Jaunā sabiedrības aptaujā redzams, ka 71 procents atbalsta atrašanos ārpus aliansēm. Tikai 20% uzskata, ka Somijai vajadzētu pievienoties kādai militārai aliansei.

Sabiedrības viedoklis šajā jautājumā ir diezgan stabils. Pagājušā gada pavasarī 74% atbalstīja alianšu brīvību, un rudenī tādu bija 68%.

Vīriešu ir nedaudz vairāk nekā sieviešu, kas atbalsta pievienošanos. No aptaujātajiem vīriešiem 24% ieteica iestāties militārā aliansē, bet no sievietēm tikai — 17%.

Agrāk NATO bija neapšaubāmi populārākā alternatīva potenciālā situācijā, ja Somijai kāda iemesla dēļ nāktos atteikties no atrašanās ārpus aliansēm un sākt pievienoties militārai savienībai. Iestāšanos NATO savulaik ir ieteikuši 58%, taču tagad tikai 39%.

Tas tādēļ, ka no atbilžu variantiem ir izsvītrota Rietumeiropas savienība, RES, kas pamazām pazūd. Tās vietā tika iekļauta militārā sadarbība ar Eiropas Savienību. Daudzi no aptaujātajiem uzreiz izvēlējās tieši šo. Izrādījās, ka veseli 37% šo alternatīvu uzskata par vislabāko. Eiropas Savienība tātad tiek uzskatīta par gandrīz tikpat labu militārās sadarbības alternatīvu kā NATO.

Doma par aizsardzības aliansi ar Zviedriju tagad saņēma mazāku atbalstu nekā jebkad agrāk. To iesaka tikai 14%, ko varam salīdzināt ar 17% pagājušā gada rudenī.

Tāpat kā agrāk, apmēram 2%, iesaka militāro sadarbību ar Krieviju.

Tāpat kā iepriekš, aptaujas dalībniekiem tika vaicāts, vai Somija tā vai citādi slīd iekšā NATO ar jau pastāvošo sadarbību palīdzību. Šķiet, ka aizvien mazāk paliek to, kas bažījas, ka tā notiek. 1998. gadā veseliem 66% bija aizdomas, ka Somija virzās uz NATO, pagājušajā gadā tā domāja 55%, bet pašlaik tikai 45% ir šādas bažas.

Atbildes uz citu jaunu jautājumu atbilžu anketā arī saskanēja ar iepriekš minētajām simpātijām pret ES kā militārās sadarbības partneri. Jautājums bija par iespēju Eiropas Savienības pamatlikumā iekļaut ES dalībvalstu savstarpējas aizsardzības saistības. Jebkura ES dalībvalsts, kas būtu pakļauta uzbrukumam no ārienes, tātad saņemtu militāru palīdzību no pārējām ES dalībvalstīm. Veseli 60% uzskatīja, ka tas būtu pareizi, bet iebilda tikai 29%. Arī citādā ziņā somi vēl aizvien ir apmierināti ar dalību Eiropas Savienībā. Veseli 62% uzskata, ka atrašanās ES ir pozitīvi ietekmējusi Somijas attīstību. Pretējās domās bija 17% aptaujāto. Pirms gada pozitīvi par ES izteicās 61 procents aptaujāto.

Kopumā 66% intervēto tomēr uzskata, ka dalība Eiropas Savienībā ir negatīvi ietekmējusi Somijas lauksaimniecību, 51 procents saskata negatīvu iespaidu uz nacionālo neatkarību un 34% — negatīvu ietekmi uz sociālo aizsardzību.

Uzticība ārpolitikas jautājumu risināšanai vēl joprojām ir ļoti liela. Veseli 89% aptaujāto domā, ka par ārpolitiku tiek gādāts labi.

Krievija un stāvoklis šajā valstī somiem vēl aizvien ir vislielāko raižu avots. Atomelektrostacijas un kodolieroči tiek uzskatīti par Krievijas vislielāko problēmu. 78% aptaujāto Krievijas atomspēkstacijas uzskata par draudu savai drošībai, un 74% par šādu draudu uzlūko krievu kodolieročus.

Pētījums kārtējo reizi apliecina, ka somi baidās no ārzemniekiem. 45% ārzemnieku skaita pieauguma risku Somijā uzskata par galveno draudu valstij nākotnē. Bezdarbs un pašmāju atomspēkstacijas netiek uzskatītas par tik nopietniem nacionāliem draudiem. Aptaujāto īpatsvars, kas ārzemniekus uzskata par galveno draudu, pēdējos gados ir saglabājies liels. Pirms gada tā domāja 46% un 1997. gadā 47%.

Pētījumu maija un jūnija mijā veica Otantatutkimus Oy, un tajā bija iesaistīti 1000 somi vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

"Hufvudstadsbladet"

— 2000.07.14.

Jans Anderšs Ēkstrēms