• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.10.2004., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/94695

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jauni vēstnieki Latvijā

Vēl šajā numurā

07.10.2004., Nr. 159

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Krievijas “RIA Novosti”: ““Ja nu kādam varētu pieprasīt parādu atdošanu, tad droši varu apgalvot, ka Lietuva var piestādīt Krievijai lielu rēķinu par visiem okupācijas gadiem,” sacīja Valds Adamkus preses konferencē pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu. “Krievijai jāatlīdzina kaitējums par salauztām dzīvēm, iznīcināto valsti un nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem.” Savukārt Igaunijas prezidents Krievijā izskanējušo paziņojumu par miljardos rēķināmiem Baltijas valstu parādiem KF nosaucis par politisku propagandu.”

Angļu “The Financial Times”: “Tikai dažas dienas pirms Eiropas Komisijas galīgā lēmuma par to, vai Turcija ir gatava sākt iestāšanās sarunas, Žaks Širaks nācis klajā ar paziņojumu, kura efektu raksta autors salīdzina ar rokasgranātu – Francija rīkos referendumu par Turcijas dalību.”

Vācu “Die Welt”: “Tagad arī Francijas prezidents Širaks devis izredzes uz referendumu Turcijas jautājumā. Iemesls tam ir bailes no konkurenta Nikolā Sarkozi, kurš pilsoniskajā nometnē nostājies Turcijas pretinieku vadībā un izolējis Širaku. Šķiet, ka arī Vācijas kanclers Šrēders tagad spēj iztēloties referendumu. Un arī viņš rīkojas, iekšpolitisku motīvu vadīts.”

Franču “Le Monde”: “Sapulcējušies Nīderlandē, ES iekšlietu ministri nolēma finansiāli atbalstīt nacionālo patvēruma sistēmu izveidošanu Mauritānijā, Marokā, Alžīrijā, Tunisijā un Lībijā. Taču viņi nevienojās par iespējamību izveidot tranzīta centrus patvēruma prasītājiem šajās valstīs.”

Krievijas “Gazeta.Ru”: “Lielākā daļa ekspertu juristu piekrīt, ka Putina pārveidojumi ir pretrunā ar konstitūcijas garu, taču viedokļi dalās, ja jānoskaidro, vai tie pārkāpj arī konstitūcijas burtu.” Par reformas atbilstību konstitūcijai diskutē Parlamentārisma attīstības fonda viceprezidents Sergejs Kolmakovs, kurš atzīmē, ka, protams, tiek pārkāpts definētais valsts federatīvais raksturs, un Krievijas Zinātņu akadēmijas Valsts un tiesību institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks, kurš apgalvo: “Pretrunas ar konstitūcijas burtu nesaskatu”.

Franču “Le Figaro”: “Pagājuši seši gadi, kopš sācies karš Čečenijā, un pieci gadi, kopš Vladimirs Putins ir pie varas. Krievija pa šo laiku nokļuvusi it kā ielenkumā un sākusi cīņu pret neredzamu ienaidnieku – tā pašreizējo situāciju Krievijā raksturo augsta amatpersona administratīvajā pārvaldē Vladislavs Surikovs un aizsardzības ministrs Sergejs Ivanovs. Otrais Čečenijas karš Krievijā izraisījis bumeranga efektu, pavēršoties pret pašu Krieviju, tādējādi neatstājot Kremlim citu iespēju, kā vien nostiprināt savu varu. Jautājums paliek atklāts – vai tas ir ceļš uz demokrātisku valsti?”

Poļu “Rzeczpospolita”: “Polijas aizsardzības ministrs Šmajdziņskis kādā intervijā ir solījis izvest Polijas karaspēku no Irākas līdz nākamā gada beigām. Tādi ne ar vienu nesaskaņoti izteikumi met ēnu uz Polijas kopīgo ārpolitiku. Polija kļūst par neuzticamu partneri ārpolitikas jomā.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!