Uz priekšu, puiši!

2001.gadā uzzināju, ka NAA vairs neuzņems puišus ar vidusskolas izglītību četrgadīgā apmācību kursā, bet viengadīgā – dažādu civilnozaru bakalaurus. Tātad tos, kuri 1996.gadā tik nekaunīgi un nesmuki uzvedās.
Man tas šķita nenopietni. Pēc gada būs leitnanti – vadu komandieri bez prakses. (Kara laikā “štancēja” jaunākos leitnantus pat sešu mēnešu laikā. Vai arī tamdēļ sarkanarmijā nebija tie briesmīgie zaudējumi, jo daudzi vadu komandieri nevis mācēja vadīt vadu, bet gan dzīt ar pistoli rokā uz priekšu, kā saka “dzīvā” ugunī!)
Rakstīju LR aizsardzības ministram: “Lūdzu nelikvidējiet NAA četrgadīgo plūsmu vidusskolu absolventiem. … Sagatavot virsnieku profesijai puišus, pat ar augstāko izglītību gada laikā, šķiet, nav visai nopietni.” (Vēlāk uzzināju, ka pieņemtas daudzas daiļā un enerģiskā dzimuma pārstāves.)
Atbildi, kuru gatavojis Augstkalns un parakstījis Rinkēvičs, saņēmu, ka viss ir “OK”, “… jaunā koncepcija būtībā …” ir pareiza. (No tā laika man šķiet, ka daudzos valstiski nozīmīgos Aizsardzības ministrijas amatos strādā cilvēki, kuri kara un aizsardzības jautājumos ir gaužām nekompetenti!?)
Izlasot akadēmijas rektora br. ģen. Kārļa Krēsliņa rakstu, secināju, ka arī augstākos līmeņos beidzot ir saprasts, ka triju gadu laiks ir izniekots. (Visu varot atdot, tikai ne zaudēto GODU un LAIKU!) Daudz pūļu nu nāksies pielikt, lai sasniegtu kaimiņu līmeni, kuri darbojas ar mūsu kādreiz izstrādāto programmu.
Un vēl viena lieta: man šķiet, mums ir pārlieku daudz jaunu dāmu, kurām tik “ļoti” patīk un kuras tik “ļoti” vēlas lādēt, šaut un ar saviem vēderiņiem vagot apmācību poligonu zemīti. Un, lai to sasniegtu, ir ar mieru četrus savus labākos gadus dzīvot kazarmās, lai tikai saņemtu leitnantu uzplečus un tiktu pie vadu komandēšanas! (Mums taču nebūs tik daudz vecāko virsnieku, kuri spētu viņas apprecēt! Vai varbūt viņas apmierināsies ar virsdienesta kaprāļu bildinājumiem? Tā ir ļoti nopietna lieta, un pret to nevajadzētu izturēties vieglprātīgi.)
Šī tendence dāmām būtu jāpiebremzē. Kara dienesta amatus vajadzētu atstāt puišu prioritātei! Lai viņi pasvīst četrus gadus, bet vispirms iziet jaunkareivju apmācības kursu – tas daudz ko noliks pa savām vietām un puiši ar “švakāku pulveri” atkritīs pašā sākumā. Četros gados var tomēr iziet tik nepieciešamo praksi. Tad kopsummā pēc četriem gadiem mums būs armijas mācību bakalauri – leitnanti, kuri gribēs dienēt un kurus droši varēs laist komandēt, apmācīt un audzināt savu vadu karavīrus, pēc tam rotu. Tā nav joka lieta, bet tām “dzirnavām” ir jāiziet cauri. Tajās dāmas nav ielaižamas. To viņām var vēlēt tikai sieviešu nīdēji. Radītājs viņām ir paredzējis citu “cīņas” lauku.
Paldies brigādes ģenerālim! Žēl zaudētā laika, bet labāk vēlu nekā nekad!

Ar cienību

atv. kapt. V.Šteinbergs