"Polija uzskata, ka ES pret to izturas slikti"

Kandidātvalstīs palielinās neapmierinātība ar sarunās panākto progresu. Tās baidās, ka pašu noteiktie iestāšanās termiņi varētu aizkavēties. Vainīgie šajā postā jau ir atrasti: tās ir ES dalībvalstu valdības, kas dažādu iekšpolitisko apsvērumu dēļ novilcina sarunas.

Polijas iestāšanās sarunu vadītājs ar ES delegāciju Jans Kulakovskis kļūst nediplomātiski tiešs, kad viņam jautā par sarunu norisi: "Mēs sev jautājam, vai ES mūs joprojām uztver nopietni." Vairāk nekā divarpus gadu Polijas valdība ved sarunas ar ES, bet rezultāts, pēc poļu domām, nav tāds, kas varētu izraisīt sajūsmu.

"Nav tādas atmosfēras, kas viestu uzticību" sūdzas Kulakovskis. Un tā esot galvenā atšķirība no iepriekšējo paplašināšanas raundu sarunām. Ar Austriju, Zviedriju un Somiju ES valdības esot runājušas kā ar tuviem ģimenes locekļiem un tāpat arī pret tām izturējušās. Mazvērtības komplekss ir jūtams ne tikai Polijā, bet visās valdībās, ar kurām sarunas sāktas 1998. gada pavasarī, saka sarunu delegācijas vadītājs. "Gandrīz visas kandidātvalstis ir zaudējušas ilūzijas."

Uz Polijas prasībām — kā tiešā palīdzība lauksaimniecībai tūlīt pēc iestāšanās Savienībā — no ES puses tiek atbildēts ar jauniem jautājumiem par detaļām. Kulakovskis sūdzas, ka ES nav skaidri saskatāmas sarunu pozīcijas. Ne tikai lauksaimniecības politikā un brīvas pārvietošanās jautājumos vien. "Trūkst koordinācijas starp ES Komisiju un ES valdībām." Pretrunīgie izteikumi, kas ir dzirdami ES dalībvalstu galvaspilsētās, vismaz viņam jau nu noteikti, radot aizdomas par sarunu novilcināšanu, tā Varšavā teica sarunu delegācijas vadītājs.

Konkrēti Polijas mazākuma valdība to jūt diskusijās par iestāšanās datumu. Varšava kā mērķa datumu atkārtoti ir nosaukusi 2003. gadu. Savukārt ES joprojām saka, ka nav galīgi izšķīrusies par datumu. Kulakovskis saka, ka ar šādu izturēšanos ES spēlē uz laiku. "Tā cer, ka mēs zaudēsim nervus" un paši atteiksimies no konkrēta iestāšanās datuma. Taču līdz tam nenonāks. "Ja ES negrib noteikt konkrētu datumu, tad tai tas ir konkrēti jāpasaka."

Vēl skaidrāk nekā Kulakovskis ES izturēšanos paplašināšanās lietās kritizē Jaceks Sarušs – Voļskis. Viņš kā ministrs ir kompetents Eiropas integrācijas lietās. 15 ES dalībvalstu sarunu taktika kandidātvalstīm "atņem motivāciju". Nevienā no galvenajiem sarunu punktiem neesot panāktas kopējas pozīcijas ar ES. Tāpat kā Polijas sarunu delegācijas vadītājs, arī viņš ES pārmet novilcināšanas taktiku. "ES ir mainījusi paplašināšanas kalendāru." Īpaši asi viņš kritizēja ES galotņu sanāksmes lēmumu Helsinkos iestāšanās sarunas turpmāk nevest tikai ar sešām kandidātvalstīm, bet ar visām 12. Pirms Helsinkiem ES apgalvoja, ka tas nebūs saistīts ar novilcināšanu, taču tagad ES sūdzoties, ka tās rīcībā nav pietiekami liela personāla, lai ar visām kandidātvalstīm runātu vienlaikus. "Ar mums sarunas notiek divarpus gadu, bet Helsinku grupa jau pēc sešiem mēnešiem ir tikusi gandrīz tikpat tālu," uzskata Sarušs – Voļskis.

Tādām kandidātvalstīm kā Polijai tiek radīti arvien jauni šķēršļi. Pēc poļu domām, tas ļauj nojaust, ka iestāšanās ES tiks apgrūtināta. Visos līdzšinējos paplašināšanās raundos pietika ar to, ka kandidātvalsts pārņem ES likumus, Acquis communautaire . No pašreizējiem kandidātiem tiek prasīta ne vien simprocentīga likumu pārņemšana, bet arī pierādījums, ka Acquis tiek ieviests nacionālajās tiesībās. Ministrs sūdzas, ka tas esot nepaveicams uzdevums. Ar šādiem noteikumiem neviena no līdzšinējām ES dalībvalstīm Savienībā nebūtu uzņemta, jo arī tajās vēl nav simtprocentīgi pārņemti visi ES likumi.

Polijas ministrs līdzšinējo pieredzi ar ES apkopo konstatējumā: "Tai trūkst politiskās gribas paplašināties." Vairāk nekā desmit gadu pēc Berlīnes mūra krišanas sajūsma ir ievērojami samazinājusies. Trūkst politiskā un ekonomiskā spiediena, jo "miera dividendes jau sen ir izlietotas". Arī Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis ir norūpējies par entuziasma trūkumu ES.

Izmantojot ekonomiskus argumentus, viņš aicina sniegt lielāku atbalstru Polijas iestājai ES. Vācijā jau tagad apmēram 500.000 darba vietu tieši vai netieši esot atkarīgas no eksporta uz Poliju. "Paplašināšana dos labumu visiem." Un arī Kvašņevskis nespēj "nekādi iztēloties, ka paplašināšanās sāksies, bet Polijas klāt nebūs".

"Die Welt"

— 2000.07.17.

Andreass Midels