"Lielvalsts Spānija"

Spānija, kas Eiropas Savienībā iekļuva, gandrīz vai rāpodama uz ceļiem, tagad vēlas ieņemt vietu līdzās Vācijai un Francijai. Šīs ambīcijas apgrūtina ES iekšējās reformas, taču tās rāda labu paraugu Polijai

Kā uzskata Briseles eksperti, spāniešu ambīcijas var ievērojami apgrūtināt jau tā sarežģītās sarunas, no kuru rezultātiem būs atkarīgs ES paplašināšanās ātrums austrumu virzienā.

"Tik stingra premjera nostāja nozīmē, ka Spānija dodas ierakumos un sarunas kļūs grūtākas," laikrakstam "Gazeta" pavēstīja kāds vācu diplomāts Briselē, kurš lūdza neizpaust savu vārdu. Pēc viņa domām, Aznaram tagad būs grūti atkāpties, jo tas nozīmēs zaudējumu gan viņam, gan arī Spānijai.

"Tradicionālā spāņu taktika sarunās ir pieprasīt daudz vairāk, nekā ir iespējams," uzskata Briseles Eiropas politikas pētījumu centra eksperts Pīters Ladlovs, atgādinādams, ka jau otro reizi Spānija mēģina iekļūt lielo valstu skaitā (pirmais mēģinājums notika 1997.gadā sarunu laikā par Amsterdamas līgumu. "Nav nekādu cerību, ka lielākās ES valstis tam piekritīs," vērtē Ladlovs.

Pašreiz eksistējošajā spēku samērā Spānijai ES Ministru Padomē ir 8 balsis, bet Vācijai, Lielbritānijai, Itālijai un Francijai — katrai pa 10. Francija un Vācija jau sākumā vienojās, ka katrai "lielā četrinieka" valstij paplašinātajā ES saglabāsies tas pats balsu skaits. Piekrist piešķirt Spānijai tādu pašu balsu skaitu nozīmētu ievērojami sarežģīt pašreizējo spēku samēru. Portugāles sagatavotajā ziņojumā par ES reformām dažādajos variantos par balsu skaitu paplašinātajā ES Spānijai tiek piešķirts tāds pats balsu skaits kā iedzīvotāju skaita ziņā līdzīgajai Polijai. Bet, ja Spānija saņemtu tikpat balsu, cik Francija vai Vācija, tad ES vajadzētu rēķināties ar to, ka tāds pats balsu skaits ir jāpiešķir arī Polijai. "Visi ar to rēķināsies," saka kāds diplomāts, piebilzdams, ka Spānija neiegūs tādu pašu balsu skaitu kā "lielās valstis", kaut vai tā iemesla dēļ, ka tas palielinātu arī poļu apetīti. Līdzīgus argumentus izsaka arī Pīters Ladlovs.

Neatkarīgi no tirgošanās rezultātiem Spānijas piemērs rāda, ka Eiropas Savienībā ir jāprot samērot savas vēlmes ar reālo spēku. Pēc Spānijas 15 gadu līdzdalības ES spāņiem vairs nepietiek ar iekšējiem panākumiem — bezdarba samazināšanos, veiksmīgo privatizāciju. Aznars vēlas, lai viņa otrais periods premjera amatā iezīmētos ar Spānijas ietekmes pieaugumu ES.

"Gazeta Wyborcza"

— 2000.07.19.

Jaceks Pavļickis