"Papalašināšana pēc 2006. gada"

"Es nespēju iedomāties, ka paplašināšana varētu notikt pirms 2006. gada." Tā otrdien preses konferencē Briselē paziņoja ES Parlamenta finansu eksperts Herberts Bošs. Iemesls esot pavisam vienkāršs: pašreiz ES dalībvalstu finansu ministri esot kā uzburti uz taupīšanu un nekādas pazīmes nenorādot, ka varētu izdoties iegūt jaunu dalībvalstu uzņemšanai nepieciešamos naudas līdzekļus. Bošs domā, ka "Slovēniju vēl varētu finansiāli apgādāt". "Taču tādas valstis kā Poliju vai Ungāriju es nespēju iedomāties ES līdz 2006. gadam." 2006. gads ir izšķirošais datums tāpēc, ka tad beidzas 1999. gada martā Berlīnē akceptētais finansu plāns, kas nosaka ES budžetu uz septiņiem gadiem. 2004. gadā sāksies jaunās sarunas, kas, pēc vairuma ekspertu domām, būs ļoti smagas. Tā domā arī Reinhards Raks no Austrijas Tautas partijas. Arī viņš sarunā ar "Die Presse" attiecībā uz ES paplašināšanu bija noskaņots skeptiski un neredzēja ES politisku gribu uzņemties izmaksas.

Un tomēr Raks redz nelielu logu jaunu dalībvalstu uzņemšanai 2004. gadā — proti, īsi pirms nākamās finansu kaujas. Pēc Boša domām, paplašināšanās ir labs piemērs tam, cik ļoti ES politikas sapņi atšķiras no realitātes. "Bieži vien finansu ministri neko nezina par ārlietu ministru pieņemtajiem lēmumiem." Katrs uzmana tikai uz savu budžetu.

Viens no šādiem piemēriem ir pašreiz notiekošās sarunas par 200 miljonu eiro lielo papildu palīdzību Balkāniem. Parlaments saka "jā", bet dalībvalstu finansu ministri — "nē", lai gan ārlietu ministri pret ideju ir noskaņoti pozitīvi. No līdzīga interešu konflikta Bošs baidās arī jautājumā par paplašināšanos. Šeit līdz 2006. gadam teorētiski nav nekādas finansiālās spēles telpas. Praksē ES finansu ministriem pašreiz ir tikai viens mērķis: saglabāt maksājumus ES tik mazus, cik vien iespējams. Tāpēc ir paredzams, ka arī 2001. gada budžets sasniegs tikai 1,05% no ES iekšzemes kopprodukta. Lai paplašinātos, ir jāmaina šī tendence uz pretējo pusi. "Austrijai tas nozīmētu papildus 6 miljardus šiliņu, bet Vācijai — pat desmitkārt vairāk. Ir grūti iedomāties, kurš finansu ministrs gan varētu uz to sadūšoties," teica Bošs. Taču ES deputātus ne pārāk iepriecina arī alternatīva: kandidātvalstis gan uzaicināt iestāties ES, bet pēc tam tām noteikt pārejas laikus tādās dārgās jomās kā lauksaimniecības un struktūru veicināšanas jomas.

"Die Presse"

— 2000.07.19.

Dorisa Krauza