Lai gan 1998. gada otrajā pusē ekonomiskās aktivitātes mazinājās, investīciju apjomi nesaruka un 1998. gada 4. ceturksnī bija pat par 17% lielāki nekā iepriekšējā gadā. Tie sāka samazināties tikai

1999. gada sākumā, jo paiet zināms laiks no lēmuma pieņemšanas līdz reālai investēšanai.

Apsekojuma dati par ražošanas konjunktūru rūpniecībā liecina, ka 1998. gada janvārī uzņēmumu vadītāji devuši visaugstāko esošās ražošanas konjunktūras novērtējumu no apsekojuma sākuma. Arī gaidāmā ražošanas konjunktūra (pēc 6 mēnešiem) bija novērtēta ļoti pozitīvi. Nevienā apsekojuma periodā nav bijis tik mazs respondentu īpatsvars, kuri prognozēja ražošanas konjunktūras pasliktināšanos pēc 6 mēnešiem. 1999. aprīļa apsekojumā uzņēmumu vadītāji esošo konjunktūru novērtējuši kā samērā sliktu, bet pēc 6 mēnešiem gaidāmās konjunktūras vērtējums ir diezgan optimistisks.

Katra gada aprīļa rūpniecības konjunktūras apsekojumā tiek iegūts investīciju pamatlīdzekļos esamības un apjoma raksturojums, bet oktobra aptaujā tiek spriests par gaidāmajām investīcijām (skatīt 3.13. tabulu).

3.13. tabula

Rūpniecības konjunktūras apsekojumi:

investīciju raksturojums rūpniecības uzņēmumu pamatlīdzekļos

10

Līdz 1999. gadam arvien lielāks īpatsvars no konjunktūras apsekojumā iesaistītajiem uzņēmumiem investēja pamatlīdzekļos, bet 1999. gadā to skaits nedaudz samazinājies. Investīciju apjoma novērtējums liecina, ka maz ir uzņēmumu, kuru investīcijas 1999. gadā ir lielākas nekā iepriekšējā.

Arī 2000. gadā netiek plānots straujš investīciju pieaugums. Kā galveno investīcijas ierobežojošo faktoru rūpniecībā uzņēmēji min nepietiekamo peļņu (puse no respodentiem). Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pieaug to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka investīcijas ierobežo arī nepietiekams pieprasījums, pārāk augstas kapitālizmaksas, nepietiekams kredītu nodrošinājums un bailes no parādiem.

Pārsvarā tiek investēts pakalpojumu nozarēs. 1998. gadā nefinansu investīcijas rūpniecības nozarēs sastādīja 23%, bet pakalpojumu sfērā - 68% no kopējā nefinansu investīciju apjoma (skatīt 3.14. tabulu). Maz pieaug investīcijas lauksaimniecībā un būvniecībā.

3.14. tabula

Nefinansu investīciju nozaru struktūra un dinamika

(procentos)

Nefinansu investīciju sadalījumā starp pakalpojumu nozarēm ir iezīmējušās jaunas tendences. Līdz 1996. gadam 50% no ieguldījumiem pakalpojumu sfērā bija tirdzniecībā, pēdējos divos gados to īpatsvars samazinājās un 1998. gadā sastādīja 38%. Savukārt strauji pieauga ieguldījumi nozarē "Operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība". Nefinansu investīciju īpatsvars šajā nozarē 1998. gadā sasniedza gandrīz 8%, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējos gados.

1999. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar 1998. gada atbilstošo periodu, nefinansu investīcijas pieauga par 4%. Šajā periodā investīcijas ražošanas sfērā palielinājās par 17%, bet pakalpojuma sfērā samazinājās par 1,6 procentiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados lielākais investīciju apjoms bija valsts privātajā sektorā, tomēr 1999. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar 1998. gada atbilstošo periodu investīciju pieauguma tempi sabiedriskajā sektorā bija daudz lielāki nekā privātajā sektorā (skatīt 3.15. tabulu).

3.15. tabula

Nefinansu investīcijas pa īpašuma formām

(procentos)

Cik daudz un kur investori ieguldīs savus līdzekļus tuvākā nākotnē, būs atkarīgs no tā, kāda ir investīciju vide, kā investori vērtē tautsaimniecības attīstības tendences, kā Latvijas ekonomikas stāvokli vērtē neatkarīgās starptautiskās organizācijas, un no citiem apstākļiem.

Tuvākajā laikā investīciju procesu negatīvi var iespaidot:

• esošās ražošanas jaudas nepilna izmantošana, kas ir saistīta ar relatīvi zemo iekšzemes un ārzemju pieprasījumu;

• sakarā ar to, ka straujais investīciju pieaugums Latvijā bija cieši saistīts ar privatizāciju, arī privatizācijas pabeigšana var būt viens no investīciju pieauguma tempu samazināšanas iemesliem.

Investīciju procesu pozitīvi var ietekmēt tas, ka:

• finansiālā vide palika stabila, lai gan zināmas grūtības mūsu finansu sektorā radās Krievijas krīzes dēļ;

• neatkarīgas starptautiskās organizācijas, tādas kā Standart & Poors, u.c., saglabāja Latvijas investīciju vides pozitīvo vērtējumu;

• Latvija iekļauta to valstu grupā, ar kurām ES uzsāk iestāšanās sarunas;

• 1999. gada beigās veiktie konjunktūras apsekojumi liecina, ka ražotāju paredzējumi par nākotnes attīstības tendencēm uzlabojas, u.c. faktori.

* 1995. gadā citi resursi ir tikai valsts speciālo budžetu līdzekļi.

n - EM novērtējums, p - EM prognoze

Valsts investīciju programma 1999. gadam

Enerģētikas sektora projekti paredz elektrostaciju ( Daugavas kaskādes HES ) un siltumapgādes sistēmas modernizāciju pilsētās ārpus Rīgas.

Transporta sektorā tiek īstenoti valsts galveno autoceļu remontdarbi ( Valsts autoceļu projekts, Kuldīgas reģiona infrastruktūras projekti ) un ostu uzlabošanas projekti (Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas), kā arī valsts nozīmes informātikas projekti.

Vides aizsardzības sektorā galvenās prioritātes ir ūdensapgādes (programma 800+, kas ietver vairāku pašvaldību projektus) un atkritumu saimniecības sistēmas modernizēšana un attīstība. Tiek sakārtota siltumapgādes saimniecība, modernizēta ūdensapgādes sistēma un atkritumu saimniecība. Latvijas mazpilsētās ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas projekti tiek īstenoti 800+ programmas ietvaros. Šī programma ir izveidota kā Baltijas jūras vides aizsardzības nacionālās programmas apak™programma. Tās izveides mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana gan Latvijas iekšējos ūdeņos, gan Baltijas jūrā, kā arī ūdens ekosistēmas degradācijas novēršana un starptautisko saistību un programmu izpilde vides aizsardzībā. 800+ programmas ietvaros projekti saņem ievērojamu daļu dāvinājumu.

Atkritumu saimniecības apakšsektorā tiek īstenoti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides projekti, kas norisinās 500- programmas ietvaros. Tās mērķis ir samazināt piesārņojumu un kaitīgumu videi, kas rodas sadzīves atkritumu savākšanas un izvietošanas procesā.

Sākot ar 1997. gadu, liela uzmanība tiek pievērsta investīciju projektiem informātikas jomā.

1999. gadā informātikas projektiem (datu pārraides tīkls, reģistri un informatīvās sistēmas) no pamatbudžeta tika paredzēti vairāk nekā 12 milj. latu.

Pamatbudžeta īpatsvars kopējā VIP 1999. gadam sastādīja 25%, valsts aizdevumi un galvojumi - 42%, bet 33% sastādīja citi resursi (speciālie budžeti, pašvaldību budžeti, dāvinājumi un uzņēmumu pašu līdzekļi). Aprēķini rāda, ka caurmērā 1 valsts pamatbudžeta lats 1999. gadā piesaistīja papildus 3 latus citu līdzekļu.

Lielāko budžeta finansējumu 1999. gadā VIP ietvaros piesaista iekšlietu (24% no kopapjoma) un finansu (17,4% no kopapjoma) sektori, kuru ietvaros tiek realizēti apjomīgi valstij nozīmīgi projekti, tādi kā Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība un Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide, kā arī Muitas posteņi uz robežām un Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma. Sakārtota valsts robeža un nodokļu maksājumu uzskaites sistēma veicinās budžeta ieņēmumu daļas pieaugumu.

Labklājības sektorā tiek īstenots viens no lielākajiem sektora projektiem Labklājības sistēmas reforma , kas ietver sociālas apdrošināšanas sistēmas izveidi, kā arī Veselības sistēmas reformas projektu , kas paredz slimokasu attīstību, tāpat tehnoloģiju ieviešanu un infrastruktūras optimizāciju primārajā un sekundārajā veselības aprūpē. Šajos projektos tiek izmantoti Pasaules bankas kredīti. Izglītības sektorā tiek īstenots Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošanas projekts skolu infrastruktūras informatizācijai. Otrs nozīmīgs projekts izglītības jomā, kuru paredz finansēt no Pasaules Bankas kredīta un valsts budžeta, ir Izmaksu efektivitātes palielināšana un izglītības kvalitātes paaugstināšana izglītības iestādēs . Projekta mērķis ir palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti un nodrošināt skolu ēku ekspluatāciju atbilstoši Rietumeiropas valstīs spēkā esošajiem standartiem.

3.17. tabula

Valsts investīciju programma sektoru griezumā

Pieaudzis ir arī pašvaldību investīciju projektu finansējuma apjoms no valsts pamatbudžeta.

1997. gadā pamatbudžeta līdzdalība pašvaldību investīciju projektos bija 11% (Ls 2,8 milj.),

1998. gadā - 14% (Ls 5,9 milj.), 1999. gadā - 19% (Ls 9,1 milj.). Kopā pašvaldības projektu īstenošanai plānots novirzīt 58,6 milj. latu, kas sastāda 29% no kopējiem VIP finansu resursiem 1999. gadam.

Skatot VIP finansējuma sadalījumu 1999. gadam pa reģioniem (ieskaitot visus VIP finansējuma avotus - valsts budžetu, kredītus, dāvinājumus, pašvaldību līdzekļus utt.), lielākā daļa līdzekļu tiek novirzīti lielākajām pilsētām - Rīgai (17,1%), Ventspilij (12,0%), Liepājai (3,9%), Daugavpilij (3,2%) un Jelgavai (1,3%). Jāatzīmē, ka lielākā daļa projektu šajās pilsētās tiek īstenoti no kredītlīdzekļiem. Savukārt 38,5% no Valsts investīciju programmas līdzekļiem (kopsummā 51 projekts) tiek novirzīti programmām, kas sastāv no maziem projektiem, kuri tiek īstenoti vairākos Latvijas rajonos, un projektiem, kuru realizācija aptver visu Latviju vai nozīmīgu tās daļu (piemēram, ceļu rekonstrukcijas projekti uz galvenajām maģistrālēm).

Valsts investīciju programma 2000. gadam.

Līdz ar Krievijas krīzi budžeta krīze ir skārusi arī izdevumus valsts investīcijām no valsts pamatbudžeta. Valsts pamatbudžeta investīcijas 2000. gadā, salīdzinot ar 1999. gadu, ir samazinājušās par 15% un sastāda 40,6 milj. latu. Likumsakarīgi ir pieaudzis valsts aizdevumu un valsts galvojumu apjoms, un 2000. gadā tas sastāda 100,9 milj. latu - par 26% vairāk nekā 1999. gadā.

Jāatzīmē pašvaldību projektu pieaugums 2000. gada ietvaros - pašvaldību projektiem ir novirzīti 10 milj. latu, kas skaitliskā izteiksmē ir par 9,8% vairāk nekā 1999. gadā, bet procentuālā skatījumā, salīdzinot pašvaldību projektu investīcijas ar investīcijām pārējiem projektiem, ir redzams, ka 1999. gadā pašvaldību investīciju projekti sastādīja 19% no kopējām valsts pamatbudžeta investīcijām, bet 2000. gadā - jau 25% jeb ceturto daļu.

Kopumā Valsts investīciju programmā 2000. gadam ir saglabāti iepriekšējos gados apstiprinātie ieguldījumu pamatvirzieni - enerģētika, satiksme un vides aizsardzība, kas sastāda 77% no kopējiem investīciju ieguldījumiem.

Tāpat kā iepriekšējos gados arī 2000. gadā visvairāk investīcijas tiks ieguldītas Rīgā (31,6%) un Rīgas rajonā (11,1%), kā arī lielākajās Latvijas pilsētās: Ventspilī - 8,4%, Daugavpilī - 2,1%, Valmierā - 1,6% un Aizkrauklē - 1%. Jāatzīmē, ka lielākā daļa no šiem līdzekļiem ir kredītlīdzekļi. Kopējo investīciju sadalījums Latvijā pa rajoniem uz 1 iedzīvotāju ir attēlots 3.11. zīmējumā.

3.11. zīmējums

VIP projektu kopējie investīciju ieguldījumi uz 1 rajona iedzīvotāju 2000. gadā

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

Pēdējo gadu laikā Latvija ir piesaistījusi nozīmīgus ārvalstu tiešo investīciju apjomus. Latvija ir kļuvusi par pievilcīgu ārvalstu investoriem tās atvērtības un dinamiski augošas ekonomikas, liberālā tirdzniecības režīma, attīstītās tranzīta infrastruktūras un lētā, bet kvalificētā darbaspēka dēļ, kā arī, salīdzinot ar citām Centrāl- un Austrumeiropas valstīm, zemo ienākuma nodokļa likmju dēļ.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms no Ls 22,5 milj. 1992. gadā pieauga līdz Ls 1007 milj. (1,7 miljardi USD) 1999. gada jūnija beigās. Īpaši lielas ārvalstu investīcijas Latvijā ieplūda 1996. gadā - 382 milj. USD un 1997. gadā - 521 milj. USD.

3.12. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā

(perioda beigās, milj. USD)

Līdz 1999. gada jūnija beigām ārvalstu uzņēmēji ārvalstu tiešo investīciju veidā bija ieguldījuši Latvijā Ls 440 (702 USD) uz vienu iedzīvotāju.

Pēc ERAB novērtējuma, 1999. gadā uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija ieņēma 4. vietu salīdzinājumā ar citām Centrāl- un Austrumeiropas un Baltijas valstīm (skatīt 3.13. zīmējumu).

3.13. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas 1999. gadā

uz vienu iedzīvotāju Centrāl- un Austrumeiropas valstīs*

(USD)

* dati, iekļaujot prognozes par 1999. gadu

Avots: SVF, Centrālās bankas un ERAB novērtējumi (Transition Report 1999, 79 lpp.; European Bank for Reconstruction and Development, Londona).

Nozīmīgs rādītājs, kas atspoguļo ārvalstu investīciju relatīvo nozīmību kopējā ekonomiskajā darbībā, ir ārvalstu tiešo investīciju īpatsvars IKP. 1997. gadā Latvijai šis rādītājs bija 9,3% no IKP, bet 1998. gadā tas samazinājās līdz 5,6%, lai gan tas nebija saistīts ar investīciju daļas samazināšanos IKP. Jāatzīmē, ka laika periodā no 1993. līdz 1998. gadam ārvalstu tiešās investīcijas veidoja aptuveni 25% pret kopējo pamatkapitāla veidošanu.

Pēdējos gados ārvalstu tiešo investīciju avots arvien biežāk ir tās ārvalstu firmas, kuras dibinātas Latvijā un iegulda savus līdzekļus atkārtoti. Reinvestīcijas ārvalstu tiešo investīciju struktūrā ir pieaugušas no nulles 1995. gadā līdz aptuveni 10% 1996. un 1997. gadā un vairāk nekā 20% 1998. gadā.

Ārvalstu tiešajām investīcijām nozīmīga loma ir maksājumu bilances tekošā konta segšanā.

1996. gadā ārvalstu tiešās investīcijas sedza 135% no tekošā konta deficīta, bet 1997. gadā - 152% un 1998. gadā - 51 procentu.

Ārvalstu tiešo investīciju sadalījums pa darbības veidiem

Laika gaitā ārvalstu tiešo investīciju plūsmās ir notikušas būtiskas izmaiņas. 1992. un 1993. gadā ārvalstu investīcijas galvenokārt tika ieguldītas lauksaimniecībā, pārtikas un ādas apstrādē, celtniecībā, palīgtransporta darbībās, mazumtirdzniecībā, finansu institūciju izveidē un dažos ar uzņēmējdarbību saistītajos pakalpojumos.

Savukārt 90. gadu vidū lielākā daļa investīciju tika ieguldītas ostās un telekomunikāciju nozarē, kas galvenokārt ir saistīts ar privatizāciju. Privatizācijas procesam paātrinoties, pieauga arī investīciju apjomi ražošanā - kokapstrādē, tekstilrūpniecībā, apģērbu, ķimikāliju, krāsaino metālu, metālizstrādājumu un iekārtu ražošanā. 1997. gadā ārvalstu tiešās investīcijas visvairāk tika ieguldītas ražošanas sektorā.

1998. gadā galvenokārt tika investēts finansu sektorā un vairumtirdzniecības/ mazumtirdzniecības tīkla attīstībā, kā arī sektoros, kuros Latvijai ir salīdzinošas priekšrocības, piemēram, tranzītpārvadājumos un mežrūpniecībā un mašīnbūvē. Nozīmīga ārvalstu tiešo investīciju daļa tika ieguldīta arī nekustamā īpašuma biznesā (celtniecībā/biroju atjaunošanā).

1999. gada pirmajā pusē sektori, kuri saņēma lielāko investīciju daļu, bija rūpniecība (it īpaši tekstilizstrādājumi, kokapstrāde, metālizstrādājumu, iekārtu ražošana), nekustamo īpašumu sfēra un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

Līdz 1999. gada jūnija beigām vislielākās ārvalstu tiešās investīcijas (26%) ir ieguldītas transporta un sakaru sektorā, finansu sfērā (22%), rūpniecībā (20%) un tirdzniecībā (16%).

3.14. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto

uzņēmumu pamatkapitālā sadalījumā pa nozarēm

(perioda beigās, milj. USD)

Ārvalstu tiešo investīciju sadale pēc investējošajām valstīm

Lielas investīcijas Latvijā ir veikusi Dānija, ASV, Zviedrija, Vācija un Krievija (skatīt 3.15. zīmējumu).

Vairāk nekā 50% no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā nāk no ES valstīm. Šāda investīciju sadale atspoguļo Latvijas tirdzniecības modeli, kā arī demonstrē arvien pieaugošu integrāciju Eiropas ekonomikas sistēmā.

3.15. zīmējums

Uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu

pamatkapitālā sadalījumā pa valstīm 1999. gada pirmajā pusē

(struktūra, procentos)

Ārvalstu tiešo investīciju attīstības politika

Līdztekus stabilai valsts makroekonomiskajai politikai, kas atbilst SVF prasībām, galvenais ārvalstu un vietējo investīciju piesaistes faktors 2000. gadā un turpmāk būs Latvijas valdības spēja veikt pasākumus stabilas un uz uzņēmējdarbību orientētas vides radīšanai.

Līdzās darbības plānam Pasaules Bankas Ārzemju investīciju konsultatīvā dienesta un Latvijas Attīstības aģentūras sagatavotā pētījuma Par administratīvajiem šķēršļiem investīciju ienākšanai Latvijā 1 uzskaitīto rekomendāciju ieviešanai ir jāapskata arī citi svarīgi jautājumi.

Strukturēta dialoga īstenošana starp galvenajiem ārvalstu investoriem un valdību ir viens no būtiskākajiem panākumiem 1999. gadā. Tas dod valdībai iespēju noteikt trūkumus, kuri pastāv uzņēmējdarbības vidē, un pārrunāt veidus, kā tos novērst. Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIP2)

1. jūnija un 30. novembra sanāksmju laikā pievērsa uzmanību šādām problēmām:

• kvalificēta darbaspēka pieejamība, t.i., izglītības sistēmas uzlabošana;

• nodokļu politika un administrēšana;

• transporta infrastruktūra/robežšķērsošana/muitas kontrole;

• ilgtermiņa finansējuma pieejamība vietējā valūtā;

• darbības plāna ieviešana, lai samazinātu administratīvos šķēršļus investīciju ienākšanai Latvijā;

• valsts uzņēmumu piedāvāto pakalpojumu pieejamība ( Latvenergo , Rīgas Siltums u.c. ).

Šī dialoga nozīmību vairo fakts, ka Latvija ir vienīgā Centrāleiropas valsts, kura izstrādāja konkrētu darbības plānu investoru rekomendāciju ieviešanai, kā arī kopā ar uzņēmumiem - darbības plāna ieviešanas mehānismu.

Darbības plāns ĀIP ieteikumu ieviešanai tiks izstrādāts līdz 2000. gada janvāra beigām.

Konkrēto ieteikumu ieviešana turpināsies darba grupās, iesaistot valsts institūciju un uzņēmumu pārstāvjus.

Galvenās prioritātes intensīvākai ārvalstu investīciju piesaistei:

• valsts finansu un budžeta politikas atbilstība ilgtermiņa attīstībai ir svarīgs kritērijs plašāku ārvalstu investīciju piesaistei;

• konsekventa un caurspīdīga privatizācijas pabeigšana ir uzskatāma par vienu no galvenajiem strukturālo reformu elementiem lielāka investīciju apjoma piesaistīšanai;

• efektīvāks valsts investīciju programmai piešķirto līdzekļu izlietojums, tai skaitā ārvalstu investīciju piesaiste. VIP resursi jāizmanto projektos, kuri saistīti ar investīciju piesaistīšanu, piemēram, attiecīgās infrastruktūras nodrošināšana, atbalsts personāla apmācībai/ pārkvalifikācijai u.c.;

• uzņēmējdarbības vides uzlabošana (nav saprātīgi investēt ar infrastruktūru saistītā tranzīta uzlabošanā, jo tas kļūst absurdi ar robežšķērsošanu saistīto problēmu dēļ).

Citi pasākumi, kuri būtu jāievieš, lai piesaistītu lielākas ārvalstu investīcijas:

• likumdošanas stabilizācija, galvenokārt nodokļu piemērošanā, ārējās tirdzniecības un īpašumtiesību jomās;

• paātrināta komerclikuma pieņemšana;

• finansu tirgus attīstība (tirgus pārraudzība, pensiju fondi, hipotekārā sistēma);

• mazo akcionāru tiesību aizsardzība;

• antikorupcijas programmas īstenošana;

• plašāks ieguldījums zinātnes un tehnoloģiju attīstībā un ieviešanā.

3.3. ielikums

Ārvalstu firmu loma Latvijā

1999. gadā ES PHARE projekta ietvaros Latvijas Attīstības aģentūra (LAA) veica pētījumu par sabiedrību ar ārvalstu kapitāla daļu darbību Latvijā.

Pētījuma galvenie secinājumi ir šādi:

- sabiedrības ar ārvalstu kapitāla daļu veido būtisku daļu no kopējā izlaides un eksporta apjoma, savukārt tā ir mazāka nodarbinātībā;

- ikgadējais ienākums darbiniekiem, kuri strādā sabiedrībās ar ārvalstu kapitāla daļu, ir vidēji par 50% lielāks nekā ekonomikā kopumā, tādējādi atspoguļojot augstāku zināšanu līmeni un lielākus sociālās nodrošināšanas maksājumus;

- sabiedrības ar ārvalstu kapitāla daļu vairāk orientējas uz eksportu nekā vietējās firmas, tāpēc ir konkurētspējīgākas un labāk spēj pārvarēt ar eksportu saistītos šķēršļus;

- ārvalstu firmām ir augstāks darba ražīgums un lielāka kapitāla izmantošanas intensitāte, tās efektīvāk izmanto kapitālu, nodrošinot lielāku produkcijas izlaidi uz vienu kapitāla vienību salīdzinājumā ar vietējām firmām;

- gan ārvalstu, gan vietējiem uzņēmumiem ir diezgan maz iespēju saņemt ilgtermiņa aizdevumus, lai gan vietējās firmas tos var saņemt biežāk nekā ārvalstu firmas;

- rentabilitāte dažādos sektoros ir dažāda, un laika gaitā - bez jebkādām būtiskām atšķirībām starp ārvalstu un vietējiem uzņēmumiem.

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji

un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

Likums "Par Latvijas Banku" nosaka, ka monetārās politikas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī. Šī mērķa īstenošanā centrālā banka nav pakļauta valdības vai tās institūciju lēmumiem un rīkojumiem. Latvijas Banka realizē ļoti konservatīvu monetāro politiku, kuru ir atbalstījušas visas līdzšinējās valdības.

Latvijā tiek nodrošināta pilna nacionālās valūtas konvertējamība un nepastāv ierobežojumi tekošā konta vai kapitāla darījumiem.

Kopš 1994. gada februāra vidus Latvijas Banka, neoficiāli piesaistot lata kursu SDR3 valūtu grozam (1 SDR = Ls 0,7997), de facto īsteno fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Centrālā banka plāno saglabāt pašreizējo lata piesaisti SDR līdz Latvijas uzņemšanai ES. Latvijas Bankai ir izdevies iegūt uzticību bez formālas valūtas padomes sistēmas izmantošanas un pieredzi, vienlaicīgi izmantojot plašu tirgus orientētu monetāro instrumentu klāstu, kas ir pilnībā savietojams ar tiem monetārās politikas instrumentiem, kas pieejami Eiropas Centrālajai bankai.

Galvenais monetārās politikas instruments ir ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana, ieskaitot latu mijmaiņas darījumus. Tas atļauj Latvijas Bankai regulēt iekšzemes naudas tirgu ar savām ārvalstu valūtas rezervēm, neietekmējot procentu likmes politiku. Lai nodrošinātu banku likviditāti, Latvijas Banka izmanto atvērtās tirgus operācijas, un lombarda kredīti tiek izsniegti, lai nodrošinātu starpbanku norēķinu sistēmas efektivitāti. Savukārt, lai samazinātu sistēmas likviditāti, tiek izmantoti banku termiņnoguldījumi Latvijas Bankā. Obligātās rezerves (kopš 1993. gada 15. februāra - 8%) netiek aktīvi izmantotas iekšzemes finansu sektora likviditātes kontrolēšanai, tomēr tās nodrošina centrālās bankas līdzekļu pieprasījuma stabilitāti.

1999. gada beigās Latvijā darbojās 24 komercbankas (no tām Latvijas Industriālā banka atradās sanācijas procesā), 1 ārvalstu bankas nodaļa (Societe Generale Rīgas nodaļa) un 1 ārvalstu bankas pārstāvniecība (Dresdner Bank AG). Ir jāatzīmē, ka veiksmīgi noslēdzies Rīgas Komercbankas sanācijas process, un šī banka, kura turpmāk sauksies Pirmā Latvijas Komercbanka, oktobra beigās ir atsākusi darbu.

Četru lielāko banku (Latvijas Unibanka, Parekss-banka, Rietumu Banka, Hansabanka) aktīvi veido aptuveni pusi no banku kopējā aktīvu apjoma, bet 10 lielākajās bankās tie ir koncentrēti 80% apjomā.

Aptuveni 2/3 no Latvijas kredītiestāžu apmaksātā pamatkapitāla ir nerezidentu ieguldījumi.

15 bankās ārvalstu akcionāriem pieder vairāk nekā 50% kapitāla, no tām 6 bankas ir ārvalstu banku meitasuzņēmumi. Gandrīz visas bankas ir privātas. Valsts daļa banku sektora pamatkapitālā 1999. gada vidū bija mazāka par 5%. Ievērojamāka valsts kapitāla daļa ir tikai divās bankās (Latvijas Hipotēku un zemes bankā - 100% un Latvijas Krājbankā - 41%).

1998. gada otrajā pusē Latvijas banku sektora attīstību negatīvi ietekmēja Krievijas ekonomiskā krīze, jo vairākām bankām ievērojamu aktīvu daļu veidoja ieguldījumi NVS valstīs, kā arī samazinājās ar Austrumu tirgiem saistīto klientu noguldījumu un darījumu apjomi. Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē samazinājās kopējie banku aktīvi un noguldījumi, lielākā daļa banku 1998. gadu beidza ar zaudējumiem, kuru kopējā summa pārsniedza 100 milj. latu. Tomēr ir jāatzīmē, ka kreditēšanas apjomi turpina pieaugt visu laiku.

1999. gadā ir vērojama pakāpeniska banku sektora galveno rādītāju uzlabošanās. Vairums banku Krievijas radītos zaudējumus ir spējušas pārciest, saglabājot kapitāla bāzi, kas ļauj tām turpināt darbu. Komercbanku kopējā tīrā peļņa 1999. gada vienpadsmit mēnešos sasniedza 15 milj. latu.

Banku sistēmas efektivitātes paaugstināšana ir cieši saistīta ar tautsaimniecības attīstību, struktūrreformām, kapitāla un nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Banku turpmāko attīstību lielā mērā ietekmēs banku konsolidācijas un restrukturizācijas procesi, kam pamatā ir gan Krievijas krīzes radītās sekas, gan arī Kredītiestāžu likuma prasība par minimālā dibināšanas pamatkapitāla palielināšanu līdz 5 milj. ekiju 1999. gada beigās. Banku sistēmas nostiprināšanos sekmē respektablu ārzemju banku (Skandinaviske Enskilda Banken, MeritaNordBanken) ienākšana Latvijas finansu sektorā.

Banku uzraudzību īsteno Latvijas Banka. Banku uzraudzība, pēc daudzu ārvalstu ekspertu novērtējuma, ir viena no stingrākajām visā Centrāl- un Austrumeiropā. Daudzas kredītiestāžu darbību regulējošas prasības Latvijā ir stingrākas nekā ES valstīs, piemēram, aizdevumu klasifikācija un uzkrājumu veidošanas noteikumi. Latvijā ir ierobežots to komercbanku skaits, kurām ir atļauts piesaistīt privātpersonu noguldījumus (1999. gada beigās 22 komercbankas).

Turpmāk - vēl

1 Detalizētāk par šo pētījumu un pasākumu plānu skatīt Ekonomikas ministrijas izdevumā "Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību", Rīga, 1999.gada jūnijs.

2 ĀIP sastāvā ietilpst pārstāvji no lielākiem ārvalstu uzņēmumiem, tādiem kā ABB, Alte Leipziger, Coca-Cola, Ericsson, Ernst & Young, Linstow ASA, Readymix Zement GmbH, Schenker-BTL, Sociētē Gēnērale, Statoil Marketing, Stora Enso, Tatko Group, Volkswagen, Volvo Truck, Jeld-wen un ASV, Lielbritānijas, Zviedrijas tirdzniecības palātu un Vācijas-Latvijas uzņēmējdarbības asociāciju direktori

3 Speciālās aizņēmuma tiesības (Special Drawing Rights-SDR; saskaņā ar starptautisko valūtu klasifikatoru OSI4217-XDR)