varētu uzskatīt par likuma pārkāpumu, ja pirmajos mēnešos ļautu skolotājiem iestrādāties, ļautu viņiem tiešām arī krieviski skolniekiem, kuri nesaprot, paskaidrot kādus terminus? Arī mācot angļu valodu, angļu valodas skolotāji latviešu mācībvalodas skolās, vidusskolās strādā pamatā angliski, bet, ja skolnieki kaut ko angliski nesaprot, tad viņi taču atļaujas arī latviski kaut ko komentēt. Un to pārmest skolotājiem būtu vienkārši muļķīgi!
Vēl, diskutējot ar skolotājiem, ar direktoriem, ar skolu valžu priekšsēdētājiem, ar ministrijas dažāda ranga ierēdņiem, diemžēl ir jāsecina, ka visi apgalvo vienā balsī, ka, ja izglītības sistēmu būtu turpinājis vadīt “Jaunā laika” ministrs Šadurska kungs, ja valdību būtu turpinājis vadīt Repšes kungs, diemžēl reformu īstenot un saglabāt mieru nebūtu izdevies. Jo Repšes kungu interesēja gleznošana, interesēja braukāšana ar savām draudzenēm ar motociklu pa latvāņu laukiem, bet reforma diemžēl Repšes kungu neinteresēja, reformas īstenošana. (Starpsaucieni no zāles: “Tu jau balsosi “pret”! Ej mājās!”) Un tanī pat laikā arī...
Sēdes vadītāja
Lūdzu neapvainot personīgi deputātus!
Dz.Ābiķis.
...diemžēl arī tālaika izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs nopietnu dialogu izveidot ar krievu mācībvalodas skolām nespēja. Šobrīd, kad ir izdevies novērst visas nekārtības, kad skolas strādā, kad reforma tiek īstenota, dosim kādu laiku skolām mierīgi strādāt!
Es esmu ticies arī ar Izglītības valsts inspekcijas vadītāju Grinpauka kungu, kurš tiešām vienā intervijā, iespējams, neprecīzi izteicās, bet viņš man simtprocentīgi apgalvo, ka inspekcija rūpīgi seko tam, kas skolās notiek, un pēc zināma laika skolās pārbaudes tiks veiktas, bet tās nevajag darīt dažas nedēļas pēc mācību gada sākuma.
Par Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, kurš te tika zelēts krustām šķērsām. Tautas partija šo jautājumu ir izskatījusi savā frakcijā. Un Tautas partijas deputāti jums skaidri un gaiši pasaka, ka šobrīd nekāds Mazākumtautību izglītības iestāžu likums nav nepieciešams, un Tautas partija kategoriski noraida kāda mazākumtautību likumu atbalstīšana” Saeimā. Un tas ir garants tam, ka nekādas novirzes pa labi vai pa kreisi nenotiks mūsu valodas politikā izglītībā, jo šobrīd situācija ir tāda, ka nav nekāda nepieciešamība pēc Mazākumtautību izglītības iestāžu likuma. Mums ir sakārtots Izglītības likums, mūsu izglītības politika ir konsekventa, mums ir vienas kopienas valsts, mums ir vienota izglītības sistēma, un nekāds speciāls Mazākumtautību izglītības iestāžu likums nav nepieciešams. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Kāpēc tu kliedz?”)
Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo pieprasījumu kā pieprasījumu nelaikā un nevietā noraidīt! Ļausim reformai turpināties! Ļausim skolām strādāt mierīgi, pragmatiski, un arī pēc zināma laika paskatīsimies, kas no tā ir iznācis. Reformai ir jāīstenojas, par to nevar būs šaubu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis – otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Cik var no šīs tribīnes zelēt vienu un to pašu! “Jaunā laika” vadības laikā bērni ielās, tagad miers un klusums. Cik Šadurskis slikts – tik Radzevičs labs. Par ko tad tie bērni būs ielās, ja reforma faktiski ir beigusies? (Aplausi.) (Starpsauciens: “Paldies, Dievam!”)
Ja Buzajeva kungs un Plinera kungs no šīs tribīnes aizstāv Emsi, ka Emsis labi vada reformu, tad taču mēs saprotam, par ko reforma ir kļuvusi.
Es saprotu, ka Ābiķa kungs pats, būdams nacionāli noskaņots cilvēks, ne sevišķi ērti jūtas šajā komandā. Bet tomēr es, Ābiķa kungs, uzskatu jūs par inteliģentu cilvēku, vismaz es gribētu tā uzskatīt, tāpēc man ir drusku žēl dzirdēt no šīs tribīnes jūsu tādus bezjēdzīgus izteicienus par gleznošanu, latvāņiem, un jūs pats zināt savu repertuāru. Beigsim tiražēt melus un nepatiesību!
Par dialogu. Ministrs Radzeviča kungs pats “Jaunā laika” frakcijā sacīja, ka ir bijis vienā Rīgas skolā,– 40. Rīgā ir drusku vairāk mazākumtautību skolu. Tad beigsim runāt muļķības, ka ir dialogs. Vienkārši nav vairs dialoga priekšmeta, jo visi ir sapratuši, ka reforma ir nobremzēta.
Kontrole. Jā, protams, nav jākontrolē 2. vai 3.septembrī, bet ja Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Grinhauka kungs publisko savu darbības plānu, kurā ir paredzēts, ka martā tiks pārbaudīta valodas lietošana skolās, tad, piedodiet, tas ir signāls – līdz martam dariet, ko gribat. Tiešām Grinhauka kungs neuzmanīgi izrunājās par moratoriju. Droši vien, ka viņš negribēja šo vārdu tā atklāti pateikt. Bet tā nu tas ir izskanējis.
Es jums minēšu vienu piemēru. Ja Ceļu policija paziņos, ka alkohola pārbaude vadītājiem tiks veikta tikai martā, tad jūs varat iedomāties, kas līdz tam notiks uz Latvijas ceļiem. Par to jau ir runa.
Ābiķa kungs, nav jau runa par to, ka direktoriem nevajag ļaut strādāt. Protams, direktori strādā, un, paldies Dievam, bet nevajag valsts izglītības augstākajiem ierēdņiem ar ministru priekšgalā bremzēt šos pasākumus un pirkt kreisā spārna atbalstu ar šīs svarīgās reformas bremzēšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Vai tad tu nevarēji mierīgi sēdēt!”)
A.Golubovs (LSP).
Nu mēs pastrādāsim šodien līdz pieciem, divpadsmitiem, vienalga, līdz cikiem, bet līdz nākajam jautājumam laikam neiesim.
Šeit ļoti skaisti runāja Ābiķa kungs, ka viņš tiekas ar skolotājiem, tiekas ar direktoriem, un viņi visi atbalsta šo reformu. Nu, laikam kaut kādā vienā, divās skolās viņš bija. Bet nebija tur, kur neatbalsta. Nu tas ir no vienas puses.
No otras puses. Nu pieņemiet jūs to likumu, nu tak paņemiet to papīrīti un aizejiet uz vienu vietiņu, pakariet tur uz nagliņas, jo, vienalga, tā reforma nestāsies nekad spēkā.
Sēdes vadītāja. Golubova kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus!
Deputāte Silva Golde.
S.Golde (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kaut kā visi šie draudi atgādina nesenu laiku, kad tika sabiedrība un Saeima tracināta par skolotāju algām. Tieši tāds pats variants! Nu nāk briesmas, nu būs briesmas, skolotājiem nebūs algas, algu paaugstinājuma nebūs. Pats “Jaunais laiks” neielika budžeta algas, un tāpēc arī bija tāds satraukums, jo tik bezjēdzīgā situācijā skolotāji... tai laikā, kamēr es strādāju parlamentā, nebija atstāti. Bet galvenais sist bungas kaut vai par pašu nepadarītiem darbiem.
Un tagad atkal tiek uzkultas putas, mēģināts uzkult putas par to bubuli, kura it kā nemaz nav. Es tikko piegāju pie cienījamiem saviem kolēģiem Pētera Tabūna, piegāju pie Kārļa Šadurska un teicu: jā, es arī esmu uztraukusies par šīm problēmām, bet tiešām, pēc būtības kādās skolās jūs esat konstatējuši, kur ir Izglītības likuma pārkāpumi. Nosauciet man no... es uzreiz sapratu, ka tāda problēma ir 50 vai 100 skolās. Vismaz nosauciet man vienu skolu, kurā ir šīs problēmas. Pēteris Tabūns pateica: “Man šādu piemēru nav.”(No zāles deputāts P.Tabūns: “Es tā neteicu.” Kārlis Šadurskis pateica: “Man šādu piemēru nav.” Par ko ir runa? Par politisko spalvu spodrināšanu? Par ko? Nosauciet konkrēti vienu skolu, kurā jūs esat šo problēmu konstatējuši, un nerunājiet vispārīgi un pa gaisu. Tās ir pārāk nopietnas problēmas!
Un es gribu pateikt paldies izglītības un zinātnes ministram Jurim Radzevičam, kurš ir spējis noturēt šīs masas no asinsizliešanas, no nemieriem, un šobrīd notiek normāls, mierīgs dialogs. Un es personīgi esmu ieinteresēta, lai šis Izglītības likums tiktu īstenots gan pēc burta, gan pēc gara pilnīgi precīzi. Un es ļoti sekošu tam līdzi gan Liepājā, gan Latgales skolās, gan citur. Un tā ka beidziet draudēt, biedēt sabiedrību ar to, kur jums pašiem nav neviena piemēra.
Izglītības likums šobrīd tiek īstenots tieši tādā apjomā, tieši tādā garā, kā jūs šeit nobalsojāt – ar proporciju 60 plus 40. Un ja jums ir citi piemēri, nāciet un nosauciet!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Daži runātāji skaidri šeit parāda, ka viņi galīgi neklausās citu deputātu runās. Nevienu te neviens nebaida. Un nekādu tracināšanu es šeit neredzu. Tātad neesot faktu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Ir akti!”) Nu tad runāsim par faktiem. Un tiešām būtu ļoti patīkami, ja mēs šeit, Saeimā, vairāk runātu tiešām par faktiem tad, kad par tiem ir jārunā.
Viss esot kārtībā, viss notiekot, lieciet mieru skolotājiem, lieciet mieru direktoriem, nu, kurš tad viņus aiztiek? Bet es gribētu atgādināt, kāpēc radās šis pieprasījums.
Diemžēl esmu spiests otro reizi to atgādināt. Šis pieprasījums radās tāpēc, ka bija fakti. Ja kāds uzskata, ka laikraksts “Rīgas Balss” ir kaut kāda grupējuma laikraksts, kurš vēlas tracināt sabiedrību, nu, lai nāk un pamato. Bet šis laikraksts taču nopublicēja savās slejās faktus... Laikraksta pārstāvji veica aptauju Rīgas skolās. Vai tie nav fakti, Ābiķa kungs! Vai tie nav fakti? (Izsaucieni no zāles).
Tālāk. Jūs tā interesanti sakāt, Zigfrīds Grinpauks man pa kluso teica, ka viņš kaut ko tur nepareizi pateica. Ko jūs divatā runājāt, tā ir jūsu divu darīšana. Divi vīrieši daudz ko var sarunāt un sadarīt. Runa ir par šī cilvēka publisku uzstāšanos un nevis par jūsu divatā runāšanu. Ir taču starpība, vai ne?
Lūk! Un tāpēc mēs arī reaģējām. Tad, kad mēs saņēmām šādu informāciju, publisku informāciju, no saziņas līdzekļiem, kāpēc lai mēs nereaģētu? Kur tad tu... šeit jūs redzat kaut kādus draudus, uzbrukumu vai tracināšanu?
Jums jārēķinās, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pieredzējusi organizācija, un prot strādāt gan pozīcijā, gan opozīcijā, un gan vienā, gan otrā variantā mums būs panākumi. Bet tad runāsim šeit skaidru valodu. Nevis politiski nāksim runāt. Tikko nāk pieprasījums no mums, tad tā ir tracināšana, tā tas ir kaut kas šausmīgs. Nu nav taču tā!
Mēs arī gribam, tāpat kā, ceru, daudzi deputāti, lai īstenotos Izglītības likuma maiņas, lai šī reforma notiktu. Mēs to gribam! Protams, mums būs sakāpinātāka interese tad, kad būs eksāmeni, neapšaubāmi. Ceru, ka tā saglabāsies visiem tiem, kas patiesi kaut ko vēlas izdarīt – gan pozīcijai, gan opozīcijai.
Un tagad te tāda interesanta teorija bija jāklausās, pareizāk sakot, hipotēze. Ka, redziet, mācot angļu valodu, skolotāja arī reizēm runājot ar bērniem latviski. Es domāju, tas ir ar tiem bērniem, kas nav tik attīstīti, lai prastu runāt angliski. Un nevajadzētu šeit no tribīnes plātīties, ka ir tādi neattīstīti bērni, kas angļu valodas stundās neprot runāt angliski.
Es gribētu pateikt skaidrā valodā. Pirms kara... pirms Otrā pasaules kara Latvijas labākajās skolās svešvalodas mācīja ārkārtīgi vienkārši. Atbrauca pasniedzējs no Anglijas, no Francijas, no Vācijas un ienāca klasē. Un runā, kā gribi. Pasniedzējs neprata neviena vārda latviski. Viņš runāja savā valodā. Un ja salīdzina tās zināšanas, kādas bija pirms kara Latvijas sabiedrībai svešvalodās, kur katrs inteliģents latvietis prata trīs vai četras valodas, salīdzinot ar to, kas notiek šodien, starpība ir milzīga.
Tā ka nevajadzētu satraukties arī jums tur, ka jāmācās būs ķīmija latviešu valodā. Kas tad... jūs sērskābes formulu vai sērskābes struktūrformulu nepratīsiet uzrakstīt? Un dažus specifiskus vārdus iemācīties latviski? Nu tad nu ir gan lielā traģēdija!
Tā kā es saprotu, kāds būs balsojums. Bet nevajag teikt, ka šeit opozīcijā sēdošie kaut ko grib tracināt vai rīko atentātu pret ministru vai kaut ko tamlīdzīgu.
Tādas lietas nevajadzētu šeit runāt. Mēs gribam, lai lietas iet uz priekšu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Dobeļa kungs! Jūs pateicāt ļoti labu domu, kas atbilst tieši mūsu vēlmēm, par to, ka iepriekšējās mūsu Latvijas laikā, tas ir, pirms Otrā pasaules kara, bija tiešām demokrātija. Un skolotājs varēja būt arī bez latviešu valodas zināšanām.
To jūs pateicāt. Tās ir jūsu domas, un es to atbalstu.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es lūdzu, arī izsakot savas piezīmes no zāles, būt pieklājīgiem attiecībā vienam pret otru!
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 63, neviens deputāts neatturas. Pieprasījums nav atbalstīts.
Pirms mēs tālāk izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu – iekļaut šā gada 30.septembra sēdes darba kārtībā kā piekto darba kārtības punktu likumprojekta “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Tad nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Minēto likumprojektu, kura dokumenta numurs Saeimā ir 3075, ir sagatavojusi Vides ministrija, un Ministru kabineta sēdē šis likumprojekts ir atbalstīts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un lūdz atbalstīt kā steidzamu. Bet steidzamība tiek pamatota ar šādiem argumentiem.
Bauskas pilskalns ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tajā ietilpst Bauskas pilsdrupas ar parku un Bauskas viduslaiku pili. Bet šis objekts reizē ir arī “Natura-2000” aizsargājamā dabas teritorija, tātad Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija. Šajā teritorijā rudens laikā (un rudens Latvijā iesākās jau 22.septembrī) ir lieli draudi, ka var tikt izskaloti dolomīta upes krasti Mēmeles pusē un var iesākties nogruvums. Ir izstrādāts projekts, ir iedalīta nauda šī projekta veikšanai. Bet šo projektu nav iespējams realizēt tāpēc, ka šī ir “Natura-2000” objektu sarakstā iekļautā teritorija. Uz šiem dolomītiem aug papardītes, sūniņas, un šīs klintis ir aizsargājamais objekts. Un iespēja tās nostiprināt ir, tikai un vienīgi sagatavojot īpašu, speciālu likumu.
Šim likumam ir nepieciešama steidzamība tāpēc, ka Mēmelē strauji ceļas ūdens, ir sākušās rudens lietavas, un, lai darbus varētu turpināt, mūsu uzdevums ir glābt šīs Bauskas pilsdrupas. Pēc tam varēs domāt arī par citas teritorijas atrašanu un pievienošanu šim aizsargājamam objektam. Bet pašlaik vissvarīgākais ir saglabāt arhitektūras pieminekli.
Tātad aicinu atbalstīt komisijas vārdā steidzamību!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Seile.
Komisija jau ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz to atbalstīt arī pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai otrajā lasījumā!
A.Seile.
Komisija iesaka šo likumprojektu izskatīt kā pēdējo darba kārtības punktu šodienas plenārsēdē, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu pulksten 10.30, jo jūsu balsojums liecina par vienprātīgu atbalstu.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pulksten 10.30 šodien un izskatīšanas laiks, kā pēdējais darba kārtības punkts, šīsdienas, 30.septembra, sēdē. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta reģistrācijas Nr.892. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrajam lasījumam atbildīgā komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.
1. – deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisijas
atzinums – noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
2. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Ir zināms, ka Latvijas pilsonība ir noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Manuprāt, Latvijas nepilsoņiem jau sen ir izveidojusies arī līdzīga, noturīga tiesiska saikne ar Latviju, jo nepilsoņi šeit dzīvo vairāki no dzimšanas dienas, maksā nodokļus un tā tālāk. Nepilsoņi ir Latvijai piederošas personas. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ir nepieciešams nekavējoties piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, līdzīgi kā Igaunijā vai nu Vācijā, piemēram, kā arī atcelt ierobežojumus Latvijas nepilsoņu darbam konkrētās profesijās. Šis priekšlikums ir ļoti savlaicīgs, jo pēc Eiropas Vispārējās minoritāšu aizsardzības konvencijas ratificēšanas nāksies piešķirt nepilsoņiem tiesības piedalīties vēlēšanās ja ne 2005., tad 2009.gadā noteikti. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Nu, reizēm rodas tāda jocīga sajūta, klausoties to, ko saka cilvēki, kas sevi uzskata par zinošiem. Mēs taču nupat, pavisam nesen, izskatījām grozījumus Latvijas Republikas Satversmē. Vai jūs tiešām to esat aizmirsuši? Pavisam nesen, kur skaidrā tekstā ir pateikts, ka Latvijā vēlēšanu tiesības nepilsoņiem nav un nebūs! Skaidrā tekstā tas ir pateikts Satversmē.
Atgādināšu, ko paredz mūsu likumi attiecībā uz Satversmi: lai veiktu grozījumus Satversmē, ir nepieciešams, lai šeit klāt ir 2/3 Saeimas deputātu katrā lasījumā. Satversmes grozījumus izskata trijos lasījumos. Atkal pieņemts viss ir tad, kad ir nobalsojuši 2/3  – tātad 67 deputāti. Nav skaidrs vēl tas? Nākt atkal šeit pēc tam, kad ir izskatīti grozījumi Satversmē, kur bija garu garā runāšana par nelaimīgajiem nepilsoņiem. Un vēl par daudz ko citu.
Nāk biedrs, kas laikam nav klausījies kārtīgi, kā ritēja tā sēde, kuras stenogrammas mierīgi varēja saņemt un izlasīt ar visiem balsojumiem. Tagad atkal nāk un runā par nepilsoņiem. Es saprotu, ka tā ir vai nu tracināšana... Te iepriekšējā brīdī bija runa par tracināšanu. Man šķiet, ka šī runa par nepilsoņiem tieši ir tracināšana! Tā ir runāšana pret Satversmi un pret daudz ko citu. Lūk! Un nākas gribot negribot kāpt šeit tribīnē pa šiem svinīgajiem pakāpieniem un atgādināt skaidras patiesības. Eiropa, redziet, piespiedīs! Neko nepiespiedīs nevienam! Eiropas Savienībā ir demokrātiskas valstis, kas, paldies Dievam, nejaucas citu valstu iekšējā dzīvē. Mūsu uzdevums ir skaidrā tekstā pastāstīt, kas ir mūsu iekšējā dzīve, parādīt likumus. Arī tad, ja mēs likumus mainām, skaidrot to. To mēs arī darīsim. To mēs darām Eiropas Padomē. Un tagad, tad, kad vēlētāju vairākums ir “tēvzemiešiem” un “Jaunajam laikam” iedevis iespēju iegūt divas trešdaļas no Eiropas Parlamenta balsīm, tad mēs arī skaidrosim. Tur, Eiropā, kas tas tāds ir, nepilsoņi, kas ir Molotova-Ribentropa pakts un kas ir Putins. Ne jau velti Ģirts Valdis Kristovskis atrada kopīgu valodu ar Vītautu Landsberģi, ar Vāclavu Havelu un ar Olbraitas kundzi. Tātad viņi atrada kopīgu valodu! (Starpsauciens: “Malači!”) Eiropiešus jūs vairs šitā te nebarosiet ar visādām bezjēdzībām! Un tagad mēs te vienkārši tērējam laiku. Mēs gari un plaši izrunājāmies, apspriežot grozījumus Satversmē. Tagad šīs runas sākas no jauna. Nu palieciet tos nepilsoņus drusciņ nost. Kaut kas jau ar viņiem notiks. Kādi aizbrauks, kādi aizies kaut kur citur, medību laukus pameklēs citus, kādi naturalizēsies, un tas ir process! Nepilsoņu pārtapšana kaut kādā citā elementā – tas ir laika jautājums. Un šo procesu nosaka Latvijas Republikas Satversme un atbilstošie likumi. Jūs varat nākt un turpināt, un stāstīt, bet jūs jau sākat visu laiku atkārtot vienu un to pašu. Palasiet, lūdzu, godātie kolēģi, ko saka Latvijas Republikas Satversme un mūsu likumi! Vēl vienu reizi skaidrā tekstā. Pie tam mēs šo nepilsoņu attieksmi un viņu tiesības ielikām pagājušās Saeimas darbības laikā kopā ar ļoti liberālām partijām – ar partijām, kuras visi uzskata par liberālām un iecietīgām. Tā ka acīmredzot arī viņi tā ir sākuši domāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Visa Eiropa ar saviem pārstāvjiem EDSO pieprasīja to savā rezolūcijā... Ir EDSO, ir tāda organizācija. Ja nezināt, Dobeļa kungs, es izstāstīšu, ar ko tā nodarbojas. Pieprasīja to ar savu rezolūciju, ka Latvijai vajag grozīt likumus un dot iespēju nepilsoņiem balsot pašvaldību vēlēšanās. Visi – Igaunija to izdarīja, mēs vienīgā valsts Eiropā, kura pieļauj tādu cilvēktiesību pārkāpumu. Nu labāk šodien sāksim strādāt ar reģistru, par kuru ir tas Urbanoviča priekšlikums, vieglāk būs uz nākošām pašvaldību vēlēšanām mums vinnēt un iedot iespēju tiem cilvēkiem, kuri maksā nodokļus, kontrolēt pilsētu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 74, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

P.Ontužāns.
3.priekšlikums. Iesniedz deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisijas atzinums – noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 75, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
6. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
7. – iesniedz deputāts Solovjovs, Deņisovs. Komisijas atzinums – noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
9. – deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
10. – deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas atzinums – noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijas atzinums – atbalstīt.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Tālāk 12. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
13. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
14. – deputātu Solovjova, Deņisova priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 72, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
15.priekšlikums – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 11, atturas – 6. Likums “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pieņemts.
Cienījamie kolēģi! Šodien mūsu vidū ir vairāki jubilāri, un es Saeimas vārdā gribētu apsveikt pusapaļā jubilejā deputāti Annu Seili. (Aplausi.)
Savu pusapaļo jubileju 26.septembrī svinēja arī mūsu kolēģis deputāts Gundars Bērziņš. (Aplausi.)
Un 28.septembrī savu jubileju svinēja deputāts Pāvels Maksimovs. (Aplausi.)
Lūdzu cienījamos kolēģus deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Lūdzu uz sēdi Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (JL).
Pretkorupcijas komisiju uz pavisam īsu sēdi tūlīt Dzeltenajā zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Igoram Solovjovam.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisiju lūdzu uz pāris minūtēm sēžu zālē.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs (JL).
Baltijas asamblejas komisijas sēde Sociālo lietu komisijas zālē otrajā stāvā komisijas sēžu ēkā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Jaundžeikars, Krišjānis Peters, Artis Pabriks, Viesturs Šiliņš, Staņislavs Šķesters un Dzintars Rasnačs. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Elektronisko sakaru likums”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 774 – likumprojekts “Elektronisko sakaru likums”. Kopumā otrajam lasījumam tika iesniegti 217 priekšlikumi. Komisija savā sēdē izskatījusi visus priekšlikumus un pieņēma sekojošu lēmumu.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
3. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
4. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
5. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
6. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
7. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
8. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
9. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
10. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
11. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs
12. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ierakstīts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
13. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
14. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
15. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
16. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
17. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
18. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
19. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
21. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
22. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
24. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts un ierakstīts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
25. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 28. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
26. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
27. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 28.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par 27.priekšlikumu atklājam debates.
Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāj! Gribu norādīt uz dažām lietām, kuras, manā izpratnē, ir nedaudz sākušas iet ne to ceļu, kā varbūt vajadzētu vai jebšu kāds tas ir pareizi rakstīts mūsu Kārtības rullī.
Elektronisko sakaru likumā šobrīd 27.priekšlikumā mēs runājam par to, ka šobrīd esošā bezpeļņas organizācija “Elektronisko sakaru inspekcija” būtu jāpārveido par Elektronisko sakaru aģentūru vai Elektronisko sakaru tehnisko direkciju, kas būtu akciju sabiedrība. Šādu nepieciešamību pārveidot mums nosaka Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums. Tas būs jādara. Likumā mēs redzam to, ka likuma 27.priekšlikumā tiek minēta tāda iestāde kā Elektronisko sakaru aģentūra. Un tas ir visnotaļ loģiski.
Bet tas, kas man šobrīd ir rokās, tas ir dokuments no Ministru kabineta. Pirms divām nedēļām projekta veidā un pagājušajā, tātad šīs nedēļas sākumā jau lēmuma veidā lēmums par to, ka bezpeļņas organizāciju valsts sakaru … tātad Elektronisko sakaru inspekciju pārveidot par valsts akciju sabiedrību “Elektronisko sakaru tehniskā direkcija”. Un pie tam šajā dokumentā stāv rakstīts, ka Valsts kancelejas atzinumā par šādu pārveidošanu izteiktie iebildumi nav ņemti vērā. Un šeit tieši ir runa par to, ka … nu, kā piemēru var minēt to, ka Valsts kanceleja ierosināja no sākuma izskatīt iespējamo darbības stratēģiju un budžeta izlietojumu šai nozares kapitālsabiedrībai un tikai pēc tam pieņemt lēmumu, kurpretim apbrīnojamā steigā tieši šobrīd tiek no Ministru kabineta puses atbalstīts lēmums par to, ka šai iestādei būtu jābūt nevis aģentūrai, bet akciju sabiedrībai.
Kāda tad ir lielākā starpība starp aģentūru un akciju sabiedrību? Redziet, lielākā starpība ir tā, ka aģentūras gadījumā visi līdzekļi – ieņēmumi un izdevumi – nāk un iet caur valsts budžetu. Turpretī Elektronisko sakaru tehniskās direkcijas gadījumā, ja tā būs valsts akciju sabiedrība, tad līdzekļi tiks akumulēti tieši šajā direkcijā.
Par līdzekļiem nedaudz. Īstenībā, ja mēs apskatāmies 2002.gada budžetu, mēs redzam tātad bezpeļņas organizācijas “Elektronisko sakaru inspekcija” budžetu, mēs redzam, ka neto apgrozījums mums ir bijis nedaudz vairāk par 3 miljoniem. Un pārskata perioda peļņa ir bijusi, rupji ņem, 1,5 miljoni latu, 2003.gadā šī peļņa ir bijusi jau krietni mazāka, turpretī uzkrājumi ir izveidojušies 4 miljonu latu apmērā. Tas viennozīmīgi liecina par to, ka tātad pagātnē Elektronisko sakaru inspekcija ir bijusi diezgan ienesīga, un tas ir diezgan loģiski, jo šīs inspekcijas pamatfunkcija ir sekot frekvenču sadalei, kā arī iekasēt nodevas par frekvenču sadali Latvijas valsts teritorijā.
Tātad es nemēģināšu nevienu kritizēt vai izteikt kaut kādus pārmetumus par to, kā lietas notiek, bet jūs labi redzat, ka šobrīd šā jautājuma lemšanai tiek piemērota mazdrusciņ neadekvāta procedūra, ja to tā var nosaukt, jo loģiska un Kārtības rullī noteiktā kārtība būtu sekojoša, ka mēs no sākuma nolemjam likumā, kādai struktūrvienībai būs būt, un tad Ministru kabinets atbilstoši likumam veic adekvātus soļus. Šobrīd likumā stāv rakstīts viens, turpretī no Ministru kabineta jau nāk pavisam citi signāli.
Kolēģi! Izdariet secinājumus!
Sēdes vadītāja.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Leiškalns.
K.Leiškalns (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Zaķa kungs! Kā jūs pats redzat, ministrija šobrīd ir iesniegusi atbilstoši Radio un televīzijas likumam institūcijas nosaukumā “aģentūra”. Protams, deputāti, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, ir dažas aģentūrai piekrītošas funkcijas atdevuši regulatoram. Līdz ar to aģentūrai acīmredzot var būt nākotnē iespēja pārveidoties par valsts kapitālsabiedrību. Un, ja šāda pārveidošanās kabinetā notiks, tad ministrija trešajam lasījumam iesniegs precīzu redakciju, kā arī mēģinās izdarīt grozījumus spēkā esošajā Radio un televīzijas likumā, kur šīs institūcijas nosaukums jau ir “aģentūra”. Tā ka, manuprāt, pārmetumi ministrijai šeit nav vietā. Un, ja kabinets lems citādi, tad mēs rīkosimies adekvāti kabineta lēmumam. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu balsojam par 27. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 25, atturas – 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais – 29. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
28.priekšlikums. Par 27. mēs balsojām. Par procedūru ieslēdziet mikrofonu, lūdzu, deputātam Dzintaram Zaķim! Jā, mēs arī balsosim. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dobelim! Ja deputāti pieprasa balsojumu, tad ir balsojums jāveic. 28.priekšlikums. Ja deputāti pieprasa balsojumu, mums ir jābalso! Lūdzu deputātus balsot par 28. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais – 29. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
30. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
31. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
32. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
33. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
34. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 35.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 34. un 35.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
36. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
37. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
38. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 38. un 39.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
41. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
43. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
44. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
45. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
46. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
48. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
49. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 49. un 50.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
51. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
52. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 53.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
54. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
55. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Atvainojos... Sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnīgi nav apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 55.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 55. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 58, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais 56.priekšlikums. Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 57. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
58. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts, bet sakarā ar to, ka arī Satiksmes ministrija nav apmierināta pilnībā ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 58.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 58.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 66, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākošais. 59. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
60. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
61. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
62. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
63. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
64. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
65. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
66. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmākās daļas numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
67. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
68. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
69. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
70. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
71. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
72. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
73. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
74. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
75. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
76. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
77. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
78. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
79. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
80. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
81. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
82. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
83. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
84. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
85. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādājot atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
86. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
87. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
88. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
9. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
90. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
91. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
92. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 93.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 92. un 93.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
94. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
95. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
96. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
97. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
98. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
99. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
100. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
101. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
102. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
103. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
104. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 105.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 104. un 105.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
106. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
107. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
108. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
109. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
110. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
111. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
112. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
113. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
114. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
115. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
116. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
117. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
118. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
119. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 120.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 119. un 120.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
121. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
122. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
123. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
124. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
125. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 126.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 125. un 126.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
127. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
128. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
129. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nepiekrīt komisijas lēmumam, aicinu balsot par 129. – Kārļa Leiškalna priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 129.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 67, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
130. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
131. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
132. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
133. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
134. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, izsakot to kā 44.panta pirmo daļu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
135. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nav apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 135. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 135.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 70, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākošais 136. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
137. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
138. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
139. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
140. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Leiškalna priekšlikums. Nav atbalstīts, bet sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija pilnībā nav apmierināta ar komisijas lēmumu, aicinu balsot par 140. – Kārļa Leiškalna priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus ... Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Annai Seilei!
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Komisija šādu lēmumu nav pieņēmusi. Ja referents par to runā, tad viņš drīkst runāt tikai savā, nevis komisijas vārdā. Viņš nepieteicās individuāli kā savas frakcijas deputāts un neprasīja vārdu. Es protestēju pret šādiem paņēmieniem.

Sēdes vadītāja.
Pret kādiem konkrēti?
A.Seile.
Komisijā ir teikts, ka ir pieņēmusi lēmumu neatbalstīt. Un referents aicina balsot par šo priekšlikumu. Mūsu komisija sēdē tādu lēmumu nepieņēma. (Fjodorovs kaut ko saka no vietas.)
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus...
S.Fjodorovs.
Es aicinu balsot no sava vārda, bet... Es nosaucu, ka komisijas lēmums ir neatbalstīt. Es aicinu balsot no sava vārda!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 140. – Satiksmes ministrijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 3, pret – 70, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
S.Fjodorovs.
Nākamais 141.priekšlikums – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 142.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 141. un 142.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
143. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
144. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 145.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
146. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
147. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
148. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 149.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 150. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
151. – deputāta Pētera Kalniņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ietverts 152.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
153. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
154. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
155. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
156. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
157. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
158. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
159. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
160. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
161. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
162. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
163. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts šeit, bet precizēts un atbalstīts pārejas noteikumos.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
164. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts un ieteikts kā 58.pants, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
165. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
166. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
167. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
168. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļas numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
169. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
170. – deputāta Kalniņa priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
171. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
172. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
173. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs. 174. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
175. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
176. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
177. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
178. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
179. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
180. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
181. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
182. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
183. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
184. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
185. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Atbalstīts, ietverts 186.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
187. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ietverts 188.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
189. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
190. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
191. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
192. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
193. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
194. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
195. – Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
196. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
197. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
198. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
199. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
200. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
201. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
202. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
203. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
204. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
205. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
206. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
207. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
208. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
209. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
210. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
211. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
212. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
213. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
214. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
215. – deputāta Pietkeviča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 215.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
216. – Satiksmes ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
S.Fjodorovs.
217. – pēdējais – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Juris Dobelis ir pieteicies debatēs? Lūdzu, atklājam debates! Par 217.priekšlikumu, ja? Lūdzu!
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā kā šis ir pēdējais priekšlikums, es tomēr gribu atgādināt, ka mēs esam pieļāvuši diezgan rupju kļūdu, padomāt par to, vai to iespējams šodien izlabot. Jo mēs nobalsojām, es nezinu, kā to kolēģi varēja izdarīt, par diviem dažādiem tekstiem vienam un tam pašam pantam. Es runāju par 27. un 28.pantu. Tādu muļķību nedrīkst atstāt! Jābūt vai nu vienam, vai otram tekstam, bet kā jūs varējāt to vispār pieļaut, šādu balsojumu. Vienkārši likumam jau pirms izskatīšanas trešajā lasījumā, pēc manām domām, ir jau jābūt sakārtotam. Tā ka vienosimies par vienu no tekstiem, nevis par diviem dažādiem tekstiem, kas fiziski vienkārši nav iespējams.
Sēdes vadītāja.
Es saprotu, jūs runājat par 27. un 28.priekšlikumu. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
S.Fjodorovs.
Es piekrītu kolēģiem, ka šis likums ir ļoti sarežģīts. Es cenšos... Tā ka, strādājot komisijā, trešajam lasījumam tas būs sagatavots uz godu.
Sakarā ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – tas ir 5.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Jānis Lagzdiņš grib runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu?
(No zāles deputāts J.Lagzdiņš: “Nekādā gadījumā!”)
Nē. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 5.oktobris.Citu priekšlikumu nav. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija likumprojektā “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” ar reģistrācijas numuru 909 saņēma un izskatīja desmit priekšlikumus, no kuriem 1. iesniedza Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucauas kundze. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
2. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
3. – Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
4. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
5. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Ir redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
6. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
7. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
8. – Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Kalniņš.
9. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Lucaua. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
10. – Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Kalniņš.
Komisijas vārdā lūdzu deputātus balsot un pieņemt minēto likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Kalniņam. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu!...
P.Kalniņš.
5.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 5.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Juridiskajā komisijā, izskatot šo likumprojektu, secinājām, ka nav neviena priekšlikuma. Līdz ar to aicinu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
8.oktobris.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.oktobris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Likuma otrreizēja caurlūkošana.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis. Es atvainojos... deputāts Visvaldis Skujiņš.
V.Skujiņš (ZZS).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs ir iesniedzis par saviem diviem priekšlikumiem, par 1. un 3.priekšlikumu, atteikumu. Līdz ar to, vārdu sakot, caurlūkojot šo likumu “Grozījumi Zvejniecības likumā”, komisija mēģināja rast kompromisu starp dažādām organizācijām – starp Vides ministriju, starp Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldi, Makšķernieku asociāciju un Latvijas Zemnieku federāciju, kā rezultātā radās atbildīgās komisijas kompromisa priekšlikums Nr.2. Lūdzu balsot par šī priekšlikuma...
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Manuprāt, šo priekšlikumu nu nekādā ziņā nevar saukt par kompromisa priekšlikumu. Tas, ko Saeima pieņēma pirms tam, respektīvi, tā redakcija, kuru Valsts prezidente bija atdevusi, Horvātijā esot, atpakaļ Saeimai, ir daudz pieņemamāka Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un arī no ekoloģiskā viedokļa.
Kāpēc šī jaunā, tā saucamā “kompromisa redakcija”, nav pieņemama? Tāpēc, ka tajā ir minēta Buļļupe, un Buļļupe ir viena no galvenajām zivju migrācijas vietām. Vēl jo vairāk. Jāsaka, ka tāda zivs kā vimba, kas aug astoņus gadus, līdz to vispār var... ir atļauts ķert, šīs zivis tur lielā vairumā arī ziemo. Un, protams, ka ar šādu te redakciju vienkārši tiks nodarīts ievērojams zaudējums (nesauksim to par kaitējumu), ievērojams zaudējums tieši mūsu zivju resursiem.
Protams, varētu ilgi un gari debatēt par to, kas ir... kas aizstāv kā intereses. Bet jebkurā gadījumā jāsaka, ka nu šis nu nav uzskatāms par kompromisa risinājumu. Manuprāt, būtu jābalso “pret”. Un tādā gadījumā paliek spēkā tas nosacījums, kāds bija iepriekš, tātad no Daugavas grīvas līdz Rīgas HES ar tīkliem var strādāt, un nu, protams, noteiktā kārtībā, taču Buļļupi nevajadzētu aiztikt. Un atsevišķu firmiņu lobijs, kurš te bija parādījies gan Valsts prezidentes kancelejā, gan arī komisijā, manuprāt, nevar būt par pamatu tam, ka tiek izzvejoti tik lieli vērtīgo zivju resursi vietā, kura gandrīz principā ir vienīgā šī te migrācijas, zivju migrācijas vieta – Buļļupe.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Man bija tas gods vadīt darba grupu, kas strādāja pie šī kompromisa. Situācija ir absolūti elementāra: mūsu galvenais mērķis bija panākt nevis kompromisu starp zvejniekiem un makšķerniekiem, bet panākt kompromisu starp ilgtspējīgu un prātīgu zivju resursu izmantošanu, pretnostatot šai lietai situāciju, kāda bija nesenā pagātnē, kad Daugava tomēr diezgan brutāli tika izsmelta ar zvejas tīkliem. Vasaras vidū mēs balsojām par priekšlikumu, kurā tika atļauta rūpnieciskā zveja tikai un vienīgi lejpus Rīgas HES, bet visa rūpnieciskā zveja, tajā skaitā ar tīkliem. Par šo situāciju bija diezgan neapmierināti, protams, zvejnieki, vēsturi jūs atceraties, zvejnieki rakstīja vēstuli Valsts prezidentei. Prezidente šo likumu atgrieza mums atkārtotai pārskatīšanai. Acīmredzot tad arī mums kāds secinājums no tā bija jāizdara. To arī mēs centāmies izdarīt, strādājot darba grupā.
Par Buļļupi īstenībā var piekrist varbūt Rasnača kungam, jo Buļļupe tik tiešām ir unikāla parādība – šajā upē ir gan ziemošanas, gan nārsta vieta vimbām, tā tik tiešām ir bagāta un unikāla savā ziņā upe, kura drīzāk pat ir nosaucama par kanālu, nevis upi.
Bet, redziet, ir viena liela starpība starp tīklu un murdu. Murds ir iekārta, ar kuru, veicot zveju, zivis nenobeidzas tur īsā laikā pēc tam, kad iekļūst tajā zivju tīklā, kas, respektīvi, nozīmē to, ka ar murdu zvejot ir videi krietni draudzīgāk, un kas ir pats galvenais – murdi tomēr ir ražošanas līdzeklis, kurš maksā diezgan pamatīgu naudu. Ar murdiem jācer, ka nespēs atrast līdzekļus zvejot maluzvejnieki. Un tā ir tā galvenā starpība šajā gadījumā starp murdu un tīklu.
Tas kompromiss, ko mēs esam pieņēmuši, tā ir zveja ar murdiem gan Buļļupē, gan Daugavā, cerot uz to, ka maluzvejniekiem tātad nebūs iespēja brutāli nodarboties ar tīklu likšanu, ar tīklu likšanu abās šajās upēs, turpretī mēs tomēr saglabājam iespēju saglabāt nodarbinātību tiem zvejniekiem, kuri tomēr ir jau kādu laiku atpakaļ uzsākuši savu biznesu un joprojām turpina to biznesu gan Buļļupē, gan arī Daugavā.
Uzskatu, ka tas kompromiss, kas šobrīd ir pieņemts, ir visnotaļ loģisks. Ja tuvākajā laikā, nu, domājot ar to vairākus gadus, redzēsim, ka situācija pasliktinās, tad acīmredzot nāksies pieņemt nākamos soļus. Jebkurā gadījumā nākotnē mēs droši vien Latvijā sagaidīsim situāciju, kāda ir, teiksim, skandināvu valstīs, ka ar makšķerēšanu saistītais tūrisms ieņem ļoti nopietnu vietu tūrisma, teiksim, ienākumu ziņā valstī, uz to mums arī būtu jātiecas, bet galvenā tēze, ko es jums visiem gribu atgādināt, ka dabu mēs neesam saņēmuši mantojumā no mūsu vecākiem. Dabu mēs esam aizņēmušies no mūsu bērniem.
Tā ka, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo kompromisa variantu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums daudziem šeit izpratne par rūpniecisko zveju ir tik daudz, cik tā ir. Un tāpēc, lasot šo priekšlikumu, kas iepriekš jau bija atbalstīts, ka visās upēs un kanālos, izņemot Daugavu no Rīgas HES līdz ietekai jūrā, aizliegta rūpnieciskā zveja. Un, ja skatās iepriekš vēl pieņemtos šos aizliegumus visos ezeros, tajos daudzajos ezeros, kas ir šeit akceptēti, mums jau otrajā lasījumā... vispār pieņemtajā likumā, nevis otrajā lasījumā, jo šis atgrieztais Valsts prezidentes likums atpakaļ izskatīšanai, tad mēs redzam, ka praktiski pašvaldībām šeit nav nekāda teikšana, un arī es domāju, ka vietējām pašvaldībām, kuras labāk redz, kas šajos ezeros notiek, kas šīs... kā šīs teritorijas un šos ūdeņus apsaimniekot, teiksim, praktiski realizēt savu ietekmi var minimāli.
Tāpēc es domāju, ka šis kompromiss ir nevis kompromiss, bet daļēji zināms varbūt arī pat izkropļojums tam, ka praktiski nav jau liela nozīme zvejai ar tīkliem vai ar murdiem, jo šie zvejas rīki jeb šis zvejošanas veids ir tikpat apdraudošs gan tā... gan ar tīkliem, gan murdiem.
Bet es ko gribēju teikt? Ka šis ir uzņēmējdarbības veids, un tas ir tiešām... šis ir reģistrēts uzņēmējdarbības veids kā rūpnieciskā zveja. Un šeit mēs motivējamies vairāk uz to, ka šī zveja ir ļaunums, milzīgs nodarījums dabai. Bet, ja mēs runājam par šiem licencētiem jeb reģistrētiem uzņēmumiem, tad šo uzņēmumu nav tik daudz un šie uzņēmumi vismaz ir tie, kuri varbūt tiešām palīdz saglabāt šo dabu šajās teritorijās, šajos ūdeņos un palīdz sakārtot šo vidi, nevis tieši otrādi. Ja mēs runājam par malu rūpniecisko zvejošanu, tas ir cits jautājums, un skaidrs, ka šeit ir jācīnās tieši šīm institūcijām, kuras atbild par šīs zvejas regulēšanu.
Tāpēc es domāju, ja mēs faktiski pieņemam šos ierobežojumus – pilnīgi visās upēs un kanālos aizliegt šo rūpniecisko zveju, tad tas nozīmē, ka praktiski šiem cilvēkiem, iedzīvotājiem, kuri dzīvo šo ūdenstilpņu tuvumā, praktiski ir liegts nodarboties ar šo biznesu, nodarboties ar šo rūpniecisko zveju, kura pamatā ir šo iedzīvotāju praktiski ienākuma avots un arī savas ģimenes uzturēšanas avots. Tāpēc es domāju, ka pašvaldības loma šajā likumā jau tika arī pastiprināta, un es domāju, ka vietējām pašvaldībām būtu vislabāk jāzina, kā šajos ūdeņos kas notiek, cik ir šo uzņēmēju, kuri nodarbojas ar šo zveju, un kā var ietekmēt šo procesu.
Es jau saprotu arī kolēģus, lielos makšķerētājus, kuri mīl šīs lietas. Man arī ir zināmi hobiji, bet es tos neuzspiežu, lai ar likumu mēs aizliegtu, teiksim, uzņēmējiem strādāt šajā sektorā un, teiksim, neļaut likumīgi pelnīt un maksāt nodokļus, un izmantot šos mūsu dabas resursus gan rekreācijai, gan arī normālai apsaimniekošanai ūdenstilpņu, teiksim, tīrīšanas un ekoloģisko jautājumu risināšanai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, šodien runāt par rūpniecisko zveju upēs ir ķecerība. It sevišķi tādās upēs, kur notiek visā garumā zivju migrācija. Mēs kaut ko šeit nesaprotam. Par rūpniecisko zveju varētu runāt ezeros, jā, kaut kādās slēgtās ūdenstilpnēs, kur tiek atjaunoti šie zivju resursi, tas pats par sevi saprotams, ka kāds arī ir atbildīgs par šo tilpņu saturu. Bet vai mēs varam runāt par šo konkrēto priekšlikumu – atļaut Buļļupē, ja ne ar tīkliem, tad ar murdiem? Šeit principā jautājums ir jāstāda pilnīgi citādi.
Runa ir par to, vai mēs runājam par zivju resursiem, vai mēs runājam par uzņēmējdarbību, par dažiem desmitiem cilvēku, kuri tradicionāli šeit zvejojuši. Nu tā mēs varam aizrunāties, ka divus gadsimtus atpakaļ varbūt to arī bija 500 reižu vairāk, un ķēra, ar ko tik gribēja un kā varēja. Bet es dzīvoju Lielupes augštecē, Lielupes krastā, un es jums pateikšu skaidri un gaiši – tur nav šo zivju. Un kā mēs varam runāt šeit šobrīd par Buļļupi, kura ir galvenā zivju migrācijas vieta, ka atļaut tā vai citādi? Kā mēs izkontrolēsim? Kā mēs izkontrolēsim, vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi? Vai mēs tur pie katra murda noliksim inspektoru? Padomāsim par šīm lietām!
Es vēlreiz atkārtoju, ka rūpniecisko zveju, kaut gan es negribētu vispār Latvijā jeb Latvijas teritorijā pielietot šādu teicienu par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Mums vienkārši šo zivju, piedodiet, nav. Tā ka es aicinu deputātus, pirms balsojam, padomāt par šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.
A.Ziedone-Kantāne (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jūs droši vien brīnāties, kāpēc es šeit atrodos. Bet es esmu zvejnieka sieva. Mans vīrs un mana visa dzimta ir zvejnieki.
Es gribētu tikai... Es saprotu, iet runa par zivju rezervēm un par cilvēku. Un es tomēr gribētu likt pirmajā vietā cilvēku. Katru likumu, ko mēs pieņemam... cilvēkam, piederībai par labu. Un es jums gribētu pateikt – ja iet runa par Buļļupi, tad Vakarbuļļos, tā kā Buļļupe sadalās divās – Vakarbuļļos un Pirmajos Buļļos, ir kopā seši zvejnieki. Vakarbuļļos ir tikai viens.
Tātad viņš viens ar vienu murdiņu var tikai nozvejot. Un Pirmajos Buļļos ir, teiksim, tas SIA “Staģis”, kurā ietilpst seši zvejnieki. Mēs visi zinām, kāds bija liktenis “Uzvarai”, ko pārdēvēja par “Jūras līci”, kā saucas zvejnieku artelis. Visas viņu sievas ir bezdarbnieces, visi šodien viņi ir bez darba, un šie Vakarbuļļi, stipri patālu tur ir jābrauc, iet autobusi 3-4 reizes dienā. Ko jūs domājat, ko viņi darīs un ko darīs viņu bērni, ja šis vīrs nevarēs izmest vienreiz savu vienu murdu? Es gan lūgtu: padomāsim par šiem cilvēkiem un atļausim savu mūžu savai dzimtai, kas tur ir izveidojusies Buļļupē, Vakarbuļļos kā zvejniekciems, un lai viņi nepārdod un neaizbrauc, un nepārceļas, atkal tur būs jaunas un dārgas vasarnīcas. Lai tur paliktu vismaz viņu bērniem, un viņi dzimtu varētu nobeigt tā, kā viņi ir sākuši. Viņi, šie vīri un sievas, ir to godam pelnījuši! Un būsim tik labi un saprātīgi... Ne viņi izsmeļ šo Buļļupi...To izsmēla malumednieki. Dosim naudu priekš inspektoriem, dosim tiem, kas saglabā un uzskaita, un skaita un vēro to, kas tiek darīts pret. Bet balsosim “par” cilvēku.
Paldies par uzmanību! Balsosim par šo likumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs. Otro reizi.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Visu cieņu, cienījamā Kantānes kundze, jūsu teiktajam! Un es simtprocentīgi to atbalstu un pievienojos!
Taču ir viena lieta. Viens murds maksā 2 līdz 3 tūkstoši latu. Un nez vai tas cilvēks, kuru jūs pieminējāt, ir spējīgs šādu murdu pa 2 vai 3 tūkstošiem latu nopirkt. Tātad te runa ir par citām interesēm. Tas ir viens.
Otrkārt. Ja mēs liekam paralēles, tad mēs redzam, ka Latvijā ir vairāk nekā 200 000 arī cilvēki, kuri nodarbojas ar ekotūrismu, kuri nodarbojas ar vienu no šiem paveidiem, ar makšķerēšanu, un tie arī, protams, ir cilvēki, kuri nodokļos atdod naudu benzīnā, nodokļos naudu šajos te piederumos, nodokļos naudu pārtikā, un viņi gadā atstāj milzīgas summas nodokļos. Un šīs summas nonāk pie tā cilvēka, kuru jūs šobrīd minējāt, daudz lielākā apmērā nodokļu veidā. Līdz ar to mēs, protams, varam atsevišķu problēmu izcelt un nemeklēt risinājumu, bet arī šeit, Vakarbuļļos, kā jūs minējāt, arī šeit ir jāmeklē cits risinājums. Ir jāmeklē cits risinājums, un tas ir jāpiedāvā konkrētai municipalitātei. Mēs nevaram uz tā rēķina vienkārši... es pilnīgi piekrītu jūsu emocionāli teiktajam par cilvēku... par konkrētajiem cilvēkiem, bet tas nav risinājums. Tas, ko piedāvā, nav risinājums.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Makšķerēšana ir viena smaga problēma. Zvejniecība varbūt nav tik smaga problēma. Bet Tautsaimniecības komisija tiešām meklēja šo kompromisu. Un kāpēc? Izrādās, ka vides inspektori nespēj kontrolēt šo situāciju, jo upes tiešām ir pilnas ar tīkliem.
Bet mūsu sagatavotais un komisijas atbalstītais priekšlikums paredz to, ka ar tīkliem vairāk upēs nezvejos. Bet vai tiešām neatļausim ielikt dažus murdus lielajās Daugavas ūdenskrātuvēs un Buļļupē? Tie ir vienīgie izņēmumi, kas ir paredzēti šajā priekšlikumā. Un pie tam neiedomājieties, ka varētu būt tā, ka visi Daugavas un Buļļupes krasti tiks nosēti ar vieniem lieliem murdiem. Gan šo murdu izmērus, gan limitus izsniedz pašvaldības. Vai mēs atņemsim pašvaldībām šīs tiesības – atļaut saviem vietējiem iedzīvotājiem nodarboties ar to profesiju, ar ko viņi nodarbojušies visu mūžu? Tādas profesijas – makšķernieks – vēl nav. Ir jau labi, ja brauc tūristi un makšķernieki un atstāj pašvaldībai savu naudu. Bet no šīs konkrētās naudas konkrētai zvejnieku ģimenei nenonāk nekas.
Un tāpēc es domāju, ka šis ir labs kompromiss, ko komisija ir atradusi. Es aicinu atbalstīt šo sagatavoto priekšlikumu – atļaut zveju ar murdiem Buļļupē un Daugavas ūdenskrātuvēs.
Sēdes vadītāja.
Jānis Esta. Otro reizi.
J.Esta (TP).
Godātie kolēģi! Kas ir murds, to jau varbūt kāds nesaprot, kas tas tāds ir. Tā ir tā kāstuve, kur neiet cauri it nekas, kur paliek iekšā viss. Un tad, Seiles kundze, vai jūs sēdēsiet šim zvejniekam blakus tad, kad viņš vilks ārā šo murdu un paskatīsieties, cik lielas tās zivtiņas, kuras nu varēs tagad realizēt, un cik tās mazās, kuras nu varēs laist atpakaļ.
Un es gribu pajautāt, cik zvejnieki ir ielaiduši šīs te zivis šajās upēs? Piedodiet! Ja makšķerēšanas licence Lielupes augštecē maksā 10 latus sezonā, un šis makšķernieks nevar noķert praktiski nevienu zivi, bet par šo naudu, ko viņš samaksā, par šiem 10 latiem, tiek šīs zivis laistas upē, šie mazuļi. Tad jautājums: cik to zivju ielaiž šie zvejnieki? Un kurš būs tas, kurš sēdīsies blakus ar mēru un mērīs, ko nu viņš tagad noķēris un ko viņš realizē?
Es vēlreiz aicinu padomāt, vai mēs dažu cilvēku dēļ varam atļaut precedentu – tieši Buļļupē, lūk, šīs te darbības veikt. Tad jau atļausim Ventas lejtecē, Gaujas lejtecē un tā tālāk. Kāpēc tikai Buļļupe?
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mēs jau ejam it kā pa otru riņķi. Pirms Valsts prezidente atdeva atpakaļ mums šo likumu, mēs visus šos strīdus starp makšķerniekiem, zvejniekiem, pašvaldību un tā tālāk... nu, bija mēnešiem gari tie strīdi, ar visādām emocijām un pierādījumiem, un skaitļiem un faktiem. Un mēs diezgan precīzi toreiz arī izvērtējām, pirms deputātu vairākums arī nobalsoja.
Es tikai gribu īsi pateikt, ka faktiski nav šis likums ne zvejniekiem, ne makšķerniekiem domāts likums vai pašvaldības tādai ierobežošanai. Bet šis likums ir domāts zivīm. Un vienkārši es aicinu balsot par zivīm, jo runa ir par resursiem. Un, ja jau būs šie resursi, tad būs gan zvejniekiem, gan makšķerniekiem, gan pašvaldībai, ko dalīt. Un būs sakārtoti tālāk inspekcijas jautājumi, un būs budžetā, un viss atrisināsies.
Balsojiet par zivīm! Lai dzīvo zivis!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams?
V.Skujiņš.
Komisijas vārdā gribu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Jo tik tiešām, mēs esam izskatījuši visādus variantus, un tas ir tas... likās tas labākais, kas ir šeit rakstīts jums priekšā. Un komisijas vārdā lūdzu balsot par šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
V.Skujiņš.
Paldies! Tā kā vairāk priekšlikumu šajā reizē nav, tad lūgums ir balsot kopumā par grozījumiem Zvejniecības likumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrreizējā caurlūkošanā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likums “Grozījumi Zvejniecības likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un Protokolu Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumam par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisijā otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Tātad mēs aicinām jūs nobalsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Šim likumprojektam arī priekšlikumi nav iesniegti. Tātad Ārlietu komisija lūdz izskatīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības nolīgumu par jūras transportu” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” pirmajā lasījumā un ir to akceptējusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Ainars Latkovskis.
A.Latkovskis (JL).
Kolēģi! Latvijas spēks ir tās tautā, tā aksioma ir labi zināma visiem. Bet likumprojekta par amatu ierobežojumiem tiem latviešiem, kas Latvijas vēstures drūmāko lappušu dēļ devās svešumā, iesniedzēji un virzītāji, šķiet, to ir aizmirsuši. Izkropļota izpratne par pilsonību un lojalitāti ir radījusi kārtējo iespēju vājināt mūsu zemi Latviju. Ir mums Latvijā problēmas un pietiekami daudz. Paskatīsimies kaut vai uz to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā, kas notiek ar mazajām pensijām, vai uz Latvijas ceļiem, kuri izdzēš vienu dzīvību pēc otras. Ko šī valdība ir spējusi izdarīt kaut vai šajos trijos jautājumos, izņemot paziņojumus, ka kārtējo reizi vajadzēs pārskatīt valsts politiku attiecīgajā sfērā. Neko! Bet paralēli tam nekam tā nu ir paspējusi izcelties ar kārtējo absurdu, radot problēmas tur, kur tās nav, vienkārši tāpat aiz neko nedarīšanas.
Tad nu pastāstīšu tiem, kas šo likumprojektu ir radījuši, par ko tad mēs te īsti lemjam. Dubultpilsonība ir kara un padomju okupācijas laika sekas. Latvija, atjaunojot neatkarību, piešķīra Latvijas pilsonību tiem cilvēkiem un viņu bērniem, kuriem 1940.gadā bija tās pavalstniecība, neskatoties uz to, kur karš un okupācija bija tos izmētājusi. Atrodot mājvietas jaunajās mītnes zemēs, latvieši 50 gadus neuzdeva ticību Latvijai un nekad neuzdeva cerības, ka tā atkal kādu dienu būs brīva un demokrātiska valsts. Trimdas latvieši, cienījamā Rugātes kundze, nav nekāds pretvalstisks grupējums, bet gan Latvijas valsts pilsoņi, tādi paši kā jūs.
No šiem trimdas pilsoņiem daļa ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā, kur viņi līdz šim ir varējuši pilnvērtīgi piedalīties valsts atjaunošanas darbos, strādāt, dzīvot, audzināt bērnus, balsot, maksāt nodokļus. Bet tagad izrādās, ka viņi te var dzīvot, bet nedrīkst aktīvi piedalīties politikā un ieņemt veselu virkni amatu valsts pārvaldē. Kā Tautas partija gatavojas uzrunāt tos 200 000 latviešus, kurus grasās padarīt par otršķirīgiem pilsoņiem, kas joprojām dzīvo svešumā, lai tie atgrieztos un audzinātu savus bērnus šeit? Un Latvijai viņi ir vajadzīgi, jo statistika ir nepielūdzama. Ar katru gadu latviešu kļūst aizvien mazāk.
Tāpēc pēc būtības šodien mēs runājam un lemjam par to, kas Latvijai kā valstij ir vai nav jādara. Vai Latvijai kā valstij ir jāaicina latvieši atgriezties mājās vai gluži pretēji, jāvēršas pret tiem Latvijas pilsoņiem, kas devās pasaulē, glābdamies no komunistiskā terora paredzamajām represijām? Piedāvātais likumprojekts, kas paredz veselu virkni amatu ierobežojumu trimdas latviešiem, liecina, ka daļa Latvijas tautas vēlēto priekšstāvju uzskata, ka Latvijai nav jābūt vienādai attieksmei pret visiem tai piederīgajiem un ka nav jādomā par to, ka ikviens latvietis jebkurā pasaulē zinātu, ka ir tāda vieta, kur viņš vienmēr būs vajadzīgs, lai stiprinātu piederības jūtas Latvijai un mudinātu atgriezties.
Ja līdz šim Latvijai bija vajadzīgs tas spēks, zināšanas un enerģija, kas atradās svešumā, un tapa pat programma, valsts programma, kā atbalstīt trimdas latviešus, tad rodas jautājums: kas tad pēkšņi pēc 13 Latvijas neatkarības gadiem ir mainījies? Mainījies jau nav it kā nekas, bet tikai dažu politiķu attieksme. To politiķu attieksme, kuri, skaļi bārstoties ar epitetiem par Latviju zilās ugunīs, soloties nodrošināt demokrātijas paraugstundas, spēlē sev vien zināmas politiskas spēlītes, bet ir aizmirsuši par nepieciešamību risināt sabiedrībai svarīgus jautājumus, piemēram, inflācijas straujo pieaugumu, īres griestu jautājumu. Tā vietā Emša valdība ir gatava atlikt visu, pilnīgi visu, uz pāris gadiem, radot mākslīgas problēmas, kuras teatrāli risināt.
Šis likumprojekts ir viens no tādiem gadījumiem. Bet visi mēs atceramies arī skaļos paziņojumus par nepieciešamību izsekot oficiāli reģistrētas sabiedriskas organizācijas un sabiedriskās televīzijas it kā noziedzīgo rīcību, jo tā katru dienu, atvainojos par izteicienu, neskalo tautai smadzenes, stāstot, cik šī valdība ir laba.
Kolēģi, latvieši svešumā ir neatņemama un nepieciešama mūsu tautas daļa! Stiprinot šo tautas daļu, kas, vēstures un likteņa vadīti, atrodas gan Austrumos, gan Rietumos, spēcīgāka kļūs pati Latvija – vienīgā vieta pasaulē, kur iespējams saglabāt patiesu latvisko vidi, kur mūžīgi mūžos pastāvēs tauta, kas runās latviešu valodā. Latvijai ir jāaicina savi pilsoņi mājās, nevis jārada daļai Latvijas vislojālāko pilsoņu ierobežojumi piedalīties valsts pārvaldes darbā.
Partija “Jaunais laiks” aicina neatbalstīt šā likumprojekta tālāko virzību un aicina balsot “pret”! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mans pirmais jautājums šīs lietas iniciatoriem būtu ļoti vienkāršs – kāpēc jūs tā darāt? Ko jūs ar šādu ierosinājumu gribat panākt? Jo es neredzu neko labu, galīgi neko labu šādā ierosinājumā. Ko pozitīvu tas šodien dos Latvijas sabiedrībai, tai sabiedrības daļai, kas vēlas redzēt latvisku Latviju? Šķeļat latviešus ar šādu ierosinājumu. Pilnīgi skaidrā valodā tas ir jāpasaka. Šis balsojums par šādu ierosinājumu būs balsojums par nacionālo pārliecību. Un, ja ir latvieši, kas ir spējīgi vēl šodien dalīt latviešu tautu tādos un šitādos, nu tad tas ir ļoti žēl. Diemžēl tā tas ir jāsaka, neminot vārdā ne partijas, ne cilvēkus konkrēti. Varbūt viens otrs nokautrēsies no koalīcijas, aizies prom no zāles, izņems karti vai kaut ko tamlīdzīgu, demonstrēdams savu pārliecību. Jūs esat pieļāvuši rupju kļūdu! Galīgi nevajadzīgu rupju kļūdu! Lūk! Un tā ir tā nelaime! Un tāpēc skan šie skaistie vārdi “Vienoti Latvijai!”, “Latvieši, nešķeļaties!”, tagad ir aicinājums pat sarakstus vienotus veidot un visu ko pārējo. Nu jāsaka tā – nu jāpasmaida un jāparausta pleci, dzirdot šādus vārdus un redzot atbilstošos (pēdiņās) darbus.
Cienītie kolēģi! Tagad sāk izdot Augstākās padomes sēžu stenogrammas. Lūdzu, sekojiet tām, ja jūs interesē nesenā pagātne. Un tur arī bija garas un plašas spriedelēšanas par šo te iespēju iegūt šo dubultpilsonību. Paskatieties, kam mēs devām toreiz šo iespēju! Šeit sēž zālē Augstākās padomes deputāti, kas toreiz balsoja par šo dubultpilsonību. Es gribētu redzēt šodien viņu balsojumu. Un tad mēs redzēsim, kāda būs tā pārliecība. Es redzu šeit savus kolēģus, kas toreiz ar sajūsmas pilnām acīm balsoja “par”, ierosināja šo balsojumu, jo mums vajadzēja sabiedrotos, sabiedrotos latviešus visur un dot viņiem iespēju darboties neatkarīgas Latvijas atjaunošanas labā, neatkarīgas Latvijas izkopšanas labā. Un tagad nezin kāpēc atkal mēs sāksim viņus dalīt. Nu tas ir nožēlojami! Un vēl nožēlojamāk ir tas, ka tie paši deputāti, kas toreiz asarainām acīm, kratot galvu, rokas un kājas, uzstājās un pārliecināja visus, cik ir ļoti svarīgi iesaistīt visus pasaules latviešus cīņā par neatkarību, tagad šur un tur izsakās nu, pieklājīgi sakot, jocīgi. Diemžēl. Tad kad un kā tādiem pavecākiem onkuļiem šī pārliecība ir radusies, un kā nu tā ir dažu gadu laikā tik strauji mainījusies?
Ne vienu reizi vien mēs esam šeit runājuši par mūsu tautiešu ieguldījumu, par ārkārtīgi nopietno ieguldījumu pirmkārt jau uzturot šo latvisko garu gadu desmitiem ilgi. Šo latviešu pulcēšanos ārpus Latvijas, šīs latviešu kopas dažādās pasaules valstīs, kur latvieši brauc viens pie otra simtiem kilometru. Es domāju, tie, kas to ir darījuši pastāvīgi, var pastāstīt sīkāk, kā tas notika un ko tas tomēr nozīmēja – uzturēt šo latvisko garu, šo latvisko kopību.
Es saprotu, ka, teiksim, šis ierosinājums varētu skart kaut kādus tur varbūt ne sevišķi daudzus cilvēkus atsevišķi, bet tas morāli skar. Morāli šis ierosinājums skar visus latviešus, kas dzīvo, kādreiz ir dzīvojuši ārpus Latvijas okupācijas laikā, kas ir atgriezušies, kas vēl tagad dzīvo ārpus Latvijas. Mēs taču visi viņus vienkārši aizskaram ar šādiem ierosinājumiem. Kā jūs varējāt līdz tam aizdomāties!? Tā normāli domājot, līdz tam nevaram aizdomāties.
Šeit pirmīt bija tādas skaistas runas par izglītības reformu, ka viss iet uz priekšu, ka mēs, latvieši, turēsimies. Un tagad jūs atgrūžat simtiem cilvēku. Diemžēl jūs viņus sarūgtināt ar šādu pieeju. Un kam tas ir vajadzīgs? Es zinu Latvijā cilvēkus, kam tas ir vajadzīgs. Es zinu Saeimā tādus cilvēkus, kam tas ir vajadzīgs, kuri smaida... ar smaidu uz lūpām un skatīsies tagad, kā tad tie latvieši te ņemsies, kā dalīsies, kuriem patīk tie tautieši ārpus Latvijas vairāk un kuriem viņi patīk mazāk. Te mēs aicinām visus pie sevis uz dzimteni, un nāciet, mēs jūs gaidām, un te mēs viņiem kniebjam uzreiz. Lūk!
Atcerēsimies, kā notika Latvijas virzība uz NATO! Tie, kas ir praktiski piedalījušies šīs virzības gatavošanā, man liekas ļoti skaidri atceras, kā mums toreiz palīdzēja tā informācija, kas bija mūsu tautiešiem Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā (toreiz – Rietumvācijā), kā viņi mums palīdzēja, kā mums palīdzēja šie sakari, šīs tikšanās ar pasaules valstu politiķiem, ar militārajiem speciālistiem. Vai tiešām tas viss ir aizmirsts? Padarīto darbu tiešām mēs neprotam novērtēt?
Te daži biedri ir ļoti aktīvi un pareizi dara, runājot par okupācijas faktiem, runājot par totalitārā režīma nosodīšanu, par komunisma nosodīšanu. Biedri, kas tā domā, vai jūs šajā gadījumā arī atbalstīsiet šādu priekšlikumu?
Lūk! Un tad tā būs dubulta morāle. Tad tā būs savu spalvu krāsošana priekš attiecīgās publikas. Man liekas, jūs labi saprotat, ka tautiešu, kas dzīvo ārpus Latvijas, nu, viņu nav tik daudz, lai viņi vēlēšanās briesmīgi tur kaut kādus rezultātus varētu ietekmēt.
Tātad viņi vairs nav vajadzīgi kā balsotāji acīmredzot vienam otram. Jā, es atceros, ka Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja bija savā laikā ļoti vajadzīga, un viņa arī sniedza diezgan pamatīgu atbalstu vienai partijai. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: ““Latvijas ceļam” čekisti!”)
Lūk! Tātad skan neapdomīgi izteicieni no dažu neizglītotu deputātu puses. Bet lūdzu, cienījamie radioklausītāji, neņemiet viņus par pilnu!
Lūk! Tātad... Tālāk runājot par šo te...
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs, neizsakiet, lūdzu, personīgus apvainojumus!
J.Dobelis.
... Jā, te ir cilvēki, kam nav nekādas sajēgas par to, kas notiek, kādreiz viņiem ir jāaizrāda. Labi, es turpināšu tomēr šo runu. Lūk!
Tagad mēs atgriežamies pie darba šodien, kas ir ārkārtīgi nopietns Latvijā, lai mēs sakārtotu savas struktūras. Tagad mums ir vajadzīga Eiropas Savienības pieredze praksē, tagad mums ir vajadzīga NATO pieredze praksē, kur joprojām, paldies Dievam, šajās struktūrās darbojas arī mūsu tautieši. Neaizmirstiet, lūdzu, to!
Vai mēs domāsim par valsti tagad, par Latvijas valsti? Un, piedošanu, par latvisku Latviju? Par latvisku Latviju – es uzsveru to. Ja mūs interesē, uztrauc latviska Latvija un mēs par to gribam domāt, tad kādas mums ir tiesības atgrūst tieši tos tautiešus, kas visos nebrīves gados ir aktīvi darbojušies par latviskas Latvijas atjaunošanu un attīstīšanu? Un tagad šāds priekšlikums!
Tāpēc šeit ir grūti runāt, it kā tur ir koalīcija, tie tur ir nolēmuši kopīgi kaut ko, un tagad ir opozīcija, un tā nu te satraucas... Šis nav pozīcijas – opozīcijas jautājums. Vai tiešām tas nav saprotams? Šis ir latviskas Latvijas jautājums vai šis ir kaut kāds internacionāls Latvijas jautājums? Un balsojums par šo priekšlikumu ir balsojums par internacionālu Latviju. Tas ir latviešus atgrūdošs balsojums. Un gan jau te tūlīt nāks priecīgi... Paskatieties, kā smaida mani kolēģi! Viņiem ir prieks. Un gan jau kāds no viņiem nāks un priecīgi par kaut ko parunās, un pēc tam attiecīgajos “časos” un “vesķos”, un visādos citos būs attiecīga satura raksti iekšā. Ticiet man, ka viņi tur būs! Un mēs būsim radījuši šo iemeslu. Vai tiešām nav skaidrs, ka, tikai kopīgi domājot par lietu un nelienot iekšā ar politikānismu nacionāli svarīgos jautājumos, mēs varam kā latvieši kaut ko izdarīt? Šeit es runāšu tieši tā. Šī ir runa par nacionālu pārliecību, šī ir runa par nacionālismu, par veselīgu, kārtīgu nacionālismu, par latvisku nacionālismu. Un jebkura cita aktivitāte, kas kaut vienam latvietim nodara pāri, ir vērtējama kā piekāpšanās internacionālismam.
Es ļoti aicinu kolēģus: padomājiet vai noņemiet nost no izskatīšanas šo... šo vispār apspriežamo jautājumu vai vismaz nepiedalieties balsojumā! Neapkaunojiet sevi!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Dobeļa kungam ir taisnība, jo es lūdzu atbalstīt apspriežamo likumprojektu. Būtu pietiekami atstāt tikai vienu piemēru – Austrālijas pilsoni, kurš savā laikā bija sācis mūsu bēdīgi slaveno pensijas reformu. Vai mūsu vislielākās frakcijas vadītājs, kas, paldies Dievam, nepaspēja vēl realizēt visas savas iespējamās iespējas. Vēl vairāk. Es aicinu drusciņ izmainīt likumprojekta nosaukumu un būtiski paplašināt likumprojektā noteiktos ierobežojumus. Kā pamatu es rekomendēju izmantot 64 atšķirību starp pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem sarakstu. Teiksim, neatzīt šīm personām vecuma pensijas aprēķināšanai darba stāžu, kas uzkrāts pirms 1991.gada ārpus Latvijas robežām, vai liegt reģistrēt savu lidmašīnu attiecīgā Latvijas reģistrā, nepieļaut viņām apsargāt ieslodzījuma vietas vai nepieļaut strādāt par notāriem, par advokātiem, par privātdetektīviem, kā arī strādāt Valsts ieņēmumu dienestā. Es nevaru pabeigt šo sarakstu, jo reglamentā ir tikai 15 minūtes.
Un, cienījamie kolēģi, ņemot vērā, ka personas ar dubultpilsonību ir ļoti slikti integrētas Latvijas vidē, nezina patieso Latvijas vēsturi, pārsvarā neprot visās Latvijas lielajās pilsētās izplatīto pamatvalodu, tad visi šie ierobežojumi ir pamatoti un atbalstāmi. Lūdzu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Guntis Bērziņš. Bērziņa kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm vai ne? Labi.
G.Bērziņš (JL).
Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Stāvot šeit, es gribētu teikt, ka tiešām šis likums ir tāds, par kuru tā iesniedzējiem vajadzētu tikai kaunēties. Tas ir dunča grūdiens mugurā visiem ārzemju latviešiem. Kādēļ par šo likumu tā iesniedzējiem vajadzētu kaunēties?
Es gribētu runāt par trim lietām. Pirmkārt, par lojalitāti pret valsti.
Otrkārt, par to, kā vispār radās šī dubultpilsonība. Un, treškārt, par to, kādu signālu tad šis likums raida ārzemēs dzīvojošiem latviešiem?
Pirmkārt. Par lojalitāti. Kā iemesls šim likumam, es klausos, tiek dots tas, ka tas nodrošinātu cilvēku lojalitāti pret šo valsti. Bet vai tad jūs domājat, ka lojalitāti pret valsti nodrošina pase kabatā? Pase kabatā nenodrošina cilvēku lojalitāti. Cilvēku lojalitāti nodrošina, kā viņš jūtas pret šo valsti, kādas ir viņa izjūtas, kā viņš psiholoģiski ir noskaņots pret šo valsti. Tas jau ir tas svarīgākais, ne jau tas, kāda viņam ir pase kabatā. Un šiem cilvēkiem, par kuriem šeit, šajā likumā, ir runa, tie ir tādi cilvēki, kas ir atgriezušies brīvprātīgi šeit, Latvijā, strādāt, atgriezušies no ārzemēm, atgriezušies varbūt no... jeb atmetuši varbūt citkārt labus darbus, atbraukuši šeit kalpot Latvijai. Viņi ir tādi, par kuriem vismazāk vajadzētu šaubīties par viņu lojalitāti.
Otrkārt. Paskatīsimies, kā tad radās šī dubultpilsonība. Šī dubultpilsonība radās tādēļ, ka visumā ļoti daudziem no tiem cilvēkiem, kas dzīvoja trimdā, viņiem bija jāpieskaņojas vietējiem apstākļiem, un, pieskaņojoties vietējiem apstākļiem, arī nozīmēja, ka, lai varētu daudzos darbos strādāt, piemēram, valsts darbā, arī pat dažās valstīs par skolotāju, bija vajadzīga vietējās valsts pavalstniecība. Un tādēļ šie cilvēki arī pieņēma vietējās valsts pavalstniecību.
Bet, Latvijai kļūstot neatkarīgai, cilvēkiem ārzemēs bija iespēja atgūt Latvijas pavalstniecību, tā viņiem tika piešķirta. Un toreiz, kā jau te Dobeļa kungs atgādināja, toreiz Latvijai bija svarīgi, ka visi šie cilvēki... ka pēc iespējas daudzi cilvēki atgūst Latvijas pavalstniecību. Toreiz es pats atceros, tas bija svarīgi, tas tika visiem likts pie sirds, ka vajag atgūt Latvijas pavalstniecību. Un tā šie cilvēki arī kļuva par dubultpavalstniekiem.
Es arī gribētu atgādināt, kā varbūt tika jau minēts no šīs tribīnes, ko tad ārzemju latvieši ir devuši Latvijai? Atcerēsimies daudzus tos trimdas gadus, kad Latvija nebija brīva, viņi bija tie, kas atgādināja par to, ka kādreiz, kādreiz vēsturē ir bijusi tāda valsts kā neatkarīga, brīva Latvija. Varbūt daudzi viņus nedzirdēja, bet tomēr šie cilvēki bija tie, kas pasaulei atgādināja, kas klauvēja pie pasaules sirdsapziņas, ka tāda brīva Latvija ir kādreiz bijusi, un arī mēģināja atgādināt, ka kādreiz viņa arī būs.
Sākoties Atmodai, ārzemēs notika daudzi, dažādi semināri, dažādas vizītes, lai palīdzētu cilvēkiem no Latvijas saprast politisko situāciju Rietumos un lai rastu kontaktus.
Piemēram, doma par to, ka Latvija varētu kļūt pilnīgi neatkarīga, nostiprinājās Latvijas Tautas frontes un Pasaules brīvo latviešu apvienības seminārā Abrenē. Es domāju, šeit varbūt zālē pat ir dalībnieki no šīs sanāksmes. Pēc šī semināra, atgriežoties Latvijā, nostiprinājās doma, ka Latvijai tiešām vajag prasīt neatkarību. Ir bijusi no trimdas latviešiem praktiska palīdzība. Ļoti daudz praktiskas palīdzības, dažādiem iestādījumiem, bērnudārziem, daudzbērnu ģimenēm, ir sūtītas grāmatas lauku bibliotēkām. Šī palīdzība ir nākusi konteineriem. Beidzot vēl tikai nesen, atcerēsimies, Latvijai mums visiem bija svarīgi, ka Latviju uzņem NATO organizācijā. Un kas tad nodrošināja, ka Amerikas Savienoto Valstu kongresā tiešām rodas atbalsts Latvijas pieņemšanai un arī citu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanai NATO organizācijā. Tas bija labs darbs, ko veica baltiešu organizācijas, ieskaitot ļoti daudzas latviešu organizācijas, ko veica Amerikas Savienotajās Valstīs.
Noslēgumā es gribētu teikt – šis likums ir tiešām ļoti slikts signāls ārzemju latviešiem. Šis ir tāds signāls, ka mēs sakām – no šīs tribīnes, no šīs zāles mēs sakām: “Agrāk jūsu palīdzība mums bija vajadzīga šeit, Latvijā. Toreiz jūs bijāt labi, un toreiz jūs bijāt vajadzīgi. Tagad – paldies, jūsu palīdzība vairs nav vajadzīga. Jūs esat brīvi!” Latvijai vajadzētu nevis raidīt šādu signālu, bet vajadzētu cilvēkus aicināt mājās, vajadzētu aicināt viņiem atgriezties, nevis viņus atgrūst.
Kā jau es sākumā teicu, es uzskatu, ka šis ir kauna pilns likums, un to vajadzētu noraidīt. Aicinu balsot “pret” šo likumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma! Lūdzu deputātiem reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Jaundžeikars, Uldis Briedis, Krišjānis Peters, Jānis Reirs, Artis Pabriks, Arvīds Ulme. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām debates par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus”.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis likumprojekts – kāpēc tas ir radīts? Motivācija ir definēta tā: “Likuma mērķis ir noteikt tos augstākos valsts amatus Latvijas Republikā, kurus nav atļauts ieņemt personām ar dubulto pilsonību.” Kāpēc? “Lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti un novērstu jebkurus šķēršļus, kas var rasties, pildot šos amata pienākumus.”
Cienījamie kolēģi! Kāda ir tā situācija, kurā rodas šīs likuma ideja? Nu situācija ir tāda, ka mēs esam Latvijā... Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvija ir NATO dalībvalsts. Tas viss jau ir noticis, un nu ir briesmas laikam. Ir kaut kādas nenosakāmas briesmas, jo nu ir pienācis laiks īstenot Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi. Latvijas valsts interesēm atbilstoša pārvalde acīmredzot diez vai ir bijusi līdz šim laikam. Ir jālabo kaut kas.
Cienījamie kolēģi, šī diena tieši šī likumprojekta dēļ ieies vēsturē, un to atcerēsies latvieši ilgi. Atcerēsies šo dienu un šo ierosinājumu. Jo ierosinājums, lai kā to vēlētos artikulēt iesniedzēji, ir vērsts pret visu Rietumu latviešu sabiedrību, kas bija trimdā, pret tiem, kas tur ieradās pēc kara, bēgot no Staļina terora, un pret viņu pēctečiem, kas tur piedzimuši demokrātiskās valstīs. Tad nu atcerēsimies, ko šie cilvēki darīja ilgos trimdas gadus! Viņi nesa diezgan daudz upuru, lai uzturētu savu latvietību: veidoja draudzes, veidoja savas organizācijas visās brīvajās valstīs – Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Anglijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā – veidoja savas nacionālās grupas. Bet, lai varētu arī politiski darboties, bija nepieciešams pieņemt šo patvēruma valsts pavalstniecību. Tanī pašā laikā šinī zemē daudzi cilvēki pieņēma komunistu partijas biedra statusu, citi bija privileģētākā stāvoklī – strādāja Valsts drošības komitejā. Un visam apkārt bija vesela virkne kolaborantu, bez kuru klusās piekrišanas un pakļaušanās šis totalitārisma režīms nebūtu varējis pastāvēt. Nu mēs esam nonākuši tik tālu, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts un NATO dalībvalsts, viņas ievēlētie tautas priekšstāvji konstatē: ir nepieciešams kaut ko darīt, lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi. Skaidrs, ka te vēršas pret kādu noteiktu personu grupu. Sākumā mums to nebija grūti uzminēt. Šīs pašas Saeimas laikā mums vajadzēja trīs balsojumus Saeimā, lai nonāktu pie tā, ka Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā atrodas tagadējais direktors. Trīs reizes! Vispirms vajadzēja likumu attiecīgi mainīt, lai vispār tas ir iespējams, tad vajadzēja atzīt Jāni Kažociņu par Latvijas pavalstnieku, un visbeidzot vajadzēja apstiprināt viņu šinī amatā. Trīs reizes balsojām! Nu tas... nu mērķis tā kā būtu zudis, to vairs nevarēs atcelt tik vienkārši.
Bet Latvijas valsts drošības iestāžu direktora vietnieks Gundars Zaļkalns, mīļie kolēģi, ir joprojām arī Amerikas Savienoto Valstu pilsonis, Amerikas armijas rezervētais pulkvedis, kas bauda NATO centrālo iestāžu uzticību līdz tādai pakāpei, ka viņam dod uzdevumu dažkārt jaunajās demokrātijās sniegt paskaidrojumus par to, kā veidot valsts drošības iestādes, piemēram, Gruzijā. Augsti vērtēts speciālists, gadiem ilgi strādājis Latvijā, bijis Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos. Ja šis likums tiks pieņemts, viņam būs jāatstāj savs amats, un tad mēs būsim sasnieguši laikam to, ko Tautas partijas ideologi domā, lai īstenotu Latvijas valsts interesēm atbilstošu pārvaldi, kas garantētu valsts augstāko amatpersonu reāli noturīgu tiesisku saikni ar Latvijas valsti. Tad mēs būsim soli uz priekšu, atceļot Gundaru Zaļkalnu no šī amata, viņš ir valsts drošības iestāžu direktora vietnieks.
Kas vēl ir jākonstatē? Šinī laikā, cienījamie kolēģi, partijas loma, tās pašas totalitārās Komunistiskās partijas loma, par kuru mēs gatavojām šinī laikā tādu deklarāciju, atkal vienu jaunu deklarāciju gatavojam. Un gribam sagaidīt, lai no ārzemēm, lai starptautiski tiktu nosodīts totalitārais komunisms. Šinī pašā laikā mēs atļaujamies šī komunisma funkcionārus atstāt bez jebkādas ievērības, nekad vēl neesam uzsākuši šīs lomas noskaidrošanu, kāda ir loma neatkarīgas valsts laikā tiem cilvēkiem, kas iepriekš bija šā totalitārā komunisma partijas paklausīgi ne tik vien biedri, bet arī funkcionāri – amatus viņi ieņēma.
Nav sen, nav sen, kad vēl bijušie Valsts drošības komitejas dalībnieki varēja atrasties Drošības policijas speciālistu rindās. Un mēs nekad neesam mēģinājuši virzīt šo ideju uz priekšu, lai noteiktu šo cilvēku lomu Latvijas valsts dzīvē.
Redzat, pēc nacisma sabrukuma, Otrā pasaules kara beigās, tika ne vien aizliegta nacionālsociālistu partija, bet bija arī pilnīgi neiespējami iedomāties, ka šīs partijas funkcionāri varētu atrasties atjaunotajā demokrātiskajā valstī kaut kādā valsts iestādē. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Latvijas ceļš!”)
Mēs šeit ejam dubultceļu. Mēs gribam starptautisku nosodījumu nezin kādā veidā, lai nāk palīgā mums tagad citas valstis, mums nabadziņiem, kas esam bijuši upuri totalitārajam komunismam. Paši savus mājas darbus līdz šai dienai nedarām, nenosaucam vārdos tos, kas bija šie funkcionāri un kas palīdzēja šai varai šeit pastāvēt. Tos atstājam tur, jā, ideoloģiju nosodīt. Kaut kādu spoku. Un tagad esam tiktāl nonākuši, ka nu būs jāraksta grāmatas, gribot vai negribot, būs jāraksta grāmata par to. Un es ceru, ka vēsturnieki to nenokavēs darīt, izvērtēt visu šo posmu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kāda loma šinī vēstures posmā ir bijusi latviešiem ar dubultpilsonību, Rietumu dubultpilsonību. Kāda loma tiem ir bijusi no pirmās dienās līdz šai dienai, to izvērtēt.
Un otru grāmatu vajadzēs rakstīt, kāda loma šinī laikā ir bijusi tiem, kuri ir bijuši komunistu partijas biedri, kolaboranti, līdzskrējēji un to labumu baudītāji, ko varēja baudīt, ja pakļāvās šai partijai. Tas būs jāpēta! (No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Nosauc uzvārdus!”) Tur nekā nevar darīt. Šī diena ir radījusi šo nepieciešamību. Kādu patriotismu pārstāv Latvijas Tautas partija? To viņiem pateiks 9.Saeimas vēlēšanās pilsoņi. Viņi nezina, kādu bedri viņi sev rok ar šo ierosinājumu.
Nu, es saprotu, ka vēl jau nav notikusi balsošana. Un es pilnīgi pievienojos kolēģa Dobeļa domām, ka šeit nav jautājums tātad par opozīciju un pozīciju vai par atsevišķu partiju un viņas patriotisko nostāju. Šinī jautājumā izšķiras krietni daudz. Šinī jautājumā! Es brīnīšos, ja vispār Tautas partijai nāks ideja runāt kaut kurā brīdī par kaut kādu koalīciju ar “Jauno laiku”. Es brīnīšos, ja tas notiks! Mēs gan neesam nekādi “urrā” patrioti, kas visur izceļ savu nacionālo stāju, bet mēs zinām, kas kalpo Latvijai un kas to apdraud. To gan mēs ļoti labi zinām. Un kas Latviju visvairāk apdraud, ir šis slēptais ļaunums – nesakārtotā valsts pārvalde. Tiešām gan! Tanī valsts pārvaldē, kurā var nozagt valsti, kurā miljonus var novirzīt sazin uz kurieni, un atrast tos nevar.
Nu tad tagad notiks sakārtošana tādā veidā, lai apslāpētu beidzamo iespēju šinī virzienā kaut ko darīt, lai vismaz šinīs atlikušajos divos gados varētu pabeigt “prihvatizāciju”. Varētu varbūt, tas būs brīnums, bet es neizslēdzu, ka sertifikāti tiks pārvērsti par naudu vai valsts obligācijām. Šinī valstī tas viss ir iespējams. Bet ka šodien nāk tāds priekšlikums – atstumt no valsts amatiem. Un tur ir vesela virkne, nav jau tikai Valsts prezidenta amats. Tur ir virkne. Tos, kuriem ir Rietumu dubultpilsonība ar Zviedriju, Vāciju, Angliju, Ameriku, Kanādu, Austrāliju, Franciju, tos nolikt pie malas kā tādus, kas ir neuzticami.
Cienījamie deputāti! Var jau to mēģināt pārkvalificēt, kaut kā skaidrot, ka tas nav vērsts pret šo latviešu sabiedrību. Ir vērsts! To šī sabiedrība pati pateiks, kas pret viņu ir vērsts un kas nav. To pateiks arī Latvijas pilsoņi un balsotāji, tie izšķirs šīs lietas. Tā nav, ka tie nekā nesaprot! Un tādēļ es ceru, ka šis ierosinājums tādu likumu pieņemt – tiks noraidīts. Un es lūdzu ikvienu, kurš nospiedīs podziņu “par” – par šī likuma pieņemšanu, man turpmāk vairs roku nesniegt. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Es gribu sacīt sekojošus vārdus: “Kad latviešiem pienāks tie laiki, kad savus tautas brāļus tie necels galdā – brokastīs, pusdienās un vakarā”, kā tas noticis visus šos neatkarības gadus un turpinās arī šobrīd Saeimā. Un tāpēc nav jābrīnās, draugi mīļie! Nav jābrīnās, ka mēs šodien atkal esam pie problēmas, pie pamatbūtības, kāpēc mums, latviešiem, savu valsti veidojot, atjaunošanas posmā veicas tik grūti. Kāpēc? Un atbilde ir ārkārtīgi vienkārša. Tāpēc, ka mēs pārāk daudz kļūdāmies. Tik ārkārtīgi daudz ļoti būtiskās lietās, no paša neatkarības sākuma ejot. Un es uzskaitīšu tikai nedaudz.
“Latvijas ceļš” pirmsākumos pieņēma, nu, ar dažu palīdzību Saeimā, Pilsonības likumu, kas neder Latvijai, kas nederēja. Atstāja šeit desmitiem tūkstošu armijnieku, kas nav derīgi Latvijai, nav lojāli. Pēc tam ir bijis ārkārtīgi daudz kļūdu. 1998.gadā, kad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosināja referendumu pilsonības lietās, visi, visas partijas nostājās pret, un tagad kož pirkstos daudzi, jo logi ir atvērti, un tagad jau vairāk nekā 75 000 ir ieguvuši pilsonību.
Tad ir sekojis vēl un vēl. Esam pieņēmuši Valodas likumu ļoti vārgu, kur tagad tūkstošajās krievu firmās var runāt tikai krieviski, un tā arī notiek tur, un tur koncentrējas šī krieviskā kopiena, kuru viņi tā ir nosaukuši. Izglītības likumu esam valstījuši visādos veidos. Vēl un vēl. Lielu muļķību nesen pieļāvām, te nu vainīgs ir “Jaunais laiks”, ka čekistiem un interfrontiešiem atvērām ceļu uz Eiroparlamenta deputāta statusu. Un Ždanoka tur sēž tagad un zākā, un zākās mūs. Vēl sagaidīsim daudz ko. Tādas kļūdas, draugi mīļie, nedrīkst pieļaut!
Lūk! Un tagad kārtējā... Nez kas iekoda, kāda muša Tautas partijai vai kādam no šīs partijas cilvēkiem, un viņš laikam pārliecināja pārējos, lai tiem latviešiem, uz kuriem mēs esam ar apbrīnu un pateicību skatījušies visus neatkarības gadus, tas ir, okupācijas gadus, ar apbrīnu un pateicību, tagad redziet, viņiem otrā pilsonība ir kaut kas drausmīgs. Tā traucēs! Kādā veidā tā traucēs? Ja šie cilvēki te... te nerunāsim par lojalitāti, viņi mīl šo valsti, ja arī nedzīvo šajā valstī... bet dubultpilsonība ir cilvēkiem, kuri ir ieradušies šeit, kuri strādā, kuri grib šai valstij, kuri mīl šo valsti... Un mēs viņus ieskaitām jau kaut kādos nelabvēļos. Vajadzētu saukt visus latviešus mājās. To mēs esam runājuši šeit no tribīnes. Visus no visām pasaules malām! Un radīt apstākļus tam. Diemžēl Saeimas līdz šim nav radījušas šādus apstākļus. Un latvieši arī... ja arī grib un ļoti grib, nevar pārbraukt mājās.
Un es atgādināšu, ka nesen Jelgavā pie mūsu bijušā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa viņa mazmeita Anna Justīne Čakste–Rolins, uzrunājot tur sanākušos, teica, ka viņa ir uzsākusi rīkoties, lai palīdzētu savulaik uz Sibīriju izsūtītajiem cilvēkiem repatriēties uz Latviju. Tas, viņasprāt, ir darbs, kas Čakstem būtu pa prātam. Ļoti viedi vārdi, un tajos derētu ieklausīties mums visiem un darīt visu, lai no visām pasaules malām latvieši sabrauktu šeit, atgrieztos.
Savādāk mums šajā nelabvēļu pulkā, kurš ir savairojies šeit ārkārtīgi liels, ārkārtīgi liels... būs bezgala grūti realizēt to, ko mēs gribam realizēt šajā neatkarīgajā valstī. Ļoti, ļoti grūti!
Un tādēļ es nezinu... Jūs esat gudri cilvēki Tautas partijā. Bet kāpēc jūs tik jocīgi rīkojaties šobrīd, šajā brīdī? Es nu nudien, nesaprotu, kāda interese.
Mēs pārtraukumā runājām ar Imantu Kalniņu drusciņ arī par šo lietu, un viņš teica: “Jābūt kaut kādai ļoti lielai interesei, lai šādu jautājumu celtu priekšā, par to debatētu un pārliecinātu, un pieņemtu šādu lēmumu pret šiem cilvēkiem, pret latviešiem.” Kāpēc? Es patiešām nezinu, kas tā ir par interesi. Nāciet, lūdzu, pastāstiet, vai tad Latvija kļūs laimīgāka? Vai tad latvieši kļūs laimīgāki, kad mēs atņemsim viņiem šo otru pilsonību, kuru viņi patur nu dažādu tādu apstākļu dēļ? Un to vajadzētu saprast. Bet, redziet, šajā septiņi simti tūkstošu nepilsoņu pulkā, tur netiek meklēti šie nedraugi. Meklējam savā – latviešu tautas vidū. Bet tur, šajā 700 000 lielajā pulkā, ir ne tikai nedraugi, bet ienaidnieki. Arī tajā pulkā, kurus esam uzņēmuši pilsonībā, vairāk nekā 75 000, jo viņi, lūk, vēlēšanās balso par tādiem kā Pliners, Kabanovs, Cilevičs, par Buzajevu nerunājot. Par šādiem cilvēkiem viņi balso! Es atvainojos, kas tie par lojāliem cilvēkiem valstī? Par mīlestību te vispār nerunāsim! Un šos... šiem cilvēkiem mēs dodam visvisādākās atlaides, kādas vien iespējamas. Šodien jau mēs esam runājuši par šo lietu, kādā veidā mēs dodam, kādā veidā šobrīd esošā valdība nāk pretī šiem cilvēkiem.
Draugi mīļie, nu taču atjēdzieties! Nu patiešām! Man kolēģis Dobeļa kungs teica: “Noņemiet šo muļķīgo, es atļaušos teikt, priekšlikumu!” (Starpsaucieni nesaprotami) Un, ja nav tas muļķīgs, tad nāciet, lūdzu, un pierādiet to! Pasakiet, kāpēc? Kur tā interese patiešām? Kur tik milzīga interese? Ja jūs gribat izrēķināties ar dažiem, tad tas nav parlamenta un tas nav deputāta cienīgi, ja gribat izrēķināties ar atsevišķiem cilvēkiem. Tā nevajadzētu rīkoties.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, demokrātiskā valstī katram pilsonim ir iespēja izvēlēties, kādu politisko spēku atbalstīt.
(No zāles deputāts J.Urbanovičs: “Tikai ne Latvijā! Demokrātiskā valstī varbūt!”)
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Latvija vēl ir diezgan tālu no pilnīgas tiesiskas sakārtotības. Mums ir daudz aktuālu un steidzami risināmu problēmu, nu kaut vai tiesiskā regulējuma trūkums jautājumā par piemaksām tiem repatriantiem, kas izbrauc no valsts. Valsts budžetā tam ir līdzekļi – 63 000 latu, kas netiks izlietoti, ja līdz gada beigām steidzīgi netiks radīti nepieciešamie tiesību akti. Taču tā vietā, lai darītu reālus darbus, Tautas partija, kas, starp citu, vada Tieslietu ministriju šajā valdībā, iesniedz Saeimā pilnīgi neaktuālu likumprojektu par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību. Šis likums skars tos Latvijas pilsoņus un viņu pēcnācējus – gandrīz tikai latviešus –, kas jau vienreiz, Otrajam pasaules karam beidzoties, cieta no padomju okupācijas. Šķiet zīmīgi, ka šodien, kad Latvijā atkal valda komunistu un interfrontes pēcteču atbalstīta valdība, šiem cilvēkiem vēlreiz tiek parādīta viņu īstā vieta. Vai šī ir valdošās koalīcijas maksa “Kremļa draugiem” par atbalstu valdībai?
Man rūp mūsu valsts starptautiskais prestižs. Man sāp, ja Latviju pamatoti saista ar morāles trūkumu. Atjaunotās Latvijas Republikas politiķi krustu šķērsu izbraukāja trimdas latviešu mītnes zemes, gan morālu atbalstu, gan naudu meklējot. Cik ļoti mums toreiz noderēja trimdas organizāciju atbalsts, kad vajadzēja rietumvalstu valdībās uzturēt dzīvu Latvijas okupācijas ideju, Latvijas neatkarības ideju, kā noderēja atbalsts Latvijas dalībai eiroatlantiskajās struktūrās, demonstrācijas sammitos un starptautiskās konferencēs, lobijs ASV kongresā! Toreiz tas mums bija vajadzīgs.
Bet nu neko no tā vairs nevajag! Tas taču mums jau kabatā. Nu ir īstais laiks ar kāju aizcirst tās durvis, kuras, godātie kungi, kumpu muguru, pazemīgu smaidu sejā, lūdzoši pastieptu roku, jūs virinājāt. Jūs, tajā skaitā tie kungi, kas sēž šajā zālē. Un dažam labam savā biogrāfijā ir kādi faktiņi, ko gribētos, nu ja pats nevar aizmirst, tad lai kaut citi neatgādina. Nožēlojami! Cita vārda, kā to nosaukt, nav!
Kāda vēsturē zināma persona reiz par savu veikumu nopelnīja 30 sudraba grašus un mūžīgu kaunu. Ko šodien cer iemantot Tautas partija? Vai tikai negodu, vai arī manis pieminētos 30 sudraba grašus?
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Einars Repše.
E.Repše (JL).
Godātie klātesošie! Godātā Latvijas tauta! Nav svarīgāka un bīstamāka procesa par to, kas notiek šobrīd mūsu valstī. Un, redziet, var jau cienīt dažādu viedokļu cilvēkus, var cienīt arī cīnītājus, kas cīnās, bet bieži vien patieso dabu un patiesos motīvus atšifrē cīņas metodes. Negodīga un godīga cīņa. Negodīga un godīga rīcība. Tas bieži vien labāk pasaka, nekā tie vārdi, ko skaisti runā.
Godātie klātesošie! Šobrīd diemžēl notiek traģisks process Latvijā, ko var raksturot, un es to pierādīšu savas runas laikā, ar valsts sagrābšanu jeb, citiem vārdiem sakot, valsts nozagšanu. Lai gan valsts sagrābšana ir precīzāks temats. Šobrīd Latvijā viena neliešu un korumpētu cilvēku banda nostiprinās pie varas un ietekmē. (Zālē kāds aplaudē.) Diemžēl! Un tas var ļoti traģiski beigties.
Redziet, un par to mēs runājām dienā, kad Šlesera pārstāvis ir kļuvis par Nacionālās drošības komisijas vadītāju, kad Tautas partijas ministrs, ārlietu ministrs sāk politisku tīrīšanu savā ierēdņu aparātā. Un atcerieties, ka savā laikā, tad, kad es izmetu no darba Sončiku un vēl dažus, man pārmeta, ka es it kā rīkoju politiski motivētas tīrīšanas, lai gan tie bija meli. Es metu no darba tos, kas bija noziegušies pret savu amatu un pret kuriem bija ierosinātas krimināllietas. Šobrīd Tautas partija, kas toreiz man to pārmeta, rīko politiski motivētas tīrīšanas Ārlietu ministrijā. Ir piedraudēts konkrētam cilvēkam, un par to mēs šodien runāsim, ka viņš tiks padzīts no darba, ja neaizies no “Jaunā laika”. Tas ir nelikumīgi, tas ir netikumīgi, tas ir pretēji jūsu vārdiem, tas ir pretēji godīgas spēles noteikumiem.
Godātie klātesošie! Par šodienas likumu un tā patiesajiem mērķiem. Vispirms jāatzīst, ka likumam jābūt pamatotam. Likumus likumdevējs pieņem tikai tad, ja ir nepieciešams regulēt kādu vitāli svarīgu jautājumu vai sfēru valsts dzīvē un ja cilvēki bez likuma nevar dzīvot vai notiek kaut kas nepareizs. Sakiet, kāds ir pamats šodienas likumam par ierobežojumiem dubultpilsonības baudošām personām ieņemt valsts amatus? Tāda nav. Nav neviena problēma visā Latvijas valstī, kur kāds dubultpilsonis būtu slikti strādājis vai šobrīd radītu problēmas, kuras būtu jārisina likumdošanas ceļā. Tātad objektīva pamata nav.
Likumam ir jābūt loģiskam. Kur loģika? Ja mēs Latvijas kompartijas, centrālkomitejas biroja locekļus, noteikta rajona partijas organizācijas vadītāju šodien mīļi baudām savā vidū, un viņš, kur jūs esat, Brigmaņa kungs, pat negrasās iesniegt likumprojektu, kas bijušajiem noziedzīgas organizācijas kompartijas biroja locekļiem, augstiem funkcionāriem aizliegtu strādāt brīvajā Latvijā augstos vadošos amatos. Šāda ierosinājuma nav. Toties ir ierosinājums cilvēkiem, kam vēsturisku apstākļu dēļ ir dubultpilsonība. Tātad šeit nav nekādas loģikas.
(No zāles deputāts A.Brigmanis: “Ne jau tu būsi, kas nolems!”)
Tālāk. Likumam ir jābūt izpildāmam un kvalitatīvam. Šis likums nav ne kvalitatīvs, un par to mani kolēģi droši vien vēl runās. Tas ir ļoti rupji sastādīts, pat tā, ka likuma iesniedzēji bija spiesti atzīt, ka tas ir mazliet jāpielabo. Jo izrādās, ka tas attiecas uz dažu labu viņu draudziņu vienā no amatiem. Tad to, protams, viņi ātri svītro. Bet, mīļie draugi, no legālā viedokļa pastāv valstis, Latvijā no kuru pilsonības fiziski nav iespējams atteikties. Šo valstu likumdošana tādu iespēju neparedz. Un, ja cilvēks ir ieguvis pēc tam Latvijas pilsonību, bet nevar atteikties no iepriekšējās, tad viņš nekad, vienalga, kāda viņam būtu kvalitāte personiskā vai izglītība, nevarēs ieņemt valsts augstākos amatus. Pilnīgs absurds! Tāpat ir noteiktas valstis, kas nekad nedarīs zināmu Latvijas valstij, kādi cilvēki ir viņu pilsoņi un kādi nav. Līdz ar to tas paliek tikai godprātības jautājums – vai cilvēks pats to deklarē vai ne. Arī absurdi! Tātad šis likums ir kritizējams no visiem aspektiem.
Redziet, likumam, vismaz Latvijas likumam, un likumam, ko iesniedz un aizstāv partija, kas uzskata sevi vai mēģina sevi maldīgi prezentēt kā nacionālu un labēju partiju, vajadzētu būt vērstam uz tautas vienotību.
Mīļie draugi! Mēs esam jau tā par maz visā pasaulē latvieši. Mūsu ir par maz mūsu mīļajā tēvu zemītē. Mums vajadzētu stiprināt saikni ar tēvzemi – jebkuram latvietim vai viņa pēcnācējam pasaulē. Vajadzētu stiprināt saikni ar tēvzemi un aicināt atgriezties tos cilvēkus, kam ir dabiska saikne ar pirmskara Latvijas Republiku un ko padomju okupācija aizdzina trimdā, un viņu pēcnācējus, kas trimdā ir uzturējuši latviskumu, latviešu valodu paaudžu paaudzēs, kuri ir cīnījušies par to, lai Amerikas, Kanādas, citu valstu valdības pamanītu un neaizmirstu okupācijas faktu, kamēr mēs šeit vēl runāt nedrīkstējām, kuriem ir milzīgi nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanā tieši no šī viedokļa. Tos mums vajadzētu aicināt atpakaļ. Mēs šobrīd viņus nepamatoti atstumjam, atsvešinām, un vēl vairāk. Mēs radām bijušajiem Kompartijas funkcionāriem nepamatotas priekšrocības, salīdzinot ar Latvijas valsts pilsoņiem, kuriem ir dabiska saikne ar Latvijas pirmskara republiku un tātad ar Latvijas valsti un tautu. Kāpēc tas tiek darīts? Ziniet, kāpēc? Ļoti vienkārši – lai izrēķinātos ar trim vai četriem “Jaunā laika” frakcijas deputātiem. Padomājiet par šo grotesko nesamērību! Tautas partija un visa šī koalīcija ir gatava riskēt ar nacionālām interesēm un nacionālo vienotību tikai politisku mērķu vārdā, lai nelietīgā un negodīgā kārtā traucētu turpmāk politiski darboties trim vai četriem mūsu frakcijas deputātiem. Tie ir nelieši un noziedznieki, kas šobrīd nostiprinās Latvijā pie varas. Tā tas nedrīkst notikt! Mīļie draugi, kurp Latvija iet šādā veidā? Kas notiks tālāk? Savus tautiešus atstumjam, kreiso pārstāvjus liekam Nacionālās drošības komisijas un citu drošības struktūru vadībā... izglītības reformu apturam, bijušajiem partijas funkcionāriem zaļā gaisma un nepamatotas priekšrocības.... Apstāsimies, Latvija!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Kad radās šis likumprojekts, man bija apmēram tāda nojausma, kāpēc tas projekts ir. Nu, bija Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņa, un Tautas partijai vajadzēja savam PR, kaut kādu tādu spilgtāku žestu veidot, un varbūt daļā vēlētāju arī ar to kaut kādas balsis likumprojekta autori ir ieguvuši, bet kāpēc šis projekts būtu tagad jāvirza tālāk, man nav skaidrs. Un es mēģināšu pamatot, kāpēc man nav skaidra, teiksim, Tautas partijas neatlaidība vai pat spītība šī likumprojekta tālākā virzīšanā.
Pirmais, kas man nav skaidrs, ir Tautas partijas attieksme pret likumprojektiem kā tādiem. Teiksim, Īres likuma sakarā ļoti slavējama ir Tautas partijas nostāja, ka tas, ko valdība ir sagatavojusi, ir pretrunā ar tiesisko paļāvību, ar tiesiskās paļāvības principu. Šā likuma sakarā, kur ir klajš tiesiskās paļāvības principa pārkāpums, Tautas partijai nav viedokļa. Te ir klajš tiesiskās paļāvības principa pārkāpums!
Es gan nedramatizētu šo situāciju tik daudz, kā to varbūt dramatizē “Jaunā laika” pārstāvji, lai gan viņus var arī saprast, jo es te redzu iespēju vienkārši 20 deputātiem vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt šo absurdo likumprojektu. Protams, mums kā opozīcijai ir jānorāda arī uz kļūdām, bet man šķiet, ka Tautas partija ar to tikai zaudēs, un es tiešām nesaprotu, kā viņi to vēl nav apjēguši, ka viņi paši sev vēlētāju acīs rok bedri. Es viņiem kā radniecīgai organizācijai, arī labējie tomēr, ieteiktu pārdomāt šo savu rīcību.
Otrs, kas man nav skaidrs. Ja 90.gadu sākumā, kad mēs atjaunojām visas pilsonības lietas un realizējām šo vēsturisko un tiesiski taisnīgo soli, tad man nav skaidrs, kāpēc šodien, kad mēs esam NATO dalībvalsts, šodien, kad mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts, kad mēs esam drošā tiesiskajā telpā, kāpēc šodien Tautas partija iestājas pret to valstu pilsoņiem, kuri ir kopā ar mums šajā drošajā, tiesiskajā telpā. Man nav saprotams, kādi Latvijas ienaidnieki mums var būt no Lielbritānijas, kādi Latvijas ienaidnieki mums var būt no Amerikas Savienotajām Valstīm. Es to nesaprotu, tiešām...
Protams, ir divas valstis, kuras nav šajās divās lielajās aliansēs un kur ir daudz latviešu, tā ir.... trīs pat – tā ir Austrālija, tā ir Jaunzēlande un arī Venecuēla, kur arī ir latvieši. Bet es atvainojos... Bet šis solis ir absolūti neadekvāts.
Un, nobeidzot savu sarunu, es vienkārši aicinu jūs patīt savu atmiņas filmu, ja var tā teikt, uz 1988.gadu, kad Ieva Akurātere Mežaparkā dziedāja: “Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, latviešu tautai, saved to mājās pie Daugavas krastiem.” Nu, tā mēs viņu vedam mājās ar šo absurdo likumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es jau principā neplānoju kāpt uz tribīnes, lai pievērstu jūsu uzmanību. Bet dažas mūsu kolēģu uzstāšanās tomēr pamudināja mani kāpt uz tribīnes.
Mani arī nebiedē šis te likumprojekts, atšķirībā no “Jaunā laika” kolēģiem, un nekādu traģismu es šeit nesaredzu. Un atšķirībā no Tabūna kunga man rokas arī netrīc. Jo šis likumprojekts, manuprāt, jau sen vajadzēja viņam tapt, lai izlīdzinātu savās tiesībās kā rietumu, tā arī austrumu latviešus. Un līdz šim nez kāpēc mūsu valstsvīri, tai skaitā arī tie, kas šeit sēž kopš Augstākās padomes laikiem, mēģina ierobežot savās tiesībās tikai austrumu latviešus.
Tabūna kungs aizstāvēja dubultpilsonību ar rietumu pavalstniecību tieši tāpat, kā savā laikā viņš aizstāvēja Komunistiskās partijas lozungus un mērķus. Kāpēc jautājums tika stādīts tikai šādā veidā, ka Latvijas pilsonība jāpiešķir tiem latviešiem, kas ir atgriezušies no ārzemēm pēc neatkarības atgūšanas? Kāpēc tie Augstākās padomes deputāti, kuri aicināja visus tautiešus atgriezties savā dzimtenē, nez kādu iemeslu pēc nolēma šķirot latviešus austrumu un rietumu latviešos, uz savējiem un svešiniekiem? Kādēļ austrumu latviešiem, tiem, kas bija atgriezušies tēvzemē pēc 1940.gada, vajadzēja pierādīt savu lojalitāti šiem pašiem Augstākās padomes deputātiem? Un gods un slava visiem latviešiem, kas ir atgriezušies savā dzimtenē, kas šobrīd dzīvo šeit – mūsu zemē! Taču, ja tu vēlies ieņemt kādu no augstākajiem valsts amatiem, manuprāt, būtu pareizi atteikties no citas valsts pavalstniecības. Un arī Pilsonības likums to nosaka, kā arī Satversmes prasība attiecībā par Valsts prezidenta kandidātiem.
Tāpēc man personīgi nav skaidrs, kāpēc vieni latvieši ir labāki par citiem latviešiem. Tas attiecas uz to aicinājumu, Repšes kungs! Jā, Augstākās padomes deputāti aicināja visus latviešus atgriezties. Un ko tad? Ko tad darīt maniem senčiem, kas ir atgriezušies uz savu dzimteni 1947.gadā un kam nepiešķīra Latvijas pilsonību, kamēr neizlaboja šo te kļūdu 1995.gadā? Manai omai, kura nerunāja krieviski vispār, atgriežoties no Baškīrijas, kāpēc, man rodas jautājums. Un kāpēc šodien jūs tā baidāties no šā likumprojekta? Man nav skaidrs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Jurkāns. (Starpsaucieni.)
J.Jurkāns (TSP).
Es saprotu, ka tu baidies pa viņu dabūt...
Sēdes vadītāja.
Dobeļa kungs!
J.Jurkāns.
...Bet... (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, atcerieties Kārtības rulli! Ja ir izsaucieni no zāles, tad runātājam uz tiem nav jāatbild.
J.Jurkāns.
Es nācu runāt tāpēc, ka es pazīstu ļoti daudzus cilvēkus, kuri dzīvo Latvijā ar divām pasēm. Un es klausījos uzmanīgi, ko Guntis Bērziņš runāja un citi cilvēki, kas runāja par to, cik liels ir trimdas latviešu ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā. Un es absolūti piekrītu, un es domāju, ka es varētu jums ļoti ilgi un dikti stāstīt, cik Latvijas ārpolitikas dienestu veidošanā palīdzēja trimdas cilvēki, cik daudz trimdas jauniešu strādāja Ārlietu ministrijā, vēlāk kļuva par vēstniekiem un vēl joprojām turpina darīt labu darbu.
Taču šiem cilvēkiem nebija nekādas problēmas nolikt otru pasi. Piemēru ir daudz, tādu piemēru ir daudz, kur cilvēki saprot: “Ja valsts man uztic tik lielu godu, kā to pārstāvēt, man nav problēmas nolikt amerikāņu pasi.” Un, es domāju, arī Kariņa kungs, sēžot šeit, saprot, ka, ja ir tādi spēles noteikumi, te jau nav runa, vai viņš drīkst piedalīties vai ne. Ir runa par to, ka vienkārši aiz pateicības un cieņas pret šo valsti es nolieku to malā, es no tās atsakos, jo šī ir tā vissvētākā, kā Repšes kungs runāja, ja, un viscēlākā lieta – kalpot savai valstij.
Bet ne par to. Mani visvairāk iekšēji satracināja sirmā Kļaviņa kunga uzstāšanās. Un ne tikai tāpēc, ka viņš, es viņu uzskatu arī kā kristīgu cilvēku, kā mācītāju, it kā cienījamu cilvēku, bet viņa uzsaukums, aicinājums no šīs tribīnes nosaukt vārdos un visādi citādi vērsties pret komunistiem, kolaboracionistiem, un tā tālāk, un tā tālāk... Un vēl es domāju, Kļaviņa kungs, kur jūs apstāsities, ko jūs gribat izdarīt ar šo valsti? Un kur ir tie svari, ar kuriem jūs nosvērsiet kolaboracionistu jeb bijušo komunistu un komjauniešu noziegumu pret šo valsti? Kā jūs izvērtēsiet Vagra, Gorbunova, Ķezbera un citu komunistu ieguldījumu Latvijas neatkarības iegūšanā? Ir tādi svari? Jums ir kāds lineāls, kā to izdarīt? Un es esmu tikpat pārliecināts, ka latvieši trimdā palīdzēja atgūt Latvijas neatkarību. Arī šie cilvēki un daudzi čekisti ir palīdzējuši Tautas frontei un visam tam procesam, kurā kopā piedalījās gan trimdas latvieši, gan tie jūsu nīstie kolaboracionisti un komunisti.
Tas pats Meierovica kungs, kas vadīja PBLA, kurš vairāk par visiem saprata situāciju Latvijā, jo viņš te daudz bija. Kāpēc viņš nekaunējās būt vienā komandā ar Gorbunovu? Tāpēc, ka viņš zināja tās patiesības un viņš zināja, kāds bija Gorbunova ieguldījums Latvijas neatkarības atgūšanā.
Runājot par čekistiem. Jūs tagad sitīsiet krustā čekistu Indriksonu, kas ar personīgu ieguldījumu ir Latvijas godu cēlis tik augstu, ka neviena Ārlietu ministrija nav spējīga to izdarīt?
Un jūs ar savu attieksmi, un arī Repše šeit runāja par līdzīgām lietām. Jūs gribat Latviju pārvērst par vienu elli, par purvu, kur latvietis latvietim ... (Starpsauciens: “Pārgriež rīkli!”) Piedodiet! Kāpēc jums tas ir jādara? Uz ko jūs aicināt? Repše runāja par to, ka Latvija ir tik maza, mūsu ir tik maz. Un jūs vēl gribat visu to, kas ir maz, sadalīt, sašķelt, rīdīt vienu pret otru. Jūs gribat pārvērst Latviju par vienu elli. Kāpēc nerunā par šādām lietām, kaut vai kolaboracionists Tabūns? Viņš arī ir kolaboracionists! Viņš arī kalpoja režīmam. Bet vai šodien vēlētājs, kas par viņu vēlē, par to domā? Viņiem ir citi kritēriji. Tabūns šodien ir cits cilvēks. Un jūs gribat visu mūžu, lai viņam šito bāž degunā, vai lai par šo viņu nosoda, varbūt ieliek cietumā? Nu, sāksim varbūt šādu Nirnbergas prāvu Latvijā! Un tad jūs, piedodiet, ar savām divām pasēm aizbrauksiet, piedodiet, velns viņa zina, kur. Mēs paliksim šeit dzīvot. Un tur ir tā problēma. Tur ir tā problēma. Ja mēs gribam kalpot Latvijai visaugstākajā līmenī, būsim uz vienlīdzīgiem noteikumiem!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte.
A.Rugāte (TP).
Godātais Prezidij! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie Saeimas deputāti! Visi debatētāji, kurus es ļoti uzmanīgi klausījos! Jūs runājāt, godātie kolēģi, par visu, bet vismazāk par lietu. Tas mani nedaudz sarūgtina. Likums nav par latviešiem. Likums nav par pilsonību. Likums nav par nacionālo pārliecību. Likumprojekts ir par amatiem un par atbildību.
Dubultpilsonība nav tikai okupācijas sekas. Tā rodas un radīsies. Tādēļ, ka dažādām valstīm ir dažādi pilsonības iegūšanas vai arī zaudēšanas nosacījumi.
Un, savā starpā nebūdami saskaņoti, jo to neparedz nevieni starptautiskie dokumenti, šādā veidā jaucoties valstu neatkarībā, līdz ar to rodas šī situācija.
Latkovska kungs, jūs aicinājāt, jūs neesat šobrīd zālē, atgriezties mājās! Paldies! Un ne tikai jūs. Tas nozīmē repatriāciju, tas nozīmē atteikšanos no citas valsts pilsonības. Viegli ir runāt par Austrumiem, grūti ir palīdzēt.
Nedomāju, ka drīkstētu te kaut kā ņemties, Dobeļa kungs, jūsu terminoloģijā runājot. Šeit ir pietiekami nopietna darbavieta, kurā būtu jārunā, izvēloties teicienus.
Un man patiesi ir kauns, Kļaviņa kungs, par to, ko jūs teicāt, – par 2 miljoniem latviešu un citu tautību Latvijas pilsoņu, kuri šeit palika, bija spiesti palikt okupācijas gados, vai arī tika deportēti.
Jā, Augstākās padomes stenogrammas, Dobeļa kungs, es patiesi esmu izstudējusi. Un es biju arī zālē, kad jūs debatējāt par Pilsonības likumu. Es biju aiz barjeras žurnālistu pusē. Vispirms visiem, un vēlāk tikai daļai tika atļauts kļūt par dubultpilsoņiem. Un tas stenogrammās ir ierakstīts. Neviens neapstrīd neviena ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Likumprojekts nav par to!
Lojalitāte, godātais Bērziņa kungs, Gunti Bērziņ, nav izmērāma ne gramos, ne centimetros, ne metros, ne ietilpināma litros, ne arī kaut kā citādi. Atgriezušies – nozīmē repatriējušies. Repatriācija, tā ir vienlaikus atteikšanās no citas valsts pilsonības. Tas ir patiesais lojalitātes mērs. Par to jau runāja iepriekš kolēģi. Stipriniet savu tēvu zemi un atgriezieties pa īstam!
Vēl par dažiem debatētājiem es gribētu teikt kādu repliku. Un tas ir Repšes kungs. Likumprojekts nav par draudziņiem. Nav arī par neliešiem vai bandām. Tautas partijas deputāti ir iesnieguši likumprojektu par ierobežošanu ieņemt augstākos valsts amatus Latvijā tām personām, kuras pieder vairākām valstīm. Lai sāktu plašu, ļoti atbildīgu sarunu sabiedrībā un parlamentā par to, ja vairāku valstu pilsonība kādai personai ir, vai viņai uz to ir tik tiešām tiesības. Viņai ir likumiskas tiesības, un šīs ir personas neapstrīdamas privātās tiesības. Par to nav runa, godātie kolēģi! Tiesības noteikt, kas Latvijā var ieņemt augstākos valsts amatus, ir Latvijas valsts Satversmē noteiktās garantētās, neapstrīdamās tiesības, publiskās tiesības pilsoņu kopuma interesēs. Tātad likumprojekts ir par amatiem, nevis par pilsonību, godātie kolēģi! Taču pieļauju, ka šajā konkrētajā gadījumā ir ļoti vienkārši apmaldīties šajās divās vai trijās priedēs, jo mežā mēs tomēr atšķiram, no kuras puses koka stumbram ķērpji aug, uz to pusi ir ziemeļi.
Ne velti jau 90.gadu sākumā tie Latvijas politiķi, kas atjaunoja neatkarīgu Latvijas valsti, paredzēja. Viņi zināja, ka tiem, kas nākotnē spriedīs par šo aso tēmu, būs jārēķinās ar lielu pretestību. Ar apgrūtinātu šīs situācijas un šīs lietas izpratni. Tā nākotne, kas bija toreiz, šodien ir atnākusi. Augstākie valsts amati prasa paaugstināt politisko uzticamību un neapstrīdamas un neapšaubāmas darbošanās tikai Latvijas valsts interesēs, nepieļaujot šo amatpersonu darbībā interešu konflikta iespējamību. Tā ir tā būtība, Repšes kungs! Neejiet projām! Arī jums es gribētu to teikt, ko es šobrīd saku. Piemēram, Saeimas deputāts svinīgi zvēr, svinīgi solot būt uzticīgs un kalpot Latvijas valstij. Manuprāt, tas nozīmē uzticīgs tikai Latvijas valstij. Neviens mājai piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem. Likumdevējam ir tiesības noteikt valsts amatpersonām dažādus ierobežojumus. Tādas tiesības garantē Latvijas Republikas Satversmes 116.pants. Tāpēc šodien skatāmā likumprojekta mērķis ir leģitīms.
Tautas partija norobežojas no jebkādām politiskajām un politikāniskām līdz šim izskanējušām spekulācijām par to, ka it kā šī likumprojekta mērķis būtu politiska izrēķināšanās ar it kā amatos esošām nevēlamām personām. (Starpsauciens: “Tieši tā arī ir!”)
Neapdomīgu, necienīgu un apvainojošu izteicienu šajā sakarā ir bijis gana daudz, taču vai pamatoti, Kariņa kungs? Mēs ar jums esam debatējuši, un jūs teicāt – patiesi, jums nav problēmu nolikt ASV pilsonību. Tā bija pirms neilga laika.
Likumprojekts ir par amatiem un par atbildību, kas ir juridiskas kategorijas, izmērāmas kategorijas, un nevis par psiholoģiskiem vai emocionāliem motīviem.
Viens piemērs. SAB vadītājs Jānis Kažociņš ir atteicies no Lielbritānijas pilsonības. Jautājums: kādēļ, piekrītot stāties SAB direktora amatā, Jānis Kažociņš vēl aizvien nebija atjaunojis savas Latvijas pilsoņa tiesības? Idejiski un nacionālistiski, patriotiski Latvijai noskaņots cilvēks, kuram atjaunot savu Latvijas pilsonību bija tiesības vairāk nekā desmit gadus. Atbilde: tādēļ, ka, būdams augsta ranga Lielbritānijas speciālo militāro dienestu amatā, viņš nedrīkstēja būt vēl kādas citas valsts pilsonis, un viņš to respektēja. Visu cieņu!
Secinājums. Katrā sevi cienošā valstī ir atbilstīga kārtība, kas nosaka prasības augstākajām valsts amatpersonām. Tas ir gan leģitīmi, gan tiesiski, gan samērīgi, jo katrs no šiem cilvēkiem, būdams savā amatā, lemj par daudzu tūkstošu un pat miljonu cilvēku pilsoņu tiesībām. Un saprātīga ir arī izvēle starp katras personas privātajām tiesībām, ja viņam gadījumā piekrīt likumiskas tiesības būt vairāku valstu piederošam, un tiesībām ieņemt augstu valsts amatu, kas ir viņa darbības publiskā sfēra, kurā visās valstīs pastāv ierobežojumi. ASV pilsoņi nedrīkst ieņemt augstu valsts amatu citu valstu administrācijās. Tā viņi pārkāpj ASV likumus.
Dubultpilsoņi ir ne tikai Latvijas okupācijas sekas, godātie kolēģi! Vairāku valstu pilsoņi ir veidojušies un veidosies arī turpmāk, jo dažādu valstu pilsonības likuma normas savā starpā ir atšķirīgas. Un vienots regulējums ir pretrunā ar katras valsts tiesībām noteikt pašai to kārtību, kas attiecas uz pilsonību. Tāpat arī ar to kārtību, kas attiecas uz augstākajiem valsts amatiem.
Likumprojekts par ierobežojumu dubultpilsoņiem ieņemt augstākos valsts amatus ir likumprojekts par nākotni. Tas ir likumprojekts nākotnei. Tiesiskā paļāvība nosaka, ka nevienam nekas netiek atņemts un arī netiks šajā likumprojektā atņemts. Tas ir izvēles jautājums! Pārejas noteikumos ir precizējums, un trešajā pantā pieminēto amatu uzskaitījums arī ir precizējams triju lasījumu gaitā. Tas ir debates un diskusijas jautājums! To nevar viens cilvēks pateikt un pārējie pieņemt. Tas ir absurds!
Taču ir pienācis laiks paļāvībai uz Latviju. Atklātai diskusijai un paļāvībai. Latvija kā neatkarīga valsts pēc manas visdziļākās pārliecības pastāv neatgriezeniski, un ir pienācis laiks tai uzticēties pilnībā. Neviens mājai piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem.
Paldies, godātie kolēģi, par uzmanību! Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.
Dobeļa kungs, lūdzu bez personīgiem apvainojumiem... Es jūs brīdinu.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Tas uz mani attiecas? Lūdzu mani neapvainot personīgi!
Tātad, kolēģi, ir likuma gars un ir likuma burts. Vai tiešām tas nav skaidrs? Rugātes kundze, jūs galīgi nerunājāt par likuma garu. Jūs runājāt par tehniskām lietām, un tas jau nav labi. Tas tikai liecina par kaut kādu ieinteresētību šī projekta veidošanā un ne par ko citu.
Lūk! Un tāpēc. Šeit skanēja žēlabaina runa par atgriešanos Latvijā. Tad atgādināšu vēsturisko patiesību! Diemžēl. Nedrīkst to kropļot!
Kas notika pēc Pirmā pasaules kara – tad, kad bija PSRS, un tad, kad bija nodibināta neatkarīga Latvijas valsts? Visi sevi cienošie latvieši steidzās atpakaļ uz neatkarīgo Latviju. Ar dažādu šķēršļu pārvarēšanu, ar Latvijas karogu vagonā atgriezās latviešu strēlnieki pa dažādiem ceļiem, cīnīdamies ar nodevību un cīnīdamies ar dažādiem spēkiem. Atgriezās Latvijas Republikas topošie pilsoņi no visdažādākajiem pasaules nostūriem. Bija iespējas pēc Pirmā pasaules kara atgriezties. Kā tad tur tās vecmāmiņas aizkavējās tajā padomju Krievijā? Tas ir interesants jautājums. Kāpēc tad neatgriezās tad, kad bija šī iespēja? Un kāpēc atgriezās pēc Otrā pasaules kara? (Starpsaucieni.) Uz gatavu okupācijas režīmu, lai tam uzticīgi kalpotu! Tur jau ir tas joks. Izmantojot latviskos uzvārdus, izmantojot latvisko izcelsmi, runājot kroplā latviešu valodā vai vispār nerunājot latviešu valodā, parādījās Pelše, Voss, Rubenis numur viens, viņš arī Vitālijs Rubenis, Rubenis numur divi, viņš arī Jurijs Rubenis, un vēl šādi tādi un it nekādi. Jā, Kremļa politika bija kaut kur ielikt kādu, kas skaitījās latvietis. Šādi latvieši vairs nav latvieši. Tie ir viltus latvieši, kuru esamību ļoti veiksmīgi izmantoja okupanti. Un nevajadzētu šīs lietiņas jaukt divas dažādas! Ak tad šitā! Tagad mēs rādīsim lojalitāti un liksim tās pases nost! Protams, pastumsim nost. Nu, es būšu lojāls, un es gribu būt par Latvijas Republikas Saeimas deputātu, un es to otru pasi likšu nost. Nu, nesteidzieties, lūdzu! Šie cilvēki, kas mums ir palīdzējuši, vēl joprojām šodien mums palīdz, vēl joprojām viņi cītīgi strādā, viņi apzinīgi strādā – šie latvieši.
Tā ka nejauksim šeit divas dažādas lietas! Es pasaku skaidri un gaiši no šīs tribīnes: šis likumprojekts nav radies nejauši. Tas ir noteiktu interešu radīts. Tas ir tipisks šīsdienas kolaboracionisms. Tipisks! Un ne mazāko šaubu par to nav. Kam jūs esat zvērējuši uzticību? Kādā līmenī šis zvērests ir tapis? Nezinu. Bet tas ir vairāk nekā skaidrs. Kas tad jūs te atbalsta? Kā balsis jūs tagad dabūsiet? Viss šitas spārns nobalsos tā, kā jums tas ir vajadzīgs. Visi vienotā režīmā! Par to jūs varat nešaubīties. Lūk, par ko ir runa!
Tā ka te nevajadzētu slēpties, un nevajadzētu te nākt un runāt par kaut kādām tehniskām problēmām. Es atkārtoju vēlvienreiz, un bijušie Augstākās padomes deputāti arī atceraties: šis ir balsojums par nacionālo pārliecību, šis ir balsojums par patriotiskiem latviešiem. Jebkurš, kurš atbalstīs šo likumprojektu, es pasaku skaidrā tekstā – jebkurš! – ir pret nacionāli domājošiem latviešiem. Viņš ir kolaboracionists – patīk vai nepatīk, bet viņš tāds ir!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, pirms turpinām debates, ir saņemts deputātu Šņepstes, Kalvīša, Goldes, Rasnača, Annas Seiles un citu deputātu lūgums – pagarināt šodienas Saeimas sēdi līdz nākamā darba kārtības jautājuma pilnīgai izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles.) Tad, ja deputātiem ir iebildumi, tad mēs balsojam par sēdes pagarināšanu. Tad lūdzu deputātus balsot par sēdes pagarināšanu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19,
atturas – 2. Tātad sēde tiek pagarināta.
Tātad turpinām debates. Deputāts Paulis Kļaviņš, otro reizi.
P.Kļaviņš (JL).
Godājamie kolēģi! Es pieņemu, ka kolēģis Jurkāns neapzināti, bet pēc šablona domājot, izteica šos vārdus, ka man esot otra pase un es varētu vajadzības gadījumā kaut kur atgriezties.
Nav, Jurkāna kungs, man otra pase! Nekad nav bijusi! Nav bijusi. Es nodzīvoju visus pēckara gadus Vācijā kā bezdzimtenes ārzemnieks. Līdzīgi kā mums šodien ir cilvēki, kurus sauc par nepilsoņiem, jo viņi nav vēlējušies integrēties. Nu tā bija. Man netrūka nekādu cilvēktiesību, tāpat kā jums netrūkst normālai dzīvei. Un, ja es negribēju ieņemt valsts amatus, man nevajadzēja pieņemt Vācijas pilsonību. Nodzīvoju šo laiku. Tā ka tur Jurkāna kungs smagi kļūdījās.
Bet vēl smagāka kļūda Jurkāna kungam iznāca tādā veidā, ka viņš teica, domāja jeb interpretēja manu viedokli, it kā es gribētu kaut ko šķelt, apsūdzēt, sākt raganu medības vai ko tamlīdzīgu.
Mīļie draugi! Neviens nekad no manis nav dzirdējis kaut kādu kūdīšanu pret komunistu partijas bijušajiem biedriem. Nekad! Bet, redziet, ir liela starpība starp mūsu zemi, kura ir pārdzīvojusi totalitāro režīmu zem komunisma zvaigznes, un demokrātisko Vāciju, Vācijas Bundesrepubliku, kura pārdzīvoja nacionālsociālistisko diktatūru. Tur notika attīrīšanās. To sauca vāciski, Jurkāna kungs, “Entnazifizierung”. Tas nozīmē, ka nacisms tiek izņemts ārā no visām iestādēm – tiesām un visa, kas ir saistīts ar valsts, demokrātiskas valsts pārvaldi. Tas tur notika. Kad pie mums ir noticis kaut kas līdzīgs iepretī tai totalitārajai sistēmai, ko saucam par totalitāro komunismu? Kad? Nav vēl noticis. Redzat, te ir tā starpība! No vadošiem komunisma darbiniekiem es īstenībā pazīstu tikai vienu un cienu viņu – Eduardu Berklavu, kurš skaidri pateica, ka viņš ir maldījies. Skaidri grāmatu ir uzrakstījis. Žēl, ka mūžs ir pagājis, kā viņš raksta uz šīs grāmatas vāka. Bet tā bija. To viņš atzina.
No Gorbunova kunga diemžēl es neesmu vērtējumu dzirdējis. Un tas ir tas mazākais, ko es gribētu dzirdēt no ikviena, kas ir bijis funkcionārs šinī partijā, ka viņš varētu pateikt savu viedokli šodien, savu vērtējumu par to partiju un savu lomu tanī, un kas viņu atvaino un ar kādu motivāciju viņš tur strādāja, ko viņš tur veica.
Mīļie draugi! Mēs zinām, ka ne jau tikai augšējie funkcionāri bija tie, kas varēja šo varu uzturēt. Cik daudzos gadījumos nebija cilvēkiem jāpiedzīvo, ka viņu atlaiž no darba, padzen no skolotāja darba, nedod dzīvokli! Tas viss gāja pēc partijas saraksta un pēc piederības, un pēc tā, vai tu esi vai neesi piekritējs un kāds piekritējs tu esi. Tur ir tik daudz cilvēku! Un tie, kas uzrādīja, kur jābrauc, lai aizvestu no Latvijas projām uz Sibīriju, vai tie nebija latvieši? Kur viņi ir šodien? Varbūt sēž tanī pašā mājā, no kurienes to cilvēku uz Sibīriju aizveda.
Mīļie draugi, es esmu beidzamais, kas kādu gribētu apsūdzēt tādēļ, ka viņš ir kaut kas bijis. Bet es gribētu zināt, kas viņš ir šodien. Kāpēc viņš nevar savu attieksmi pateikt pret komunismu?
Un, kas attiecas uz šo likumu, cienījamā Rugātes kundze, ar savu legālismu jūs tālu netiksiet! To, vai šis likumprojekts atbilst Latvijas un latviešu interesēm vai neatbilst, to jūs varat mēģināt stilizēt, kā jums patīk. Šo viedokli pateiks balsotāji, vēlētāji 9.Saeimas vēlēšanās. Vēlākais – tad pateiks savu viedokli par to. Un trimdas latvieši pateiks arī šodien jums. Jūs nevarēsiet viņiem rakstīt priekšā, kā ir jāsaprot, cik labi mēs gribam un kā pamatots tas ir, un cik vajadzīgs ir un kā visur to tā līdzīgi dara. Paklausīsimies, ko teiks visi mums pazīstamie trimdas latvieši, kas strādā šeit, kas vēl nestrādā šeit. Viņiem ir savs viedoklis. Viņi pateiks, kas ir šā likuma gars. Jūs to nevarēsiet viņiem uzspiest kā tādu zīmogu. Un tādēļ vēlreiz...
Sēdes vadītāja.
Kļaviņa kungs, jūsu laiks ir beidzies. Es atvainojos.
P.Kļaviņš.
Es noraidu šo likumprojektu un apsolu, un lūdzu nedot man roku tam cilvēkam, kurš būs balsojis, piespiežot pogu “par”.
Sēdes vadītāja. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie biedri un kungi latvieši! Jūsu starpā es esmu it kā svešs, svešinieks, tāds svešķermenis, bet uz šodienas vēsturiskās dienas razborkām es varu skatīties no malas. Kas īstenībā notiek šajā zālē? Šajā zālē notiek kumosa dalīšana. Būsim atklāti! Varas nepietiek uz visiem, un vajag vienai grupai, teiksim, grupējumam atņemt varu no cita grupējuma. Mēs varam paskatīties, kas bija 90.gadu sākumā. Atcerieties, ka bija, piemēram, pirmais labklājības ministrs Riteņa kungs, kas īstenoja pensiju reformu, bija arī Jerumaņa kungs, kas izvirzīja savu kandidatūru uz prezidenta amatu. Bija Zīgerista kungs, bija visi namīpašnieki, pilnvarotie “Latvenergo”, “Lattelekom” un citur. Kur viņi tagad ir? Kad viņi saprata, ka viņiem nekas šeit nevar... teiksim, neko vairāk nevar saņemt, viņi pēkšņi aizbrauca atpakaļ uz Ameriku, uz Vāciju, un tā tālāk, un tā joprojām. Bet, starp citu, Latvijā joprojām dzīvo aptuveni 2000 latviešu, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi. Viņi ir Krievijas latvieši, kuri nevar, teiksim, kā Aleksejeva kunga radinieki, nevar to pierādīt, ka viņi dzīvoja Latvijā 20.–30.gados. Tāpēc viņi nevar saņemt savu pilsonību. Joprojām visīstākie latvieši dzīvo Kanādā, un starp jums, starp latviešiem, notiek aukstais civilais karš (Starpsauciens: “Pareizi! Tā ir!”), kuru viena puse ir sabiedrotie amerikāņi, otra puse ir tumšie spēki Maskavā un tā tālāk, un tā joprojām.
Bet šodien bija daudz ko pieminēt par VDK. Es jums gribu atgādināt. Varbūt cilvēkiem, kas pēta vēsturi, viņi zina tādu uzvārdu kā Ilmārs Ļeščinskis. Viņš bija bijušais sadraudzības komitejas priekšsēdētājs, un viņa objekts bija trimdas latvieši. Un, kad viņš aizbēga uz Ameriku, viņš atklāja tur, ka ļoti liela daļa no Engelsa ielas un Ļeņina ielas stūra mājas aģentūras bija īpaši trimdas latvieši, tie darbinieki, kuri šeit brauca kā uz savu māju visos tā saucamos okupācijas tumšajos gados, brauca katru gadu, atgriezās pēc tam uz Ameriku, uz Kanādu, aizbrauca pēc informācijas un tā tālāk, un tā joprojām. Kāpēc šie cilvēki to darīja? Vēsturnieki pēc tam izlems.
Bet kas tagad notiek Latvijā? Latvijā tagad notiek vēsturiskais moments, un tagad būs balsojums. Uz mums tas neattiecas. Mūsu vēlētāji savu nostāju pauduši tādā laikā, kad jau bija divu pilsonību variants. Bija variants saglabāt PSRS pilsonību, un bija variants cilvēkiem dot Latvijas Republikas pilsonību. Tolaik bija arī tāda diskusija.
Un tolaik cilvēki, kas tagad sēž “Jaunā laika” frakcijā, Repšes kungs... teica, ka, jā, dubultpilsonības variants, lai cilvēkiem saglabātu PSRS un Latvijas pilsonību, tas nav labs variants, bet, protams, ka būs nulles variants visiem.
Es domāju, ka no Latvijas ir izdzīti 200 000 cilvēku, sākot no 1991.gada. Tagad kas dzīvo NVS. Es domāju, ka vispirms mums vajag pabeigt šo vēstures posmu, atvainoties repatriantiem, atvainoties imigrantiem un vispār izstrādāt nulles variantu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamie kolēģi! Es sākumā centīšos iedziļināties atsevišķos juridiskos jautājumos saistībā ar izskatāmo likumprojektu.
Nu nav, Rugātes kundze un godājamie likumprojekta sagatavotāji, šim dokumentam nekāda leģitīma mērķa, jo mēs neesam, Rugātes kundze, jums tas ir piemirsies, vakardien izcīnījuši mūsu valstī neatkarību.
Mēs neesam nulles punktā, kur mums būtu jāsāk būvēt mūsu valsts iekārtas institucionālā sistēma un jādomā par šādiem jautājumiem. Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi!
Juridiskās komisijas sēdē deputāts Grīnblats jums skaidri jautāja – nosauciet piemērus, kur mums būtu nepieciešamība analizēt to, vai viena vai otra persona ar dubultpilsonību būtu jel kādreiz valstij izrādījusies nelojāla. Vienīgais, ko jūs spējāt pateikt šajā komisijas sēdē, bija divi uzvārdi, kas acīmredzot ātrumā jums izspruka: Jerumanis un Ritenis.
Rugātes kundze! Šīs personas bija varbūt savtīgas, noteikti nekompetentas, bet kāds tur sakars ar nelojalitāti? Tad jau tikpat labi es varētu salīdzināt ar diviem ministriem, ko pagājušās Saeimas sasaukuma laikā jūsu pašu partija izvirzīja ministru amatiem, un pēc tam bijāt laimīgi, dabūnot prom ne tikai no Ministru kabineta, bet arī vispār no publiskās politikas. Ko jūs teiksiet par Kārli Greiškalnu un Māri Vītolu? Kur viņi ir šobrīd? Viņi arī bija nelojāli? Nē, viņi vienkārši bija nekompetenti.
Tātad es vēlvienreiz aicinu, Rugātes kundze, nonāciet līdz brīdim, līdz argumentācijai, ka jūs varētu noargumentēt šim jautājumam, šim likumprojektam tā leģitīmo mērķi!
Runājot par samērīgumu. Nu... ja pat jums izdosies sastiķēt leģitimitāti šim projektam, piemēram, attiecībā uz nacionālās drošības institūciju, kur, iespējams, par to tik tiešām varētu diskutēt, kā SAB gadījumā. Tad nu, kas attiecas uz samērīgumu, šeit vispār nevar būt runas. Nu, paskaidrojiet, lūdzu, man, kā samērīgums varētu attiekties uz tādām institūcijām kā, piemēram, Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks.
Rugātes kundze! Šis dienests ir valsts policijas struktūrvienība. Valsts policijas priekšniekam šāda ierobežojuma nav, bet šīs institūcijas struktūrvienībai, amatā, kuru pieņem Valsts policijas priekšnieks, šāds ierobežojums ir. (Starpsaucieni no zāles.)
Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks. Kāda lojalitāte Valsts cilvēktiesību biroja direktoram? Vienīgā lojalitāte varbūt ir nepieciešama pret cilvēktiesību izpratni.
Iesim tālāk pēc jūsu saraksta! Publiskās aģentūras vadītājs un viņa vietnieks. Nē, nu skaisti... es saprotu, ka šis konkrētais ierosinājums ir vērsts konkrēti pret Latvijas institūtu, kas, iespējams, pārtaps par publisko aģentūru. Jo gan Vaira Vīķe-Freiberga, tagadējā Valsts prezidente, gan arī tagadējais šī institūta vadītājs Ojārs Kalniņš – abi laikā, kad viņi pildīja šo pienākumu, ir bijuši dubultpilsoņi. Tur ir problēma!
Kur, Rugātes kundze, ir problēma? Paskaidrojiet, kur ir piemēri? Kur ir konkrēti argumenti, lai šim projektam būtu leģitimitāte... Pirmkārt, leģitimitāte, un, otrām kārtām, lai iesniegtais projekts liecinātu par jebkādu samērīgumu.
Savā runā jūs argumentējāt par to, ka šis projekts ievēro tiesisko paļāvību. Kā tas var ievērot tiesisko paļāvību, ja tas attiecas uz personām, kuras jau ieņem šos amatus, un tajā brīdī, kad likumprojekts stātos spēkā, viņiem noteiktā termiņā šie amati būtu jāpamet? Stājoties amatā, šādu ierobežojumu nebija. Līdz ar to viņām bija tiesības paļauties un iegūt noteiktos amatus pilnīgi likumīgi. Un šādu ierobežojumu ieviešana jau pēc konkrētā fakta ir absolūti prettiesiska. Tā neiztur nekādu tiesiskās paļāvības principu, Rugātes kundze! Un galu galā tad man rodas jautājums: kā tad parasti tik labi apmaksātajai, lieliskajai Tautas partijas juristu “mašīnai”, kas prot sagatavot tādus brīnumus, ka tiešām tur desmit gudrajiem ir jābrīnās, šoreiz ir gadījusies tāda kļūda? Nu tad es jums paskaidrošu. Man ir radusies pārliecība, ka tā kļūda ir radusies tāpēc, ka bija milzīga steiga. Redziet, bija jāsteidzas un, izmantojot “copy” – “paste” funkciju datorā, bija kaut kas ātri “jāsaķimerē”. Kā pamats, protams, šeit ir ņemts likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts un pašvaldību amatpersonu darbībā”, lieliski, šeit ir vienkārši pārkopēts iestāžu saraksts un kaut kas kopā “saķimerēts”. Un tad nu ir sanācis tāds brīnums, par ko, manuprāt, pašam būtu jābūt kaunam.
Otrs iemesls, kāpēc šobrīd jūs tiešām esat sākuši runāt, arī Juridiskās komisijas sēdē tas skaisti parādījās, par to, ka varētu šeit kaut ko labot. Es šeit redzu tikai un vienīgi trīs iemeslus.
Iemesls a. Redziet, jūs pēkšņi atskārtāt, ka arī uz jūsu partijas atsevišķiem pārstāvjiem atsevišķās institūcijās – ak vai! – šis likumprojekts attieksies. Nosaukšu vārdu konkrēti: Andris Mellakauls. Jūs pēkšņi atskārtāt, ka persona, ko paši esat virzījuši Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa amatam, arī ir dubultpilsonis – persona ar divām pilsonībām. Un ko nu? Ak Dievs, Nacionālā radio un televīzijas padome. Pirmais, ko Rugātes kundze teica, kad par šo jautājumu pacēlās diskusijas, ka noteikti būtu svītrojams no attiecīgā saraksta, jo pilnīgi nesamērīgi šī institūcija te ir iekļuvusi.
Iesim vēl tālāk. Rugātes kundze, redziet, SAB vadītājs, kā jūs pati pieminējāt, tik tiešām, šo pienākumu pildot, nu, teiksim tā, ar kaut kādu iekšējo sapratni par lietām, ir atteicies no dubultpilsonības. Kāpēc Andris Mellakauls to vēl šodien nav izdarījis? Kāda ir jūsu atbilde, kāpēc jūsu partijas biedrs šo soli vēl arvien nav spēris? Kāpēc Nils Muižnieks šo soli vēl arvien nav spēris? Ja tik svarīgs, ja tik svarīgs ir nevis likuma burts, bet gars, par ko jūs šeit prātuļojāt, kur ir šī rīcība? Kur tā saskan ar jūsu... Kur jūsu darbi saskan ar jūsu vārdiem? Nekur! Kā tas ir vienmēr, kad pie darba ķeras Tautas partija!
Godājamie kolēģi! Par likumprojekta nekvalitāti parunāsim vēl. Nu, redz, šeit jau kolēģi iepriekš ierunājās par to, ka tiešām bieži vien ir ļoti lielas problēmas konstatēt to, vai viena persona ir vai nav arī kādas citas valsts pilsonis. Tipisks piemērs ir Krievija, kura nesniedz ziņas par saviem pilsoņiem. Tipisks piemērs arī ir, piemēram, tādas valstis kā atsevišķas Karību baseina valstis, piemēram, Dominikāna, Kaimana, Antigvara, Barbuda. Redziet, tās ir valstis, kuras mūsu sabiedrībā asociējas ar “ofšoriem”. Tās ir valstis, kurām viens no... vēl viens no efektīviem savas ekonomikas celšanas veidiem ir komercpilsonības piedāvāšana personām pasaulē. Viņas pārdod pilsonību par 15 līdz 25 tūkstošiem ASV dolāru un par to nesniedz ziņas nevienam. Nu tad atbildiet man, Kalvīša kungs, ir vai nav Latvijas “ofšoru karalim” Šķēlem šāda pilsonība? Un kā mēs par to pārliecināsimies, ja jūs izdomāsiet vēl viņu kaut kur virzīt? Un vai Ainārs Šlesers par lielajiem nopelniem Krievijas labā arī kādreiz nebūs saņēmis Krievijas pilsonību par īpašiem nopelniem? Kā mēs atbildēsim uz šiem jautājumiem, jo šīs valstis nesniedz informāciju par saviem pilsoņiem?
Godātie kolēģi! Tas, kam es noslēgumā gribu pieskarties, ir faktam, ka, redz, pašam priekš sevis domājot, kāda var būt argumentācija, šo likumprojektu sagatavojot un virzot? Un vienīgā argumentācija, kuru priekš sevis es izsecināju, ir tāda: redz, laikam tā ir vienīgā metode kāds viens projekts, tik cinisks projekts, kā, piemēram, Tautas partija var noturēties pie varas, jo redz:
a) vairāk nav tāda Šķēles tēva, kurš, pasarg Dievs, varētu mēģināt atgriezties, lai kaut ko sastrādātu, un vairs, kā pierādīja Eiroparlamenta vēlēšanas, nav nemaz tik efektīgi iespējams izskalot ar masīvu priekšvēlēšanu kampaņu sabiedrībai smadzenes pirms vēlēšanām. Redziet, tas tā grūti sanāk, un ar mokām tie 5% tiek pārvarēti.
Nu tad atliek trešais ceļš – ar tādu savtīgu un puskorumpētu vairākumu censties izbīdīt cauri likumprojektu, ar kuru liegt personām iespēju strādāt valsts labā. Personām, kuras ir gan lojālas mūsu valstij, personām, kuras ir gan godīgas un personām, kuras ir kompetentas. Lūk, tāda ir jūsu morāle! Un būtu laiks tā kā to vienkārši atzīt.
Paldies, jums! (Skaļi aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Urbanovičs.
(No zāles deputāts J.Dobelis: “Jāni, tev kauna nav?” J.Urbanovicš: “Ir!”)
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā Saeima! Ja padomā, par ko šodien ir filma, tad grūti uzreiz tā, mājās atnākot, izstāstīt. It kā jau par kaut kādiem amatiem, bet patiesībā par visu, kā parasti Dobelis – par visu dzīvi un par latviešiem, un viņu sūro un grūto nākotni.
Es aicinu Prezidiju un jūs, priekšsēdētāj, iepazīstināt vismaz trīs regulāros runātājus par vienu un to pašu, nenosaukšu savus cienījamos kolēģus, ar stenogrammām, kur viņu runās ir klajš Krimināllikuma pantu pārkāpums. Konkrētu pantu pārkāpums.
Es atgādināšu deputātiem, kamēr Ģenerālprokuratūra neklausās, nav starp radioklausītājiem, tas nenozīmē, ka kādreiz Maizīša kungs neierosinātu mums kādu no deputātiem izdot par nacionālā naida kurināšanu. Šodien vismaz trijās runās bija klaja... klaja nacionālā naida kurināšana. Tas, ka mēs viens pret otru izturamies ar absolūtu necieņu, tas tikai vairo visa parlamenta un parlamentārās demokrātijas krīzi valstī. Droši vien kādam tas ir mērķis. It sevišķi kādam no patriotu puses. Tā saucamo.
Bet, ja runājam ļoti nopietni, tad katrā ziņā vajadzētu vienreiz ... ziniet, ielikt kaut kādu filtru, Juri... Filtru mutē un domāt, ka kādreiz var nākt... nāksies iet un ne tikai sākt, bet arī dabūt kādus pāris gadus cietumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anta Rugāte – otro reizi.
A.Rugāte (TP).
Augsti godātie kolēģi! Es nevaru neatbildēt Jaunupa kunga teiktajam. Vispirms uzdodot jautājumu: “Jaunupa kungs, jūs varat izrēķināt, cik jums bija gadu tad, kad tika pieņemti visi tie likumi, kas ir Latvijas atjaunošanas pamatlikumi? Un tāpēc jūsu teorētiskie prātuļojumi, Jaunupa kungs, šobrīd ir ļoti grūti klausāmi un grūti pieņemami, jo jūsu tonis ir pārlieku augstprātīgs, lai jūs varētu pilnvērtīgi piedalīties tajā debatē, kuru mēs sākām Juridiskajā komisijā un kurā attiecībā uz Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem Rugāte teica tā: “Francijā tas ir prezidenta līmenī lemjams jautājums, un vispār nevar būt nekādas runas par to, ka tur varētu būt kāda cita... kāda cita valsts, kura ir kā piederības valsts tam cilvēkam, kurš strādā šajā Francijas nacionālajā radio un televīzijas padomē.
Latvijā šī padome nav tādā līmenī, bet, ja kolēģi uzskata, ka ir nepieciešams par to debatēt, tad es teicu: “Mēs par to runāsim. Un tad arī lemsim, kāds būs galīgais rezultāts.””
Kas attiecas uz “copy”–“paste”. Policijas likumā un daudzos speciālos likumos ir noteiktas prasības un normas. Taču tāds likums, kurā būtu šie ierobežojumi apvienoti ar noteiktām prasībām, nav, un tāpēc šāds likums ir rakstāms. Un viena daļa no amatpersonām, kuras ir iekļautas likumā par valsts... amatpersonu interešu konflikta novēršanu, patiešām ir paņemts no tā likuma, un tā ir tā pēctecība. Tas ir tas sistēmiskums, pēc kura mēs vadījāmies, gatavojot šo likumprojektu. Un jūs ļoti labi zināt, Jaunupa kungs, ka tiesiskums, leģitimitāte un samērīguma princips ir noteikti Satversmē, kuru mēs neesam pārkāpuši, iesniedzot šo likumprojektu. Es citēšu, godātie kolēģi, nolasīšu jums Satversmes 116.panta daļu: “Personas tiesības [..] var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.”
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Ļoti skaisti šeit runājam par tādu likumprojektu, kurš paredz, ka personas ar dubulto pilsonību nevar aizņemt visaugstākos mūsu valsts amatus.
Šeit ļoti skaisti norunāja Bērziņa kungs. Runāja par pavalstniekiem. Bērziņa kungs, mēs šodien piedāvājam vēlētāju reģistrā ielikt pavalstniekus. Kāpēc jūs tad nebalsojāt par to?
Šodien ļoti skaisti runāja dažas reizes Kļaviņa kungs. Kļaviņa kungs, jūs izsūtīja no šīs valsts? Nē, jūs pats tur aizbraucāt, un pats izlēmāt savu likteni. Tas ir pirmais.
Un otrais. Kad jūs bijāt valdošā koalīcija, jūs sūtījāt... jūsu valdošā koalīcija sūtīja visu laiku uz Eiropu ziņojumus, ka mums ir sakārtota valsts pārvalde. Šeit jūs apgalvojāt, ka ne. Tad kad jūs melojāt? Toreiz vai šodien?
Tālāk. Tabūna kungs šeit runāja ļoti skaisti par draugiem, nedraugiem un ienaidniekiem, par to, ka kādam var atņemt ar šā likuma palīdzību pilsonību. Nē. Ja nu viņš gribēs, tad neviens neatņems. Lai pats atsakās. Vajag dot tikai tādu iespēju viņam.
Jaunupa kungs, nu ļoti skaisti: samērīgums, kaut kas notiek pēc fakta. Konkrēts piemērs – deputāti, kuri bija 5.Saeimā, nevarēja tikt 6.Saeimā sakarā ar to, ka viņiem tādas tiesības bija atņemtas.
Un pēdējais fakts. Iepriekšējā Saeimā mums bija deputāts Jānis Ādamsons, kurš nevarēja tikt uz šo Saeimu, jo viņam tādas tiesības bija atņemtas. Un viņš pirms tam bija arī ministrs dažos kabinetos.
(No zāles deputāts E.Jaunups: “Viņam bija tiesas spriedums.”)
Bet pats galvenais. Tabūna kungs, jūs te no šīs tribīnes runājāt par to, ka daži kož pirkstos par to, ka bija pieņemti kaut kādi lēmumi. Ja nu kāds man no “tēvzemes” parādīs atkosto pirkstu, nu varbūt es tam ticēšu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs, otro reizi.
N.Kabanovs (PCTVL).
Ļoti interesants jautājums – kāpēc “Jaunais laiks” tik stingri šodien karo pret Tautas partijas likumprojektu? Tāpēc, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un, ja mēs izsekosim “Jauna laika” sponsoru lappusi, mēs šajā sarakstā atradīsim ļoti daudz dubultpilsoņu, cilvēku, kas pēc tam kļuva par pilnvarotajiem, par amatpersonām un tā tālāk, un tā joprojām. Tagad “Jaunais laiks” vairs nevar viņus aizsargāt. Diemžēl jums nāksies samierināties ar to, ka jūsu materiālie resursi šajās pašvaldības vēlēšanās būs aprobežoti.
Un galu galā es varu teikt tā: kad nacionālie tautas kalpi strīdas savā starpā, Latvijas krievu kopiena var dzīvot mierīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Tāda interesanta diskusija šodien. Jurkāna kungs nāca un teica ļoti patiesus vārdus par šķelšanos. Tie pēckomunistiskie deputāti no kreisā flanga šeit droši vien var gavilēt. Lieliski! Latvieši plēšas savā starpā kā tādi suņi! (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi!”) To es pateicu...
Bet kas šo akmeni pameta gaisā? Un kāpēc?
No šīs tribīnes nāk runāt Buzajeva kungs, Jurkāna kungs, Urbanoviča kungs, Golubova kungs, Kabanova kungs, kas slauka muti Valsts prezidenta standartā divreiz... Daži no šiem kungiem, ar latviešu valodu cīnoties, no šīs tribīnes aizstāv latviešu tiesības šurpu turpu. Visi šie manis nosauktie kungi atbalsta Tautas partijas lielisko priekšlikumu. Tautas partija, vai jūs nejūtat, ka jūs esat ne savā dārziņā iekāpuši?
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Par ierobežojumiem personām ar dubulto pilsonību ieņemt augstākos valsts amatus” pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 33, neviens neatturas. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
M.Segliņš.
8.oktobris.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 8.oktobris. Paldies.
Pirms tālāk izskatām darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu – Šņepstes, Kalvīša, Goldes, Rasnača, Seiles un citu deputātu lūgums izskatīt kā nākamo darba kārtības jautājumu pēc darba kārtības 12.punkta likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” otrajā lasījumā.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Tātad izskatām likumprojektu “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” otrajā lasījumā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Dokuments Nr.3092. Ir saņemti 8 priekšlikumi. Visi tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Faktiski tie ir terminoloģijas precizējumi.
Komisija šos priekšlikumus ir izskatījusi un atbalsta 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
2. un 3.priekšlikumu arī iesniedza Juridiskais birojs par 2.panta redakciju. Komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Arī 4. un 5.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
6.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Un arī 7. un 8.priekšlikumu – terminu precizējumus – ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
Paldies par uzmanību! Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums “Par Bauskas pilskalna pamatnes nostiprināšanu” ir pieņemts.
Saskaņā ar Saeimas lēmumu sēde tiek pārtraukta, un atgādinu deputātiem, ka neizskatītos šīs sēdes jautājumus skatīsimies Saeimas sēdē 6.oktobrī pulksten 15.00.
Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.
S.Šķesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi pulksten 15.30. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Kiršteins, Pāvels Maksimovs, Linda Mūrniece, Krišjānis Peters, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Jānis Strazdiņš, Inta Feldmane, Elita Šņepste un Ērika Zommere. Paldies!