Pirms EP jautājumu krustugunīm

Jau otro nedēļu Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Briselē iztaujā Eiropas Komisijas (EK) komisāra amata kandidātus jeb tā dēvēto Barrozu komandu. Pagaidām, lai gan deputātu attieksme pret topošajiem komisāriem ir diezgan atšķirīga, viņi paši turas godam. Tāpēc, no malas skatoties, rodas priekšstats, ka iztaujāšana ir samērā formāla.Tomēr, kā zina teikt “Latvijas Vēstneša” speciālkorespondente Briselē Ilze Sedliņa, kas visas šīs dienas klātienē sekojusi līdzi eiroparlamentāriešu sarunām ar Barrozu komandu, šis priekšstats ir maldīgs, jo līdz šim notikušās pratināšanas nav bijušas tikai formalitāte vien. Komisāru amatu kandidāti ir saņēmuši ne tikai pārmetumus par savu līdzšinējo darbību, bet arī neērtus jautājumus. Prakse gan liecina, ka Eiropas Parlaments nevienu no potenciālajiem komisāriem nav izgāzis. Tajā pašā laikā ir kandidāti, kas saņēmuši mazāk pozitīvu atzinumu. Šodien uz eiroparlamentāriešu jautājumiem atbildēs nodokļu un muitas komisāres amata kandidāte Ingrīda Ūdre. “LV” intervija ar Saeimas priekšsēdētāju notika īsi pirms viņas došanās uz Briseli.

Ingrīda Ūdre Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

– Kā jūs tīri cilvēciski pašlaik jūtaties?

– Skaidrs, ka ir zināms satraukums. Nezinu, vai tas pašlaik palīdz vai gluži otrādi – kaitē, bet, pirms sāku nodarboties ar politiku, es lasīju lekcijas un pieņēmu arī eksāmenus. Tagad, kad esi tam galdam otrā pusē, bez šaubām, pārņem pavisam citas sajūtas. Šajā gadījumā nebūs viens vai daži eksaminētāji, bet ap simt piecdesmit. Turklāt deputāti no visdažādākajām Eiropas valstīm. Galu galā tās nav arī pašu mājas, tāpēc diezgan grūti iepriekš paredzēt, kādi būs jautājumi un kā tie tiks uzdoti. Tomēr es šai iztaujāšanai esmu rūpīgi gatavojusies, gan iepazīstoties ar attiecīgiem materiāliem, gan tiekoties ar departamenta speciālistiem un EP deputātiem, kas strādā komisijās. Tāpēc domāju, ka satraukums varētu būt tikai līdz brīdim, kad iztaujāšana sāksies. Pēc tam…pēc tam, atbildot uz jautājumiem, tam diezin vai atliks laika.

Skats no malas pirms noklausīšanās

– Tātad jūs noklausīšanos Briselē neuzskatāt par pasākumu ar jau iepriekš paredzamu galaiznākumu?

– Nekādā gadījumā. Es to uztveru ļoti nopietni. Par to, ka tā patiešām arī ir, liecina manu kolēģu noklausīšanās, kuras skatījos šajās dienās. Noklausīšanās ir ne tikai Parlamenta vērtējums nākamajai komisijai un tās atsevišķiem locekļiem, bet arī pirmais solis pretī sadarbībai ar tām Parlamenta komisijām, ar kurām turpmāk vajadzēs kopā strādāt.

– Apsverot jautājumus, kādus varētu uzdot, vai redzat starp tiem arī tādus, uz kuriem atbildēt būtu īpaši grūti? Vai – gluži pretēji – varbūt ir jautājumi, kurus tieši gribētos dzirdēt no eiroparlamentāriešiem?

– Nē. Esmu gatava atbildēt uz jebkuru jautājumu, ko uzdos deputāti, un šo jautājumu spektrs var būt visplašākais. Tāpēc jau arī notiek pārrunas, lai deputāti noskaidrotu konkrētās personas atbilstību tai paredzētajam amatam. Cita lieta, ka man EP vajadzēs nodarboties ar nodokļu un muitas savienības jautājumiem. Pirms tam šāda komisāra portfeļa vispār nebija. Bija iekšējā tirgus, nodokļu un muitas savienības komisārs, kura atbildības sfēra tagad sadalīta divās daļās. Tātad ne tikai es kā ienācēja EP esmu jauna, bet jauna ar savu patstāvību ir arī tā nozare, par kuru man nāksies atbildēt.

– Vai tas varētu atvieglot jums uzticēto pienākumu veikšanu?

– Es nezinu, vai tas atvieglos man uzticēto pienākumu veikšanu, bet tas noteikti ir mazāks darba apjoms, jo jautājumi, kas saistīti ar nodokļiem, nav tik plaši kā tie, kurus risina pašreizējais komisārs, – nodokļu sfēra ir vairāk tehniska, vairāk profesionāla.
Pēdējā laikā gan rodas problēmas, kas saistītas ar muitas savienību. Pašlaik aktuāls ir jautājums par izmaiņām muitas kodeksā, kas nozīmētu drošības pastiprināšanu uz ES ārējām robežām. Līdz ar to muita turpmāk darbotos nevis tikai kā nodokļu iekasētāja, bet arī kā drošības garants.

Iespējamās problēmas un to risinājumi

– Ko nozīmē – muita kā drošības garants?

– Te ir daudz un dažādi aspekti. Piemēram, viens no tiem – pretenzijas, kuras ES izvirza ASV attiecībā uz konteineru kravu drošību. Lai to garantētu, ASV bija noslēgusi līgumus ar atsevišķām Eiropas valstīm. Tagad ir jāpanāk, lai tas attiektos ne tikai uz visu Eiropas Savienību, bet arī uz kravām, kuras no ES tiek sūtītas uz ASV.
Viens no aspektiem, kāpēc drošības jautājums ir tik aktuāls, protams, ir terorisma draudi. Bet ne tikai tas… Kā zināms, pašlaik pasaulē attīstās vesela jauna industrija – viltojumu ražošana. Un tie nav tikai dažādi sadzīves priekšmeti, par kuru viltošanu esam dzirdējuši; tie ir arī pārtikas produkti, medikamenti, ķīmiskās vielas… Tātad izstrādājumi, kas var apdraudēt cilvēkus un apkārtējo vidi. Tieši tāpēc jābūt vienādiem standartiem un kritērijiem, par ko runāts arī ES Muitas kodeksa papildinājumos.
Uzskatu, ka muitas jomā liela problēma ir arī informācijas apmaiņa. Dažādās valstīs ir atšķirīgas datu bāzes un elektroniskās sistēmas, ar kurām strādā muitas. Tāpēc muitas administrācija nevar laikā iegūt informāciju par varbūtējo riskanto kravu plūsmu, veikt šo risku analīzi un vienotā sistēmā risināt jautājumus par darbinieku apmācību, kas pašreiz ES ir ļoti aktuāli.

– Ko uzskatāt par savām priekšrocībām, un kas varētu sagādāt vislielākās grūtības ne tikai iztaujāšanas procedūrā, bet visā turpmākajā darbībā?

– Ja runājam par priekšrocībām, tad tā noteikti ir mana izglītība un profesionālā pieredze – darbs parlamentā un pirms tam Cooper&Lybrand. Savukārt visgrūtākais acīmredzot būs panākt kompromisus ar dalībvalstīm, it īpaši nodokļu jautājumos, jo, kā redzam, šie jautājumi saasinās ar katru dienu un par tiem debatē arvien vairāk. Pie mums pastiprināta uzmanība tiek pievērsta atšķirīgai pieejai nodokļu jautājumos tieši starp tā sauktajām vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Tas gan vairāk atteicas uz uzņēmumu ienākuma nodokli, bet tās ne tuvu nav vienīgās atšķirības. Vēl lielākas visu dalībvalstu starpā (vecās dalībvalstis ieskaitot) ir atšķirības attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, konkrēti – akcīzes nodokli, jo te ir ļoti dažādas likmes. Piemēram, dīzeļdegvielai, arī alkoholam, tabakai… Par šīm likmēm un to piemērošanu notiek ļoti lieli strīdi dalībvalstu vidū. Tā ka šeit problēmu netrūkst, tāpat kā netrūkst jomu, kurās būs jāmeklē kompromisi.

– Kāda ir jūsu pašas nostāja šajos nodokļu politikas jautājumos?

– Atklāti sakot, pirms nav notikusi iztaujāšana un nav zināmi tās rezultāti, negribētu daudz par to runāt; vismaz par konkrētām nostājām ne. To es darīšu zināmu Eiroparlamentā, jo jautājumi par to noteikti būs. Tomēr, vispārīgi runājot, es uzskatu, ka jābūt nodokļu konkurencei, jo tā veicina ekonomisko attīstību. Un, ja valstis kopīgi pieņēmušas Lisabonas stratēģiju, tad nevar būt tā, ka savienības ietvaros ir valstis, kas ir ļoti attīstītas, un arī tādas, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir vienkārši nožēlojams. Tātad tām pašām valstīm, kas šo stratēģiju pieņēmušas, arī jāvienojas, vai tās grib sasniegt izvirzīto mērķi.

– Kāds ir jūsu viedoklis jautājumā par nodokļu bāzes harmonizāciju, kas arī ir viena no pretrunām starp ES jaunajām un vecajām dalībvalstīm?

– Es domāju, ka tā ir laba ideja, tomēr nebūtu attiecināma uz visiem uzņēmumiem, kas darbojas katrā no dalībvalstīm. Drīzāk tas atvieglotu to uzņēmumu darbību, kam mātesuzņēmums ir vienā dalībvalstī, bet filiāles vai meitasuzņēmumi – citās valstīs.

– Gandrīz visiem komisāra amata kandidātiem EP deputāti vaicā, kā viņi redz Turcijas tālāku integrāciju ES. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

– Paredzams, ka komisija savu lēmumu Turcijas jautājumā darīs zināmu 6. oktobrī. Tātad tieši pirms manas noklausīšanās. Nezinu, vai tas ir labi vai slikti, tomēr skaidrs, ka tobrīd šis jautājums būs ļoti aktuāls. Mans personiskais uzskats: ja ES ir atvērta tālākai paplašināšanai, par ko visu šo laiku runāts, tad valstīm, kuras gribētu iestāties ES, jāizvirza tādi paši kritēriji kā tām, kas jau iestājušās. Ja valsts izpilda šīs prasības, tā pievienojas ES, ja ne, tad jāstrādā tik ilgi, līdz visi nosacījumi izpildīti un panākta abpusēja vienošanās. Tomēr jautājums par Turcijas pievienošanos ir aktuāls jau vairākus gadu desmitus. Tāpēc te drīzāk jājautā, vai pati Turcija patiesi vēlas šo pievienošanos. Atcerieties, kā bija ar Latviju – tika pieņemts politisks lēmums, un pēc tam, neraugoties uz to, kādas valdības nāca vai kādas koalīcijas mainījās, tas bija mūsu galvenais ārpolitiskais mērķis, kura sasniegšanai mēs kopīgi strādājām. Gan likumdevēji, gan valdība, gan visi valsts iedzīvotāji.

Kandidāte gatava atbildēt uz visiem jautājumiem

– Radies iespaids, ka daļa cilvēku neizprot eirokomisāru būtību un sūtību. Izskatās, ne viens vien pārliecināts, ka jūs dodaties uz Briseli pārstāvēt Latvijas intereses un aizstāvēt Latvijas godu. Varbūt ar to tad arī izskaidrojama vienas sabiedrības daļas neizpratne par jūsu izvirzīšanu, šaubas par atbilstību šim amatam.

– Tas nav nekas nosodāms, ja cilvēki atklāti pauž savus uzskatus. Par to tikai jāpriecājas, pat tad, ja tie kādai konkrētai personai nav īpaši glaimojoši. Tas norāda, ka mēs dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī un ļaudis nebaidās teikt to, ko patiesībā domā. Kas attiecas uz manis izvirzīšanu šim amatam, tad, manuprāt, to nevar nosaukt par nedemokrātisku. Jau krietnu laiku pirms šā jautājuma izskatīšanas valdībā sabiedrība un masu mediji diskutēja par iespējamajām kandidatūrām. Un arī valdības sēdē manas izredzes tikt izvirzītai bija viens pret trīs.
Runājot par to, ka es Briselē varētu pārstāvēt Latviju, man nāksies stipri apbēdināt cilvēkus, kas tā domā. Gluži pretēji, komisāre būdama, es nekādā ziņā nedrīkstu ietekmēties no kādas valsts, arī no savējās ne. Komisāram ir jābūt pilnīgi neatkarīgam, jo viņš reprezentē visas ES, tātad visu dalībvalstu intereses. Atsevišķas valstis un to intereses tiek pārstāvētas Eiropadomē, kur par dažādiem jautājumu risinājumiem vienojas valstu valdības.

– Latvijas presē izskanējusi ziņa, ka nevalstiskās organizācijas nosūtījušas vēstuli EP deputātiem, norādot uz neskaidrībām partiju finansēšanā un jūsu izvirzīšanā komisāra amatam. Kā tas var ietekmēt iztaujāšanu?

– Bez šaubām, kāds no deputātiem var pajautāt arī par to, un, kā jau teicu iepriekš, esmu gatava atbildēt uz visiem jautājumiem. Tomēr svarīgi atcerēties – viena lieta ir tas, kas mums šķiet svarīgi šeit, mājās, pavisam cita – kas ir svarīgi tur, Briselē, Eiropā, un tur, pasaulē. Tāpēc nezīlēsim. Pagaidīsim līdz iztaujāšanas beigām.

Aivars Kļavis, “LV”

aivars.klavis@vestnesis.lv