![](/img/logo.png)
Probācijas dienestam apritējis pirmais gads
Vakar ar pirmajā darbības gadā paveikto iepazīstināja Valsts probācijas dienests (VPD), kura kompetencē ir darbs ar brīvības atņemšanas sodu izcietušo personu atgriešanu sabiedrībā un jaunu likumpārkāpumu izdarīšanas riska samazināšanu.
Valsts probācijas dienesta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs, tieslietu ministre Vineta Muižniece un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis VPD Rīgas teritoriālās struktūrvienības atklāšanā vakar, 6.oktobrī. Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Gada laikā, kopš izveidots VPD,
tas sniedzis 1001 telefonisku konsultāciju, pieņēmis 571
apmeklētāju, noslēdzis aptuveni 80 vienošanās ar personām, kas
atbrīvojušās no ieslodzījuma vietām, daļai no tām sameklēts
darba, rehabilitācijas vai mājvietas nodrošinājums, informēja VPD
pārvaldes vadītājs Aleksandrs Dementjevs. Līdz šim izveidotas 10
dienesta teritoriālās struktūrvienības – Daugavpilī, Rēzeknē,
Valmierā, Tukumā, Saldū, Bauskā, Rīgā, Cēsīs, Jēkabpilī un
Jelgavā. Nākamajā gadā plānots atvērt vēl 18 struktūrvienības
rajonu pilsētās, kurās darbojas tiesas, kā arī atklāt palīdzības
centrus Valmierā un Jaungulbenē. Rīgā plānots izveidot
rehabilitācijas centru jauniešiem, kas atbrīvojušies no
ieslodzījuma. Gada laikā VPD veicis vairākus pētījumus,
izstrādājis koncepciju, lai sekmīgi strādātu sev piekritīgajās
jomās – klientu sociālās uzvedības korekcijā, piespiedu un
sabiedrisko darbu koordinēšanā, sadarbībā ar brīvības atņemšanas
iestādēm, nosacīti notiesāto personu uzraudzībā, izlīgumu ar
starpnieka palīdzību īstenošanā.
Kā būtisku un perspektīvu VPD uzsver darbību kriminālsoda –
piespiedu darba – izpildes koordinēšanu, par kuru nupat
veikts
Uzziņai • Latvija pēc ieslodzīto
procentuālā skaita ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā –
360 uz 10 000 iedzīvotājiem; Lielbritānijā – 120,
Skandināvijas valstīs – 50 – 60. Valsts probācijas dienesta pārvaldes informācija |
sabiedriskās politikas centra
“Providus” pētījums. 1999.gadā šāds soda veids piemērotas 2,4%
gadījumu, 2003.gadā – jau 10% gadījumu jeb 1 358 personām,
informē VPD vadītāja vietniece sabiedrībā izciešamo sodu
uzraudzības jautājumos Liene Zeibote. Arī turpmāk paredzēts
vairot šādu sodu praksi, sevišķi pašvaldībās, kurās līdz šim tas
nav sekmējies. Visbiežāk sabiedriskie darbi piemēroti personām,
kas izraisījušas ceļu satiksmes negadījumus, sīkās zādzības,
nelikumīgi izcirtuši mežu.
Līdztekus piespiedu darbu piemērošanas koordinēšanai VPD
darbojies arī izvērtēšanas ziņojumu sniegšanā prokuratūrai par
konkrētām personām piemērojamo vēlamo sodu. Pēc tiesas vai
prokurora pieprasījuma sniegti 24 izvērtēšanas ziņojumi.
VPD izvērsis arī sadarbību ar ieslodzījuma vietām, izveidojis
ceļvedi notiesātajām personām, kurā ietverta informācija par
formalitāšu kārtošanu un palīdzības sniedzējām institūcijām.
Sekmēta starptautiskā sadarbība. Piemēram, Kanādas pieredze ņemta
VPD darbinieku apmācībā darbam ar klientu, kā arī izvērtēšanas
ziņojuma ieviešanai Latvijā. Savukārt sadarbībā ar Ziemeļvalstīm
izveidots projekts darbam ar no narkotikas atkarīgiem
nepilngadīgajiem.
Plānā turpmākajiem gadiem VPD iekļāvis ierosmes likumdošanas,
normatīvo aktu papildināšanai, darbinieku apmācību, dažādu
sociālās korekcijas programmu izstrādāšanu un citus
uzdevumus.
Guntars Laganovskis, “LV”