Par Latvijas jaunajiem virsniekiem

Latvijas aizsardzības ministram Atim Slakterim

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandierim viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam

Atsaucoties uz laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēto Andra Kļaviņa rakstu “Kura rokās likt ieroci” (Nr.145, 14.09.2004.), kurā skartas virsnieku sagatavošanas problēmas, Latviešu virsnieku apvienība atbalsta viedokli, ka, saglabājot virsnieku viengadīgo sagatavošanas kursu kadetiem ar augstāko izglītību, jāatgriežas arī pie trīs četru gadu sauszemes spēku virsnieku apmācības kadetiem ar vidējo izglītību. Viņi mācību beigās aizstāvētu bakalaura grādu militārajā vadībā.
Iesakām virsnieku sagatavošanu sākt ar 4–6 mēnešu pārbaudes laiku, kurā jaunietis izietu jaunkareivja, kareivja un jaunākā komandiera kursu. Šajā laikā jaunajam cilvēkam, sastopoties ar militārā dienesta grūtībām, būtu laiks izvērtēt savas izvēles pareizību, un par kadetu kļūtu tikai tas, kuram virsnieka profesija ir tuva sirdij un ir īstais aicinājums. Tikai tādi leitnanti būs spējīgi veidot profesionālu un labi izglītotu komandieru korpusu un turpināt Latvijas armijas labākās tradīcijas.
Dzīve pierādījusi, ka NBS Rekrūtēšanas centrs saskāries ar nopietnām problēmām. Augstskolu absolventi mācībām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā piesakās ļoti maz un neveido konkursu. Šogad pieteicās 15 jaunieši. Turpretī no vidusskolu beigušajiem uz virsnieku – speciālistu kursa apmēram 40 vietām pieteicās ap 500 pretendentu.
Mācoties pēc 3–4 gadu programmas un iegūstot militārās vadības bakalaura grādu, jaunajiem leitnantiem perspektīvā būtu iespēja turpināt izglītību Baltijas militārās koledžas maģistrantūrā, bet viengadīgā kursa virsniekiem ar civilās specialitātes bakalaura grādu (piem., lauksaimniecībā u.tml.) tādu iespēju nebūs.
Latviešu virsnieku apvienība aicina Jūs apsvērt šo apstākli un veicināt izmaiņas militārās izglītības koncepcijā, pārskatot militārās izglītības saturu, vietu un nozīmi akadēmiskās izglītības jomā. Militārā izglītība nevar būt atrauta no kopējās izglītības sistēmas, valstī noteiktajiem akadēmiskajiem standartiem (Augstskolu izglītības likums) un parakstītajām starptautiskajām vienošanās prasībām (Boloņas deklarācija). Integrējoties NATO un ES, mūsu virsniekiem nāksies ieņemt arvien atbildīgākus amatus šo organizāciju štābos un struktūrās, tādēļ jārīkojas, lai arī mēs kā dalībvalsts izmantotu savstarpēji savietojamus pamatprincipus un kritērijus militārajā izglītībā.

Atv. vltn. Tālivaldis Bērziņš,

Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs